Saruna ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētaja pienākumu izpildītāju
LZA korespondētājlocekli ARNI TREIMANI

Zviedrijas Karaliskā Inženierzinātņu akadēmija (IVA) 21. – 22. oktobrī atzīmēja savu 90 gadu jubileju, bet, kā jau to vairākkārt līdzīgos gadījumos atzīmējuši mani kolēģi, zviedri neaizraujas ar pompozu runu teikšanu un krāšņiem apsveikumiem. Tā vietā tika noturēts seminārs par tēmu: zinātnisko pētījumu prioritāšu noteikšana, lai veicinātu tālāku attīstību, proti Research and Development (R&D). Tika runāts par to, kā izfiltrēt datus un pasniegt tos tiem, kas dod naudu, un kā tas tiek darīts dažādās valstīs, jo naudu jau dod ne tikai valsts.

Uzmanība bija pievērsta dabaszinātnēm un inženierzinātnēm. Pētījumus atsevišķi bija veikuši zviedri un holandieši. Zviedri pētīja sešas vidējas un mazas valstis: Zviedriju, Šveici, Nīderlandi, Somiju, Dienvidkoreju un Taivānu. Zviedrijā zinātnei tiek atvēlēti 3,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 13 miljardi USA dolāru, Somijā – 3,4 % jeb 6,4 miljardi $, Nīderlandē – 1,7 % jeb 11 miljardi $, Šveicē – 2,9 % jeb 8 miljardi $, Dienvidkorejā – 3,5 % jeb 48 miljardi $,Taivānā – 2,6 % jeb 18 miljardi $. Zinātnieku skaita ziņā uz 1 miljonu iedzīvotāju pirmā vietā ir Šveice (1167 zinātnieku), otrā vietā ir Zviedrija (1109), bet pēdējā vietā ir Koreja ar 341 zinātnieku.

Dienvidkorejai ir kāda liela problēma, par ko arī runāja seminārā – lielvalsts tuvu kaimiņos, šajā gadījumā tā ir Ķīna, kas var draudēt ar lielo monopolu spiedienu. Kanādai tā ir kaimiņiene ASV, kas tehnoloģiju ziņā ir krietni priekšā, tādēļ konkurence ir ļoti liela.

Galvenie kritēriji prioritāšu noteikšanai ir divi – zinātnieku ekselence un valsts ekonomiskās vajadzības. Āzija priekšroku dod valsts vajadzībām, par to liecināja Dienvidkorejas un Taivānas piemērs, kā arī līdzīgas mums jau zināmas tendences Japānā. Eiropas valstīs liela nozīme ir zinātnieku ekselencei. Zviedru pētījumu vadīja firmas VOLVO pētniecības direktors L.G. Rozengrēns (L.G. Rosengren). Prioritāšu pētniecības grupā bija uzaicināts arī IVA biedrs (arī LZA ārzemju loceklis) Māris Hartmanis no Upsalas, kuru man gan neizdevās sastapt. Grupas slēdziens ir tāds, ka arī tajos gadījumos, kad nav stingri izvirzīta prasība noteikt prioritātes, pētījumi bieži vien ar tām sakrīt. To atzīst kā Zviedrija, tā Somija. Āzijai prioritātes ir jau strikti noteiktas. Lundas universitātes pārstāvis teica, ka statistikā par zinātni Eiropā Zviedrijas zinātnes augsto stāvokli raksturojot, viņaprāt, ņemts vērā tas, kas zinātnei tiek iedots, tajā ieguldītie līdzekļi, nevis tas, kāda ir šo līdzekļu atdeve, proti, ko valstij dod zinātne. Te statistika nebūt nav tik spoža. Katrai no pētītajām valstīm ir sava specifika. Tā, piemēram, Šveicē zinātnes vadība ir absolūti decentralizēta, jo 26 kantoni ir politiski patstāvīgi, katrs ar savu zinātnes politiku. Augstākā varas instance ir rektoru padome.

Holandiešu pētījumu par zinātnes prioritātēm valdība uzdeva veikt privātai firmai. Arī viņi pētījumā iekļāva vairākas valstis, tostarp Kanādu. Pētījumi tika sadalīti vairākas grupās:vides zinātne un tehnoloģijas; dabas resursi un enerģija; veselība un tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Vides pētīumos liela vērība bija pievērsta ūdeņu pētījumiem. Veselības jeb dzīvības zinātņu vidū uzmanība bija pievērsta neirozinātnēm, valdības politikai novecojošā sabiedrībā, biomedicīniskajai inženierijai un medicīnas tehnoloģijām. Interesants ir tāds fakts: Nīderlandē valdība maziem un vidējiem uzņēmējiem izsniedz 7,5 tūkstoš eiro lielu pabalstu, kas jāatdod zinātnei – vai nu savai, vai kontaktējošai. Īpaši tiek rekomendētas tēmas, kas apvieno ekselenci ar valsts ekonomiskajām vai sociālajām vajadzībām. Tāpat iesaka veidot portfeli no esošiem, sevi pierādījušiem virzieniem un jaunām, daudzsološām idejām, kā arī neaizmest saskanīgās nozares. Tāpat ne mazāk svarīgi ir noskaidrot, ko noteikti nevajadzētu pētīt.

Kā galvenās rekomendācijas varētu minēt:

salīdzināt savas nacionālas prioritātes ar pasaules prioritātēm;

censties prioritāšu skaitu turēt mazu un būt skaidrībā par to, kas nav prioritātes;

nenojaukt esošo sistēmu, jo svarīga ir pēctecība.

Es to formulētu tā:

ekselence publikācijās un studentu apmācībā;

vairāk praktisku pētījumu;

ja nav iespējams ieviest savas izstrādes pašiem, pārdot patentus.