Šī gada 6.jūlijā Stokholmā mūžībā devies Zviedrijas latviešu dzejnieks un tulkotājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Juris Kronbergs.
Nāve ir patiesības barjera un lēciens ar izpletni laukā no dzīves. Tā Juris Kronbergs atvadījās no drauga. Tagad šie vārdi pienākas viņam pašam. Sēro ne tikai Latvija un Zviedrija. Juris bija pasaules cilvēks, sava gadsimta cilvēks. Mēs viņu allaž pieminēsim un pateiksimies viņam par to, cik ļoti viņš satuvinājis Baltijas jūras Rietumu un Austrumu krastus. Otra tāda tuvinātāja diezin vai kādreiz būs.
Caur rūgtumam par pasaules netaisnībām viņam cauri mirdz gaišums un humors. Juris bija reti gaišs cilvēks (un dzejnieks) šajā mūsu ikdienā. Paliek uzrakstītais. "Vilks vienacis" tagad ir klasika vienlaikus divās literatūrās un skanēs joprojām mūzikā.
Nesaskaitīt tās rokas, kas māj Tev atvadu sveicienu. Mūžīgu atdusu Tev novēl arī Latvijas Zinātņu akadēmija, kuras goda biedrs Tu biji.
Sit tibi terra levis.
Knuts Skujenieks
Kuram Tevis vienmēr pietrūks.