Šajā gravīrā puslodes cenšas atdalīt 16 zirgi

Kā jau iepriekšējā “Zinātnes Vēstneša” numurā ziņojām, Latvijas Zinātņu akadēmijas lielās zāles balkona vestibilā līdz 16. oktobrim aplūkojama izstāde “Tukšās telpas valstībā”, kuru uz Rīgu atvedusi Vācijas pilsētas Magdeburgas Oto fon Gērikes biedrība. Tā dod iespēju iepazīties ar ievērojamā 17. gadsimta zinātnieka – astronoma, dabas filozofa, eksperimentālās fizikas aizsācēja Vācijā, izgudrotāja, diplomāta un, kā mēs tagad teiktu, “pašvaldību darbinieka” (30 gadu Magdeburgas pilsētas galvas amatā) Oto fon Gērikes (1602 – 1686) dzīves gājumu un izgudrojumiem. Taču izstāde, kaut arī skatītājiem sola interaktīvas iespējas, kur katrs var kļūt eksperimentētājs, nebūt vēl nav viss. 25. septembrī Zinātnieku nakts pasākumu ietvaros Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā skolēni, studenti un citi zinātkārie (vai ziņkārīgie) varēja vērot slaveno Gērikes eksperimentu ar Magdeburgas puslodēm, kas kopš 17. gadsimta neskaitāmas reizes ir demonstrēts Eiropā un pēdējā laikā arī Amerikā.

Kas zina, kur Botāniskā dārza dziļumos atrodas Līgo pļava? Uz to skatītājus veda daudzās norādes. Tagad par notikušo eksperimentu liecina vien vietām izspārdīta zāle un dāsnas zirgābolu čupiņas, ja dārza darbinieki jau nav čakli savākuši kā no debesīm nokritušo bezmaksas mēslojumu. Eksperimentu vadīja pats Oto fon Gērike, reinkarnācijā saglabājis pat atbilstošu 17. gs. tērpu, Tādi paši bija arī viņa palīgiem. No vācu valodas tulkoja Juris Šteinbergs. Eksperimentam nepieciešamie zirgi atvesti no Alūksnes, Balviem, Madonas, un tie nebija nekādi vieglsvara rikšotāji vai jājamzirgi tepat no Kleistu staļļiem.

Eksperimenta mērķis bija pierādīt, ka divas tērauda puslodes, kuras kopā satur izsūknēts gaiss jeb vakuums, nevar atdalīt vienu no otras, kamēr tukšajā lodē neieplūst gaiss no ārienes. Sākumā mazāki bērni pa bariņam ķērās pie virvēm mazai lodei abos sānos un vilka, cik spēks kauliņos. Nekā. Puslodes centās atraut lielie puiši, spēka mitriķi. Atkal nekā. Puiši pret zirgu. Tas pats. Tad pie krietni lielākas lodes pa pāriem katrā pusē sāka piejūgt zirgus. Kā nekā, tā nekā. Kad lodi jau bija bez sekmēm vilkuši pa sešiem zirgiem katrā pusē, Oto fon Gērike patencināja brašos vilcējus un viņu uzraugus, skatītāji sumināja viņus aplausiem un zirgi atviegloti savēcināja astes. “Re nu, kā nekas neiznāca”, viens otrs sarosījās jau uz promiešanu, bet Oto fon Gērike teica, ka tagad būs īstā eksperimenta sāls, jo ne jau Latvijas vilcēji bija par švaku. Arī sešpadsmit zirgu nevarētu atraut vaļā puslodes, bet viens no klātesošajiem mazajiem trīsgadīgajiem bērneļiem, pagriežot krāniņu un ar šņācienu ielaižot gaisu lodes tukšajā dobumā, puslodes atdalīja pavisam viegli. Tās pašas atlēca viena no otras. “Ko gan es, nabaga mazā Svilpaste, varu iesākt pret lielajiem dabas spēkiem.” Un šo spēku sauca vakuums.