VISVALDIS LĀCIS
(13.03.1924. - 18.04.2020.)
Šī gada 18. aprīlī mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors vēsturē (Dr.h.c.hist), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Visvaldis Lācis.
Visvaldis Lācis piederēja tai paaudzei, kuras sapņus un nākotnes cerības iedragāja karš. Tā vietā, lai piepildītu ilgas pēc izglītības, viņam nācās cīnīties par savu dzīvību. Pēc kara viņam daudz ko nācās darīt par spīti režīma liktajiem šķēršļiem, lauzties uz priekšu, nenonākot konfliktā ar sirdsapziņu. Ne visi to spēja. Līdz Latvijas okupācijai Visvaldis Lācis bija ieguvis pamatizglītību Rīgas klasiskajā ģimnāzijā. Vien deviņpadsmit gadu vecumā mobilizēts Latviešu leģionā, pabeidzis instruktoru rotas un vada komandieru kursus, nonāca Ieroču SS 19. grenadieru divīzijas (2. latviešu) 44. pulkā, cīnījās Kurzemes frontē, divreiz ievainots.
Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas, kā visi leģionāri, tika nosūtīts uz filtrācijas nometni. Minētie notikumi un pēckara ierobežojumi atstāja noteiktu nospiedumu Visvalža Lāča raksturā - grūtības viņu bija norūdījušas, un paša piedzīvotais padziļinājis interesi par vēsturi, īpaši kara vēsturi. Pēc kara, Visvaldis Lācis kā eksterns pabeidza Rīgas Raiņa vakara vidusskolu. Lai gan Visvaldim Lācim interesēja vēsture, padomju režīma ideoloģisko rāmju dēļ, viņš studijas vēsturē uzskatīja par neiespējamām. 1949. gadā viņš uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet, atbilstoši savai pārliecībai, kādā sanāksmē kritiski izteicās par kolhozu iekārtu. Ar to pietika, lai viņu izslēgtu par brīvdomību. Pašmācības ceļā apguvis angļu valodu, 1957. gadā Visvaldis Lācis iestājās Latvijas Valsts universitātē, lai studētu angļu filoloģiju, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Visvaldis Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā, ko absolvēja 1965. gadā.
Visvalža Lāča laiks pienāca, sākoties Trešajai latviešu tautas atmodai. Viņa pirmais publiskais uznāciens notika Latvijas Tautas frontes I kongresā 1988. gada oktobrī. Latvijas sabiedrība iepazina gudru, nepiekāpīgu, ar goda prātu apveltītu vīru, Latvijas patriotu. Tāds viņš bija bijis vienmēr - nu varēja to paust atklāti un savu intelekta un gribas spēku veltīt Latvijas neatkarības atgūšanai - bija vairāku organizāciju, politisko apvienību un partiju biedrs un dibinātājs. Būdams tiešs un atklāts, viņš vienmēr rīkojās atbilstoši savam goda prātam un taisnīguma izpratnei, tāpēc dažkārt mainīja partijas, bet nemainīja savu politisko pārliecību.
1988. gadā iesaistījās Tautas frontē, ievēlēts tās valdē. 1991. gadā bija LNNK priekšsēdētājs. 1993. gadā Visvaldis Lācis kopā ar citiem domu biedriem dibināja partiju "Mūsu Zeme". 2005. gadā Visvaldis Lācis iestājās Latvijas Zaļajā partijā, bet 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta. Visvaldis Lācis bija ievēlēts 9. un 10. Latvijas Republikas Saeimā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Visvaldis Lācis beidzot varēja piepildīt arī savu sapni par vēstures pētīšanu. Viņa galvenā tēma bija Otrā pasaules kara vēsture, kas izdota sešos sējumos (laikā no 1993. līdz 2003. gadam). Labās angļu valodas zināšanas deva iespēju latviešu lasītājam labāk iepazīt Rietumu vēsturnieku darbus par šo tēmu. Visvaldim Lācim, tāpat kā citiem viņa likteņa biedriem, sāpēja Latviešu leģionam uzspiestais nacistu zīmogs. Tam viņš veltīja savu grāmatu Latviešu leģions ārzemju vērotāju skatījumā (2006), Latviešu leģions patiesības gaismā (2017), Kurzeme (1944-1945): latviešu gara un patvēruma cietoksnis (2010). Pievērsies arī Latvijas jaunāko laiku vēsturei, sarakstījis grāmatu Latviešu zemes un tautas vēsture (2000), kas patver laika posmu no Ziemeļu kara līdz Latvijas valsts atjaunošanai 1990. gadā. Par šiem darbiem Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts 2014. gadā 10. jūnijā Visvaldim Lācim piešķīra goda doktora grādu vēsturē. Visvaldis Lācis rakstīja arī par aktuāliem politiskiem jautājumiem, kuriem veltītas vairākas viņa grāmatas Vai vēlreiz zem krievu zābaka? (1998), Dzīves pārdomas (1999), Nacionālisms un brīvība (2006).
Lai gan Visvaldis Lācis augstu vērtēja sev piešķirto goda doktora grādu, viņš turpināja strādāt pie doktora disertācijas, lai iegūtu arī zinātnisko grādu vēsturē. Visvalža Lāča gribasspēku un dzīves redzējumu apliecina tas, ka 92 gadu vecumā viņš veica pilnu maratona distanci Valmierā, bet 93 gadu vecumā - Berlīnē.
Tādu - stipru un mērķtiecīgu - viņu arī paturēsim atmiņā!
Dr. hist. Guntis Zemītis, LZA akadēmiķis