Mums ir skaļāk jārunā un jāpierāda, ka Latvijas reģioni at-tīstās aizvien nevienmērīgāk, un ar katru gadu atšķirības pat palielinās – pie šāda secinājuma nonāca zinātnieki š.g. 5.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta (EI) organizētajā diskusijā “Latvijas reģionu attīstības iespējas un draudi”. Diskusijas nozīmīgumu uzsvēra gan LZA viceprezidents, akadēmiķis Tālavs Jundzis, gan LZA EI direktore, Dr.oec. Helma Jirgena un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, RTU asociētais profesors Jānis Vanags gan arī reģionu attīstības aģentūru pārstāvji un citi diskusijas dalībnieki.

H.Jirgena atgādināja par Latvijas 6 statistiskajiem un 5 plānošanas reģioniem, kā arī uzsvēra tēmas aktualitāti. To nosaka vairāki nozīmīgi aspekti, piemēram, nelabvēlīga ekonomiskā situācija valstī, kas būtiski ietekmē teritorijas un mājsaimniecības ar zemāku ekonomiskās attīstības līmeni, valsts iedzīvotāju ne-gatīvais dabiskais pieaugums un pamatiedzīvotāju kvalitatīvākās darbaspēka daļas izbraukšana no valsts, emigrāciju veicinošo faktoru pastiprināšanās u.c. Reģionu attīstības atšķirību radītie blakusefekti: pasliktinās valsts ekonomiskās attīstības iespējas un samazinās resursu izmantošanas efektivitāte, tiek veicināta sabiedrības noslāņošanās, strauji palielinās demogrāfiskā un sociālā slodze, palielinās bezdarbs u.c. negatīvās parādības teritorijās ar zemāku attīstības līmeni. H.Jirgena analizēja arī reģionālās attīstības atšķirību veidošanās objektīvos un subjektīvos faktorus, kā arī salīdzināja Latviju ar citiem Eiropas reģioniem. Secinājums – Latvija ir bagātākā valsts ES nabadzīgāko valstu vidū, kas, protams, ir vājš mierinājums pašiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai gan reģionālās attīstības likumdošana un normatīvo aktu bāze Latvijā ir izstrādāta, tomēr praksē tā netiek pilnībā īstenota, it īpaši tas sakāms par Eiropas Savienības finansējuma izmantošanu pa reģioniem. LZA EI pētnieki J.Počs un Dr.oec. S.Keišs

minēja konkrētus faktus par Latvijas reģionu atšķirībām, piemēram, Rīgas reģionā joprojām saglabājas augstāki ekonomiskie rādītāji: iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju, vidējā darba samaksa u.c.

Kā redzams tabulā, visos Latvijas reģionos, atskaitot Rīgas reģionu un Rīgu, IKP uz 1 iedzīvotāju īpatsvars valstī novērotajā periodā ir izteikti samazinājies. Tas nozīmē, ka atšķirības ekonomiskajā potenciālā nevis izlīdzinās, bet palielinās.

Par negatīvām reģionālajā attīstība ir jāuzskata arī pēdējās administratīvi teritoriālās reformas, kuru rezultātā ir pazudis pagastu – pilsētu pašvaldību līmenis un rajona līmenis. Aprēķini parāda, ka pēc šīs reformas visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, bijušo Rīgas rajonu, Liepāju un Ventspili, pašvaldības būs stipri atkarīgas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda subsīdijām (PFIF). Notiek vienpusīga pašvaldību līdzekļu centralizācija, no vienas puses, nosakot atskaitījumu lielumu nelielajam skaitam “donoru” PFIF un, no otras puses, centralizēti sadalot subsīdijas pašvaldībām.

Valsts Reģionālās attīstības aģentūras sagatavotajā izdevumā “Reģionu attīstība Latvijā 2008” secināts, ka 2004.–2006.gadā izlietotais valsts Vienotā programmdokumenta aktivitāšu publiskais finansējums jeb, citiem vārdiem sakot, ES fondu izmantošana ir bijusi šāda: Rīgas reģions saņēmis 43%, bet Kurzemes reģions – 14%, Zemgales – 12%, Vidzemes – 11%, Latgales – 9%, bet 11% no finansējuma bijuši nacionāla mēroga projektiem. Parādās arī “interesenta” sakarība – reģions ar augstāku teritorijas attīstības indeksu saņem lielāku finansējumu un teritorijas ar zemākiem rādītājiem – mazāku.

Pētnieks J.Počs skarbi secina – visa Latvijas teritorija kļuvusi par absolūti centralizētas līdzekļu sadales vergiem.

Arī LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis savā prezentācijā vēlreiz no praktiskā viedokļa apstiprināja zinātnieku iepriekš teikto par Latvijas reģionu atšķirību palielināšanos. Viņš arī uzsvēra, ka šī gada tendences – nepārdomātā un sasteigtā skolu, slimnīcu slēgšana, sabiedriskā transporta samazināšana utt. neveicinās reģionu attīstību.

Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors, Dr.oec. J.Vanags aicināja uz jaunu pieeju reģionu ilgtspējīgā attīstībā. Savā ziņojumā viņš norādīja, pastāvot nevienmērīgai valsts teritorijas attīstībai, bagātie reģioni kļūst arvien bagātāki tieši uz vājāk attīstīto teritoriju rēķina. Reģionu ilgtspējīgas attīstības lielākie draudi ir:

– tirgus ekonomikas virzošie spēki – komersantu tieksme vairot savu bagātību, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm vides aizsardzības jomā.;

– Latvijas un citu ES valstu, kā arī pasaules attīstītāko valstu ilgtspējīgas attīstības politika izrādās nespējīga īstenot pietiekoši efektīvus vides aizsardzības pasākumus, vides degradācija joprojām turpinās un cilvēku nabadzība, mirstība palielinās;

– ilgtspējas jautājumu risināšanā tiek pielietota mehāniska, nevis sistēmiska pieeja;

– valsts un pašvaldību politiķu nespēja savaldīt vietējo un ārvalstu investoru un uzņēmēju savtīgās intereses;

1. – attīstītāko reģionu un valstu ekonomiskā politika, kas lielā mērā veicina mazāk attīstītāko reģionu un valstu vides degradāciju;

   – vides aizsardzības sistēmas normatīvo aktu neatbilstība reģionu ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem un nevarība ekonomisko interešu priekšā.

Lai nodrošinātu reģionu ilgtspējīgu attīstību,

– jāizveido ilgtspējīgas attīstības sociāli ekonomiskā un politiskā sistēma, kurai jānosaka attīstības mērķi un valsts sociāli ekonomiskās attīstības kritēriji mērķa sasniegšanai;

– valsts un reģionu ekonomiskā attīstība jānodrošina, ejot pa intensīvās attīstības ceļu;

– jāizlīdzina dažādu nozaru ekonomiskās izaugsmes tempi tautsaimniecības nozaru, reģionu un valsts ietvaros, nepieļaujot pārspīlētu cenu pieaugumu;

– darba samaksas pieaugums jāsaskaņo ar darba ražīguma pieaugumu;

– ārvalstu investīciju plūsmas jāpakļauj reģiona un valsts ekonomiskās izaugsmes sociāli ekonomiskajām un vides aizsardzības interesēm.

Zinātnieki izteica savu satraukumu par statistikas datu pieejamību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, uz ko saņēma konkrētas un izsmeļošas atbildes no Centrālās statistikas pārvaldes Metodoloģijas un organizācijas daļas vadītājas J.Minkevicas.

Atsevišķi zinātnieki (Daugavpils Universitātes asociētā profesore, Dr.oec. E.Jermolajeva, pētnieks S.Keišs u.c.) un praktiķi (Latgales, Kurzemes, Zemgales reģionu attīstības aģentūru pārstāvji) jau vairākus gadus atpakaļ norādīja uz ES finansējuma nevienmērīgo izmantojumu pa reģioniem (ES finansējums tiek piešķirts Latvijai kā vienotam reģionam), kas var nelabvēlīgi ietekmēt reģionu turpmāko attīstību. Tomēr šie brīdinājumi līdz šim netika uzklausīti. Tāpēc gandrīz četru stundu ilgās diskusijas noslēgumā tika izteikts priekšlikums reģionu attīstības atbalsta grupas (RAAG) izveidošanai pie LZA Ekonomikas institūta, kas apvienotu arī citu institūciju, t.sk. ministriju un aģentūru pārstāvjus, reģionālo augstskolu zinātnieku un citu ieinteresēto darbību šajā jomā. RAAG rīkotu regulāras darba tikšanās un izstrādātu zinātniski pamatotus materiālus – “pierādījumus” Latvijas reģionālās attīstības politikas vājajai realizācijai un sniegtu konkrētus priekšlikumus šī darba uzlabošanai.