Dr. arh. Bruno Delāns (Deslandes): Sakāras pakāpju piramīda ir vissenākā akmens celtne cilvēces vēsturē. Šo Pasaules kultūras mantojuma pieminekli, pirmo Ēģiptes piramīdu, ir būvējis arhitekts Imhoteps, kurš 2660.g.p.m.ē. īstenoja novatorisku ideju – pārveidot jau iepriekš trīs reizes pārbūvēto mastabu par četru, bet vēlāk sešu pakāpju būvi. Šī būve ir pārdzīvojusi tūkstošgades un saglabājusies līdz mūsu dienām, kaut arī to ir skāris laika zobs.
Sākotnēji Latvijas zinātniskā ekspedīcija saņēma Ēģiptes Kultūras ministrijas uzaicinājumu ciešā sadarbībā ar Senlietu augstāko padomi un Dr.Zahi Havasu veikt detalizētu situācijas izpēti. Līdzšinējā pieredze, dokumentējot steidzami glābjamus kultūras pieminekļus, kā arī prasme izmantot atbilstošas jaunās tehnoloģijas bija izšķiroša, lai ļautu 25 dažādu nozaru zinātniekiem no Latvijas ātri un efektīvi paaugstinātas bīstamības apstākļos veikt šo uzdevumu.
Dokumentēšana tika uzsākta no prioritārajām zonām piramīdas dienvidu fasādes pusē, saītu galerijas un lielās centrālās šahtas, tad pakāpeniski izpētot visu fasāžu pirmās trīs pakāpes, tālāk virzoties pa plašo pazemes galeriju labirintu un aptverot aptuveni 75% no to kopgaruma, kurš sasniedz apmēram 7 km. Iegūtā datubāze šobrīd satur nedaudz vairāk kā 320 miljonus mērījumu punktu, kas ir precīzi ģeoreferencēti trīsdimensionālā vidē. Šī datubāze ir pilnīgi savietojama ar ēģiptiešu pētījumu sistēmām, kā arī paver iespējas maksimāli precīzai arhitektoniskai un strukturālai analīzei, tai skaitā nepieejamās un grūstošās būves zonās.
Ņemot vērā iegūto rezultātu ārkārtīgo precizitāti, ekspedīcijas mandāts ļoti drīz tika paplašināts ar sekojošiem papildus uzdevumiem:
– monitorings, t.i. struktūras kustību reģistrēšana;
– detalizēta arhitektoniskā un strukturālā analīze, t.sk. datēšana ar radioaktīvo oglekli;
– restaurācijas un nostiprināšanas projektu izstrāde;
– preventīvie un steidzamie nostiprināšanas pasākumi;
– ģeofiziskā izpēte.
Lai gan šīs izpētes sākotnējais mērķis bija noskaidrot precīzu piramīdas pamatu stāvokli un nesošo ģeoloģisko stratigrāfiju, iegūtie rezultāti izrādījās daudz interesantāki nekā paredzēts, jo tika iegūti ļoti augstas precizitātes signāli, kas interpretējami apmēram 50 m dziļumā. Tie uzrāda 3 līdz šim pilnīgi nezināmas ieejas galerijas piramīdas austrumu fasādes pusē, kas iet zem Dienvidu mājas pagalma.
Ģeofiziskā izpēte un trīsdimensiju skenera dati, kurus papildina uzmērījumi uz vietas, parāda, ka šī pirmā piramīda, kas vēlāk tika kopēta un atdarināta visu Ēģiptes Senās valsts laiku, patiesībā bijusi īsta nekropole ar sarežģītu un hierarhisku struktūru, daudz kompleksāka nekā vienkāršotais ārēji līdzīgais modelis – piramīdas forma ar vienu ieejas galeriju ziemeļu pusē, kas ved uz viena vienīga faraona kapenēm.
Šī jaunā informācija paver jaunu skatījumu uz šo prestižo pētījumu objektu, kas joprojām slēpj daudzas mīklas un kura izpēte turpināsies vēl ilgi.
Dr. sc. ing. Dr. h. c. J. Klētnieks: Pasaulē vecākās Džosera piramīdas izpēte, ko pēdējos gados veikusi Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē, devusi jaunus atklājumus, kas ievērojamā mērā precizē esošos priekšstatus par šī pasaules kultūras mantojumā iekļautā pieminekļa vēsturisko izcelsmi, tā veidu un funkcionālo nozīmi. Vēsturiski sarežģītā un arhitektoniski komplicētā pieminekļa izpēte pašlaik attīstās divos virzienos – konstruktīvo īpatnību noskaidrošanā un funkcionālās nozīmes apzināšanā.
Džosera piramīda, pazemes kapenes un apkārtējie tempļi, neraugoties uz vairākkārtējiem postījumiem, kalpojuši senās reliģijas mērķiem līdz pat kristietības pirmsākumiem mūsu ēras 2.–3. gs. To apstiprina hronoloģijas pētījumi ar radioizotopu datēšanas metodi, kas uzrāda kapenes izbūves laiku apmēram 2660. g. p.m.ē., bet jaunāku struktūru – dienvidu galerijas izbūvi 26. dinastijas laikā 7. gs. p.m.ē. un griestu nostiprināšanu 2. gs. Romas imperatora Trajāna laikā.
No pirmo dinastiju perioda nav saglabājušies nekādi rakstu pieminekļi. Džosera un tāpat Gīzas lielajās piramīdās nav hieroglifu tekstu. Vecākie “piramīdu teksti” parādās tikai 5. dinastijas valdnieka Unasa kapenēs. Tāpēc Džosera laikmeta garīgās kultūras elementi rodami mākslas darbos, arhitektūras formās un kapeņu telpiskajās kompozīcijās. Dokumentējot atsevišķos veidojumus ar moderno lāzera telpiskās skenēšanas aparatūru, digitālā formā jau iegūti pētniecībai vajadzīgie materiāli. Precizēts ieejas kāpņu novietojums piramīdā, zilganām flīzītēm klāto pazemes telpu un galeriju izvietojums, iegūti unikāli valdnieka Džosera bareljefa portreti un arhitekta Imhotepa zīmoga nospiedums. Salīdzinot šos materiālus ar jaunāka perioda kapeņu struktūrām, Džosera apbedījuma komplekss parāda tiešu mitoloģisko un reliģisko ticējumu izpausmi, kas izteikta ar arhitektūras un mākslas līdzekļiem. Seno reliģisko ticējumu un mitoloģisko aspektu ievērošana daļēji jau attaisnojusies praksē, meklējot nezināmas apakšzemes telpas un sagruvušo sienu pamatus ar radiolokācijas zondēšanas metodēm.
Ar modernām tehnoloģijām iegūtā digitālā informācija par Džosera piramīdas virszemes un pazemes konstrukciju telpisko stāvokli, ļauj izvērtēt seno amatniecības un būvniecības prasmi, lietotos būvmateriālus, konstrukciju veidus un noturību, kā arī novērtēt netiešā veidā tālaika lietišķās zināšanas par būves ģeometriju, izmēriem un proporcijām, orientāciju pret debespusēm, arhitektūras ansambļa izteiksmes līdzekļiem. Izveidotā digitālās informācijas datu bāze izmantojama nostiprināšanas un rekonstrukcijas projektu izstrādei, tālākajai arheoloģiskajai izpētei.
Iegūtie Džosera piramīdas izpētes rezultāti jau guvuši franču un ēģiptiešu zinātnieku atzinīgu novērtējumu, apstiprinot Latvijas zinātnieku spējas strādāt senatnes pieminekļu dokumentēšanas un izpētes jomā ar modernajām digitālajām tehnoloģijām.