Šī gada 27. – 30.septembrī Spānijā, Madridē piedalījos Eiropas Lauksaimniecības pētījumu iniciatīvas – EURAGRI (the European Agricultural Research Initiative) XXIII konferencē “Lauksaimniecības pētījumi pārtikas drošībai” (Agricultural Research for Food Security). Konferencē vairāku sekciju ietvaros tika diskutēts gan par klimata izmaiņām un to ietekmi uz lauksaimniecības produkciju, gan lauksaimnieciski enerģētisko labību, gan arī lauksaimniecības zināšanu sistēmu izaicinājumiem.

Pārtikas drošība un ar to saistītie jautājumi ieņem nozīmīgu vietu Eiropas pētniecības telpā. Arī Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienība, kura sadarbojas ar EURAGRI un kuras prezidējošā valsts 2008. – 2010.g. ir Latvija, drīzumā organizēs konferences par līdzīgiem tematiem – šā gada 16. – 17. novembrī Vācijā – par pārtikas drošības nākotni globālā aspektā, savukārt 2010. gada 26. – 28.maijā Ukrainā – par zinātniskās izpētes lomu pārtikas drošības un kvalitātes nodrošināšanā.

Uzskatu, ka pārtikas drošība, līdzīgi kā daudzi citi lauksaimniecības jomas temati, ir ļoti būtiski, un arī ekonomiskās lejupslīdes laikā būtu jāatbalsta to izpētes veikšana Latvijā.

Apstiprinājumu šādām atziņām guvu arī vadot EURAGRI konferences sekciju par lauksaimnieciski enerģētisko labību. Tās ietvaros vairākkārt tika uzsvērta Eiropas lauksaimniecības pētījumu misijas nozīme un atgādināts, ka joma skar ikviena indivīda dzīvi un veselību. Bez tam tika diskutēts par lauksaimniecības pētījumu tīklu attīstību, piemēram, EURAGRI, SCAR (Lauksaimniecības pētījumu pastāvīgā komisija), Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienība. Vienlaicīgi tika norādīts, ka ne mazāk svarīga ir spēcīgu zinātnisko kolektīvu (think–tanks) pastāvēšana katrā konkrētā dalībvalstī. Turklāt, ņemot vēra lauksaimniecības pētījumu plašo spektru un daudzdisciplinaritāti, būtiska ir arī sadarbības nodrošināšana ar citu nozaru zinātniekiem, sociālajiem partneriem, kā arī valsts un privātajām institūcijām. Ceru, ka minētās atziņas gūs apstiprinājumu arī Latvijā un, neskatoties uz saspīlēto situāciju valsts ekonomikā, arī turpmāk tiks rasts finansējums nozīmīgai jomai, kas tiek atbalstīta visā Eiropā un daudzās citās pasaules valstīs – pētījumiem lauksaimniecībā.

EURAGRI konferenču otrajā dienā tradicionāli tiek rīkotas izbraukuma sesijas, un šajā gadā bija iespēja iepazīties ar uzņēmumu “Brennels” (vācu valodā – dzēlīgā nātre), ko 2004. Gadā izveidojusi uzņēmēju Crebas–Wobma ģimene.

Sākotnēji ģimene nodarbojusies ar lietoto mantu pārdošanu internetā, turklāt viņu izveidotais e–veikals Marktplaats.nl bija kļuvis tik ļoti apmeklēts, ka vēlāk pārdots uzņēmumam “Ebay”. Savukārt uzņēmēji iegādājās lietotu fermu, pēc kuras izremontēšanas uzsāka darbību vairākās sfērās – gan atverot konferenču centru, gan ražojot tekstilpreces, gan audzējot nātres (Urtica dioica), kas kopā ar kokvilnu izmantojamas audumu ražošanai. Uzņēmuma kultivētās nātres ir īpašas – tās tiek izaudzētas līdz 2,5 metru augstumam, vērtīgie nātru kāti (stublāji) septembrī nopļauti un atstāti mērcēšanai uz lauka (pakļauti lietum, saulei, rasai), pēc tam savākti un sapresēti žūšanai. Izžuvušos kātus mehāniski apstrādā, lai atdalītu šķiedru no kāta. Šķiedras tiek izķemmētas, sajauktas ar organisko kokvilnu un savērptas dzijā. Drēbes no pašmāju dārzā audzētām nātrēm ražot nav iespējams, taču uzņēmēji speciāli kultivē divus dzēlīgās nātres veidus, lai iegūtu augstākas kvalitātes šķiedras.

No nātrēm iegūtās šķiedras ir ne tikai ļoti augstās kvalitātes materiāls, bet varētu būt arī ilgtspējīga kokvilnas alternatīva. Kokvilna ir šobrīd pasaulē izplatītākā apģērbu sastāvdaļa, taču tās ražošanas process ir kaitīgs videi un cilvēkiem, kuri strādā ar to. Līdz ar to aizvien vairāk tiek veidotas videi draudzīgās kokvilnas ražotnes, audzējot organisko kokvilnu. Tiesa, šobrīd tās aizņem tikai 2% no kopējās kokvilnas ražošanas tirgus. Nātres šķiedra ir izturīgāka par kokvilnu un smalkāka par linu. Tā ir piemērota ļoti plašam tekstilpreču klāstam.

Tādējādi izbraukuma sesija apliecina, ka inovatīvas idejas ir mums visapkārt, tai skaitā lauksaimniecības jomā.

Latvijas Lauksaimniecības
un meža zinātņu akadēmijas prezidente,
akadēmiķe Baiba Rivža