2006. gadā notika astoņas nodaļas sēdes  un nodaļa sagatavoja trīs LZA sēdes.

1. martā nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2005.gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2006.gadā. Sēdes dalībnieki apskatīja un apsprieda FTZ nodaļas mājaslapas maketu un akceptēja to. J. Jansons ieteica atbalstīt LU Astronomijas institūta ierosinājumu iedibināt Artura Balklava vārdā nosauktu Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par izcilu veikumu zinātnes popularizēšanā. Visi klātesošie vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Šogad Artura Balklava balva tika piešķirta pirmo reizi. Vitolds Grabovskis un Ilgonis Vilks ir apbalvoti par zinātnes popularizēšanu Latvijā, tai skaitā par žurnāla “Terra” izveidošanu un vadīšanu.

22. martā notika sēde „Ēku energoefektivitāte un Latvijas likumdošana”. Pirmo reizi Eiropā veikta ēku enerģētiskā sertificēšana veselai pilsētai (Ogrē), panākot 10% enerģijas ekonomiju. Par šo Latvijas sasnieguma būtību referēja kor.loc. Andris Krēsliņš. Referents klātesošos iepazīstināja ar Eiropas Savienības direktīvām un to ieviešanas problēmām Eiropā un Latvijā: ēkas energopases un energomarķējuma izveidošanu; energoinspekcijas atjaunošanu, jaunu speciālistu sagatavošanu. Par dzīvojamo ēku energosertifikācijas metodiku Ogrē sēdes dalībniekus informēja RTU asistents Mg. Anatolijs Borodinecs. Dzīvojamo ēku sertifikācijas mērķis bija ēku enerģijas patēriņa samazināšana. Ogres pilsētā ēku energosertificēšana tika veikta pēc faktiskā siltumpatēriņa. Tas deva iespēju veikt dažādu ēku salīdzinājumu, motivēt  ēku rekonstrukcijas darbus un novērtēt šo darbus efektivitāti. Pieredze liecina, ka sertifikācija dod iespēju nodrošināt no 5 līdz 20% energopatēriņa samazinājumu. Par ēku energosertificēšanas pieredzi Ogres pilsētā referēja RTU prof., Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis. Rekonstrukciju gaitā Ogrē ir uzstādīti 147 siltummezgli. Komunikāciju attīstība dod iespēju ar interneta palīdzību reālā laikā kontrolēt iekārtas stāvokli, iedzīvotājiem – temperatūras mērījumus siltummezglā, bet tehniskiem darbiniekiem ir iespēja no attāluma regulēt siltummezgla parametrus. Galvenie ieguvumi ir: avārijas prognozes, naudas plūsmas optimizācija, siltummezglu atjaunošana un patērētāju izglītošana. Sēdes dalībnieku kopējais viedoklis: enerģētikas problēmas ir ļoti svarīgas, ir nepieciešams sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu Latvijā, plaši izplatīt informāciju par Ogres sasniegumiem un nodrošināt pieeju Ogres pilsētas pieredzes izmantošanai visām ieinteresētām institūcijām un iedzīvotajiem.

19. aprīlī notika sēde „Par valsts pētījumu programmām informācijas tehnoloģijās un materiālzinātnēs”. Sēdes mērķis bija – noklausīties atskaites par valsts pētījumu programmu izpildi un apspriest, kā tās varētu attīstīties nākotnē. Akad. Ivars Biļinskis runāja par valsts pētījumu programmu informācijas tehnoloģiju jomā un raksturoja problēmas, kas saistītas ar projekta realizāciju. Galvenā no tām ir finansiāla problēma. Par valsts pētījumu programmu materiālzinātnē un to izpildes gaitu sēdes dalībniekus informēja akad. Andris Šternbergs. Viņš iepazīstināja ar visiem sešiem projektiem, projektu uzdevumiem un zinātnieku grupām, kuras ir saistītas ar projektu izpildīšanu un arī ar tām problēmām (galvenokārt finansiālām), no kurām atkarīga valsts pētījumu programmas „Materiālzinātne” savlaicīga izpilde.

7. jūnijā sēdē „Latvijas Universitātes Lāzeru centrs” akad. Mārcis Auziņš aprakstīja Lāzeru centra izveidošanas vēsturi. Lāzeru centrā darbojas trīs zinātniskās pētniecības laboratorijas, kuras apvienojušas resursus, lai izveidotu kopīgi izmantojamu lāzeru parku ar vairākām vienlaikus darbināmām lāzeru sistēmām, kuras līdz ar citu unikālu aparatūru nodrošina iespēju veikt oriģinālus, pasaules līmenī konkurētspējīgus pētījumus Par LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Molekulu optiskās polarizācijas (MOLPOL) laboratorijas pētījumiem ar Lāzeru centra palīdzību referēja kor.loc. Ruvins Ferbers. Referents raksturoja MOLPOL laboratorijas galvenos zinātniskos virzienus, zinātniski pētniecisko kolektīvu, pētāmos objektus, metodes, projektus, galvenos sadarbības partnerus. Centrā regulāri viesosies vadošie pasaules zinātnieki, lai veiktu kopīgus pētījumus un lasītu lekcijas LU studentiem.

28. jūnija sēde bija veltīta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciālistam Aleksandram Akmentiņam. Referātā LZA god.loc. Jāzeps Ločmelis aprakstīja Aleksandra Akmentiņa dzīves gaitas. Nodaļas lēmums bija apvienot pūles, lai informācija par Aleksandru Akmentiņu būtu sistematizēta, atrodama internetā un zināma jaunajai paaudzei, ar vārdbalvas vai stipendiju palīdzību saglabāt Aleksandra Akmentiņa vārdu (sk. Zinātnes Vēstnesis, 2006, 18. septembris, Nr. 15(328)).

18. oktobrī sēdē noklausījās Dr. Māra Ēlerta, akad. Agra Gailīša, akad. Oļģerta Lielauša, Dr. Jāņa Freiberga un akad. Elmāra Blūma ziņojumu par Francijas-Latvijas sadarbības projektu „Ampera iniciatīva”. Tās rezultātā paredzēts veidot Ampera institūtu ar specifisku pētījumu tematiku, centrētu magnetohidrodināmikā (MHD), tātad mācībā par elektromagnētiskā lauka mijiedarbi ar šķidrumiem, kam raksturīga dabīga elektrovadamība vai arī mākslīgi radīta magnetizējamība. Tas būtu galamērķis iepriekšējam sagatavošanas procesam, jo „Ampera iniciatīva” ir tālākais izvērsums „European Concerted Action COST P6” 2001. gada priekšlikumam, kuru sagatavoja A. Alemany (Francija), G. Gerbeth (Vācija) un O. Lielausis (Latvija) (sk. Zinātnes Vēstnesis, 2006, 6. nov., Nr. 18(331)).

25. oktobrī ar ārz.loc. Oļģerta Dumbrāja un kor.loc. Ruvina Ferbera zinātniskiem ziņojumiem sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem  LZA īsteno locekļu kandidātiem.  

8. novembrī sēdes dalībnieki noklausījās četrus referātus: LZA īsteno locekļu kandidātu Jurija Dehtjara un Leonīda Ribicka ziņojumus, LZA korespondētājlocekļa kandidāta Leonīda Novicka un korespondētājlocekļa kandidātes Intas Muzikantes ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 7. decembrī par akadēmiķi no nodaļas ievēlēja Ruvinu Ferberu un par korespondētājlocekļiem Leonīdu Novicki un Intu Muzikanti. Par LZA goda locekli tika  ievēlēts Viktors Zēbergs (FEI).