2007. gadā organizētas divas LZA sēdes, notikušas piecas nodaļas sēdes un divas kopsēdes ar Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu.

LZA sēdes: 23. februārī “Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā”; 7. decembrī “Cilvēka genoms: evolūcijas strupceļš, jauns vijums vai tik vien kā izaicinājums”.

19. janvārī nodaļas pilnsapulcē nodaļas priekšsēdētājs akad. Raimonds Valters sniedza pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2006. gadā, kā arī informēja par 2007. gadā plānotajiem pasākumiem. Sēdes turpinājumā tās dalībnieki noklausījās ļoti interesantu un izsmeļošu akadēmiķes Jekaterinas Ērenpreisas pārskata referātu “10 gadi pēc akadēmiķa Jāņa Ērenpreisa aiziešanas. Būtisks pagrieziens kanceroģenēzes paradigmā”.

23. martā nodaļas sēdē “ Cilmes šūnas – teorija un prakse” tās dalībnieki noklausījās LZA kor. loc. prof. Māras Pilmanes pārskata referātu “Embrioloģija, cilvēka un eksperimenta dzīvnieku cilmes šūnas un indukcija”, prof. Dr.med.Sandras Lejnieces referātu “Alogēna asinsrades cilmes šūnu transplantācija – darbības mehānisms un pielietošana medicīnā”, Dr.biol.Jāņa Ancāna ziņojumu ”Somātiskās cilmes šūnas un to pielietojums eksperimentālajā medicīnā" un Dr.biol.Armanda Vīganta informāciju “Levāna un dekstrāna atvasinājumu ietekme uz peļu embrionālo cilmes šūnu diferenciāciju”. Nobeigumā notika plaša diskusija par šobrīd zinātnē un praksē ļoti aktuālo tēmu.

20. aprīlī notika nodaļas sēde “Genoma programma Latvijā”. Pēc akad. Elmāra Grēna ievadvārdiem, kuros viņš īsi raksturoja sarežģīto birokrātisko ceļu līdz genoma programmas atzīšanai un īstenošanas sākumam, sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda piecus ziņojumus. Par Genoma datubāzes veidošanu Latvijā un gēnu pētījumiem saistībā ar metabolisma un endokrīnajām slimībām plašu informāciju sniedza kor.loc. Dr.biol.Jānis Kloviņš (līdzaut. Dr.med.Valdis Pīrāgs). Par interleikīna-6 haplotipa saistību ar koronāro sirds slimību ziņoja Dr.biol.Normunds Līcis (līdzaut. Dr.med.Gustavs Latkovskis). Dr.biol.Aija Linē ziņojumā “Autoantivielu profili: nozīme vēža diagnostikā un monitoringā” norādīja, ka autoantivielas pret audzēju šūnu proteīniem veidojas lielākajai daļai vēža pacientu, un tās varētu būt ļoti specifiski biomarķieri audzēju agrīnai diagnostikai, slimības gaitas novērošanai un imunoterapijas efektivitātes prognozēšanai. Pētījumu rezultātā izstrādāta ērta metodika antigēnu identificēšanai. Dr.biol.Laima Tihomirova (līdzaut. Dr.med.Aivars Stengrevics) iepazīstināja ar vēža predisponētības ģenētisko pētījumu rezultātiem, komentēja onkoloģisko slimību iedzimtās predisponētības testēšanas iespējas un perspektīvas iegūto rezultātu izmantošanai. Dr.habil.biol. Astrīda Krūmiņa referātā “Monogēno slimību izraisošo un patoģenēzi ietekmējošo mutāciju diagnosticēšana” ziņoja par Latvijā veiktajiem monogēno slimību molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem: iesaistītajām institūcijām, galvenajiem sadarbības partneriem, pētījumu iespējām un svarīgākajiem rezultātiem, kā arī turpmākajām perspektīvām. Noslēgumā E. Grēns, rezumējot dzirdēto, uzsvēra, ka visa programmas veidošanas vēsture pierāda, ka tad, ja pietiek spēka un enerģijas cīnīties par ieceres realizāciju, daudz ko var sasniegt. Sēdes dalībnieki nobalsoja arī par LZA goda doktora grāda Dr.h.c.med.piešķiršanu habilitētajam medicīnas doktoram profesoram Osvaldam Plepim.

9. maijā notika LZA FTZN un ĶBMZN kopsēde “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”, kurā par aizsaulē aizgājušo akadēmiķi Juri Tīliku un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skolu referēja LU Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Dr.chem.Andris Actiņš. Par Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējo stāvokli ziņoja akadēmiķis Jānis Bērziņš.

25. septembrī LMZN, ĶBMZN un LLMZA izbraukuma sesijas “Baltalksnis Latvijā'' (valsts pētījumu programmas ”Lapu koku audzēšanas un racionālas izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas" ietvaros) mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar baltalkšņa audzēšanas un izmantošanas iespējām Latvijā. Sēdes dalībnieki apskatīja dažāda vecuma baltalkšņu audzes parauglaukumus Neretas mežniecībā, kā arī iepazinās ar baltalkšņa koksnes mehānisko apstrādi SIA “Ošukalns” Jēkabpilī.

19. oktobrī nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās un vērtēja jauno LZA locekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus. Pārskatus par zinātnisko darbību sniedza īsteno locekļu kandidāti LZA korespondētājlocekļi Dr.biol.Anatolijs Šaripo (“Proteīnu degradācija – noārdīt, lai dzīvotu”) un Dr.habil.chem.Andris Zicmanis (“Modernās metodes organiskajā sintēzē”). Ar ziņojumiem uzstājās pretendenti LZA korespondētājlocekļa vakancēm farmācijā, bioloģijā un ķīmijā Dr.pharm.Maija Dambrova (“Kā atklāt jaunas zāles?”), Dr.biol.Uldis Kalnenieks (“Ātru katabolisma ceļu regulācija un to pielietojums biotehnoloģijā: Zymomonaspiemērs”) un Dr.chem.Valerjans Kauss (“CNS preparātu radīšana. Tehnoloģijas attīstības pieredze”). Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi atbalstīja visus pretendentus. LZA Rudens pilnsapulcē par LZA akadēmiķi ievēlēja A. Zicmani, par LZA korespondētājloceķļiem – M. Dambrovu, U. Kalnenieku un V. Kausu.

16. novembra ĶBMZN un RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kopsēde “50. gadadiena poliomielīta pētījumiem Latvijā” bija veltīta akadēmiķes Ritas Kukaines 85 gadu jubilejai. Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Dr.habil.med.R. Kukaines pārskata referātu “Poliomielīta likvidācija Latvijā mūsdienu skatījumā” un Pasaules veselības organizācijas Nacionālās polioreferences laboratorijas vad. Dr.med.Vairas Irisas Kalniņas ziņojumu “Latvija kā poliovīrusa brīva zona”. Jubilāri sirsnīgi sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas, vairāku ministriju, veselības iestāžu un zinātnisko institūtu pārstāvji.

Mūžībā aizgājušo nodaļas locekļu piemiņai bija veltīti divi pasākumi.

2. aprīlī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē notika akadēmiķa profesora Ojāra Neilanda (1932.–2003.) 75. dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi. Pēc akad. Jāņa Stradiņa ievadvārdiem klātesošie noklausījās fakultātes dekāna prof. akad. Valda Kampara referātu “Nelineāro hromoforu ķīmija” un profesores, LZA kor.loc. Intas Muzikantes ziņojumu “Nelineāro hromoforu fizika”, pie kafijas tases dalījās atmiņās par O. Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietā Ziepniekkalna kapos.

16. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā profesoru Alfrēda Ieviņa un Emīlijas Gudrinieces piemiņas lasījumus organizēja RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA ĶBMZN, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs un Latvijas Ķīmijas biedrība. Pēc akad. Tāļa Millera ievadvārdiem klātesošie noklausījās Dr.chem.Elgas Siliņas referātu “8-Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu kristālķīmija”. Informāciju “Profesoru A. Ieviņa un E. Gudrinieces balvas 2006. gada laureāti” sniedza LZA kor.loc. RTU prof. Māra Jure. Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Ludmila Reimate priekšlasījumā “Ķīmijas priekšmets Tukuma Raiņa ģimnāzijā” pastāstīja par savu pedagoģisko pieredzi ķīmijas pasniegšanā. LZA E. Gudrinieces balvas laureāte Mg.sc.ing.Anastasija Kotova referātā “Pirmējo amīnu potenciālo metabolītu – N-glikozīdu un Amadori produktu sintēze” iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem.

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. Pieciem no Latvijas Zinātņu akadēmijas nosauktajiem 10 nozīmīgākajiem sasniegumiem (sk. 108.–109. lpp.) autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi – kor.loc. Ingrīda Rumba, akad. Vija Kluša un akad. Ivars Kalviņš, LZA goda doktors Jānis Rukšāns, akad. Valdis Kampars, kor.loc. Arnis Treimanis.

Nodaļas locekļu citus zinātniskos sasniegumus sk. 110. lpp.

2007. gadā iznākušas vairāk nekā 10 grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi A. Kārkliņš, M. Kļaviņš, I. Liepa, M. Pilmane, R. Rozentāls, J. Rukšāns,

J. Stradiņš, A. Strakovs, R. Valters, A. Vīksna, J. Vīksne, A. Zvirgzds. Izdotas arī akad. I. Kalviņa un akad. O. Neilanda biobibliogrāfijas (sk. 116.–117. lpp.). Par zinātniskajiem sasniegumiem dažādas balvas saņēmuši nodaļas locekļi:

akad. Andris Zicmanis – LZA Gustava Vanaga balva ķīmijā, kor.loc. Valerjans Kauss – LZA un a/s “Grindeks” balva “Zelta pūce”, akad. Aleksandrs Jemeļjanovs – LR Zemkopības ministrijas un LR Vides ministrijas balva “Sējējs”, akad. Mārtiņš Beķers – LLU profesora J. Āboliņa balva.

A/s “Grindeks” D.H. Grindeļa medaļu saņēmis akad. Edvards Liepiņš par ieguldījumu jaunu zāļu vielu struktūras pētījumos un kor. loc. Ruta Muceniece par ieguldījumu farmaceitiskās izglītības attīstībā un mērķproteīnu izpētē.

Akad. Valdis Kampars, akad. Edvards Liepiņš un ārz.loc. Kurts Vītrihs apbalvoti ar RTU MLĶF Paula Valdena medaļu. Akad. Ivaram Kalviņam piešķirts RTU Goda doktora grāds.

Akad. Arnis Vīksna un LZA Dr.h.c.Jānis Vētra apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kor.loc. Edīte Birģele, ārz.loc. Edmunds Bunkše, kor. loc. Ingrīda Rumba un kor.loc. Pēteris Zālītis – ar Atzinības krustu.