Par augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un tautsaimnieciskās atdeves uzlabošanai veicamajiem pasākumiem

1. Latvijas Zinātnieku savienība (LZS) uzskata, ka galvenajam mērķim un uzdevumam jebkuriem pasākumiem un strukturālajām izmaiņām augstākās izglītības un zinātnes jomā ir jābūt vērstiem uz Latvijas augstākās izglītības ilgtspējas, kvalitātes un konkurētspējas nodrošināšanu, bet nevis uz augstākās izglītības un zinātnes publiskā finansējuma apjoma tālāku samazināšanu, kas nav pieļaujama nekādā gadījumā.

2. LZS uzskata, ka līdzšinējās problēmas Latvijas Izglītības un zinātnes sistēmā ir saistītas nevis ar strukturāla rakstura problēmām, bet gan pirmām kārtām, ar šīs sfēras daudzu gadu garumā zemāko publisko finansējumu Eiropā (attiecībā pret iekšzemes kopproduktu), no kurām tad izriet arī visas pārējas ar augstāko izglītību un zinātni saistītas kvalitātes un tautsaimnieciskās atdeves problēmas.

3. LZS secina, ka 2010. gada budžeta projekta kontrolskaitļi, kas paredz kārtējo reizi samazināt zinātnes publisko finansējumu līdz 62% no 2004. gada līmeņa (faktiskajās cenās), kad zinātnes kopējais finansējums bija 13, 6 milj Ls; (salīdzinājumam– 2005. gadā – 18,4 milj. Ls, 2006. gadā – 21,6 milj. Ls, 2007.gadā – 39 milj Ls, 2008. gadā – 43,9 milj. Ls) ir neproporcionāli un katastrofāli zinātnei. Šāds zinātnes budžets līdzfinansējuma trūkuma dēļ liedz iespēju izmantot arī ES finanšu līdzekļus. Šādas politikas rezultātā virkne zinātnisko institūciju būs spiestas likvidēties. Tādējādi tiks izpostīta arī tā materiāli tehniskā bāze, kuras izveidē pēdējos gados tika ieguldīti lieli valsts un ES līdzekļi, kā arī zaudēti gan jauni, gan pieredzējuši zinātnieki, kuri šādos apstākļos emigrēs.

4. LZS secina, ka viss iepriekš minētais ir krasā pretrunā ar:

4.1. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā “Par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā” izvirzītajiem galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem un plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem: izveidot konkurētspējīgu un koncentrētu augstākās izglītības un zinātnes sektoru; sasniegt starptautiski konkurētspējīgus zinātniskā darba rezultātus; nodrošināt ilgtermiņa finanšu stabilitāti un finansējumu avotu daudzveidību; pētniecībai un attīstībai novirzīt līdzekļus 1,5% apmērā no IKP;

4.2. Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par progresu Latvijas Nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā”, kurā, ievērojot 2009. gada Pavasara Eiropadomes rekomendāciju – Latvijai ciešāk integrēt pētniecības un attīstības (R&D) un inovācijas politikas virzienus, īpaši izmantojot privātā un valsts sektora sadarbību un papildu stimulus privātā sektora ieguldījumiem, Latvija sniedz informāciju, ka valdības mērķis ir panākt, lai kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai 2010. gadā būtu 1,5% apjomā no IKP;

4.3. Zinātniskās darbības likuma normu, kura paredz katru gadu valsts budžetā finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāk par 0,15% no IKP jeb caurmērā ik gadu palielināt finansējumu par 10–15 milj. latu.

5. LZS uzskata, ka pirms jebkādu reformu veikšanas vispirms ir jānodrošina tas, ka zinātnei un izglītībai paredzētajos Eiropas struktūrfondu līdzfinansētajos projektos tiek piešķirts nepieciešamais līdzfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem, bet zinātnes un izglītības finansējums nodrošināms vismaz 2009.gada līmenī.

6. LZS secina, ka, lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un tautsaimnieciskās atdeves izaugsmi, ir veicama vesela virkne pasākumu, kuri nodrošinātu tūlītēju pozitīvu efektu, bet nesagrautu nozares institūciju funkcionēt spēju. Pie tādiem pieskaitāmi:

sadarbības līgumu slēgšana starp augstākās izglītības valsts institūcijām par studiju programmu saskaņošanu un dublēšanās no-vēršanu,

pamatkursu priekšmetu kopīgu apmācību Rīgas augstskolās un universitātēs,

nekustamo īpašumu, studiju un pētniecības bāzu nodošana atvasinātajām publiskajā personām valsts augstākajām mācību iestādēm un zinātniskajām institūcijām,

rīkošanās tiesību ar intelektuālo īpašumu, kas radies valsts budžeta finansētu pētījumu rezultātā nodošana zinātniskajām institūcijām,

kompetences un ekselences centru veidošana uz valsts zinātnisko institūciju bāzes prioritāros tautsaimniecības attīstības virzienos (tai skaitā sociālajās zinātnēs), garantējot šiem centriem stabilu vairāku gadu finansējumu,

augstākās izglītības likuma pieņemšana ar vajadzīgo starptautisko integrāciju un valodas risinājumu,

likumiskos ierobežojumu atcelšana ārvalstu pasniedzēju un pētnieku piesaistei,

studiju un studējošo kredītu konvertēšana EUR,

bāzes vietas izmaksas studijām finansējuma pietuvināšana izglītības kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamajam līmenim,

izveidot starpministriju Valsts zinātnes un tehnoloģiju padomi valdības augstākās amatpersonas vadībā,

izveidot sistēmu inovāciju un intelektuālā īpašuma aizsardzības procesa atbalstam.

Pašreizējos apstākļos nav lietderīgi mainīt esošo 6 universitāšu un 13 valsts augstskolu juridisko statusu.