Decembris

4. decembrī: Notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „LATVENERGO” Gada balvu pasniegšana.

15. decembrī: Notika LZA FTZN balvu ekspertu komisijas sēde. Ekspertu komisija nolēma piešķirt 2009.g. Edgara Siliņa vardbalvu fizikā Dr.habil.phys. Larisai Grigorjevai (LU CFI) par darbu ciklu „Radiācijas defektu veidošana un relaksācijas procesi komplekso oksīdu kristālos un nanostruktūrās” Piešķirt divas LZA balvas jaunajiem zinātniekiem fizikā : Elīnai Laizānei par darbu “Dzīvsudraba koncentrācijas mērījumi kūdrā un ūdenī” (Vadītāja Mag.phys. Zanda Gavare ) un Edgaram Nitišam par darbu “Maha-Cendera interferometriskās metodes ieviešana polimēru kārtiņu elektrooptisko koeficientu noteikšanai”. ( Vadītājs Dr.phys. M. Rutkis). Ar LZA L.un M.Jansonu vārdbalvu šogad neviena neapbalvot.

20. decembrī LZA īstenajam loceklim, Rīgas Tehniskās universitātes rektoram (1985-1990) izcilajam mehāniķim Egonam Lavendelim – 75

Novembris

9.novembrī: Notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „LATVENERGO” Gada balvu ekspertu komisijas sēde. Ekspertu komisija nolēma piešķirt 2009.g. A.Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā AS „Latvenergo” Izpētes un attīstības departamenta vecākajam plānošanas inženierim Dr.sc.ing. Valdim Gavaram ; Gada balvas 2009 par nozīmīgu devumu enerģētikā: AS „Rīgas Siltums” valdes priekšsēdētājam Mg.oec. Ārim ŽīgurAM un Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadošajai pētniecei Dr.sc.ing. Gaļinai Kaškarovai; 2009.g. Gada balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem: RTU Tehniskās fizikas institūta pētniekam Dr.phys. Pāvelam OnufrijevAM; RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes lektoram Dr.sc.ing. Andrejam PodgornovAM; RTU docentam, SIA „Ekodoma” valdes priekšsēdētājam, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras vadītājam zinātniskajā darbā Dr.sc.ing. Claudio Rochas un RTU EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta darbiniekam, Tallinas Tehniskās universitātes vadošajam pētniekam Dr.sc.ing. Jānim ZAĶIM.

11.novembrī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam – 50.

11.novembrī: LZA Senāta zālē notika Valsts pētījumu programmas „Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai” rezultātu novērtēšanas un sabiedriskā apspriešanas sanāksme.

Programmā veiktie pētījumi ir strukturēti septiņos projektos, kuru izpildē piedalās dažādu specialitāšu zinātnieki un tehniskie speciālisti no daudzām Latvijas zinātniskām institūcijām. Iekļautie projekti ir savā starpā saistīti un tajos iegūtie rezultāti, papildinot viens otru, nodrošina programmai izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Programmas galvenie izpildītāji ir Fizikālās enerģētikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. Atsevišķu projekta uzdevumu veikšanai tika piesaistīti pētnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta, Latvijas Universitātes Fizikas institūta, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas institūta un Latvijas Universitātes fakultātēm. Kopējais programmas izpildītāju skaits ir 125, tajā skaitā darbā tika iesaistīti 88 zinātņu doktori un 25 doktoranti un jaunie zinātnieki. Programmas ietvaros iegūtiem rezultātiem ir ne tikai zinātniska nozīmība, bet tie tiek izmantoti valsts pārvaldes institūcijās Latvijas enerģētikas un vides politikas aktuālu jautājumu risināšanai, kā arī enerģētikas nozares komercuzņēmumos. Apspriedē piedalījās Programmā iesaistītie zinātnieki, Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, enerģētikas nozares asociācijām un biedrībām.

17.novembrī: LZA goda doktoram izcilajam enerģētikas speciālistam Mihna Jeržim -80.

19. novembrī: LU Cietvielu fizikas institūta notika Valsts Pētījumu Programmas Materiālzinātnē “Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” 2009.gada rezultātu publiska izskatīšana un apspriede. Programma ietver 6 projektus, kuros piedalās zinātnieku grupas no 4 Latvijas universitātēm un 6 zinātniskajiem institūtiem. Programmas rezultātā ir izstrādāti dažādi pielietojumi elektronikā, fotonikā, kompozītu materiālu tehnoloģijā, enerģētikā, sensoru tehnikā un biomedicīnā. Paralēli pētniecībai ievērojams darbs bija ieguldīts būtiskai eksperimentālās infrastruktūras uzlabošanai. Rezultātā ir uzlabota pētījumu un studentu/doktorantu apmācības kvalitāte un iesaistīto laboratoriju eksperimentālā kapacitāte tuvināt līmenim, kāds nepieciešams veiksmīgai sadarbībai ar ražotājiem .

Programmas 6. etapa rezultāti ir atspoguļoti atskaitē, 140 zinātniskos rakstos un 195 Latvijas un starptautisko konferenču referātos un tēzēs, kā arī apstiprināti 4 Latvijas patenti un ir 1 starptautisks patents, kas darbojas 31 valstī. 2009.gadā ir aizstāvēti 24 bakalaura, 8 maģistra un 5 promocijas darbi.

Programmas ietvaros 2009.gada aprīlī tika noorganizēta starptautiskā konference „Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas – FM&NT-2009” (Functional materials and nanotechnologies – FM&NT-2009), kurā piedalījās ap 200 dalībnieku no 22 valstīm.

25.novembrī: Notika FTZN sēde: Valsts Pētījumu Programmas „Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze” īstenoto projektu rezultātu izvērtēšana un publiska apspriešana. Sēdē piedalījās Programmā iesaistītie zinātnieki, Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no LZA, Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem. Runājot par visas programmas izpildi darbu piecu gadu garumā, var rezumēt un teikt, ka atbilstoši galvenajam programmas mērķim, dots būtisks ieguldījumu jaunāko informācijas tehnoloģiju (IT) radīšanā un attīstībā, veikti pētījumi un izstrādes šajā jomā un attīstītas šīs tehnoloģijas, piemērojot tās Latvijas vajadzībām. Sagatavoti 39 augstākās kvalifikācijas speciālisti (16 bakalauri, 21 maģistri, 4 doktori), veikti apjomīgi zinātniskie pētījumi un valsts nozīmes informatizācijas projektu zinātnisko pamatu izstrāde būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai. Iegūtie rezultāti atspoguļoti 114 publikācijās, pamatā starptautiskos izdevumos. Saņemti 4 patenti.

Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgu gaitu un to, ka, pateicoties Valsts pētījumu programmai, kopumā Latvijā radīta Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze.

Oktobris

9.-10.oktobrī: LZA mazā zālē notika populārzinātniskā konference „Astronomija Latvijā”. Konferencē bija pieteikušies vairāk nekā 200 dalībnieku, sakot ar pamatskolnieku līdz zinātņu doktoram. Piedalījās arī astronomi ārpus Latvijas. Konferences piecās sesijās bija iespējams noklausīties 32 referātus. Konferenci atklāja un pirmo sesiju vadīja Mārtiņš Gills. Ievadvārdus sacīja Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents Andris Vilks. Paralēli konferencei ZA augstceltnes 3.stāvā bija skatāma izstāde “Visuma izpēte” no Francijas . Konferences materiāli tiks publicēti SAG2009 tīmekļa vietnē www.astronomija2009.lv.

21.-24.oktobrī: notika 9. Starptautiskā zinātniskā konference „Transporta un sakaru drošība un statistika” („Reliability and Statistics in Transportation and Communication (RelStat'09)).

Septembris

23.septembrī: Notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde „LZA korespondētājlocekļu kandidātu ziņojumi par zinātnisko pētījumu rezultātiem”. Sēdes dalībnieki noklausījās LZA korespondētājlocekļa kandidāta LU asoc.prof., Dr.phys. Andra Muižnieka zinātnisko ziņojumu „Pusvadītāju kristālu audzēšanas tehnoloģiju fizikālo aspektu matemātiskā modelēšana” un LZA korespondētājlocekļa kandidāta LU Cietvielu Fizikas Institūta vad.pētn., Dr.habil.phys. Jevgēnija KOTOMINA zinātnisko ziņojumu „Tehnoloģisko materiālu kvantu-ķīmiskā datormodelēšana no pirmajiem principiem”. Slēgtās balsošanas rezultātā FTZN izsaka savu atbalstu abiem LZA korespondētājlocekļu kandidātiem.

9.septembrī: Notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde „Starptautiskais Astronomijas gads”. Par Baldones observatorijas astrofotouzņēmumu arhīvu un tā izmantošanas iespējam referēja LU doktorante Mg. Oļesja Smirnova. Par perspektīviem pētījumiem LU AI Astrofizikas observatorijā referātu sagatavoja observatorijas vadītājs, Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, bet sakarā ar viņa ārzemju komandējumu, referātu nolasīja LU doktorants Mg. Artūrs Barzdis.

Nodaļas locekļi pieņēma lēmumu: aicinām Izglītības un zinātnes ministriju piešķirt finansējumu LUAI Astrofizikas observatorijas darbības nodrošināšanai, jo citādi, aizlaižot postā astronomisko novērojumu bāzi Baldones Riekstukalnā ar tur uzkrāto unikālo informāciju un unikālo astronomisko instrumentu, var rasties liels zaudējums Latvijai.

4.septembrī: Notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Patentu valdes Valtera Capa balvas pasniegšana. 2009. gada Valtera Capa balva tika piešķirta Raimondam Skurulam par izcilu izgudrojumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.

Augusts

5. augustā: Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Cicerona balvas pasniegšana. Šogad Cicerona balvu saņēma Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs – par izcilu argumentācijas prasmi starptautiskās diskusijās un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš – par tautas pašapziņas celšanu.

Savukārt Cicerona goda diplomus saņēma: Vilis un Marta Vītoli par projekta „Likteņdārzs” un izglītības atbalstu; Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs – par spēju vienot cilvēkus; Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un Valsts prezidenta kancelejas direktors Edgars Rinkēvičs – par ieguldījumu Latvijas Republikas 90.gadadienas atzīmēšanā; TV seriāla „Atgriešanās Eiropā” veidotāji – ĒRIKS Niedra, Sandris Metuzāls un Maija Birzniece.

5. augustā: Valsts operas teātrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s “Latvijas Dzelzceļš” un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības fonda 2009. gada balvas pasniegšana. Šogad balvas piešķīra trešo reizi.

Jūlijs

Jūnijs

23.jūnijā: LZA korespondētājloceklim, LZA prezidenta padomniekam, izcilajam zinātnes un tehnoloģijas sistēmu pētniekam Jānim Kristapsonam -70

23.jūnijā: LZA goda doktoram izcilajam zinātņu vēsturniekam un ēģiptologam Jānim Klētniekam - 80

16.jūnijā: notika FTZN izbraukuma sēde uz Fizikālās enerģētikas institūtu: „Saules enerģijas izmantošanas iespējas un problēmas Latvijā.” Valsts pētījumu programmas „Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai” starpatskaite.

Sēdes sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis atzīmēja, ka atjaunojamie resursi ieņem nozīmīgu vietu Latvijas primāro resursu bilancē. Galvenie resursi, kas šodien tiek plaši izmantoti, ir koksne un hidroresursi, mazākā apjomā tiek izmantota arī vēja enerģija, biogāze un Saules enerģija. Atjaunojamo resursu īpatsvars primāro energoresursu piegādē 2007.gadā bija 26.9%, un lielāko daļu no šī daudzuma veido kurināmā koksne.

Par Saules enerģijas izmantošanas vēsturi un perspektīvām Latvijā sēdes dalībniekus informēja LZA kor.loc., FEI Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs Pēteris Šipkovs. Saules enerģija ir visizplatītākais resurss uz Zemes. Saules radiācijas ilgums un intensitāte ir atkarīga no gadalaika, laika apstākļiem un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa. Gada globālais starojums uz horizontālas virsmas Saules joslas reģionos var sasniegt 2200 kWh/m². Ziemeļeiropā un Latvijā Saules starojuma maksimālais lielums ir 1100 kWh/m² gadā. Tomēr, ņemot vērā siltuma pārvadi un lietderības koeficientu, reāli var izmantot 400-450 kWh/m². Latvijā Saules enerģiju visvairāk iespējams izmantot no aprīļa pēdējās dekādes līdz septembra pirmajai dekādei, kad starojuma intensitāte sasniedz 170 kWh/m² – jūnijā, jūlijā. Vislielākā Saules intensitāte ir Kurzemes piekrastē, Rīgas jūras līča piekrastē un Zemgalē. Saules enerģiju var izmantot gan siltuma ražošanai, gan elektrības ražošanai, gan pasīvi.

FEI Enerģijas resursu laboratorijā veikti pētījumi par Saules enerģijas izmantošanas iespējām. Aizkrauklē tika realizēts pirmais lielākais Saules kolektoru projekts Baltijā ar kopējo Saules kolektoru platību 155 m².

Par „Saules plantāciju” Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, par aktivitātēm un sadarbību ar skolniekiem sēdes dalībniekus informēja Dr.phys. Līga Grīnberga.

Iepazīšanās ar FEI Saules enerģijas testēšanas poligonu notika FEI uz jumta.

FEI Saules enerģijas testēšanas poligona apmeklēšana atstāja lielu iespaidu uz klātesošajiem. Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgu gaitu. Nodaļas locekļi apstiprināja visas projektu vadītāju atskaites. Pateicoties Valsts pētījumu programmai, ir iespējams risināt vienu no vissvarīgākajam Latvijas enerģētikas problēmām. Ar atjaunojamiem enerģētikas resursiem saistītās tēmas ir ieinteresējušas un arī turpmāk interesēs zinātniekus. Jauka izskaņa nodaļas sēdei bija Pētera Šipkova apsveikšana jubilejā.

16.jūnijā: LZA korespondētājloceklim izcilajam enerģētiķim Pēterim Šipkovam - 65

Maijs

25. maijā: LZA korespondētājloceklim izcilajam matemātiķim Aivaram Zemītim 55.

Par Lāzeru centra vēsturi un perspektīvām sēdes dalībniekus informēja LU rektors, Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. Lāzeru centram ir vislielākie lāzera resursi Latvijā. Patlaban šeit strādā 25 darbinieki, no tiem 17 ir studējošie un jaunie zinātnieki. Centra sastāvā ir četras zinātniski pētnieciskās laboratorijas. Laboratorijas nodarbojas ar fundamentāliem atomu un molekulu pētījumiem. Fiziķi strādā dažādos starptautiskos projektos un rezultātus regulāri publicē starptautiskos žurnālos.

Par Lāzeru centra Molekulārās optikas polarizācijas laboratorijas pētījumiem referēja akad. Ruvins Ferbers. Par Lāzeru centra Molekulāro kūļu laboratorijas darbību referēja laboratorijas vadītājs Aigars Ekers. Par spektroskopijas metožu pielietojumiem astrofizikā sēdes dalībniekus informēja Astrospektroskopijas laboratorijas vadītājs profesors Laimons Začs.

Iepazīšanās ar LU Lāzeru centru notika LU Fizikas un Matemātikas fakultātes pagrabstāvā. Viesus pieņēma un Lāzeru centru izrādīja Lāzeru centra Molekulāro kūļu laboratorijas vadītājs Dr.phys. Aigars Ekers, Centra doktoranti un studenti.

LU Lāzeru Centra apmeklējums atstāja lielu iespaidu uz klātesošajiem, jo šeit izdevās realizēt modeli – visus fundamentālos pētījumus veic studenti profesoru vadībā. Tas nozīmē, ka Latvijā ir iespējams izglītot jaunus, tehniski saprotošus, zinošus cilvēkus. Šis ir viens piemērs, kādā veidā var attīstīties fundamentālā zinātne Latvijā.

13. maijā: LZA īstenajam loceklim izcilajam fiziķim Andrim Šternbergam – 65

Aprīlis

Latvijas zinātnieki piedalās vērienīgas kodolfizikas iekārtas būvniecībā. LU Fizikas institūta zinātnieki izstrādās Eiropas zinātniskās infrastruktūras objekta – atskaldīto neitronu avota sastāvdaļu – t.s. mērķi. (Latvijas Avīze. 2009. 24.apr.).

21. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un Mašīnzinību fakultātē notika Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas sapulce. Par "Mehānikas attīstību Latvijā" referēja LNMK prezidents, akad. Vitauts Tamužs un par mehānikas ICTAM kongresu Adelaidē 2008. augustā sēdes dalībniekus informēja prof. Andrejs Krasnikovs. Diskusijas laikā dalībnieki atzīmēja, ka Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un Mašīnzinību fakultātē jau daudz gadus regulāri katru mēnesī sekmīgi strādā mehānikas seminārs. Būtu labi organizēt mehānikas vasara skolu studentiem.

LNMK ievelēja jaunu valdes sastāvu: V.Tamužs – prezidents, J.Vība – viceprezidents, J.Rudzītis finansists mantzinis, A.Čate un A.Cēbers – valdes locekli.

18. aprīlī mūžībā aizgājis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1989 – 1994), LZA īstenais loceklis, Valsts emeritētais zinātnieks, Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis, fiziķis, viens no Rīgas magnetohidrodinamikas zinātniskās skolas izveidotājam, profesors, Dr.habil.phys. Jānis Lielpēters. 80.gadu beigās – 90.gadu sākumā viens no Latvijas zinātnes sistēmas un Zinātņu akadēmijas pārveides vadītājiem. (Diena. 2009. 21.apr., Zinātnes Vēstnesis. 2009. 11. maijā.).

8. aprīlī notika FTZN sēde „Pasīvo un aktīvo ēku enerģētiskie modeļi”. Aktīvās energoefektīvās ēkas nomaina tradicionālo pasīvo apbūvi – par šādu problēmu sēdes dalībniekus informēja LZA kor.loc. Andris Krēsliņš. Enerģijas patēriņš ēkās būtiski ietekmē kopējo enerģijas patēriņu, jo ES 40% enerģijas tiek patērēts iedzīvotāju sektorā. Šajā sektorā ir iespējams lielākais enerģijas ietaupījums.

Par ēku norobežojošajām konstrukcijām ar regulējamu termisko pretestību referēja RTU docents Anatolijs Borodiņecs. Anatolijs Borodiņecs paskaidroja, ka klasiskajām norobežojošajām konstrukcijām ir pastāvīga termiskā pretestība, kas neļauj mainīt siltumplūsmas daudzumu, bet norobežojošās konstrukcijas ar maksimāli lielo termisko pretestību samazina siltumzudumus ziemas laikā un siltumpieplūdi – vasaras laikā.

Par Latvijas likumdošanas pieeju ēku energoefektivitātei sēdes dalībniekus informēja RTU docents Aldis Greķis. Politika enerģētikā ES kontekstā ir sekojoša: nodrošināt enerģijas apgādes drošumu; attīstīt enerģijas tirgu; saskaņot likumdošanu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem; nodrošināt enerģijas efektivitāti un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Spēkā esošā likumdošana Latvijā ir jāsaskaņo ar ES prasībām.

Par ēku energoefektivitātes jauno programmu RTU Būvniecības fakultātē sēdes dalībniekus informēja RTU profesors Egīls Dzelzītis. Programma ir piedāvāta RTU absolventiem, kuri grib iegūt jaunu specialitāti krīzes apstākļos.

Sēdes dalībnieki nolēma: sakarā ar to, ka enerģētikas problēmas Latvijā ir ļoti svarīgas, nepieciešams nepārtraukti sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu un plaši izplatīt informāciju par sekojošām problēmām: tradicionālās pasīvās apbūves nomaiņu ar energoefektīvām ēkām, par sasniegumiem energopatēriņa samazināšanā. Nodaļas locekļi atbalsta jaunas RTU mācību programmas un uzskata, ka ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšanai ir nepieciešams gatavot vairāk augsti kvalificētu speciālistu, kuri var nodrošināt cilvēka veselībai nepieciešamu telpu kvalitāti ar mazu energopatēriņu.

6. aprīlī informātikas speciālistam LZA goda loceklim Jānim Osim – 80

2. aprīlī Latvijas Universitātē notika „Zinātnes kafejnīca”, veltīta Starptautiskajam Astronomijas gadam un Visuma izpētes jautājumiem. Vadīja Dr.biol. Juris Šteinbergs. Piedalījās: Dr. Laimonis Začs, Dr. Dmitrijs Docenko, doktoranti Artūrs Barzdis un Oļesja Smirnova.2. aprīlī notika LZA Pavasara pilnsapulce.

Marts

31. martā LZA ārzemju loceklis J. Engelbrehts tika atkārtoti ievēlēts par Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA) prezidentu (2009-2012). LZA prezidents J. Ekmanis nosūtīja J. Engelbrehtam (bija Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents 1994-2004) apsveikuma vēstuli.

30. martā Ordeņu Kapituls piešķīris Triju Zvaigžņu ordeni LZA prezidentam, Fizikālās enerģētikas institūta direktoram akadēmiķim Jurim Ekmanim, LR Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamenta direktoram LU profesoram akadēmiķim Kalvim Torgānam, LZA goda doktoram, Dr. hist. Jānim Apalam, OSI laboratorijas vadītājam akadēmiķim Gunāram Duburam, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktoram Jānim Stabulniekam, RSU profesorei, LZA kor.loc. Ludmilai Vīksnai (Latvijas Vēstnesis. 2009. 15.apr.).

18. martā laikrakstā „Dienas Bizness” iedaļā „Eksperta viedoklis. Valstī jāpārskata situācija ar patentiem” publicēts LZA prezidenta Jura Ekmaņa „Par saviem izgudrojumiem Latvija saņem vien „paldies””.

17. martā LR Valda Dombrovska jaunās valdības deklarāciju laikrakstā „Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai” komentē LZA prezidents Juris Ekmanis – „jaunā valdība uzsver nepieciešamību saistīt zinātni ar tautsaimniecību, par ko es ne mirkli neesmu šaubījies. Acīmredzot zinātnes jomā nekas sevišķi nenotiks, izņemot to, ka tai atvēlētie līdzekļi droši vien tiks attiecīgi samazināti.„ Latvijai 2009.g. februārī ir augstākā inflācija ES – 9,4%.

15. martā LZA akadēmiķim matemātiķim Andrim Buiķim – 70 13. martā LZA prezidents Juris Ekmanis intervijā aģentūrai Leta skaidro, ka ik gadu tiek reģistrēti ap 100 patentu, taču Latvija neizmanto zinātnieku atklājumus, tādējādi zaudējot ap pieciem miljardiem eiro. Latvijā nav izveidota sistēma, lai patenti „strādātu”. Valda Dombrovska Valdības deklarācijā (Latvijas Vēstnesis. 2009. 12. marts.) trūkst atsauču uz Nacionālās attīstības plānu, konstatē LZA prezidents. 12.martā LZA goda doktoram, informātikas speciālistam Imantam Freibergam – 75

25.februārī Latvijas Tehnoloģiskā centra direktoram Dr.habil.sc.ing. Jānim STABULNIEKAM – 70

18. februārī notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas pilnsapulce. Sēdes sakumā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA Goda doktora diplomu Dr.sc.comp. Ilzei Irēnai Ilziņai. Visi klātesošie apsveica jubilāri un aicināja viņu uzrakstīt atmiņas par informātikas un datorzinātņu nozares rašanas Latvijā.

Par Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas organizatorisko darbību 2008.gadā un priekšlikumiem darbam 2009.gadā sēdes dalībniekus informēja nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons. Nodaļas locekļi nolēma atzīt par labu, sekmīgu nodaļas darbu un akceptēja ierosinājumus nodaļas darbībai 2009.gadā.

Par "Zemei bīstamo mazo planētu orbītu precizēšanu ar lāzera tālmēra mērījumiem." referēja LU doktorante, Mg. Liene Osipova. Pēc referāta sākās diskusija, kurā piedalījās: J.Jansons, O.Lielausis, O.Dumbrājs, A. Šternbergs, J.Auziņš, E.Karnītis, E.Blūms un A. Ozols. Sakarā ar to, ka 2009.gads pasludināts par Starptautiskais Astronomijas gadu nodaļas locekļi nolēma veltīt astronomijas problēmām Latvijā vēl vienu nodaļas vai Akadēmijas sēdi.

14. februārī LZA ārzemju loceklim izcilam fiziķim Jurim Pēterim Svennem – 70

11. februārī LZA īstenajam loceklim izcilam fiziķim Ivaram Lācim – 60

9. februārī LZA korespondētājloceklim izcilam fiziķim Jurim ŽAGARAM– 60

4. februārī LZA ārzemju loceklim izcilam fiziķim Jānim MELNGAILIM – 70