LZA FIZIKAS UN TEHNISKO ZINĀTŅU NODAĻAS (FTZN) DARBĪBA

2020. gada pirmais pusgads bija ļoti nozīmīgs gan LZA, gan FTZN darbībā, jo LZA Pavasara pilnsapulcē bija paredzētas jaunas LZA vadības, t.sk. nodaļu priekšsēdētāju vēlēšanas. 22. janvārī, klātesot LZA prezidentam Ojāram Spārītim, notika LZA FTZN pilnsapulce. Par LZA FTZN zinātnisko un organizatorisko darbu 2019. gadā un priekšlikumiem darbam 2020. gadā sēdes dalībniekus pēdējo reizi informēja nodaļas priekšsēdētājs Jānis Spīgulis, kuram šopavasar noslēdzās četru gadu ievēlēšanas termiņš. J. Spīguļa darbības rezultāti FTZN: (1) ieviestas trīs apakšnodaļas: Matemātikas/informātikas, Fizikas un Inženierzinātņu sekcija, kurām ir noteiktas tiesības piedāvāt jaunus akadēmijas locekļu kandidātus; (2) ieviesti stingri ekspertīzes kritēriji un izrēķināts vidējais līmenis katrai nodaļā pārstāvētajai zinātnes nozarei; (3) aktivizēta nodaļas padomes darbība ar mērķi virzīt labākos kolēģus Latvijas Valsts un LZA apbalvojumiem. FTZN ir spēkā princips - vēlēt jaunus locekļus, vadoties no viņu sasniegumiem zinātnē nevis administratīvā statusa. FTZN augsti novērtēja priekšsēdētāja devumu nodaļas attīstībā, akceptēja izvirzītos priekšlikumus nodaļas darbībai 2020. gadā un respektēja viņa vēlmi atkārtoti nekandidēt uz šo amata vietu. O. Spārītis prezentēja savu redzējumu par LZA atjaunošanu un attīstību nākotnē, LZA Prezidija sastāvu un prezidenta amata kandidātu.

27. janvārī notika LZA korespondētājlocekles Gitas Rēvaldes grāmatas "Fizikas un tehnikas vēstures lappuses" atvēršana. Sadarbībā ar Valdi Rēvaldu tapusī grāmata izraisīja milzīgu interesi fiziķu vidē, ko apliecināja pārpildītā LZA Senāta zāle.

22. februārī notika FTZN tradicionālā izbraukuma sēde. Šoreiz - Rīgas Tehniskajā universitātē, ko organizēja jaunievēlētais LZA korespondētājloceklis Sandris Ručevskis (par sēdi lasiet "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 9. marta numurā). Sēdē tika apstiprināti FTZN balsojuma rezultāti, saskaņā ar kuriem ievēlēts nodaļas priekšsēdētājs, četri LZA Senāta locekļi un divi pārstāvji LZA Statūtu izmaiņu komisijā.

Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ sakrita ar L'Oreal Latvijas stipendijas "Sievietēm Zinātnē" konkursu (vairāk par to lasiet ziņā par Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbu). Ekspertīzē no FTZN piedalījās akadēmiķi Mārcis Auziņš, Andrejs Krasņikovs, Andrejs Siliņš, Andris Šternbergs, J. Spīgulis, bet materiālu sagatavošanā - zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva. Jūnija beigās laureāšu vārdi tiks darīti zināmi plašākai sabiedrībai.

Karantīnas laikā FTZN locekļi piedalījās gan LZA Prezidija darbā, gan dažādu projektu apspriešanā.

20. maijā notika FTZN vēsturē pirmā tiešsaistes sēde Zoom platformā. Sēdē piedalījās vismaz 30 dalībnieki, tostarp trīs ārzemju locekļi: Raimonds Čiegis no Lietuvas, Dainis Draviņš un Jānis Vārna no Zviedrijas. Sēdes tēma bija no cikla LZA FTZN sasniegumi. Ar referātu "Teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai" uzstājās LU CFI vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis. Par tēmu "Vispusīgā redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu" referēja LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes doktorante Mg. Tatjana Pladere. Abi referāti izraisīja lielu interesi. Videoieraksts ir pieejams FTZN.

Nākamā nodaļas sēde Zoom platformā ir ieplānota 17. jūnijā. Informācija par to atrodama LZA FTZN tīmekļvietnē. FTZN sēžu video ierakstīšana un interneta sniegto iespēju izmantošana sakaru uzturēšanā ar LZA ārzemju locekļiem un komandējumā esošiem nodaļas locekļiem būtu noteikti attīstāma un nostiprināma nākotnē.

Sagatavoja Sofja Negrejeva,
LZA FTZN zinātniskā sekretāre 

PAR LZA HUMANITĀRĀS UN SOCIĀLĀS NODAĻAS (HSZN) DARBU ATTĀLINĀTI

Pēc Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas LZA HSZN turpināja darbu attālināti.

20. aprīlī notika LZA HSZN pirmā attālinātā sēde ar e-pastu starpniecību. Sēdes darba kārtībā bija iekļauti trīs akadēmiķu ziņojumi: Daces Markus priekšlasījums „Valsts valodas apguve Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs" (publicēts "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 1. jūnija numurā); Andreja Veisberga referāts „Zinātne un latviešu valoda Latvijā" (publicēts "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 18. maija numurā) un Inas Druvietes prezentācija „Valsts pētījumu programmas projekts "LATVIEŠU VALODA" (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002)". Attālināti darbs bija organizēts sekojoši: visiem nodaļas locekļiem tika izsūtīti sēdes materiāli (ziņojumi un prezentācija), aicinot viņus iesūtīt savus jautājumus un komentārus līdz 27. martam. Saņemtie jautājumi un komentāri tika pāradresēti ziņojumu un prezentācijas autoriem. Viņu atbildes kopā ar ziņojumiem un prezentāciju, apvienoti vienā dokumentā, 8. maijā nosūtīti visiem nodaļas locekļiem, līdz ar to nolsēdzot HSZN pirmo attālināto sēdi.

30. aprīlī LZA HSZN izsludināja otro attālināto sēdi, kas notika līdzīgi kā iepriekšējā - ar e-pastu starpniecību. Sēdes darba kārtībā bija paredzēti četri jautājumi: Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektora, LU docenta Dr.oec. Andreja Mūrnieka ziņojums "Esamība un brīvība. Ko darīt ar robežām?"; akadēmiķes
Dr.oec. Raitas Karnītes rosinājums diskusijai "Ārkārtas situācijas radītā psihoemocionālā ietekme un tās ilgtspēja cilvēku sabiedrībā" un komentāri; Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča un Rīgas dekāna, priestera Edgara Cakula tēzes diskusijai par tēmu "Ko baznīca var piedāvāt mūsdienu sabiedrībai krīzes laikā?"; akadēmiķa Igora Šuvajeva raksts "Tango vienatnē" (Raksts publicēts Delfi Plus 2020. gada 29. martā, pieejams tikai abonentiem: https://www.delfi.lv/news/versijas/igors-suvajevs-tango vienatne.d?id=52096017). Līdz 15. maijam HSZN locekļiem bija dots laiks viedokļu un komentāru iesniegšanai. 18. maijā, tos apkopojot vienotā dokumentā un izsūtot visiem HSZN locekļiem, otrā attālinātā nodaļas sēde tika slēgta.

28. maijā uzsākta LZA HSZN trešā attālinātā sēde. Sēdes darba kārtībā ietverti divi jautājumi: akadēmiķa Jura Krūmiņa un LZA korespondētājlocekles Zaigas Krišjānes prezentācija "Tautas ataudze, migrācija un Latvijas demogrāfiskās attīstības izaicinājumi" un šo pašu autoru sagatavotā prezentācija „Valsts pētījumu programmas projekta "DemoMig" ziņojums „Demogrāfiskā politika"". Jautājumus, komentārus un viedokli par prezentācijām HSZN locekļi iesniedza līdz 2020. gada 8. jūnijam. Pēc viedokļu apkopošanas vienotā dokumentā un tā izsūtīšanas, sēde būs pabeigta.

Turpinot iesākto praksi rīkot ekspertu konsīlijus, kuros tiek analizētas un skaidrotas aktuālās norises Latvijas sabiedrībā un ekonomikā, LZA HSZN organizēja ekspertu aptauju par tēmu "Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību", kurā lūdza paust viedokli par anketā uzdotajiem jautājumiem. HSZN uzrunāja Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldību un ministriju pārstāvjus, augstskolu profesorus un LZA locekļus, uzņēmumu vadītājus, zemnieku saimniecību īpašniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Respondenti bija aicināti aizpildīt tiešpieejas anketas, un šobrīd notiek darbs pie saņemto atbilžu apstrādes un analīzes. Apkopotais materiāls tiks publicēts.

Sagatavoja Vera Hohlova,
LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i. 

ĶĪMIJAS BIOLOĢIJAS UN MEDICĪNAS ZINĀTŅU NODAĻAS (ĶBMZN) DARBĪBA

30. janvārī nodaļas sēdes dalībnieki iepazinās ar zinātnieku grupu pētījumu saturu, kuri ieguva augstāko novērtējumu konkursā "2019. gada LZA sasniegumi zinātnē". Savus rezultātus prezentēja kāds no apbalvotās grupas locekļiem. Pirmos divus ziņojumus sniedza zinātnisko grupu doktorantūras studenti. Mg.biol. Jānis Stāvusis prezentēja darbu "Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C (slow Myosin Binding Protein C) gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu - miogēnu tremoru un miopātiju" (BMC; Mg.biol. Jānis Stāvusis, Dr.med. Baiba Lāce, Mg.biol. Dita Kidere, Dr.biol. Inna Iņaškina). Šis pētījums dod ieskatu līdz šim neaprakstītos bioloģiskajos mehānismos, kā arī - līdzīgos klīniskajos gadījumos.
Mg.chem. Kaspars Leduskrasts pārstāvēja grupas darbu "Konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās" (OSI; Mg.chem. Kaspars Leduskrasts, Dr.chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Dr.chem. Edgars Sūna). Jaunā koncepcija balstās uz organiskajā ķīmijā labi zināmas, bet optisko materiālu jomā līdz šim neizmantotas starpmolekulāras elektrostatiskās mijiedarbības izmantošanu luminoforu molekulu dizainā. Jaunā pieeja ļauj palielināt cieto organisko luminoforu efektivitāti, vienkāršot gaismu izstarojošo materiālu struktūru un iekārtu un radīt jaunus optiskos sensorus, luminescējošos materiālus biomedicīnai un saules gaismu imitējošos mākslīgos gaismas avotus. Trešo ziņojumu pārstāvēja jaunais zinātnieks - grupas vadītājs Dr.chem. Jānis Veliks. Apbalvotā pētījuma "Atklāts
jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā" (OSI; Mg.chem. Renāte Melngaile, Bc.chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.chem. Jānis Veliks) rezultātā ir radīts jauns fluormetilēngrupas reaģents nozīmīga organiskā fluoru saturošā būvbloka ievadīšanai. Šis reaģents ļaus vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un tam ir labs potenciāls aktīvo farmaceitisko vielu ražošanā.

20. februāra sēdē ĶBMZN priekšsēdētājs, LZA akadēmiķis Dr.chem. Pēteris Trapencieris atskaitījās par ĶBMZN darbību 2019. gadā. Sēdes gaitā tika noorganizētas nodaļas vadošo personu vēlēšanas: ievēlēts nodaļas priekšsēdētājs, viņa vietnieki, nodaļas padome, kā arī izvirzīts jauns, ĶBMZN atbalstīts LZA prezidenta amata kandidāts un četri LZA Senāta locekļi, kā arī - nodaļas atbalstītais kandidāts LZA Lielajai medaļai. Nodaļas sēdes zinātniskajā daļā klātesošie noklausījās LZA akadēmiķa Dr.biol. Kaspara Tāra ziņojumu par koronavīrusiem: to struktūru, izcelsmi un saslimšanām (K. Tāra raksts, kas tapis uz ziņojuma nodaļas sēdē bāzes, izlasāms "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 9. marta numurā).

5. martā Latvijas Zinātņu akadēmija rīkoja akadēmisku diskusiju par koronavīrusa SARS-CoV2 izcelsmi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas iespējām, kā arī pētījumiem un sasniegumiem pretvīrusu preparātu izstrādē. Diskusiju vadīja LZA goda doktors Pēteris Apinis un LZA akadēmiķis Dr.chem. P. Trapencieris. Ziņojumus par vīrusiem un ar tiem saistītajiem pētījumiem Latvijā sniedza LZA akadēmiķi Dr.biol. K. Tārs, Dr.chem. Ivars Kalviņš, LZA korespondētājlocekle Dr.med. Ludmila Vīksna un virusoloģe Dr.med. Vaira Īrisa Kalniņa. Pārrunātie jautājumi turpmāko nedēļu laikā tika atspoguļoti vairākās mediju ziņās un publiskās intervijās.

6. martā LU Akadēmiskajā bibliotēkā notika LZA goda doktores Ventas Koceres rīkotais atceres pasākums "Akadēmiķis Jānis Stradiņš mūsu līdzgaitās" par akadēmiķa ieguldījumu zinātnes attīstībā un viņa publicētajiem darbiem. Atceres pēcpusdienu rīkoja LU Akadēmiskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), lai kolēģu un draugu vidū pārrunātu Jāņa Stradiņa piemiņas ieceres. Sarīkojuma vadmotīvu un visa pasākuma pozitīvo noskaņu savā prezentācijā "Jānis Stradiņš mūsu draugs un atbalstītājs" skaidri iezīmēja LU AB direktore V. Kocere. Tajā viņa ielika visu savu sirds siltumu pret J. Stradiņu, jo bibliotēka un grāmata bija akadēmiķa galvenais ierocis pret tumsu un varu. Pasākumā par sava tēva iecerēm ar J. Stradiņam piemītošo aizrautību runāja LZA korespondētājloceklis Dr.med. Pēteris Stradiņš.

Aprīlī LZA noslēdzās 16. konkurss L'Oreal Latvijas stipendijas "Sievietēm Zinātnē". 2020. gadā stipendiju "Sievietēm Zinātnē" konkursam kopā tika iesniegti 39 pieteikumi. Doktorēm vecumā līdz 40 gadiem L'Oreal stipendiju konkursam tika iesniegts 21 pieteikums, tai skaitā 10 dzīvības un vides zinātnēs un 11 fizikā un inženierzinātnēs. Jauno zinātnieču (doktorantes vecumā līdz 33 gadiem) grupā tika iesniegti 18 projektu pieteikumi; no tiem 11 dzīvības un vides zinātnēs, 7 fizikā un inženierzinātnēs. Visu kandidāšu iesniegtos zinātnisko pētījumu materiālus apkopoja ĶBMZN un FTZN zinātniskās sekretāres Daina Daija un S. Negrejeva un nosūtīja attālinātajai izvērtēšanai visiem 11 LZA Ekspertu komisijas locekļiem, kuri savus vērtējumus un viedokļus nosūtīja rakstiskā veidā LZA Ekspertu komisijas priekšsēdētājam akadēmiķim Ivaram Kalviņam. Aizklātās balsošanas rezultāti tiks paziņoti saskaņā ar pašreizējiem L'Oreal stipendijas "Sievietēm Zinātnē" konkursa noteikumiem.

Daina Daija, LZA ĶBMZN zinātniskā sekretāre
Pēteris Trapencieris, LZA ĶBMZN priekšsēdētājs

LZA LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽA ZINĀTŅU NODAĻAS (LMZN) AKTIVITĀTES COVID-19 ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJAS PERIODĀ

LZA LMZN un VPP projekta INTERFRAME-LV uzsāk jaunu iniciatīvu

6. maijā pirmo reizi notika tiešsaistes seminārs, kuru rīkoja LZA LMZN un VPP projekts INTERFRAME-LV sadarbībā ar Ziemeļvalstu Agrāro zinātņu asociācijas (Nordic Association for Agricultural Science) Ekonomikas sekcija (vairāk lasiet "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 18. maija numurā).

Otrais tiešsaistes seminārs notika 3. jūnijā. Tajā piedalījās Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes studente Kristina Holmstrēma ar pētījumu "No mazām uz lielām ganībām - uzlabota rentabilitāte Zviedrijas zīdītājdzīvnieku gaļas ražošanā". Latviju seminārā pārstāvēja Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante Aija Pilvere-Javorska ar pētījumu "Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme Baltijas un Ziemeļvalstīs".

VPP projekta INTERFRAME-LV dalība LLU 21. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2020"

No 12. līdz 15. maijam LLU notika 21. starptautiskā zinātniskā konference "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2020" (21th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2020).

Konferences laikā notika VPP projekta INTERFRAME-LV pētījumu rezultātu prezentācijas: 13. maijā - posteru prezentācijas, 14. maijā - darbs sekcijās. Informācija par konferenci pieejama: https://conferences.llu.lv/homepg/escrud_2020/home.

Konferencē piedalījās vairāki jaunie zinātnieki - LLU doktoranti un LLU vadošie pētnieki, lai prezentētu savus pētījumu rezultātus tūrisma jomā un par viedo teritoriju attīstības iespējām Latvijā, par e-komercijas attīstību un darba iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī citām aktuālām tēmām.

LZA LMZN sēdes

LZA LMZN attālinātā režīmā organizēja divas sēdes: 27. aprīlī un 25. maijā. Sēdēs tika izskatīti sekojoši jautājumi: (1) LZA jauno akadēmiķu un korespondētājlocekļu vēlēšanas. (2) Informācija par projektu rezultātiem. Sēdes dalībnieki informēti par to, ka projektu konkursā ERANET FOREST VALUE tiks izsludināta arī otrā kārta, bet ERANET SUSCROP otrajā uzsaukumā ideju konkursam ir iesūtīti 70 projektu pieteikumi, kur Latvijas zinātnieki (LLU un Dārzkopības institūts (Dobele)) piedalās 3 konsorcijos. VPP projekts INTERFRAME-LV plānotie Forumi ir pārcelti uz rudeni. (3) Par pieteikšanos konkursiem "Sējējs- 2020" un doktorantu - topošo zinātnieku 2020. gada darbu konkursam un to norise. (4) Lauku skates - 2020 norise, ievērojot saistībā ar COVID-19 noteiktos ierobežojumus. (5) LZA LMZN un VPP projekts INTERFRAME - LV aicina piedalīties tiešsaistes semināros, kuri norisināsies visu 2020. gadu. (6) LLMZA, LLU un Jelgavas pilsētas Domes balvas konkursa rezultātu apspriešana. Par Jelgavas pilsētas Domes balvas konkursa laureāti ir atzīta Sanita Bethere par izvirzīto maģistra darbu „Jelgavas novada Kultūras pārvaldes cilvēkresursu analīze un pilnveides iespējas". Zinātniskā vadītāja - asociētā profesore Dr.oec. Lāsma Līcīte. (7) LLMZA, LLU un AS „Attīstības finanšu institūcijas Altum" balvas konkursa rezultāti. Balvas piešķirtas jaunajām zinātniecēm: Lolitai Dāboliņai par maģistra darbu "Ražošanas koncentrācijas process Latvijas lauku saimniecībās" - 200 eiro un Jalpai Batukbhai Ratiya par maģistra darbu "Eksopolisaharīdu (EPS) izvērtējums auzu ieraugos" - 200 eiro.

Sagatavoja Ligita Āzena,
LZA LMZN zinātniskā sekretāre