LZA nodaļās

Cilvēciskās problēmas banku krīzes pamatā

15. oktobrī Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē akadēmiķis Tālavs Jundzis iepazīstināja ar vieslektoru Jāni Boli (ASV), kurš nolasīja lekciju “Globālās ekonomiskās krīzes tiesību konsekvences”.

Jānis Bolis – tautsaimnieks, jurists, dzimis Rīgā, bet darba mūžu vadījis ASV. Ieguvis izcilu izglītību – absolvējis Bostonas universitātes Juridisko fakultāti, Konektikutas universitāti (ekonomika), papildinājis zināšanas Harvarda, Masačusetas universitātēs, ieguvis sertifikātu domstarpību risināšanas jautājumos. 34 gadus bijis ASV Advokātu asociācijas biedrs. Strādājis arī ar transakcijām, teicami pārzina situāciju ASV un Latvijā.

Pēc neatkarības atgūšanas daudz palīdzējis Latvijai, LU juristiem. Par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Atzinības Krusta Goda zīmi.

Raksturojot globālo ekonomisko krīzi un tās aizsākumu, PhD Jānis Bolis lietoja dzejisku salīdzinājumu – ekonomika ASV nekad neplūdīs kā mierīga Lielupes straume, laiku pa laikam tajā būs viļņi un vilnīši kā jūrā. Lielās ekonomiskās krīzes cēlonis – banku riskantā kredītpolitika, cilvēku alkatība. Jau prezidenta Bila Klintona laikos radās populistiska doma – katrs, kas vēlas sev mājokli, to var nopirkt. Cilvēkos uzvar neapvaldīta vēlme iegūt līdzekļus ar nepārdomātām banku operācijām, ar aizņemšanos, cerot uz papildu peļņu. Rezultātā notikumi, kas sākās ASV ar nesamaksātiem kredītiem, ar naudas izplūšanu, finansu sistēmas sastingumu, ietekmēja visu pasauli. Bez nopietnas finansu tirgus regulēšanas nav izejas. Un arī bez cilvēku audzināšanas/izglītošanas.

Lektors stāstīto papildināja ar ilustratīvo materiālu – divu ģimeņu cenšanos ar iespējami ātrāku naudas ieguves veidu nostiprināt savu labklājību un šīs tieksmes bēdīgo rezultātu.

Vai mēs varam mācīties no šiem procesiem? Varam, ja tos izprotam. Ne velti akadēmiķis Andrejs Siliņš ierosināja jaunu tēmu – pieaicināt šādu problēmu analīzē ne vien ekonomikas, bet arī psiholoģijas speciālistus.