Edīte Kaufmane

Ilgtspējīgu, vidi saudzējošu augļu un ogu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrāde un ieviešana Latvijā

Referāta LZA Senāta sēdē 2007. gada 11. decembrī kopsavilkums

Dr. biol. Edīte Kaufmane, LVAI direktore
1.Situācija augļkopības nozarē Latvijā
Stiprās puses: senas tradīcijas, klimats piemērots dažādu kultūru audzēšanai ar vidi saudzējošām tehnoloģijām, kvalitatīvas produkcijas trūkums vietējā tirgū, eksporta iespējas, var iegūt augstus ienākumus un peļņu no nelielas platības, pārstrādājot iegūst produktus ar augstu pievienoto vērtību. Vājās puses: nav pieredzes un zināšanu kvalitatīvas preču produkcijas ražošanā lielā apjomā (komercaugļkopība mūsdienu izpratnē sākusies 1990.gadu vidū), trūkst realizācijas un pārstrādes sistēmas, ražošanā lēni ienāk jaunas tehnoloģijas, lieli kapitālieguldījumi, daudzgadīgie stādījumi vairāk pakļauti riskam, katras kļūdas sekas ir ilgstošas. Iespējas: strauji attīstīt nozari kā preču produkcijas ražotāju, nodrošinot iedzīvotājus ar veselīgu un daudzveidīgu nozares produkciju gan svaigā, gan pārstrādātā veidā. Draudi: ja attīstība nebūs pietiekami strauja un kvalitatīva, tirgū un pārstrādē nostiprināsies importa augļi un ogas.
2. Pētnieciskais darbs komercaugļkopībā

Latvijas augļkopības nozarē vadošā zinātniskā institūcija ir Latvijas Valsts augļkopības institūts. Institūts ir izveidojies par Latvijas augļkopības zinātnes centru, kur tiek veikti Latvijas augļkopības nozarei aktuāli un prioritāri zinātniskie pētījumi. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar Latvijas Augļkopju asociāciju un augļkopības konsultantiem, publicējot rakstus nozares žurnālos un izdodot grāmatas.

3. Latvijas Valsts augļkopības institūta darbība un rezultāti

3.1. Galvenie raksturojošie rādītāji

Zinātniskais personāls: zinātņu doktori – 9 (+4 nepilnas slodzes); zinātņu maģistri – 3 (t.sk. 2 doktoranti), maģistranti – 5, pārējais zinātniskais personāls– 3

Kopīgais pastāvīgi strādājošo skaits kopš 1996. gada pieaudzis no 25 līdz 50. Finansējums pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis trīskārtīgi. Vidējais publikāciju skaits gadā 60–80 (katru gadu vidēji 8–12 publikācijas, kas ietvertas LZP vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā, 2–3 –SCI sarakstā)

3.2. Institūta misija ir radīt jaunas zināšanas un produktus, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augļkopības nozares attīstību un konkurētspēju ilgtspējīgas lauku un kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā.

3.3. Institūta darbības virzieni:

• Zinātniskā darbība augļkopības jomā, nodrošinot ekspertīzi augļkopības nozares attīstības politikas izstrādei un zinātnisko pamatojumu tās īstenošanai, kā arī veicinot zinātnes un izglītības integrētu attīstību
•Latvijas augļu koku, ogulāju un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzība un izpēte •Sadarbība ar Latvijas lauksaimniecības nozares interešu grupām un atsevišķiem uzņēmumiem augļkopības un pārtikas ražošanas jomās
•Baltijas valstu augļu koku un ogulāju šķirņu atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude (AVS pārbaudes)
•Ar zinātnisko pētniecību tieši nesaistīta darbība

3.4. Svarīgākie darbības rezultāti

•Laika posmā no 2001. līdz 2006.g. Institūts izpildījis vai turpina īstenot Valsts finansētus zinātniskus projektus – 2 LZP grantus, 7 IZM finansētos TOP projektus, 2 valsts programmu projektus, katru gadu vidēji 2 – 6 ZM subsīdiju un 2 – 3 LLKC demonstrējumu projektus. Pēdējo 6 gadu laikā Institūts ir piedalījies un turpina piedalīties 9 starptautiskos projektos. Īstenoti un turpinās darbs 3 ERAF un ESF projektos;
•Uz Institūta (Dobeles DSIS) vārda Latvijā reģistrēti 2 patenti – “Cidoniju sukādes iegūšanas paņēmiens” (Nr. 12779, reģistrēts 20.04.2002), “Lielogu dzērveņu sukāžu iegūšanas paņēmiens” (Nr.13468, reģistrēts 20.11.2006), kā arī 30 augļaugu un 6 ceriņu šķirnes. Katru gadu tiek noslēgti vidēji 10–20 licenču līgumi;
•Izstrādāti komercdārzu apsaimniekošanas modeļi augļu un ogu kultūru intensīvai, vidi saudzējošai audzēšanai;
•Veikta augļu un ogu šķirņu piemērotības pārbaude dažādiem pārstrādes veidiem;
•Izstrādātas jaunas pārstrādes tehnoloģijas inovatīvu produktu ieguvei;
•Uzsākta zinātniskā pamatojuma izstrāde atveseļota augļaugu stādāmā materiāla audzēšanas sistēmai Latvijā;
•Institūta zinātnieki dažāda līmeņa projektos aktīvi sadarbojas ar vairāk nekā 24 zinātniskajām iestādēm Eiropā, ASV un Kanādā
•Papildus zinātniskajam darbam tiek veikta kulturvēsturiska funkcija – uzturēts selekcionāra P.Upīša muzejs un viena no plašākajām ceriņu kolekcijām Eiropā, organizētas izstādes, koncerti, u.c.
4. Latvijas Valsts augļkopības institūta un nozares nākotnes redzējums
•Ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejami augstas kvalitātes Latvijā audzēti augļi un ogas, kā arī mazajos uzņēmumos ražotie veselīgie pārstrādes produkti;
•Šobrīd aizaugušo lauku vietā plešas sakopti augļu dārzi, kas nodrošina pārticību mazajām lauku saimniecībām;
•Institūts ir strauji augoša zinātniska institūcija, kas veiksmīgi konkurē ar dārzkopības zinātniskajām iestādēm Baltijas valstu reģionā un Eiropā kopumā, un kurā kompetenti un motivēti zinātnieki racionāli izmanto to rīcībā esošos resursus, piedāvājot jaunas zināšanas, produktus un pakalpojumus.

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvian Academy of Sciences

Zinātnes Vēstnesis

Zinātnes Vēstnesis-2008