Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj puskomētu pusasteroīdu
Zinātnes Vēstnesis
- 2009.g. 23.novembris
19-11-2009
1.zīmējums
Lielais skaidrā laika logs pavasarī ir bijis veiksmīgs Baldones astronomiem. 25.aprīlī tika atklāta Saules sistēmā reti sastopama mazā planēta - puskomēta pusasteroīds. Šāda veida Saules sistēmas maziem objektiem astronomi ir devuši mitoloģisko nosaukumu Centaurs. Ar ko neparasti ir šie objekti? Īsi varētu tos raksturot šādi tie ir liels asteroīdi, kura orbītas atrodas starp Saturna un Neptūna orbītām (1.zīm.). Otra neparastā īpatnība - tiem reizēm novēro nelielu gāzu komu - parādību, kura raksturīga komētām.
2.zīmējums
Šo objektu orbītas ir stipri nestabīlas divu lielo Saules sistēmas planētu Saturna un Jupitera gravitācijas spēku perturbāciju dēļ, ja to orbītas tuvākas šīm planētām. Reizēm savā kustībā ap Sauli šādi objekti pat met īpatnējas cilpas. Tā tas ir asteroīda Chiron gadījumā (2.zīm.). Arī dzīves ilgums Centauriem ir stipri īss, pēc astronomisko objektu dzīves ilguma skalas, tikai apmēram miljons gadu. Lielās Saules sistēmas planētas, ja tā varētu teikt, agrāk vai vēlāk ‘panāk’ savu un tik stipri izmaina Centaura orbītu, ka tas ietriecas Saulē vai kādā citā Saules sistēmas objektā.
Kāpēc tikai tagad var runāt par Astrofizikas observatorijā veikto atklājumu? Kā tas notika un kāds tad ir Baldonē atklātais Centaurs? Jāsāk ar piezīmi, ka šāda tipa asteroīdus parasti atklāj teleskopi, kuru spoguļa izmērs ir ne mazāks, kā 2 - 3 metri un zināmo asteroīdu skaits ir daudz mazāks nekā Zemei bīstamo NEO (Near Earth Object) tipa objektu kopskaits.
Kā tad to varēja Baldones 1,2 m teleskops? Te summējas vairāki faktori - Baldones Šmita teleskopa optiskās sistēmas priekšrocības salīdzinot ar citu sistēmu teleskopiem un laba debess caurspīdība. Un tomēr izdarītais ir uz iespēju robežas gan tāpēc, ka objekts bija ļoti vājš, gan tāpēc, ka asteroīda kustība pie debesīm 30 minūtēs (raksturīgais laiks starp diviem uzņēmumiem pēc Baldonē lietotās asteroīdu meklēšanas metodikas) pārvietojas tikai par 4 loka sekundēm. Tas ir ļoti maz, piemēram, caurmēra zvaigznes attēls Latvijas debesīs ir 2-3 sekundes. Jau no pētījumu sākuma bija skaidrs, ka tik lēns objekts ir ļoti neparasts Saules sistēmas ķermenis. Tapēc 25.aprīlī atklātajam asteroīdam tika sekots Baldonē ik nakti līdz pat 1.maijam, kad Mēness sāka traucēt vāju objektu novērojumus. Septiņu nakšu novērojumu sērija (novērotāji I.Eglītis, A.Barzdis, O.Smirnova) nebija pietiekama, lai precīzi noteiktu asteroīda orbītas elementus, jo tā kustība bija ļoti lēna. Vēlme turpināt novērojumus maija otrajā puse, kad Mēness būs pametis nakts debesis nepiepildījās. Naktis Baldonē izrādījās par gaišām tik vājam objektam, tapēc tika iesaistīti lielāki teleskopi. Ar 1,65 m Moletai (Lietuva) observatorijas Riči-Kretjena teleskopu neizdevās šo objektu ieraudzīt. sekmīgi Sekmīgi navērojumi izdevās Lemmon kalnā (ASV) 3200 m augstumā izvietoto 1,5 m teleskopu. Ar to arī tika, pēc vairāku mēnešu intervala, apstiprināts Astrofizikas observatorijas atklājums. Izmantojot atklātā debess ķermeņa orbītas datus, tika pārskatīti "Spacewatch" programmas atgrāk iegūtie uzņēmumi. Arī uz tiem tika identificēts un izmērīts praktiski zvaigznes attēlam līdzīgais asteroīda attēls.
Asteroīda izmērs ir ievērojams un tiek vērtēts no 30 līdz 60 km . Tā orbīta atrodas starp Saturna un Urāna orbītām. Asteroīda apriņķošanas periods ap Sauli ir 99,4 gadi.
Beidzot 23.oktobrī, pēc visu datu apkopojuma un pārbaudes, Mazo Planētu Centrs (MPC Harvardas universitāte) ir izdevis speciāli Baldonē atklātajam asteroīdam veltītu MPC elektroniskā cirkulāra numuru "2009 U-68", kur publicēti tā orbītas elementi un dati kur asteroīds būs novērojams 2010.gadā. Atklātā objekta pagaidu nosaukums ir 2009 HW77.
Dr.phys. Ilgmārs Eglītis LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijas vadītājs