Sestdiena, 4. maijs
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
ĶBMZN darbība 2006.gadā
26-04-2008
Pārskata periodā kopā ar Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu organizēta LZA sēde “Nanozinātnes un tehnoloģijas Latvijā” (sk. 139. lpp.) un notikušas piecas nodaļas sēdes. 10. februārī nodaļas pilnsapulcē pārskatu par nodaļas darbu 2005. gadā sniedza priekšsēdētājs akad. Raimonds Valters. Sēdē apsprieda arī nodaļas locekļu ierosinājumus darbam 2006. gadā un iezīmēja sēžu plānu. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda ļoti aktuālo un interesanto kor.loc. profesores Ludmilas Vīksnas referātu “Gripa: zināmais un hipotētiskais”. Par pretgripas medikamentiem (Tamiflu, Remantadīns u.c.) un to iespējamo lietojumu t.s. putnu gripas apkarošanai informēja Dr. Aivars Zvaigzne. 31. martā nodaļas sēdē “Koksne – tradicionāls materiāls un perspektīva izejviela” tās dalībnieki noklausījās un apsprieda Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku ziņojumus par 2005. gada pētījumu rezultātiem. LZA A. Kalniņa balvas laureāts Dr.sc.ing. Jānis Zandersons nolasīja plašu pārskata referātu “Koksne – enerģētikas un ķīmijas izejviela”. Akad. Bruno Andersons runāja par kultūrvēsturiskā koka mantojuma izpēti un saglabāšanu, par ES integrācijas projekta WOODPRO ietvaros veikto kultūrvēsturisko objektu apsekošanu. Lai saglabātu unikālās vērtības, sadarbībā ar Rundāles pils muzeju veikta koksngraužu iznīcināšana ar gāzēšanas metodi. Tas ir pirmais šāds pasākums Latvijā, kāds būtu nepieciešams vēl vairākiem citiem objektiem, kuru interjeros ir izcili 17. un 18.gs. baroka stila mākslas darbi. Dr.chem. Viesturs Zeltiņš sniedza pārskatu par pētījumiem “zaļo” putu poliuretānu (PPU) iegūšanā un praktiskajā izmantošanā – par freonus nesaturošu poliolu sistēmu izstrādi no atjaunojamām dabīgām izejvielām cieto PPU ražošanai. Pētījumu rezultātā izstrādāta tehnoloģija poliolu iegūšanai no Latvijā ražotas rapšu eļļas, noskaidrots, ka šis process ir energomazietilpīgs, tehnoloģiski vienkāršs un ekoloģiski „zaļš”. Rezultāti un ekonomiskie aprēķini liecina, ka poliolu ražošana cieto uzsmidzināmo PPU iegūšanai būtu ekonomiski izdevīga, un to varētu veikt kāds no Latvijas mazajiem uzņēmumiem; iegūtā produkcija būs nepieciešama ne tikai Latvijas tirgum. Cietie PPU dos iespēju gan ekonomēt valsts ierobežotos enerģētiskos resursus, gan vienlaicīgi samazināt kaitīgu izmešu daudzumus. 21. aprīļa nodaļas sēde “Imūnpreparāti Rigvir un Larifāns: to izmantošana vēža imūnterapijā un sekundārā imūndeficīta ārstēšanā” bija veltīta vienam no 2005. gada desmit nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē – divu oriģinālu imūnpreparātu Rigvir un Larifāns ieviešanai medicīnas praksē vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA goda locekles Dr.habil.med. Ainas Mucenieces referātu “Ļaundabīgo audzēju viroterapija ar Latvijā iegūto bērnu zarnu vīrusu – Rigvir”, kurā viņa īsi raksturoja viroterapijas vēsturi pasaulē un tās attīstības gaitu no 1912. gada, kā arī savu un līdzstrādnieku (R. Brūveres, I. Čēmas, A. Ferdata, O. Heiseles, Ā. Volrātes u.c.) veikto darbu oriģinālpreparāta Rigvir radīšanā, izpētē un klīniskajā pārbaudē. Par pretvīrusu preparātu Larifāns ziņojumu nolasīja Dr.med. Guna Feldmane. Pamatā abi savienojumi darbojas tieši kā pretaudzēja preparāti. Kaut arī izveidoti divi neatkarīgi preparāti, taču tie viens otru veiksmīgi papildina, un to kombinēta lietošana ir vēl efektīvāka. Salīdzinājumā ar citiem zināmajiem imūnpreparātiem šie izrādījušies daudz veiksmīgāki ļaundabīgo veidojumu ārstēšanā un pagarina dzīvi lielākam skaitam slimnieku.20. oktobrī nodaļas sēdē klausījās un apsprieda LZA korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus un balsoja par nodaļas atbalstu kandidātiem. Pārskatus par savu zinātnisko darbību sniedza pretendenti uz vakancēm ķīmijā un materiālzinātnē: Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Dr.chem. Aivars Krauze – “ Bioloģiski aktīvu N,S-saturošu heterociklu konstruēšana, lietojot viena reaktora daudzkomponentu metodi un ievērojot zaļās ķīmijas principus”, RTU profesors Dr.sc.ing. Rūdolfs Cimdiņš – “Materiālu mijiedarbība robežvirsmās”, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta laboratorijas vadītājs profesors Dr.habil. chem. Jānis Grāvītis – “Jauni materiāli no augu šūnu cietajiem apvalkiem” un RTU profesors Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis – “Stiklveidīgo un keramisko materiālu sintēzes metodes”. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem. Nodaļas locekļi nobalsoja arī par LZA goda doktora grāda Dr.chem.h.c. piešķiršanu Igaunijas ZA akadēmiķim Mihkelam Veiderma. 3. novembrī nodaļas locekļi noklausījās un vērtēja LZA īstenā loc. kandidāta LZA kor.loc. RSU profesora Dr.habil.med. Jāņa Gardovska pārskatu “Ķirurģija un zinātne” un korespondētājlocekļu kandidātu medicīnā un bioloģijā zinātniskos ziņojumus: P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģjas klīnikas vadītājs, LU asoc. profesors Dr.habil.med. Igors Aksiks – “Aktuālo CNS slimību neiroķirurģiskie risinājumi”, LU Bioloģijas fakultātes profesors Dr.biol. Uldis Kalnenieks – “Etanola cikls baktērijā Zymomonas mobilis ” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vad.pētnieks Dr.biol. Jānis Kloviņš – “G-proteīnu saistošo receptoru sistēmu molekulārā ģenētika – evolūcijas, funkciju un ģenētiskās epidemioloģijas pētījumi”. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem. LZA pilnsapulcē 7. decembrī par LZA īsteno locekli ievēlēja J. Gardovski, par korespondētājlocekļiem – I. Aksiku, J. Grāvīti, J. Kloviņu un A. Krauzi, par goda locekli – Dr.biol. Viesturu Baumani. Pārskata periodā iznākušas 14 grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi M. Beķers, A. Bļugers, A. Jemeļjanovs, O. Nikodemus, M. Pilmane, Ī. Rašals, U. Sedmalis, U. Viesturs, A. Vīksna, P. Zālītis, A. Zīverts, A. Zvirgzds. Apkopoti arī nodaļas locekļu ievērojamākie pētījumu rezultāti ķīmijā, bioloģijā, medicīnā un materiālzinātnē 2006. gadā. Par zinātniskajiem sasniegumiem dažādas balvas saņēmuši (sk. 95. lpp.) nodaļas locekļi akad. E. Grēns, akad. I. Kalviņš, akad. M. Kļaviņš, akad. R. Kondratovičs, akad. V. Rudzīte, goda loc. V. Baumanis, kor.loc. A. Skaģers. Akad. I. Kalviņš, akad. A. Bļugers un LZA goda doktors Ģ. Kaugars (ASV) apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni. Akad. A. Bļugeram par medicīnas zinātnes organizāciju Latvijā un ieguldījumu jaunu medicīnas preparātu izstrādē pasniegts a/s “Grindeks” augstākais apbalvojums – D. H. Grindeļa medaļa, akad. N. Vederņikovam par ieguldījumu zinātnē – LR Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balva “Zelta čiekurs”. Kor. loc. Ē. Kupče saņēmis Bruker firmas dibinātāja G. Laukiena prēmiju par daudzdimensionālo KMR metožu izveidi spektru uzkrāšanai un apstrādei. Akadēmiķes Emīlijas Gudrinieces piemiņas iemūžināšanai nodibināta LZA Emīlijas Gudrinieces balva jaunajam zinātniekam, LZA un RTU Materiālzinātnes un ķīmijas fakultātes Emīlijas Gudrinieces balva gada labākajam ķīmijas skolotājam un LZA akadēmiķu Emīlijas Gudrinieces un Alfrēda Ieviņa stipendijas RTU MĶF bakalauru, maģistru vai inženierstudiju programmu studentiem. Balvas un stipendijas finansē LZA fonds no akadēmiķes E. Gudrinieces dāvinājuma līdzekļiem. Nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters Zinātniskā sekretāre Baiba Ādamsone |