Sandis Laime

SVĒTĀ PAZEME Latvijas alu folklora
Zinātne, 2009

Sērijā “Novadu folklora” apgāds “Zinātne” izdevis LU doktoranta Sanda Laimes grāmatu “Svētā pazeme”. Interese radusies, kopā ar novadpētnieku Gunti Eniņu izložņājot Latvijas alas, dažā labā no kurām iznāca uzdurties pilnīgi neticamiem atradumiem, kā, piemēram, alu sienās ieskrāpētiem seniem simboliem un zīmēm. Zināšanas papildinātas, studējot Latvijas Universitātē un iepazīstoties ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta bagātīgajiem folkloras krājumiem un pašam folkloras ekspedīcijās apklaušinot vecus ļaudis par viņu novadu teikām un ticējumiem. Un nu – pamatīga, es teiktu – fundamentāla grāmata, ne vairs novadpētnieka, bet zinātnieka darbs par Latvijas alu sakrālo, saimniecisko un tūrisma lomu. Dosim vārdu pašam Sandim Laimem, kā viņš uz “ZV” neuzdotajiem jautājumiem atbildētu savas grāmatas ievadā.

Kāpēc “Svētā pazeme”?

Pēdējos gados ir radusies pastiprināta interese par latviešu tautas teikām – ir iznākušas daudzas izlases, kas kārtotas gan pēc ģeografiskā, gan pēc tematiskā principa. Mana sākotnējā iecere bija atsevišķā krājumā publicēt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves glabātās teikas par Latvijas alām. Vēlāk, balstoties uz atlasīto materiālu, LU Filoloģijas fakultātē izstrādāju maģistra darbu par mitoloģiskajiem priekšstatiem, kas saistīti ar Latvijas alām (vadītāja prof. Janina Kursīte). Šeit radās “Svētās pazemes” kā plašāk komentēta teiku krājuma pirmie impulsi, jo šajā pētījumu stadijā aplūkoju alas kā senās svētvietas.

Par svētvietām Latvijā tiek sauktas visdažādākās vietas. Ar šo terminu var apzīmēt gan kristiešu svētvietas, piemēram, baznīcas, katoļiem – ceļmalu krucifiksus u.tml., gan pagāniskās un sinkrētiskās svētvietas. Pēdējās par svētām bieži dēvētas arī tautas mutē, jo Latvijā zināmas daudzas Svētupes, Svētās birzis, Svētezeri. Šīs vietas var būt saistītas ar noteiktu rituālo praksi, piemēram, ziedošanu, dziedniecību u.tml., gan uzskatītas par mitoloģisko būtņu dzīves un darbības vietām. Cilvēku uzvedību šajās vietās var ierobežot dažādas reglamentējošas normas, ar tām saistīti aizliegumi, tabu u.tml., bet šādu normu var arī nebūt. No šī nelielā uzskaitījuma redzams, ka ar vārdu “svētvieta” var apzīmēt visdažādākās nozīmes vietas, tāpēc tas šeit drīzāk lietots kā terminus technicus, lai vienā vārdā nosauktu ģeogrāfiskos objektus, kas aktīvā vai pasīvā veidā saistīti ar cilvēku garīgo praksi un par kuriem mutvārdu tradīcijā izmantota mitoloģiskā viela.

Šajā gadījumā apzīmējums “svēts” liekams pēdīņās, jo svētums bieži ir tas, ko tūristi un ceļotāji no alām sagaida. Šis svētums tiek ekspluatēts dažādos veidos, piemēram, mitoloģiskās teikas par alām izmantotas kā izklaidējoši, ar pazemes tukšumiem saistīti stāsti, kas, piemēram, ir mudinājuši iekasīt Velna alu sienās Velnu ģīmjus. Svētums tiek meklēts no alām izplūstošajos avotos, kuros noteikti vajag izskalot acis un par to iemest avotā kādu monētu. Ja avots nav bijis tradicionāli “svēts”, par tādu tas tiek pataisīts. Tātad arī ar tūristu “svēto pazemi”saistīts vesels rituālu komplekss.

Daudzas no šeit aprakstītajām alām jau šobrīd ir kļuvušas par bieži apmeklētiem tūrisma objektiem. Citas alas ir sabrukušas, tāpēc tūristi tiem vairs nespēj kaitēt. Savukārt īpaši saudzēja mām alām precīzu atrašanās vietu grāmatā neesmu norādījis. Tā kā tūristu apmeklētās alas ir aprīkotas ar nepieciešamo infrastruktūru (celiņi, kāpnes, autostāvvietas, informācijas stendi u.tml.), tās ir atzīmētas kartēs un tiek plaši popularizētas dažāda veida literatūrā, apturēt alu tūrismu Latvijā ir neiespējami. Šī iemesla dēļ ir jārunā par dažādām Latvijas alu vērtībām, kas jāatkārto atkal un atkal, lai alu apmeklētāji būtu informēti par to ģeoloģisko, bioloģisko un kultūrvēsturisko nozīmību un respektētu šo trauslo pazemes pasauli.

“Ja vien alas spētu runāt, tās izstāstītu daudz. Bet viņas klusē, tāpēc alu stāsts jārada mums pašiem. Šajā grāmatā stāstīšu, kādas es redzu Latvijas alas.” Ar šādiem vārdiem Sandis Laime beidz savas grāmatas ievadu un uzaicina mūs interesantā ceļojumā pa Latvijas alām.