2007. gadā notika deviņas nodaļas sēdes (vienu no tām nodaļa rīkoja kopā ar Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu (ĶBMZN)), divi nodaļas semināri un nodaļa sagatavoja divas Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdes.

11. janvārī sēdē „Valsts pētījumu programmas “Informācijas tehnoloģijas” projektu apspriešana” sēdes dalībnieki publiski apsprieda un analizēja sešus Valsts pētījumu programmas „Informācijas tehnoloģijas” projektus: „Uz modeļu transformācijām bāzētu sistēmu būves tehnoloģiju izstrāde” (projekta vadītājs Dr.habil.sc.comp. Audris Kalniņš), ”Semantiskā tīmekļa izpēte, attīstīšana un piemērošana Latvijas vajadzībām” (projekta vadītājs Dr.sc.comp. Guntis Bārzdiņš), Oriģinālu signālu apstrādes paņēmienu izveide un izpēte konkurētspējīgu IT tehnoloģiju radīšanai” (projekta vadītājs Dr.sc.comp. Modris Greitāns), “Jaunu tehnoloģiju izpēte un pielietošana elektroniskās aparātbūves jomā” (projekta vadītājs Dr.habil.sc.comp. Jurijs Artjuhs), ”Jaunas elektronisko sakaru tehnoloģijas” (projekta vadītājs Dr.sc.ing. Guntars Balodis), „IT pielietošana ražošanas problēmu risināšanai” (projekta vadītāja Dr.sc.ing. Irīna Oļeiņikova). Sēdes dalībnieki konstatēja projektu izpildes sekmīgo gaitu un arī to, ka, pateicoties Valsts pētījumu programmai, ir iespējams problēmas risināšanai piesaistīt jaunos zinātniekus.

21. februārī nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2006. gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2007. gadā. Par Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona projekta attīstību un ar to saistītām problēmām referēja akad. Jānis Bērziņš. Nodaļas locekļi nolēma sagatavot kopsēdi ar ĶBMZN un izstrādāt priekšlikumu Ministru kabinetam par Nacionālā ciklotrona projekta attīstību.

14. martā notika sēde: „Eiropas Sociālā fonda programmas enerģētikas studiju pilnveidošanai”. Nodaļas locekļi apsprieda četrus referātus: „Būvniecības enerģētikā orientēta RTU programma „Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija”” – LZA kor.loc. Andris Krēsliņš; „Aukstumapgādes un gaisa kondicionēšanas enerģētiskās slodzes nākotnes projektos Latvijā” – RTU asoc. prof. Dr.sc.ing. Arturs Lešinskis un Dr.sc.ing. Uldis Pelīte; „Notekūdeņu un atkritumu depozitāriju biogāze elektrības un siltuma ražošanai” – RTU doc. Guntis Klīve; „Profesijas standarts – ēku inženiersistēmu un pilsētu infrastruktūras veidotājiem” – RTU prof. Dr.habil.sc.ing. Egīls Dzelzītis.
Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda būvniecības enerģētikā orientētu RTU programmu „Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija”. Nolēma: atzīt RTU pasniedzēju un pētnieku darbu šajā nozarē par efektīvu, perspektīvu un atbalstāmu. Atzīmēt labu sadarbību ar praktiskiem un citiem zinātniskiem institūtiem Latvijā. Tajā pašā laikā ir nepieciešams sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu Latvijā un plaši izplatīt informāciju par problēmām un sasniegumiem energopatēriņa samazināšanā.

9. maijā FTZ un ĶBMZ nodaļas kopsēde „Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda divus ziņojumus. Referātu „Akadēmiķis profesors Juris Tīliks un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skola” nolasīja LU prof. Dr.chem. Andris Actiņš. Viņš iepazīstināja ar Jura Tīlika dzīves gaitu, viņa galvenajiem zinātniskajiem sasniegumiem un pētījumu rezultātiem un ierosināja atrast iespēju finansēt kādu kompetentu zinātnieku, kas varētu apkopot J.Tīlika nepublicētos zinātniskos darbus monogrāfijā. LZA akad. Jānis Bērziņš nolasīja referātu „Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”. LZA FTZN un ĶMBZN nolēma lūgt LR IZM izskatīt jautājumu par juridiskas personas izveidošanu ministrijā, lai racionāli apsaimniekotu IZM piešķirto finansējumu zinātnisko pētījumu nodrošināšanai.

23. maijā FTZN sēdē „Kompozīto materiālu un sarežģītu telpisku konstrukciju aprēķinu metodika un tehnoloģijas izstrādes pieredze RTU Būvniecības fakultātē” referēja RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors akad. Kārlis Rocēns.

K. Rocēns informēja par Būvniecības fakultātes nākotni un sniedza pārskatu par RTU panākumiem kompozīto materiālu pētījumos. Balstoties uz RTU Būvniecības fakultātes sasniegumiem, sēdes dalībnieki nolēma lūgt LZA Senātu atvērt LZA FTZN ietvaros īsteno locekļu un korespondētājlocekļu jaunas vakances „būvzinātnes” specialitātē.

24. augustā sēdē “Nuclear Theory – Nuclear Power” (Kodolfizikas teorija un kodolenerģija) sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA ārzemju locekļa, prof., Ph.D.phys. Jura Pētera Svennes referātu, kurā viņš aprakstīja pētījumus kodolizikā. Ar trīs-ķermeņa teorijas izmantošanas palīdzību bija aprēķināti daži nukleon-nukleon potenciāli ar mazām enerģijām, no 50 keV līdz 10.0 MeV. Teorētiskie rezultāti bija salīdzināti ar eksperimentu. Referents iepazīstināja ar unikālajām Kanādas kodolenerģijas sistēmas CANDU īpašībām un nākamā reaktora uzstādīšanas un attīstības plānu. Nodaļas locekļi piešķīra LZA goda doktora grādu prof. Žozem Antonio Kastiļo-Alkarasam (San-Paulo, Brazīlija).

26. septembrī ar LZA korespondētājlocekļa kandidāta LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktora p.i., prof. Dr.habil.phys. Jāņa Spīguļa ziņojumu par zinātnisko pētījumu rezultātiem un sasniegumiem ādas optikas pētījumos sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA korespondētājlocekļu kandidātiem.

1. novembrī sēdes dalībnieki noklausījās LZA korespondētājlocekļa kandidāta Dr.habil.sc.comp. Jura Borzova zinātnisko ziņojumu par pētījumu rezultātiem un LZA īstenā locekļa kandidāta LZA kor.loc., LU asoc. prof. Dr.sc.comp. Andra Ambaiņa ziņojumu par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Uz 4 vakancēm 2007. gadā LZA īsteno locekļu vēlēšanās tika pieteiktas 8 kandidatūras, to skaitā 2 – no FTZ nodaļas: kor.loc. Andris Ambainis un kor.loc. Leonīds Ribickis. Nodaļas locekļi piešķīra LZA goda doktora grādu izcilajiem speciālistiem datorzinātnē Dr.sc.ing. Edvīnam Karnītim un Dr.habil.sc.ing. Pēterim Rivžam.

14. novembrī sēdē „Telekomunikāciju vēsture Latvijā: Rīgas telefonu tīklam 125 gadi” sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA goda locekļa, RTU prof. Jāzepa Ločmeļa referātu, kurā viņš definēja vairākus faktorus, kuri sekmējuši Latvijas telekomunikāciju attīstību. Tie ir: senās tradīcijas, labi organizēta izglītības sistēma un sakaru līdzekļu rūpniecība, sadarbība ar ārvalstu firmām un atsevišķu izcilu personību darba ieguldījums. Diskusijā klātesošie mēģināja noskaidrot, kāpēc toreiz jaunie sasniegumi tik ātri no zinātniskās laboratorijas sasniedza lietotājus un kas traucē inovācijas procesam tagad.

LZA Rudens pilnsapulce 22. novembrī par akadēmiķiem no nodaļas ievēlēja abus kandidātus: Andri Ambaini un Leonīdu Ribicki, par korespondētājlocekļiem Jāni Spīguli un Juri Borzovu.

20. novembrī seminārā “Daudzkanālu datu ieguves sistēmas datoru sasaistei ar reālo pasauli” notika ERAF projekta Nr. DP1 /ERAF/ CFLA/05/APK/2.5.1. /000024/ 012 rezultātu izskatīšana un apspriešana ar nolūku informēt par jaunām izstrādnēm. Seminārā piedalījās projektā iesaistītie zinātnieki. Sēdi organizēja akad. I. Biļinskis.

17. decembrī seminārā notika Valsts pētījumu programmas „Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā ar videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošības un enerģijas efektīvai izmantošanai” 2. etapa rezultātu izskatīšana un apspriešana. Sēdē piedalījās Programmā iesaistītie zinātnieki, LR IZM Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, enerģētikas nozares asociācijām un biedrībām. LZA sēdes

15. martā jau tradicionāli nodaļa sagatavoja sēdi „Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”, kurā domās par žurnāla 'Terra” lomu zinātnes popularizēšanā dalījās LZA Artura Balklava vārdbalvas pirmie laureāti Latvijas Universitātes docents Dr.phys. Vitolds Grabovskis un Dr.paed. Ilgonis Vilks.

4. septembrī LZA kopā ar LR Patentu valdi otro reizi pasniedza Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam. Šogad par prestižās balvas laureātu kļuva Nodaļas ārzemju loceklis, 1999. gada LZA Lielās medaļas laureāts prof. Juris Upatnieks (ASV). Svinīgā ceremonijā kor.loc. Andris Ozols raksturoja Jura Upatnieka dzīves gaitas. J. Upatnieks nolasīja lekciju par sasniegumiem hologrāfijā un demonstrēja klātesošiem dažus hologrāfiskos izmēģinājumus.

Rudens pilnsapulcē ar spīdošu referātu uzstājas 2007.gada LZA Lielās medaļas laureāts, LZA ārzemju loceklis, Sanktpēterburgas Universitātes prorektors Roberts Evarestovs. Laudatio profesoram sacīja akad. Ivars Tāle.

Nodaļas locekļu ievērojamākos sasniegumus sk. 109.–110. lpp.

Par zinātniskajiem sasniegumiem balvas piešķirtas ārz.loc. Robertam Evarestovam, ārz.loc. Zenonam Rokum Rudzikam, akad. Andrejam Siliņam, akad. Ivaram Lācim, kor.loc. Intai Muzikantei, ārz.loc. Jurim Upatniekam, akad. Linardam Skujam, kor.loc. Jānim Spīgulim, akad. Agrim Gailītim, akad. Andrejam Cēberam (sk. 85.– 101. lpp.).

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons
Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva