Kosmosa elpa Augstceltnē

Piektdien, 25.septembrī notika ikgadējais zinātni popularizējošais pasākums Zinātnieku nakts, kas šogad bija veltīts kosmosa jautājumiem. Viens no ieganstiem tieši šādai tematikai bija 2009.gads kā Starptautiskais astronomijas gads. Patīkami, ka Zinātnieku nakts ģeogrāfija aptvēra ne tikai dažādus punktus Rīgā, bet arī Jelgavu, Ventspili, Rēzekni, Daugavpili. Kopumā Eiropas mērogā šis pasākums notika 30 valstīs un vairāk nekā 200 pilsētas. Būtiski notikumi risinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas kā galvenās organizējošās institūcijas telpās.

Vēl dienu pirms nakts pasākumiem LZA Augstceltnes 3.stāvā oficiāli tika atklāta Francijas vēstniecības sagādātā ceļojošā izstāde “Kosmosa izpēte – sasniegumi un plānotais”. Tā piesaista ar dažādiem taustāmiem eksponātiem, kuri vienkāršā veidā ilustrē dažādu astronomijā izmantoto novērojumu metožu pamatprincipus. Turpat stāvu zemāk jau pašā Zinātnieku nakts priekšvakarā durvis vēra vēl viena izstāde, veltīta vakuuma problemātikai.

LZA telpās visaizraujošākais pasākums bija tās pāris stundas, kas nemanot aizritēja Zinātnes kafejnīcas diskusijās. Tēma “Vai pavadīsim atvaļinājumu uz Mēness?” liek skatīties ne tikai uz sasniegto, bet arī plānoto kosmisko tehnoloģiju jomā. Kosmosa apgūšanas ekspertu lomā bija Ilgonis Vilks, LU Astronomijas institūta pētnieks, Jānis Jaunbergs, a/s Grindeks ķīmiķis un Marsa biedrības biedrs, kā arī Francijas pārstāvis Olivjē Vandermaks, kosmiskās programmas COROT vadītājs no Kosmosa izpētes centra (CNES). Interese bija liela. Klausītāju vidū bija ne tikai Francijas vēstnieks Latvijā Paskāls Fieskī, bet arī vairāk kā 150 citu visdažādākā vecuma un nodarbošanās interesentu.

COROT kosmiskā teleskopa misija ir gana intriģējoša – meklēt planētas pie citām zvaigznēm. Ja pirms piecpadsmit gadiem citplanētu eksistence tika izskatīta tikai teorētiski, tad šobrīd to jau ir apzināts vairāk kā trīssimt. Lai atvēsinātu prātus par citu iespējamu “dzīvības salu” eksistenci, jāsaka, ka lielākā daļa atklāto citplanētu ir tādas, kas nebūt nelīdzinās mūsu Zemei. Tās vai nu ir milzu gāzu planētas, vai arī planētu sistēmas centrā ir neitronu zvaigzne, tās ir par tuvu zvaigznei, kā arī ir citi apstākļi, kas būtiski samazina apdzīvotas planētas eksistences iespēju. Tomēr O.Vandermarks klātesošos iepazīstināja, ka no septiņām COROT oficiāli atklātajām citplanētām viena pēc izmēriem un materiāla blīvuma šobrīd ir ierindojusies citplanētu saraksta augšgalā kā Zemei vislīdzīgākā. Kosmiskās programmas pētnieki ir identificējuši kopskaitā ap 80 citplanētu, tomēr visām oficiāli rezultāti vēl nav publicēti. Lai arī gandrīz trīs gadus ilgusī misija ir sadūrusies ar dažām aparatūras tehniskajām programmām, tā turpina darbu un sniedz vērtīgu pamatu citām sagatavošanā esošām citplanētu medību programmām. Astronomijas interesentiem Latvijā COROT misijas mērķi un sākotnējie rezultāti nebija pārsteigums – par to ir rakstīts vairākos žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numuros, kā arī ir publicētas ziņas tīmeklī.

Skaidrs ir viens – pat ja atrodam Zemes līdzinieci, ātra nokļūšana līdz tai mums šobrīd nebūs pa spēkam. Kosmisko transport-līdzekļu veidus un tehnoloģijas, salīdzinot zinātniskajā fantastikā minēto un realitātē sasniedzamo, analizēja I.Vilks. Cilvēki vēl nav īsti gatavi ļoti tāliem ceļojumiem, planētu vides pārveidei vai milzu kosmisko struktūru būvēšanai, tomēr Zemes tuvākais kaimiņš Mēness varētu būt piemērota vieta apdzīvotu bāzes staciju izveidei. J.Jaunbergs aplūkoja Mēness apguvi no praktiskā viedokļa. Izrādās, no tehniskā viedokļa šobrīd viss eksistē, lai kaut vai rīt sāktu nesējraķešu un kosmisko aparātu būvi. Cits jautājums ir finansējums – tas viss izmaksās ļoti dārgi, un ikviens vēlēsies saprast, kam tas viss būtu nepieciešams – zinātniskiem mērķiem, sacensības garam vai izklaidei. Jo plašāka tiek radīta interese, jo lielākas iespējas izbūvēt piemēram tādas transporta sistēmas, kā kosmisko liftu no Zemes virmas līdz ģeostacionārajai orbītai.

Diskusiju sadaļā bija jautājumi ne tikai par derīgo izrakteņu iegūšanu uz Mēness vai kosmiskā lifta pasargāšanu no sadursmēm ar kosmosā esošām pavadoņu atlūzām, bet arī par Visuma rašanos, melnajiem caurumiem un iespējām izmantot savā labā fizikas visjaunākās teorijas. Interesentu apmeklēt Zinātnes kafejnīcu bija tik daudz, ka vēl pirms bija satumsis darbu uzsāka debess demonstrējumu punkts “Starspace” Rāmkalnu observatorijas dibinātāja Arņa Gintera vadībā. LZA Augstceltnes 17.stāva platforma ir ideāla vieta debess novērojumiem Rīgas centrā, tiesa tieši 25.septembra vakars bija vairāk mākoņains nekā skaidrs, tādēļ debess objektus izdevās novērot tikai epizodiski. Atbilstoši nosaukumam, viss pasākums ilga līdz vēlai naktij.