EZMA aizbildņa diplomu Felikss Ungers pasniedz Valdim Zatleram

Šā gada 15. oktobrī Pārdaugavā Rīgas Stradiņa universitātē notika LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) rudens kopsēde Augstākās medicīniskās izglītības un veselības aprūpes politika: izaicinājumi mūsdienu Latvijā. Tā tika rīkota sadarbībā gan ar RSU, gan P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Sēde noritēja patīkami intelektuālā gaisotnē, eiropeisku raksturu tai piešķīra arī valodu spektrs. Blakus latviešu valodai skanēja gan latīņu, gan angļu, gan vācu valoda.

Paula Stradiņa balva – Feliksam Ungernam

Mūsu akadēmijai un Rīgas Stradiņa universitātei Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas vārds un tās prezidents Fēlikss Ungers ir labi pazīstami. Profesors Ungers ir LZA ārzemju loceklis kopš 1992. gada un Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors kopš 2003. gada. No vienas puses abas akadēmijas savu saikni stiprinājušas ar līgumu par sadarbību, kas parakstīts 1991. gada jūnijā. Regulāri notiek kopīgi rīkotas sanāksmes, zinātniskas konferences. Kopīgās aktivitātes iesākās ar EZMA atbalstīto Baltijas reģiona valstu kardioķirurgu konferenci Rīgā 1993. gada maijā.

Mazie Feliksi: Raivis Bičevskis (centrā) un Arvīds Irmejs

Lielā Feliksa balva – Jānim Vētram A.Edžiņas foto

No otras puses – par EZMA īstenajiem locekļiem kopš 1991. gada ievēlēti LZA akadēmiķi J. Lielpēters, E. Blūms, J. Stradiņš un U. Viesturs, J. Ekmanis, A. Caune, R. Kondratovičs, M. Kūle, V. Kluša, T. Millers, J. Volkolākovs, I. Knēts, J. Vētra un P. Zvidriņš. Tādējādi EZMA locekļi no Latvijas, ko pēc Zalcburgas akadēmijas tradīcijas dēvē par Latvijas delegāciju, veido akurāt vienu simto daļu no Eiropas akadēmijas locekļu kopskaita (pavisam 1300).

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (Academia Scientiarum et Artium Europaea) dibināta 1990. gada 7. martā Zalcburgā. To izveidoja: kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors Fēlikss Ungers, pēc profesijas kardioķirurgs. 2009. gadā EZMA locekļu vidū ir 28 Nobela prēmijas laureāti. EZMA locekļi pārstāv 58 pasaules valstis. EZMA formulējusi savu misiju šādi: dot savu ieguldījumu Eiropas vienotības attīstīšanā, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci. Kā vienu no svarīgiem notikumiem ar sabiedrisku skanējumu var minēt EZMA izstrādāto Tolerances hartu, kuru EZMA iesniegusi Apvienoto Nāciju organizācijai. Bez tam EZMA lielu vērību savā darbībā velta medicīnas un veselības aprūpes politikas jautājumiem.

Vairākums EZMA Latvijas delegācijas locekļu pagodinājā 15. oktobra sēdi un kopā ar veselības ministri profesori B. Rozentāli un Austrijas vēstnieci H. Poppelleri un pārējiem sēdes dalībniekiem bija aculiecinieki ceremonijai, kas sekoja mājastēva RSU rektora Jāņa Gardovska, LZA prezidenta Jura Ekmaņa un EZMA prezidenta Fēliksa Ungera atklāšanas uzrunām, proti, Valsts prezidents Valdis Zatlers saņēma no F. Ungera rokām EZMA aizbildņa diplomu. Prezidents V. Zatlers teica īsu pateicības runu, atzīstot, ka patiesi pārdomāti šajā gadījumā piekritis uzņemties aizbildņa misiju un atbildību, bet ka ir arī savulaik izškirīgi atteicies no viņam izteikta piedāvājuma jeb uzaicinājuma specializēties oftalmoloģijā. Viņš sirsnīgi pateicās savai Alma mater un skolotājiem.

Līdz ar to mūs valsts prezidents piepulcējas Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas pašreizējiem septiņiem aizbildņiem. Tie ir Austrijas Republikas prezidents, Slovākijas prezidents, Spānijas karalis Huans Karloss I, Beļģijas kroņprincis Filips, Luksemburgas lielhercogs, Grieķijas prezidents un Slovēnijas prezidents. Saņemot EZMA aizbildņu titulu, šo Eiropas valstu galvas apliecinājuši savu apņemšanos atbalstīt savas valsts un Eiropas zinātni. Jāatzīmē, ka EZMA aizbildne savas prezidentūras laikā bija Latvijas prezidente V. Vīķe–Freiberga, un pēc prezidentūras beigām viņa ir šīs akadēmijas goda senatore. Savulaik EZMA aizbildņi (pavisam 40) bijuši tādi labi pazīstami politiķi un valstsvīri kā H.Kols, A. Gencs, V. Havels, Ž. Santērs, R. Prodi.

Sēdes turpinājumā notika Fēliksa balvu pasniegšana. 2009. gadā lielā Fēliksa balva piešķirta profesoram Jānim Vētram par ieguldījumu modernās augstākās medicīniskās izglītības attīstībā Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Mazās Fēliksa balvas piešķirtas: filozofijas doktoram Raivim Bičevskim par Eiropas un Latvijas filozofiskās domas (18.–20.gs.) mijiedarbības izpēti, tai skaitā par Hāmaņa, Herdera un Heidegera filozofisko uzskatu analīzi, un medicīnas doktoram Arvīdam Irmejam par gūtajiem zinātniskajiem rezultātiem pārmantotā vēža izpētē.

EZMA Eiropas balva un divas veicināšanas balvas papildināja Latvijas zinātnieku apbalvojumu klāstu 2001. gadā. Šīs balvas EZMA sadarbībā ar LZA piešķir reizi trijos gados. Tā kā balvas iedibināja EZMA prezidents profesors Fēlikss Ungers, tad kopš pašiem pirmsākumiem šie apbalvojumi tika neoficiāli iedēvēti par lielā Fēliksa balvu un mazajām Fēliksa balvām. Saskaņā ar balvas nolikumu to piešķir par atzīstamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes un augstākās medicīniskās izglītības jomā.

Balvu piešķir personām, kuru darbība radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, nacionālās identitātes attīstīšanu, veicina tolerantas komunikācijas veidošanu un virzību uz eiropeisku kultūras kopību. Balvas ieguvēji saņem arī naudas prēmiju, kuru nodrošina EZMA.

Svinīgās daļas noslēgumā tika godināts pats profesors F. Ungers. Nākamā gada martā Eiropas zinātņu un mākslu akadēmija svinēs savu 20. gadadienu, bet LZA un EZMA sadarbībai ir tikai par vienu gadu mazāks stāžs. Šādā kontekstā LZA kopā ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju pasniedza profesoram Fēliksam Ungeram Paula Stradiņa balvu – statueti un diplomu – par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas izveidošanu un par sniegto atbalstu Latvijas zinātnei. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā laudatio atzīmēja arī to, ka tālajā 1991. gadā EZMA dibinātāju un prezidentu Fēliksu Ungeru uz Latviju atveda viņa dzimtas tālīnas saknes, kas meklējamas Baltijā. Tāpēc Eiropas akadēmijas ģerbonī ir Līvenu dzimtas un Ungernu–Šternbergu dzimtas ģerboņu elementi (lillijas un zvaigznes).

Akadēmiju kopsēdes ziņojumu daļu ievadīja veselības ministres B. Rozentāles uzruna.

Profesors F. Ungers sniedza ziņojumu “Eiropas veselības aprūpes tirgus koncepcija”. Izsakot patiesu gandarījumu, ka mūsu Valsts prezidents un veselības ministre pēc izglītības ir mediķi, viņš pasniedza dokumentu ar šādu nosaukumu Valsts prezidentam un ministrei, uzsverot, ka tas pagājušā gada nogalē iesniegts ES veselības un patērētāju aizsardzības komisārei A. Vassiliou un EK priekšsēdētāja vietniekam G. Ferhoigenam. Runātājs vairākkārt atkārtoja teikumu, kura autorība piederot Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijai un kas viņa vārdiem, sasniegusi dzirdīgas ausīs arī Briselē, proti Health is Wealth (Veselība ir bagātība). Stratēģisku vīziju par veselības aprūpi Eiropā 21. gadsimta sākumā ar nosaukumu Health is Wealth EZMA iesniedza Eiropas Parlamentam 2003. gada nogalē (skat. http:// books.google.lv/ books?isbn=3540223134...)

Lielās Fēliksa balvas laureāts profesors J. Vētra runāja par medicīniskās un veselības aprūpes speciālistu izgītības politikas pieredzi un perspektīvām Latvijā. Ziņojumu par veselības aprūpes strukturālo reformu izaicinājumiem Latvijā sniedza Ģ. Briģis un D. Mozgis.

Noslēgumā RSU rektors J. Gardovskis aicināja sēdes dalībniekus doties uz jauno un moderno Stradiņa universitātes Aulu, kur varēja izbaudīt pianistes Lienes Circenes priekšnesumu.

Ko paņemam līdzi no pasākuma un profesora F. Ungera vizītes? Abpusēju akadēmiju vēlmi un apņemšanos turpināt sadarbību ar mērķi, kas formulēts jau 1991. gadā: veicināt un nostiprināt draudzīgas attiecības starp akadēmijām, lai veidotu jaunu kultūras un zinātnes integrāciju mūsu Eiropā.

Savā pateicības vēstulē no Zalcburgas Akadēmijas prezidentam J. Ekmanim par viesmīlīgo un piesātināto vizīti profesors Ungers raksta: “Mūsu šodienas kopīgais darbs ir pamats turpmākai sadarbībai, veidojot Eiropu!”