Piešķirtas 2009. gada Nobela prēmijas. To laureātiem tradicionāli plašus ilustrētus materiālus velta laikraksti un žurnāli. Dosim to īsu kopsavilkumu.

2009. gada Nobela prēmija medicīnā un fizioloģijā piešķirta trim ASV zinātniekiem – austrāliešu izcelsmes amerikānietei Elizabetei Blekbērnai, Kerolai Greiderei un Džekam Šostakam par telomēru pētījumiem, kas ļāvuši izprast šūnu novecošanās mehānismu. Zinātnieki apbalvoti par atklājumu, “kā hromosomas aizsargā telomēri un enzīms telomerāze”, kas palīdzējis “izprast slimību mehānismu un veicinājis jaunu ārstniecības stratēģiju attīstību”, teikts žūrijas paziņojumā.

E. Blekbērna un Dž. Šostaks 1982. gadā atklāja telomēros – hromosomu gala posmos – unikālu DNS atkārtojumu secību, kas pasargā hromosomas no saīsināšanās šūnu dalīšanās laikā, bet, strādājot kopā ar K. Greideri, E. Blekbērna atklāja telomerāzi – enzīmu, kas veido telomērus.

Telomēru garumam sarūkot, šūnas novecojas. Savukārt, ja telomerāzes līmenis ir augsts, telomēri nesarūk tik strauji un šūnu novecošanās tiek bremzēta. Tas veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos, ļaujot to šūnām bezgalīgi dalīties, tāpēc viens no svarīgākajiem vēža pētījumu virzieniem ir meklēt iespējas bloķēt šo mehānismu.

E. Blekbērna kopš 1990. gada ir Sanfrancisko Kalifornijas universitātes bioloģijas un fizioloģijas profesore, K. Greidere – Baltimoras Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas molekulārās bioloģijas un ģenētikas profesore un Dž. Šostaks – Hārvarda Medicīnas skolas profesors.

2009. gada Nobela prēmiju fizikā saņems britu zinātnieks Čārlzs Kao, kanādietis Vilards Boils un ASV pētnieks Džordžs Smits par atklājumiem optiskās šķiedras un pusvadītāju pētījumos. Pusi no prēmijas saņems Šanhajā dzimušais Č. Kao, kurš guvis “revolucionārus panākumus gaismas pārvadē pa optisko sakaru šķiedrām”, teikts komisijas paziņojumā. Otra puse prēmijas sadalīta starp V. Boilu un Dž. Smitu – viņi “radījuši iekārtu, kas ļauj attēlu pārveidot digitālā formā”.

“Šogad Nobela balva fizikā piešķirta par diviem zinātniskiem sasniegumiem, kas sekmējuši mūsu šodienas tīklā sasaistītās sabiedrības pamatu veidošanu”, teikts prēmijas komisijas paziņojumā. “Viņi ikdienas dzīvē radījuši daudzas praktiskas inovācijas un sagādājuši instrumentus zinātniskai izpētei.”

Č. Kao atklājums, kuru viņš veicis 1966. gadā, sagatavojis ceļu optiskajām šķiedrām, kas mūsdienās tiek izmantotas televīzijā un interneta sakaros. Viņam izdevās radīt ultratīras optiskās šķiedras ražošanas metodi, un tādējādi gaismas signālus bez izkropļojumiem iespējams pārraidīt līdz pat 100 km attālumam toreizējo dažu desmitu metru vietā. Mūsdienās optiskā šķiedra nodrošina interneta sabiedrības “asinsriti”, jo bez optiskās šķiedras sakariem mūsdienu internets nebūtu iespējams.

“Teksts, mūzika, attēli un video sekundes daļā var tikt pārraidīti apkārt pasaulei”, norāda balvu komisija. Lielu informācijas plūsmas daļu veido digitālie attēli, kuru rašanos sekmēja V. Boila un Dž. Smita izgudrojums 1969. gadā, kad viņi radīja pirmo veiksmīgo attēla veidošanas tehnoloģiju, izmantojot digitālo sensoru jeb lādiņsaites matricu (CCD). “Fotogrāfijā tas radīja revolūciju, jo gaisma var tikt uztverta elektroniski, nevis uz filmas”, norādīja komisija.

2009. gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ribosomu pētniekiem – Izraēlas zinātniecei Adai Jonatai, Lielbritānijā dzīvojošajam indietim Venkatramanam Ramākrišnam un amerikānim Tomasam Šteicam. Viņu nopelns ir ribosomas struktūras noteikšana atomu līmenī, kas ļauj farmaceitiem radīt jauna tipa antibiotikas.

“Nobela prēmija piešķirta par pētījumiem, kas ir ļoti svarīgi, lai noteiktu galvenos dzīvības procesus. Ribosomas nolasa informāciju, kas ir ierakstīta DNS jeb dezoksiribonukleīnskābēs, un ražo olbaltumvielas, kas savukārt kontrolē ķīmiskos procesus visos dzīvajos organismos,” sacīts Reuters citētajā Nobela komitejas paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka izpratnei par ribosomām ir ļoti liela loma jaunu antibiotiku izstrādāšanā, jo daudzas mūsdienu antibiotikas ārstē dažādas slimības, bloķējot bakteriālo ribosomu funkcijas. Speciālisti paziņojuši, ka šāgada prēmijas laureātu darbs bijis pamatā vairāku jaunu medikamentu izstrādē. Šī nav pirmā reize, kad Nobela prēmija ķīmijā faktiski dublē prēmiju medicīnā un fizioloģijā.

Visi trīs zinātnieki izmantojuši rentgenstaru kristalogrāfiju, lai noteiktu, kurā vietā atrodas katrs no vairākiem simtiem ribosomu veidojošo atomu. Par šī pētījuma pionieri uzskatāma Ada Jonata – ceturtā sieviete vēsturē, kurai piešķirta Nobela prēmija ķīmijā. ASV Nacionālā Vispārējo medicīnas zinātņu institūta direktors Džeremijs Bergs paziņojis, ka viņa vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē mēģinājusi veikt attiecīgus pētījumus, lai gan tālaika tehnoloģijas nav ļāvušas cerēt uz lieliem panākumiem.

Tikai 20 gadus pēc darbu uzsākšanas A. Jonatai kopā ar citiem zinātniekiem izdevies pirmo reizi noteikt ribosomas uzbūvi atomu līmenī, vēsta Reuters.

2009. gada Nobela prēmiju literatūrā saņems Rumānijā dzimusī vācu rakstniece un dzejniece Herta Millere. Viņa dzimusi 1953. gadā Ņičidorfā švābu zemnieku ģimenē, studējusi Timošvāras universitātē romāņu literatūru un ģermānistiku. Pēc konflikta ar Rumānijas slepeno dienestu 1979. gadā (viņu mēģināja piespiest kļūt par ziņu pienesēju), H. Millere zaudēja darbu un turpmāk pelnīja iztiku kā vācu valodas privātskolotāja. Viņas pirmā grāmata tika izdota Rumānijā 1982. gadā vācu valodā, cenzūras stipri izkropļota. 1987. gadā H. Millerei kopā ar vīru izdodas nokļūt Vācijā, kur viņa kļūst pazīstama kā akadēmiskais

mācībspēks, rakstniece un sabiedriska darbiniece, “kas vēršas pret bijušā socbloka režīmu pakalpiņu aktivitātēm Vācijā un Rumānijā. Hertas Milleres daiļrade Latvijā ir pazīstama maz,” raksta Arno Jundze NRA kultūras lappusē.

Ja jau kuro gadu Nobela prēmija literatūrā tiek piešķirta pēc visai dīvainiem kritērijiem, tad ko tur teikt par 2009. gada Nobela Miera prēmijas laureātu – ASV prezidentu Baraku Obamu (par centieniem samazināt kodolieroču krājumus un vairot mieru pasaulē), kurš tikai deviņus mēnešus sabijis valsts galvas amatā un vēl neko būtisku nav izdarījis, tikai solījies izdarīt. Paziņojot savu izvēli, Norvēģijas Nobela komiteja slavēja Obamu par viņa “ārkārtējiem centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām”, “jauna klimata veidošanu starptautiskajā politikā” un “cerība sniegšanu tautām uz labāku nākotni”. Pats Obama ir pieticīgāks un paziņojis: “Es uzņēmu Nobela komitejas lēmumu ar pārsteigumu un dziļu pazemību. Es to neuzskatu par manu personīgo sasniegumu atzīšanu, bet vairāk kā apstiprinājumu Amerikas valdībai, ņemot vērā visu valstu tautu cerības.”

Atstatu no galvenajām Nobela prēmijām ir Nobela prēmija ekonomikā. To šogad saņems amerikāņu ekonomisti Elinora Ostroma un Olivers Viljamsons, kuru pētījumi atrodas uz ekonomikas, poltisko un tiesību zinātņu robežas. Abi ekonomisti pētījuši ekonomisko pārvaldību, analizējuši uzvedību un darījumus, ko neregulē detalizēti līgumi un valsts izdoti likumi.

Laikā, kad daļā pasaules turpinās ekonomiskā lejupslīde un daļā ekonomika sāk atkopties, tieši šo zinātnieku sasniegumu izcelšana ir visai zīmīga, norāda komentētāji, jo E. Ostromas un O. Viljamsona pētījumi nav vērsti uz jautājumiem, ko parasti aplūko ekonomikas disciplīnā. Indiānas universitātes profesore Elinora Ostroma savos pētījumos izaicinājusi virkni neapšaubītu pārliecību. Piemēram, viņa secinājusi, ka noteikumi par kopīgo resursu izmantošanu un pārvaldīšanu strādā efektīvāk, ja tos demokrātiskā ceļā veidojuši šo resursu izmantotāji, pretēji vispārpieņemtai pārliecībai, ka regulācijas trūkums izraisa dabas piesārņojumu un kopīgo resursu izsīkšanu. Zinātniece izpētījusi, ka gadījumos, kad šādas regulācijas nav, sociālās un iedzīvotāju grupas pašas izveido noteikumus. Savukārt Kalifornijas universitātes profesors Olivers Viljamsons veltījis savu darbu uzņēmumu iekšējās organizācijas pētīšanai un tam, kā tirgus apstākļos tiek pieņemti lēmumi un kas tos ietekmē. Viņš radījis teoriju par to, kādēļ kompānijas eksistē. Abi zinātnieki pēta apstākļus, kas liek tirgum un tā regulācijai būt veiksmīgai.

Pretēji tiem ekonomistiem, kuri uztraucas par to, ka šī prēmija vairs nav balva tikai ekonomikā, bet sāk kļūt par balvu sociālajās zinātnēs vispār, citi norāda, ka E. Ostromas pētījumi ekonomistiem likuši kļūt nedaudz realistiskākiem, nevis pētīt teorētiskas iespējas, kurām īstajā dzīvē ir mazs pamatojums. Bet O. Viljamsa idejas un teorijas jau šobrīd tiek izmantotas multinacionālu kompāniju veidošanā, norāda analītiķi.