Par Latvijas speciālistu darbu Ēģiptē, sākumā Karnakas tempļu kompleksā un pēc tam Sakārā, faraona Džosera piramīdā “Zinātnes Vēstnesis” rakstījis vairākkārt. Pēdējo reizi plašāk pagājušā gada 5. novembrī (2007. g. Nr. 18), dažas dienas pirms Latvijas zinātniskās ekspedīcijas vadītāja Dr. arh. Bruno Delāna (Deslandes) došanās uz Parīzi, kur 9. novembrī Francijas institūtā Rakstu un literatūras akadēmijas (Academie des Inscriptions et Belles–Lettres) locekļiem un Parīzes eģiptologiem tika prezentēti Latvijas zinātniskās ekspedīcijas darba rezultāti. Par šo unikālo gadījumu – “Z V” lasītājiem.

Francijas institūts (Institut de France) atrodas milzīgā ēkā iepretī Luvrai. Tas dibināts 1663. gadā un ir viena no prestižākajām zinātniskajām iestādēm pasaulē. Jau tas vien izraisīja milzīgu bijību. Jāziņo izcilākajiem Francijas eģiptologiem, noklausīties ziņojumu bija piekritis bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks – liels ekspedīcijas patroneses, bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un arīdzan visas Latvijas cienītājs un draugs. Uzstāšanās ilgums – 10 minūtes. Klausītāju – ap simts. Kaut ko jautāt vai izteikties drīkst tikai akadēmijas locekļi. Uzstāšanās un datorattēlu demonstrēšana bija izsvērta un noslīpēta līdz minūtei. Nekā lieka, nekāda ieskrējiena vai priekšvēstures, jo klausītāji ir izcili speciālisti, kuriem visi iepriekšējie pētījumi ir labi zināmi. Tikai paši jaunākie fakti un atziņas. “Pirmie atzinības vārdi man tika veltīti par precīzu uzstāšanās laika limita ievērošanu. Ieteica no tā mācīties akadēmiķiem, kuri parasti laiku pārtērējot. Tālāk sekoja jautājumi. Profesors Leklā jautāja, kā tādai mazai valstij kā Latvija izdevās tikt galā ar sadarbības procedūru un sastrādāties ar Ēģiptes pusi, kas bieži vien nav pa spēkam lielām valstīm. Profesors lieliski zināja atbildi, jo pats bija šo pētījumu iniciators, bet viņš vēlējās, lai par organizatorisko procedūru uzzina citi speciālisti un man bija par to jāstāsta detalizētāk. Galveno jautājumu uzdeva Sorbonnas profesors un akadēmijas loceklis Nikolā Grimals, kurš pats ļoti sen kopā ar ilggadīgo Džosera piramīdas pētnieku Žanu Filipu Lauēru (1902 – 2001) bija nokāpis pazemē un kurš varēja vislabāk novērtēt, cik svarīgi ir mūsu iegūtie rezultāti. Viņu ļoti interesēja pazemes savienojums ar tempļu kompleksa dienvidu daļu, par ko pagaidām jārunā ļoti diplomātiski, kamēr nav iegūti vairākkārt apstiprināti mērījumi un attēli. “Nevar būt, ka viens eģiptologs par to negribētu uzzināt ko vairāk. Jūs, protams, šo tēmu turpināsiet?” jautāja profesors. Es apsolīju, ka, līdzko būs iegūti jauni, vairākkārt apstiprināti fakti, mēs tos šeit prezentēsim. Jāpiebilst, ka gan jautājumi, gan atbildes bija iepriekš saskaņoti, jo Francijas institūts svara ziņā ir līdzīgs prezidenta kancelejai un viss tur notiekošais tiek pa diplomātiskiem kanāliem izplatīts visā pasaulē. Tas nonāca arī Ēģiptē un var pozitīvi ietekmēt turpmāko sadarbību. Žaks Širaks, ļoti sirsnīgi no mums atsveicinājies, pēc pirmā darba kārtības punkta zāli atstāja, kaut arī vēl bija paredzēti divi jautājumi. Tātad viņš bija ieradies noklausīties tikai Latvijas ekspedīcijas ziņojumu.”

Jautāju, kura informācija eģiptologiem bija pati jaunākā un svarīgākā. “Līdz šim bija zināms, ka Džosera piramīda ir pati senākā akmens celtne pasaulē, uzbūvēta kā viena faraona atdusas vieta. Mūsu izmantotā tehnoloģija ļāva parādīt pazemes galerijas trīsdimensiju attēlos, ne tikai plānā. 7 kilometri eju un galeriju trijās dimensijās, dažādos dziļumos. Bija pieņemts, ka piramīdai ir viena, ziemeļu ieeja. Mēs atradām vairākas, dažādos virzienos. Džosers portretos skatās uz austrumiem,kur mēs atradām galerijas. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Runa varētu būt par to, ka tā nav tikai viena faraona atdusas vieta, bet vesela nekropole ilgākam periodam. Ir solīts, ka ziņojums tiks gada laikā publicēts un būs pieejams visas pasaules pētniekiem. Tas ir ļoti svarīgs šīs prezentācijas panākums,” teica Bruno Delāns.

Šajā sakarā Latvijas zinātniskā ekspedīcija ir saņēmusi vairākas apsveikuma vēstules. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atsūtīja “sirsnīgus apsveikumus sakarā ar zinātnisko atklājumu kvalitāti un laba novēlējumus turpmākiem darbiem šajā ārkārtīgi svarīgajā arheoloģisko izrakumu vietā.” Francijas premjerministrs Fransuā Fijons savā vēstulē norāda uz “lielo interesi, ko izraisa šie zinātniskie darbi.” Kultūrmantojuma saglabāšanas un restaurēšanas pētījumu starptautiskā centra ICCROM (Roma) ģenerāldirektors Munīrs Bušnaki uzsver “Latvijas zinātniskās ekspedīcijas Ēģiptē izcilo darbu, kas ir ieguldījums pakāpienu piramīdas Sakārā saglabāšanā.”