ĪSTENIE LOCEKĻI

Oļģerts DUMBRĀJS – dz.16.02.1942., LZA ārzemju loceklis (2001), Ph.D. fizikā (1965), profesors, LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks. Beidzis Latvijas Universitāti, doktora grādu ieguvis Maskavas universitātē, kopš 1977.gada strādājis dažādos zinātniskos centros Somijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Japānā.

Zinātnisko pētījumu virzieni: nodarbojas ar fundamentāliem pētījumiem kodolteorijā un elementārdaļiņu teorijā, pēdējos gados pievērsies kodolenerģētikas problēmām, veicot aprēķinus lielas jaudas un augstas frekvences žirotroniem kodoltermiskās sintēzes reaktoriem.

Publicētie darbi: citēšanas indekss 1500, H-indekss 15 , 1 monogrāfija, 177 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 100 konferenču tēzes, 11 citas zinātniskas publikācijas un 3 Vācijas patenti. Kopā ~250 zinātniskas publikācijas. 3 starptautisku žurnālu štata recenzents. Pedagoģiskais darbs: sagatavoti 5 lekciju kursi.

Zinātniskie projekti: 2 ES programmu izpildītājs, EK Kodolsintēzes programmas loceklis. 2 INTAS programmu koordinators vai dalībnieks, 2 gadu EURATOM stipendiāts.

Organizatorais darbs: Starptautiskā Kodolsintēzes eksperimentālā reaktora (ITER) elektronu-ciklotronu viļņu sistēmas attīstības programmas Starptautiskās koordinēšanas komitejas loceklis, ASV Fizikas biedrības mūža biedrs; IEEE (Institute of Electrical and Electronics Engineers) biedrs-seniors, Eiropas Plazmas fizikas teorijas konferences komitejas loceklis, 2009. gada 13. Eiropas Plazmas fizikas teorijas konferences Rīgā orgkomitejas priekšsēdētājs, koordinē Latvijas Kodolsintēzes asociācijas sadarbību ar EURATOM kodolsintēzes pētījumu jomā.  

Aivars STRANGA – dz. 15.06. 1954. Dr. habil. hist. (1994). LZA korespondētājloceklis (1998). LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) profesors (1995), LU VFF Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs (2008).

Galvenie pētījumu virzieni: Latvijas 20. gadsimta vēsture, ebreju vēsture Baltijā, Latvijas ārpolitikas, t.sk. Latvijas – Krievijas attiecības 20.gs., Latvijas iekšpolitika 20.gs. 20.–30. gados, K. Ulmaņa autoritārā režīma būtības un sociāldemokrātu darbības izpēte.

Publicētie darbi: 8 monogrāfijas, nodaļas 4 monogrāfijās, 2 brošūras, 100 raksti zinātniskajos žurnālos Latvijā un ārzemēs (t.sk. recenzējamos žurnālos – 26), 10 raksti enciklopēdijās, sastādīti 2 dokumentu krājumi, 3 mācību līdzekļi. Kolektīvā monogrāfija “Latvijas vēsture. 20. gadsimts” (2005) tulkota krievu, angļu, franču, vācu valodā.

Pedagoģiskais darbs: akadēmiskie kursi: Latvijas vēsture 20.gs., Latvijas ebreju vēsture 16. – 20.gs., Eiropas diplomātijas vēsture 17. – 20.gs., Baltijas vēsture 13. – 20.gs. (angļu val.), Latvijas kultūra un māksla (1900–1945), Latvijas jaunāko laiku vēstures historiogrāfija, Mīti Latvijas vēsturē.

Profesionālā darbība ārvalstīs: dalība 34 starptautiskās zinātniskajās konferencēs, mācību kursi un lekcijas starptautisko attiecību vēsturē, Baltijas valstu vēsturē 19.gs. beigās – 20.gs. divpadsmit universitātēs.

Zinātniskie projekti: valsts pētījumu programma “Letonika”, projekti “Latvija Otrajā pasaules karā”, “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20.gs.”, Valsts prezidenta Vēsturnieku komisija.

Sabiedriskā darbība: Latvijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs (1995 – 2000), Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis, Holokausta apakškomisijas vadītājs (1998 –), Muzeja “Ebreji Latvijā” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs (1994 –).
 

GODA LOCEKĻI

Jāzeps PĪGOZNIS. Dzimis 1934.gadā. Profesionālā izglītība – J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1948 – 1953), ko absolvē prof. E.Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalās no 1958.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1964.gada un asociācijas “B – 13” (1993 – 1998) biedrs no 1993. gada. Vairāk nekā 25 personālizstāžu autors, tās sarīkojis gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Regulāri piedalījies grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Luksemburgā, ASV, Belģijā, Ukrainā, Igaunijā, Zviedrijā, Rumānijā, Azerbaidžānā, Čehoslovākijā, Nīderlandē, Mongolijā, Francijā, Spānijā un citviet.

Vairākas reizes darbus izstādījis arī LZA galerijā.

Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā, Vroclavas Medaļu mākslas muzejā Polijā, Kazanlikas mākslas galerijā Bulgārijā, Baltkrievijas Valsts Mākslas galerijā Minskā, Permas Valsts mākslas galerijā, Rēzeknes mākslas muzejā un citur, kā arī privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs. Vairāk nekā 20 dažādu apbalvojumu starptautiskās mākslas izstādēs. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Vilis VĪTOLS. Dzimis 14.02.1934. gadā tautsaimnieka ģimenē. 1944.gadā ģimene devās bēgļu gaitās, nokļūstot Vācijā, pēc tam Venecuēlā. V.Vītols beidzis vidusskolu, pēc tam Venecuēlas Centrālo universitāti. Vēlāk ar Forda stipendiju studējis ASV Pitsburgā, iegūstot Mg. inženierzinātnēs (Carnegie Institute of Tehnology).

Strādājis lielākajās Venecuēlas būvfirmās. Nodibinājis savu projektēšanas biroju (kopā ar tēvu), būvējot dzīvokļu mājas.

Darbojies Venecuēlas Latviešu apvienībā, Dienvidamerikas Latviešu apvienībā. Sešus gadus bijis PBLA valdes loceklis, divdesmit gadu – Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā, darbojies līdzekļu vākšanas pasākumos. Latvijas Republikas Goda konsuls Venecuēlā (1992 – 1999).

Kopš 1991.gada Vītolu ģimenes uzņēmums sāka darboties Latvijā – veikalos Adidas un Bergs. 1996.gadā ģimene nodibināja Māras banku. 1999.gadā Vītolu ģimene atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Nodibināja Vītolu fondu, kas piešķir mācību stipendijas centīgiem Lauku jauniešiem studijām kādā no Latvijas augstskolām. Fondā iesaistīti arī citi mecenāti. Stipendijas apjoms – Ls 830 gadā.

V.Vītols darbojas arī Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda valdē, ir korporācijas Fraternitas Vanenica filistrs. Strādājis arī Latvenergo un Privatizācijas aģentūras padomēs. Interesējoties par dzimtas saknēm Sēlijā, kopā ar kundzi piedalās Sēlijas kongresos. 2003.gadā ar viņu atbalstu iznāca (Lūcijas Ķuzānes apdarē) Jēkaba Vītola atmiņu stāsts “Toreiz Sēlijā”. Pēc Vītolu iniciatīvas un ar viņu ieguldītajiem līdzekļiem aizsākās Likteņdārza veidošana Koknesē.

Par darbu Latvijas un latviešu labā Vilis Vītols saņēmis PBLA balvu un Triju Zvaigžņu ordeni.
 

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Fizikas un tehniskās zinātnes

Fizika – 2 vakances

Jevgeņijs KOTOMINS – dz. 20. 09. 1949., Dr.habil. phys. (1988), LU Cietvielu fizikas institūta Teorētiskās fizikas un datormodelēšanas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: nanomateriālu teorija, jauni materiāli enerģētikai, radiācijas fizika un ķīmija, cietvielu defektu teorija, virsmas reaktivitāte.

Publicētie darbi: citēšanas indekss 2900, H-indekss 26. 5 grāmatas, 11apskati, 380 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 280 konferenču tēzes. >20 starptautisku vadošo fizikas žurnālu recenzents.

Pedagoģiskais darbs: 5 fizikas doktora disertāciju vadītājs. Zinātniskie projekti: 15 starptautisko grantu vadītājs un dalībnieks.

Organizatorais darbs: ielūgtais eksperts ASV Enerģētikas departamenta un Nacionālā Zinātnes fonda projektiem: 2005, 2007, 2009. Balvas: LZA F.Candera balva fizikā.

Andris MUIŽNIEKS – dz. 1. 08. 1961., Dr.phys. (1992), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas asociētais profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: elektromagnētisko lauku lietošana tehnoloģiskajos procesos, hidrodinamika, termodinamika, mehānikas problēmas, skaitliskās metodes, tehnoloģiju matemātiskā modelēšana. Viņa vadībā ir aizstāvētas 3 fizikas doktora disertācijas.

Publicētie darbi: citēšanas indekss H-indekss 9. 58 žurnālu raksti un 86 konferenču tēzes.

Pedagoģiskais darbs: Fizikas studiju programmas padomes priekšsēdētājs. 3 fizikas mācību grāmatu recenzents.

Zinātniskie projekti: 5 projekti, no kuriem lielākais starptautiskais projekts sadarbībā ar Institute for Electrotechnology of University of Hanover (Vācija), kas finansēts no Siltronic AG (Vācija), ilgst 8 gadus un katru gadu ienes universitātē ap 50 000 Ls gadā.

Ir izveidojis jaunu zinātnisko virzienu Latvijā: kristālu audzēšanas tehnoloģisko procesu fizikālo parādību matemātiskā modelēšana. Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnes

Bioloģija – 1 vakance

Aija LINĒ – dz. 19.11.1973., Dr.biol. (2002), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, grupas vadītāja.

Zinātnisko pētījumu virzieni: audzēju imunoloģija; premRNS splaisinga defekti audzējos; farmakoģenētika. 5 promocijas darbu vadītāja.

Publicētie darbi: 11 publikācijas prestižos starptautiski citējamos žurnālos, 36 konferenču tēzes, 1 patents.

Zinātniskie projekti: 2 starptautisku un 5 LZP projektu vadītāja.

Pedagoģiskais darbs: 3 maģistra un 4 bakalaura darbu vadītāja.

Organizatorais darbs: Starptautisku un Latvijas projektu eksperte, 2 starptautisku žurnālu redaktore u.c.

Atzinības: L’OREAL /UNESCO un LZA stipendija “Sievietēm zinātnē” (2005), LU K.Morberga stipendija (2004/2005), Anglijas Karaliskās biedrības stipendija (2003) u.c.

Ķīmija – 1 vakance

Valdis KOKARS – dz. 10.09.1951., Dr.chem. (1979), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, fakultātes dekāns.

Zinātnisko pētījumu virziens: fotojutīgu organisko savienojumu sintēze un pētījumi jaunu augsta blīvuma optiskās informācijas reģistrēšanas materiālu un citu fotonikas materiālu iegūšanai uz to bāzes.

Publicētie darbi: 50 žurnālu raksti (~20 – starptautiski citējamos žurnālos), 60 konferenču tēzes, 11 patenti. Pavisam – 111.

Zinātniskie projekti: 3 Latvijas projektu vadītājs, 1 starpt. projekta izpildītājs. Pedagoģiskais darbs: sagatavoti 6 lekciju kursi, 1 mācību grāmata. RTU studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” direktors.

Organizatorais darbs: RTU Senāta un Dekānu padomes loceklis, RTU Senāta Stratēģijas komisijas priekšsēdētājs, fakultātes Domes priekšsēdētājs, RTU promocijas padomes loceklis, LZP eksperts, Standartizācijas tehniskās komitejas “Iepakojums” priekšsēdētāja vietnieks. Atzinības: Gustava Vanaga medaļa; pētījumu rezultāti iekļauti 2007.g. LZA publicēto 10 nozīmīgāko zinātnes sasniegumu skaitā.

Medicīna – 2 vakances

Dace GARDOVSKA – dz. 30.12.1952., Dr.habil.med. (1996), RSU profesore, Pediatrijas katedras vadītāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas vadītāja.

Zinātnisko pētījumu virzieni: pediatrija, bērnu infekcijas slimības, imunoloģija. 9 promocijas darbu vadītāja.

Publicētie darbi: pavisam 173, t.sk. 59 raksti žurnālos (12 – pubMed, 7 starpt.), 15 raksti grāmatās, 2 patenti, 93 konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: Pasaules Veselības organizācijas multicentriska pētījuma vadītāja, valsts pētījumu programmas granta un 9 Latvijas grantu (t.sk. 6 – LZP granti) vadītāja.

Pedagoģiskā darbība: lekciju kursi RSU, 2 maģistra darbu vadītāja.

Organizatoriskā darbība: 2 starptautisku organizāciju locekle, Latvijas Speciālizēto pediatru biedrības un Latvijas Bērnu infektologu biedrības prezidente, 6 Latvijas specializēto komisiju locekle, Ordeņa kapitula locekle.

Atzinības: Atzinības krusts.

Valdis PĪRĀGS – dz. 20.02.1961. Dr.med. ( 1995). LU Medicīnas fakultātes profesors, Iekšķīgo slimību katedras vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: cukura diabēta epidemioloģija un patoģenēze, ģenētiskā predispozīcija, jaunu medikamentu izpēte. 6 promocijas darbu vadītājs.

Publicētie darbi: 207, t.sk. 37 raksti prestižos starptautiski citējamos žurnālos, 14 monogrāfijas un nodaļas rakstu krājumos, 22 raksti nacionālas nozīmes izdevumos, 70 konferenču tēzes, 60 medicīniski zinātniskie un populārzinātniskie raksti. Zinātniskie projekti: valsts pētījumu programma medicīnas zinātnē (vadītājs); 7 starptautisku projektu vadītājs vai izpildītājs, 9 LZP u.c. projektu vadītājs.  

Pedagoģiskais darbs: lekciju kursi LU MF studentiem, 23 diplomdarbu, maģistra darbu un rezidentūras darbu vadītājs.

Organizatoriskā darbība: Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētājs (1998–2007), Baltijas Aterosklerozes biedrības prezidents (2004–2007), Centrāleiropas Diabēta biedrības viceprezidents (2006–2009), Centrāleiropas Endokrinoloģijas biedrības izpildkomitejas loceklis (2006–2009), Eiropas Diabēta izpētes asociācijas padomes loceklis (2006–2009).

Humanitārās un sociālās zinātnes

kultūras vēsture (1 vakance)

Juris Tālivaldis URTĀNS – dz. 15.12. 1952. Dr. hist. (1992), Dr. habil. art. (1998). Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (1996–), LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošais pētnieks (2006–), Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vecākais eksperts ( 2008–).

Zinātnisko pētījumu virzieni: arheoloģijas pieminekļi kā kultūrvēsturisks fenomens gan pagātnē, gan mūsdienās (senās kulta vietas, kultūrvēsturiskie akmeņi, pilskalni u.c. senvēstures pieminekļi), to apzināšana, ieviešot pētniecībā gaisa arheoloģijas metodes un zemūdens arheoloģiju.

Publicētie darbi: 37 grāmatas (autors, līdzautors, sastādītājs), 150 zinātniski raksti, pavisam ap 1200 publikāciju, t.sk. “Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora”. (2008), “Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi” (2007), “Augšzemes pilskalni” (2006).  

Mākslinieciskās aktivitātes: gaisa attēlu izstādes (8, t.sk. LZA izstāžu galerijā).  

Zinātniskie projekti: valsts pētījumu programma Letonika.

Organizatoriskā darbība: Eiropas Arheologu asociācijas biedrs (EAA), Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas Profesoru asociācijas valdes loceklis, filistru biedrības Lacuania valdes priekšsēdētājs, UNESCO Starptautiskās kampaņas par Nūbijas muzeju Asuānā un Ēģiptes Civilizācijas muzeju Kairā Izpildkomitejas loceklis.

Balvas: Ernesta un Arvīda Brastiņu balvas (1999), Lielās folkloras gada balvas ( 2003, 2004, 2007, ). Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

lauksaimniecības un meža zinātnes

Mežzinātnes – 1 vakance

Tālis GAITNIEKS – dz. 08.09.1957., Dr.silv. (1991), Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskās padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: augsnes mikrofloras nozīme kūdras augšņu auglības nodrošināšanā; bioloģisko faktoru (augsnes mikrofloras un mikorizas) novērtējums nemeža ekosistēmu transformācijas procesā; bioloģisko preparātu pielietošana Heteroasidion annosum izraisītās sakņu trupes ierobežošanai skujkoku audzēs; sakņu trupes uzraudzība un ierobežošana skujkoku mežos. 1 promocijas darba vadītājs.

Publicētie darbi: 53, tai skaitā starptautiskos izdevumos – 19. Kopš 2004.gada – 26. Ziņojumi konferencēs – 26, tai skaitā starptautiskajās – 22.

Zinātniskie projekti: 5 starptautisko, tai skaitā 2 ES ietvara programmu projektu dalībnieks, 12 vietējā mēroga projektu vadītājs. Balvas: Latvijas Darba devēju konfederācijas balva par sadarbību ar uzņēmējiem “Par inovācijām uzņēmējdarbībā” (2005).