2019. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija par gada izcilākajiem sasniegumiem nosauca vairākus LU pētījumus. LU gūti izcili panākumi gan teorētiskajā zinātnē, gan lietišķajā zinātnē.

Starp sasniegumiem lietišķajā zinātnē par izcilākajiem veikumiem atzītas monogrāfijas "Latvija: kultūru migrācija" un "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos". Starpnozaru pētījums, kolektīvā monogrāfija "Latvija: kultūru migrācija", kas tapusi sadarbojoties LU Filozofijas un socioloģijas institūtam, LU Latviešu valodas institūtam, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam un LU Latvijas vēstures institūtam, ir pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Dr.philol. Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos"  ir pirmreizējs pētījums, kurā iedzīvināts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē. Vēl lietišķajā zinātnē panākumus guvis LU Cietvielu fizikas institūta pētījums "Teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai". Viens no 2019. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureātiem Džons Gudenovs (John B. Goodenough, ASV) 20. gadsimta 80. gados atklāja materiālus 4V sprieguma Li (litija) jonu baterijām. Tas, ka iespējamas arī 5V baterijas, LU autoru kolektīvam pirmo reizi izdevies atklāt teorētiskajos aprēķinos katodmateriālam Li2CoMn3O8. Teorētiskie aprēķini ļāvuši izskaidrot, kā grafēns palielina fotoelektrisko efektivitāti organisko materiālu Saules baterijās. Savukārt par gada nozīmīgāko pētījumu lietišķajā zinātnē atzīts LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas "Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu". Zinātnei sadarbojoties ar industriju, pirmo reizi izpētīta redzes sistēmas funkcionalitāte cilvēkiem darbojoties ar informācijas vizualizācijas inovāciju - Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu, kas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu. Pētījumā noskaidrots, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana salīdzinājumā ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem.

Digitālā zenītkamera, kas pārspēj līdz šim tehnoloģijās iespēto

2019. gadā LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (ĢĢI) zinātnieki pabeiguši darbu pie digitālās zenītkameras, kas spēj veikt tiešus gravitācijas lauka virziena mērījumus. Zenītkameru saviem pētījumiem izmanto arī Luiziānas Valsts universitāte ASV, interesi par LU pētnieku digitālo zenītkameru izrādījušas arī citas valstis. Ar instrumenta palīdzību ir iespējams precīzi definēt ģeoīda virsmu vai jūras līmeņa turpinājumu zem kontinenta. LU ĢĢI digitālā zenītkameras precizitāte ir ļoti augsta, kas pārspēj līdzšinējo tehnoloģiju iespēto. Ar zenītkameras palīdzību tiek modelēta Zemes gravitācijas lauka un ģeoīda virsmas struktūra.

Polārpētījumi iet plašumā

2019. gada augustā LU zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai vietā, kuru no Ziemeļpola šķir nieka 1300 kilometri, pētītu ledājus un vides piesārņojumu. Latvijas zinātniekiem šī bija jau septītā polārā ekspedīcija. LU ĢZZF ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz. LU polārpētnieki jau ir veikuši pētījumus Islandē, Grenlandē un Antarktīdā. 2019. gadā LU polārpētnieki arī izdeva publikāciju par zinātnisko ekspedīcija uz Antarktiku, kurā tika veikti Argentīnas salu ledus kupolu ģeofizikālie pētījumi. Pētījumu rezultāti publicēti zinātniskā žurnālā "Antarctic Science".

Ogu ekstraktvielas veselības ilgākai saglabāšanai

LU pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar ogās atrodamām vielām var izmainīt cilvēku mezenhimālo cilmes šūnu diferencēšanās gaitu, proti, cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, kas nodrošina cilvēka veselības uzlabošanos. Tomēr šo ogu izmantošanai ir arī citas iespējas, proti, to pārstrāde. Ogu sulas un ievārījumi ir ļoti plaši pazīstami produkti, bet citāda ogu pārstrāde paver iespējas iegūt koncentrētā veidā tādas vielas, kas nosaka ogu īpašības - to krāsu, smaržu, aktivitāti attiecībā pret saslimšanām un to spēju saistīt brīvos radikāļus - molekulas -, kuru klātbūtne cilvēka organismā veicina ādas novecošanu. Būtiskākais šajos pētījumos ir tas, ka ogu ekstraktvielas iespējams iegūt no ogu pārstrādes blakusproduktiem, paliekām, kas veidojas pēc sulas izspiešanas no ogām. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas un Medicīnas fakultātes zinātnieku pētījumi ir parādījuši iespējas no ogu spiedpaliekām izdalīt ekstraktvielas un izmantot tās cilvēka veselības uzlabošanas nolūkos.

2019. gadā par pētījumu tapa publikācija izdevumam "Phytomedicine Journal".

Informāciju sagatavoja:
LU Komunikācijas un inovāciju departaments

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā izstrādātā augstas precizitātes digitālā zenītkamera gravitācijas lauka mērījumiem. No kreisās: ĢĢI pētnieks Augusts Rubans, ĢGI direktors Gunārs Silabriedis, ĢĢI vadošais pētnieks Ansis Zariņš pie digitālās zenītkameras

Foto: R. Tjarve

Polārpētnieki Svalbārā

Foto: publicitātes foto