Par Baltijas apgaismības idejisko centru mēdz uzskatīt Rīgu. Tomēr arī Kurzemes hercogisti apgaismības idejas skar jau 18. gadsimta pirmajā pusē. Tam ir tiešs sakars ar tur dzīvojošajiem intelektuāļiem, Halles Universitātes absolventiem, jo īpaši Kurzemes superintendentu Joahimu Baumani (Baumann, 1712-1759) un viņa tuvu draugu un līdzgaitnieku Gothardu Frīdrihu Stenderu (Stender, 1714-1796). Apgaismības laikmetu Kurzemē raksturo tādi notikumi kā Jelgavas Pētera akadēmijas - modernas vidējās mācību iestādes - dibināšana (1775), Johana Frīdriha Stefenhāgena (Steffenhagen, 1744-1812) apgāda - galvenā latviešu grāmatniecības centra vēl līdz pat 19. gadsimta vidum - izveidošanās (1769) un par Latvijas Zinātņu akadēmijas aizsākumu dēvētās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšana (1815).

18. gadsimta vidū un otrajā pusē aizsākusies vācbaltiešu Johana Georga Eizena fon Švarcenberga (Eisen von Schwarzenberg, 1717-1779), Garlība Merķeļa (Merkel, 1769-1850), Karla Gotloba Zontāga (Sonntag, 1765-1827) u.c. cīņa par latviešu tautas sociālā stāvokļa uzlabošanu noved pie dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē un Vidzemē jau 1817. un 1819. gadā, savukārt tautas apgaismotāju darbība, kuru vidū aizsācēja gods pienākas Gothardam Frīdriham Stenderam, paplašina latviešu zināšanu apvārsni un rosina alkas pēc izglītības un stiprina pašapziņu. Tieši šādā ziņā apgaismības laikmetā meklējams latviešu tautas atmodas agrīnais sākums.

Gothards Frīdrihs Stenders ir cēlies no senas luterāņu mācītāju dzimtas, nācis pasaulē Sēlijā, Lašu mācītājmuižā 1714. gadā un turpinājis dzimtas tradīcijas, studēdams teoloģiju Jēnas un Halles universitātēs (1736-1739). Atgriezies Kurzemē, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē, skolotāju Jelgavā un kopš 1744. gada Lindes - Birzgales, vēlāk - Žeimes draudzē par mācītāju. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni izceļoja uz ārzemēm, uzturējās Braunšveigas-Lineburgas hercogistē, strādādams par skolotāju, vēlāk - Kopenhāgenā, kur mācījis ģeogrāfiju domājams - kadetu skolā un nodarbojās ar globusu gatavošanu, tad - īslaicīgi uzturējās arī Pēterburgā. 1766. gadā Stenders atgriezās Kurzemē un kalpoja Sēlpils un Sunākstes draudzē gandrīz līdz mūža galam 1796. gadā. Stenderam bija divi dēli un trīs meitas[2], jaunākais dēls piedzima un mira Kopenhāgenā, vecākais - Aleksandrs Johans Stenders (1744-1796) bija rosīgs tēva - tautas apgaismotāja - iesāktā ceļa turpinātājs[3]. Saskares punktus ar latviešiem un latviešu kultūru Gotharda Frīdriha Stendera pēcteči saglabājuši arī turpmākajās paaudzēs. Viņa mazdēls Johans Kristiāns  Stenders (1787-1862) vāc tautasdziesmas un publicē aprakstu par Staburagu[4], ainavisku klinti Daugavas krastā, mazmazdēls Karls Gotlobs Stenders (1830-1897) kopj kora dziedāšanas tradīcijas Sunākstē un rīko dziesmusvētkus[5], mazmazmazdēls Johans Karls Ernsts Augusts (1864-1945) vāc latviešu vietvārdus[6]. 

Gothardu Frīdrihu Stenderu raksturo plašs interešu loks. Viņš ir tulkojis latviešu valodā 18. gadsimta vācu dzeju - jau gadsimta vidū Stendera atdzejojumā nāk klajā vēlīnā baroka meistara Bartolda Hinriha Brokesa (Brockes, 1680-1747) odas Die auf ein starkes Ungewitter erfolgte Stille tulkojums latviešu valodā[7]. Ar vācu dziesmām un odām Stenders latviešu dzejā ienes rokoko laikmeta garu, anakreontikas motīvus un nostiprina sentimentālismu, ar krājumu „Jaukas pasakas in stāsti" (1766) Stenders liek pamatus latviešu fabulai. 1782. gadā viņš publicē pirmo veltījuma dzejas krājumu latviešu valodā „Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas".

Gothards Frīdrihs Stenders ir rūpējies par Kurzemes jaunatnes izglītošanu, veicinājis zemnieku skolu dibināšanu[8] un gādājis izglītojošu lasāmvielu arī Baltijas latviešu un vācu jauniešiem[9]. Sastādot mācību grāmatas, Stenders ir izmantojis 18. gadsimta vācu pedagoģijas idejas un paņēmienus[10]. Tā piemēram, Bībeles Vecās un Jaunās Derības stāstiem Stenders pievieno kopsavilkumus dzejā un jautājumus padziļinātai teksta uztverei[11]. Šī grāmata piedzīvo daudzus atkārtotus izdevumus līdz pat 19. gadsimta beigām - latviešu dramaturgs Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) kā raksturīgu mājmācības avotu to citē savā lugā "Pazudušais dēls" vēl 1893. gadā.  Stenders iesaka arī rotaļas jeb t.s. deju dziesmas kā metodisku elementu skolā[12], publicē padomus pedagogiem lasītprasmes apguvē[13] un pirmo ilustrēto ābeci latviešu valodā[14]. 

Stendera latviešu tekstiem raksturīga laba, bagāta valoda. Būdams pēc tautības vācietis, viņš ir audzis un lielāko daļu mūža pavadījis Kurzemē. Tās iedzīvotāju lielākais vairums ir latvieši, vāciešu skaits nekad nepārsniedz 7%. Domājams, ka Stenders, līdzīgi citiem Baltijas vāciešiem, iemācījās latviešu valodu jau bērnībā no muižas ļaudīm, tomēr atšķirībā no saviem tautas brāļiem viņš nezaudēja interesi par to visa mūža garumā. Jau 1761. gadā Stenders publicēja latviešu gramatiku un vārdnīcu un drīz pēc tam Baltijas vācu vidū iemantoja apzīmējumu der berühmte Lette[15] jeb `slavenais latvietis`. Stendera gramatikā pirmoreiz plaši raksturota Kurzemē runāto valodu dažādība un dialektālās atšķirības, kā arī vērtēta latviešu valodas saikne ar lietuviešu kā radu valodu[16]. Viņa sastādītā vārdnīca Lettisches Lexikon ("Latviešu leksikons", 1789) ietver vācu latviešu personvārdu, Kurzemes un Vidzemes vietvārdu, augu, sēņu, zivju, kukaiņu, putnu un dzīvnieku nosaukumu rādītājus. Tā kļūst par svarīgu avotu valodas studijām ne vien Stendera līdzgaitniekiem Baltijas vāciešiem, bet arī - simts un pat divsimt gadus vēlāk - latviešu rakstniekiem, piemēram, Rainim (1865-1929) un valodas vēstures pētniekiem, piemēram, Jānim Endzelīnam (1873-1961). Stendera ieguldījums valodniecībā rosina starptautisku interesi joprojām[17].

Jaunībā klausījies lekcijas pie vācu filozofa Kristiāna Volfa (Wolff, 1659-1754) skolnieka Zīgmunda Jākoba Baumgartena (Baumgarten, 1706-1757), savos filozofiskajos uzskatos Stenders ir samērā konservatīvs teoloģiskā racionālisma pārstāvis. Tomēr viņa galvenais filozofiskais sacerējums Wahrheit der Religion ("Reliģijas patiesība", 1772, 1784²) ir tulkots arī krievu valodā (1785, 1820²), tā otrais vācu izdevums nāk klajā pēc brīvmūrnieku ierosinājuma un ir iekļauts arī vairākos vācu brīvmūrniecības literatūras rādītājos[18].

Gothards Frīdrihs Stenders ir interesējies arī par ģeogrāfiju. Pēc Dānijas karaļa un Karaliskās bibliotēkas pasūtījuma 1764. gadā viņš izgatavo divus liela izmēra globusus, tie joprojām mulsina ar 18. gadsimta vidum negaidītu Āzijas kontinenta precizitāti un pārsteidz ar lielisku tehnisku izpildījumu - globusi ir labi saglabājušies un šodien pieder Dānijas Karaliskās bibliotēkas dārgumu fondam[19]. Interesi par ģeogrāfiju Stenders atklājis arī vairākās publikācijas, iespējams, visievērojamākā no tām ir "Augstas gudrības grāmata" (1774, 1776², 1796³), pirmais populārzinātniskais izdevums latviešu valodā vispār. Tā sniedz plašu ieskatu dabas norisēs, pasaules ģeogrāfijā un vēsturē, kā arī piedāvā lasītājam pašam iesaistīties dabas procesu izziņā ar eksperimentu starpniecību un sastādīt kalendāru.  Šajā grāmatā pirmoreiz Baltijā (!) ir izklāstīts heliocentriskais pasaules uzskats. Grāmatas pielikumā publicētās odas - tulkojumi no vācu valodas un paša sacerējumi - skar idejas par laiku un telpu, mūžību un bezgalību un ir uzskatāmas par latviešu filozofiskās dzejas aizsākumu.

Tehniskās apgaismības ietvaros vērtējams Gotharda Frīdriha Stendera ieguldījums mehāniskās veļasmašīnas popularizēšanā. Iespējams, priekšstatu par veļasmašīnas uzbūvi Stenders gūst no 18. gadsimta Eiropā populārā izdevuma Gentleman`s Magazine - tajā publicētais attēls[20] ir līdzīgs Stendera brošūrā atrodamajai veļasmašīnas detaļu izvietojuma shēmai[21]. Stendera publikācija ir pirmais šāda satura izdevums vācvalodīgajā telpā, tā piedzīvo atsauksmes un atkārtotus izdevumus Kēnisbergā[22], Braunšveigā[23] un Berlīnē[24]. Tikai pēc tam, izmantodams Stendera aprakstu un uzbūves shēmu, to nedaudz modificēdams, Rēgensburgas mācītājs Jakobs Kristāns Šefers (Schäffer, 1718-1790) veļasmašīnas pagatavošanu pārvērš par izdevīgu biznesu. Kā redzams no Stendera iepriekš minētajiem darbiem un arī veļasmašīnas piemēra, peļņas gūšana neietilpst pazīstamā Kurzemes apgaismotāja interešu lokā - turpmāk nekad Stenders nekādu interesi nedz par veļasmašīnu, nedz citu tehnisku ierīci neizrāda[25].

Tomēr jāatzīst - Stenders ir prasmīgs zīmētājs - to apliecina ne tikai veļasmašīnas shēma un iepriekšminētie globusi, bet arī ilustrāciju sagataves Georga Manceļa sprediķu grāmatas trešajam izdevumam, Kurzemes dziesmu grāmatas titullapai un ilustrētajai latviešu ābecei. Stenderam ilustrācijas ir ne tikai izklaides, bet arī pamācīšanas instruments, šai ziņā spilgts piemērs ir Kurzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatai pievienotās ilustrācijas ikvienas nodaļas sākumā[26].

Tikpat kā nepētīts ir Gotharda Frīdriha Stendera devums latviešu mūzikā. Stenders nav nodarbojies ar komponēšanu pats, tomēr, līdzīgi kā dzejā un prozā, viņš ir pārnesis vācu muzikālās tradīcijas latviešu kultūrā. Stenders ir tulkojis Karla Heinriha Grauna (Graun, 1754-1759) komponēto un Karla Vilhelma Ramlera (Ramler, 1725-1798) sacerēto kantāti Der Tod Jesu ("Jēzus nāve", 1755). Un tas ir labs tulkojums, piemērots muzikālam izpildījumam. Lai gan nav ziņu, vai kantāte latviski dziedāta Stendera laikā, 2015. gada 31. martā Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Lielajā Piektdienā piedzīvotais pilns kantātes atskaņojums senās mūzikas eksperta Māra Kupča vadībā liecina par tulkotāja izpratni par teksta atbilstību skaņu rakstam. Arī Stendera tulkotās vācu dziesmas, kaut publicētas bez nošu raksta, apakšvirsraksta vietā nereti ietver melodijas norādi un ir vērtējamas apgaismības laikmeta muzikālās tradīcijas ietvaros, mūzikai kļūstot par papildu elementu dziedātāja izglītošanā un audzināšanā[27].

Stenders ir tulkojis savas novadnieces Kurzemes dzejnieces, hercogienes Dorotejas (von Biron, dzim. von Medem, 1761-1821) pusmāsas Elīzes fon der Rekes (von der Recke, 1754-1833) dziesmu krājumu latviešu valodā[28]. Lai gan arī tas neietver norādes par muzikālo izpildījumu, bez ievērības nav atstājams fakts, ka vācu oriģināla sakārtotājs ir vācu komponists Johans Gotlībs Naumans (Naumann, 1741-1801). Naumans ir arī komponējis visas 12 Elīzes fon der Rekes dziesmas. Stenders latviešu izdevumā saglabā oriģinālam atbilstošu tekstu secību, oriģinālu formu un adresātu - Kurzemes hercogieni, viņu uzrunājot tieši grāmatas ievadā. Vai Stenders cerēja, ka Elīzes fon der Rekes dziesmas hercogiene pie klavierēm dziedās latviski, jautājums šodien jāatstāj neatbildēts.

Stendera personība spilgti atklāj, cik Eiropas zinātnes un kultūras pasaule toreiz, tāpat kā šodien, ir bijusi vienota, cik mērķtiecīgi, pārvarot valodu un politisko robežu barjeras, cirkulēja informācija un cik liela nozīme bija personībai kā ziņu nesējai un tālāk izplatītājai. Stenders bija tieši iesaistīts visos apgaismības laikmeta Eiropas ideju tīklojuma slāņos: viņš ceļoja, bija līdzdalīgs biedrību dzīvē, publicējās, lasīja, un arī par viņu rakstīja vācu periodika Eiropā un Baltijā. Halles Universitātes pieredze rosināja Stenderu izmantot jaunus pedagoģiskus paņēmienus - turienes bāreņu iestāde, kurā viņš strādāja brīva uztura nolūkā, uzskatāma par īstu jaunu mācību metožu izmēģinājuma poligonu, vērojot, kā bērna zinātkāri rosina attēla, skaņas un pat ķermeniska objekta klātbūtne. Savukārt ģeogrāfijas profesora darbs kādā jauno kadetu skolā Kopenhāgenā, iespējams, vēlāk noderēja, strādājot pie „Augstas gudrības grāmatas" (1774) tekstiem.

Stenders dažādos veidos bijis saistīts ar vairākām biedrībām, nav šaubu, ka viņa dzīvē īpašu nozīmi ieguva brīvmūrniecība, un tieši ar tās atbalstu viņš tika pie labi apmaksāta pasūtījuma - abu iepriekš minēto globusu izgatavošanas Dānijas karalim un Karaliskajai bibliotēkai (1764). Pats nekad neapmeklējis Getingeni, Stenders bija tās Karaliskās Vācu biedrības īstenais loceklis, par to joprojām liecina gan uzraksti uz viņa grāmatām, gan arī manuskripts par reliģiski filozofiskiem jautājumiem ar Brokesa dzejas ietekmētu odu paraugiem pielikumā (1765) Getingenes Universitātes zinātniskajā bibliotēkā[29], kā arī recenzija par Stendera gramatiku Getingenes zinātnisko rakstu krājumā (1766) [30].

Stendera ceļi ir krustojušies ar Halles piētistiem un Braunšveigas-Līneburgas hercogu, Dānijas brīvmūrniekiem, diplomātiem, karaļnamu un Karaliskās bibliotēkas darbiniekiem, kā arī Britu Admiralitāti, Getingenes Karaliskās Vācu biedrības biedriem, Pēterburgas Zinātņu akadēmiju un Kurzemes hercoga ģimeni. Viņa darbi tika publicēti Kēnigsbergā, Jelgavā, Aizputē, Rīgā, Braunšveigā, Berlīnē un Kopenhāgenā vācu, latviešu, latīņu un krievu valodās. Stendera grāmatas Jaukas pasakas in stāsti (1766) tulkojums igauņu valodā[31] uzskatāmas par vienu no igauņu laicīgās literatūras stūrakmeņiem. Latvijā Stendera vārds ir kļuvis par sinonīmu nozīmīgām apgaismības vērtībām. Viņu ierasts atcerēties kā dabaszinību popularizētāju un jauna laikmeta iedibinātāju latviešu rakstniecības vēsturē, Stenders bija autoritāte arī latviešu valodniecības jautājumos.

Aizraujošs ceļojums laikā un sveiciens no apgaismības gadsimta kūsājošo ideju kopuma mūsdienu lasītājiem ir ikviens Stendera darbu atkārtots izdevums vai tulkojums - 2015. gadā klajā nākusī Stendera gramatika literatūrvēsturnieces Zigrīdas Frīdes tulkojumā jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu, izpārdots arī Stendera ilustrētās latviešu ābeces un lasīšanas padomnieka faksimilizdevums (2014). Apmeklētāju interesi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā arvien izpelnās veļasmašīnas modelis, pagatavots pēc Stendera norādēm, un novietots blakus Stendera vārdā nosauktajai lasītavai. Gothards Frīdrihs Stenders latviešu kultūrtelpā joprojām ir klātesošs -  šis atzinums nav pārspīlēts.

Dr.philol. Māra Grudule,
LZA akadēmiķe

[1] Raksts iesniegts LZA Gadagrāmatai angļu valodā. Tā versiju latviešu valodā, ar LZA prezidenta Ojāra Spārīša atļauju, publicējam "Zinātnes Vēstnesī".

[2] Eva Elisabeth (Maria) (ap1745-1794, prec. fon Švencena (von Schwentzen/ Svendsen)), Johanna (Anna) Doroteja (1746-1796, prec. Knebuša (Knebusch)), Anna Magdalēna Elizabete (1749-1811, prec. Veiriha (Weyrich)).

[3] Sal. Pauls Daija. Politischer Karneval: Zum Verständnis der Freiheit bei Alexander Johann Stender. In: Hrsg. Liina Lukas, Michael Schwidtal, Jaan Undusk. Politische Dimensionen der deutschbaltischen literarischen Kultur. Berlin: LIT Verlag, 2018, S. 373-397.

[4] Anon. Der Stabburags. Monographie, Zum Besten der Selburgschen Orgel. Mitau: J.F.Steffenhagen und Sohn, 1850.

[5] -g- Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. Latviešu Avīzes, 1873, 17.okt.; Kāds dziedātājs. No Sunākstes.  Mājas Viesis, 1873, 29.sept.

[6] Vēstule Augustam Bīlenšteinam atrodama pie J.K. Stendera materiālu sūtījuma. LU AB R Ms.1153,6: 298-307; 311; 349-351; 342; 360-362; RK 2969;

[7] Die auf ein starkes Ungewitter erfolgte Stille: aus des seel[igen] Herrn Brockes irrdischem Vergnügen in Gott, ins Lettische übersetzt von Gotthard Friedrich Stender, Pastor zu Zeymen in Litthauen. - Rāms laiks pēc pērkona briesmas. Königsberg: Hartung, 1753.

[8] Heinrich Schaudinn. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. München: Ernst Reinhardt, 1937, S. 84.

[9] Katechismus in Versen, zu einem erleichterten Religionsunterricht für die Jugend auf dem Lande von Gotthard Friedrich Stender, Pastor Senior zu Selburg und Sonnaxt und der k[öniglichen] d[eutschen] G[esellschaft] zu Göttingen M[ittgliede]. Mitau: J.F.Steffenhagen, 1781.

[10] Ineta Balode. Der Beitrag Gotthard Friedrich Stenders (1714-1796) zur Alphabetisierung der lettischen Bauern. In: Mark Häberlein (Hg.). Sprachmeister. Sozial- und Kulturgeschichte einer prekären Berufsstands. Bamberg: University Bamberg Press, 2015, S. 103-133.

[11] Gedert Fridrik Stendera, Žeimes draudzes baznīcas kunga Svēti stāsti, no kuriem 52 no vecas Derības laikiem, 52 no jaunas Derības laikiem, 3 no tā, kas tiem pirmajiem kristīgiem ļaudīm noticis, 14 jaukas līdzības no Dieva Valstības in tie stāsti no tās lielas pastarās tiesas dienas, viss no svētiem Dieva rakstiem izlasīti, tiem latviešiem par labu sevišķi sarakstīti in ar jautāšanām in svētām domām iztaisīti, kuriem vēl pielikts viens pielikums, kā kristīgam cilvēkam no dažām lietām būs svētās domās iekulties. Tos pārraudzījis in, ka tie rakstos iespiesti taptu, gādājis Jukums Baumann, Kurzemes superintendente in Jelgavas vācu baznīcas kungs. -. Königsberg: Hartung, 1756. Vēlākajos izdevumos - ar nosaukumu "Maza Bībele, tas ir: Svēti stāsti". Paraugam izmantots vācu pedagoga Johana Hībnera (Hübner, 1668-1731) līdzīga satura sacerējums (1714).

[12] Sal. Danču dziesmas un ievads [Vorrede] krājumā "Ziņģu Lustes. Otrā daļa" 4.-5.lpp. u.c.

[13] Jauna ABC un lasīšanas mācība. Jelgava: J.F.Stefenhāgens, 1782

[14] Bildu ābice,  Jelgava: J.F.Stefenhāgens, 1787.

[15] »Sachen, so zu verkaufen«. In: Rigische Anzeigen, (1761), Nr.19, 12.11.1761., S. 114.

[16] Neue vollständigere lettische Grammatik, 1761, 1763², 1783³

[17] Sal. Dieter Cherubim. Im Morgengrauen der Sprachwissenschaft: Gotthard Friedrich Stender und die Sprachgelehrsamkeit des 18. Jahrhunderts. In: Māra Grudule (Hrsg.). Gotthard Friedrich Stender (1714-1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext. Riga: LULFMI, 2018,  S.155-169.

[18] Georg Kloß. Bibliographie der Freimaurerei. Frankfurt am Main: Georg David Sauerländer, 1844, S. 198.

[19] http://wayback-01.kb.dk/wayback/20100504145256/http://www2.kb.dk/elib/mss/treasures/kob/jordglobe.htm (sk. 14.12.2019).

[20] A Machine for washing of Linen, called a Yorkshire Maiden. In: The Gentleman`s Magazine for January 1751, p.32.

[21] Beschreibung einer neuen höchst bequemen Waschmaschine. Mitau: Kanter, 1765

[22] Stender. Beschreibung der neuen höchstbequemen Waschmaschine, die hier durschsichtig vorgestellt ist, um ihren innern Bau zu sehen. In: Gelehrte und politische Zeitungen Königsberg, 1765, St.56, von 15.7., S.226-227.

[23] Nachricht von einer neuen Waschmaschine. In: Gelehrte Beyträge zu den Braunschweigischen Anzeigen, St.103, 25.XII 1765, S. 823-824.

[24] Stender. Die bequeme Waschmaschine. IV Neue Erfindungen. In: Berlinisches Magazin oder gesammlete Schriften und Nachrichten für die Liebhaber der Arzneywissenschaft, Naturgeschichte und der angenehemen Wissenschaften überhaupt. III Bandes III Stück. - Berlin: A.Meyer, 1766, S.268-275.

[25] Ir gan viens izņēmums - ar Stendera vārdu publicētā brošūra par mērinstrumentu attāluma noteikšanai uz jūras (1764), taču šajā gadījumā Stenders ir tikai apraksta veidotājs - idejiskā autora gods pienākas Johanam Heinriham Šulcam (Schultz, 1714-1791).

[26] Par Stendera ilustrācijām sīkāk: Māra Grudule. The Emblem in the Enlightener`s Hands: Gotthard Friedrich Stender, Architecture and his Spiritual Reflections. In: Emblematik im Ostseeraum. Ausgewählte Beiträge zur 10.Internationalen Tagung der Society for Emblem Studies in Kiel, 27.Juli bis 1.August 2014. Mundus Symbolicus III. Ingrid Höpel, Lars Olof Larsson (Hrsg.). Kiel: Verlag Ludwig, 2016, S.85-99.

[27] Reinhart Siegert. «Im Volkston» Zu einem Phantom in Literatur, Musik und Bildender Kunst«. In: Hören Sagen Lesen Lernen. Bausteine zu einer Geschichte der kommunikativen Kultur. Festschrift für Rudolf Schenda zum Geburtstag. Hg. Ursula Brunold-Bigler, Hermann Bausinger. Bern, Berlin, Frankfurt am Main etc. 1995, S. 679-694.

[28] XII. von Elisens geistlichen Liedern beym Clavier zu singen. Dresden: im Hilscherschen Musik-Verlage, 1787; latviski : Ielīzes divpadesmit svētas dziesmas. Jelgava: J.F.Stefenhāgens, 1789.

[29] Der Ungrund der Freygeisterey von Gotthard Friederich Stender aus Curland. Manuskript, Wissenschaftliche Bibliothek der Universität Göttingen, COD Ms. Theol. 265.

[30] Göttingische Anzeigen von gelehrten Sachen unter der Aufsicht der Königl. Gesellschaft der Wissenschaften, 1766, 70, S. 555-558.

[31] Friedrich Willhelm Willmann. Fabeln und Erzählungen zur Verbeßerung des Wizzes und Sitten der Ehsten /  Juttud ja teggud, kui ka Monningad Öppetussed mis majappiddamisse pärrast tarwis lähtwad / Eestima-rahwale heaks on üllespannud. Reval, 1782.