Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2009.gadā. No tiem pieci ir mūsu nodaļas priekšlikumi (sk. LZA sākumlapā). Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas vadība vēlas atzīmēt vēl piecus mūsu nodaļas sasniegumus:

• Iegūtas jaunas zināšanas par defektiem silicija dioksīda un germānija dioksīda kristālos ar rutila struktūru, kurus var izmantot optisko šķiedru gaismas vadu īpašību uzlabošanai (Anatolijs Truhins; Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts)

• Ar Šmita (Schmidt) teleskopu Baldones Riekstukalnā atklāta Saules sistēmā reti sastopama mazā planēta (centaurs). Centauri ir lieli asteroīdi, kuru orbītas ir nestabilas Saules sistēmas lielo planētu gravitācijas spēku perturbāciju dēļ un kuru dzīves ilgums ir īss – tikai apmēram miljons gadu (I.Eglītis, A.Barzdis, O.Smirnova; Latvijas Universitātes Astronomijas institūts sadarbībā ar Viļņas universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu)

• Atklāts, ka amorfas un kristāliskas selēna un selēna metāla plānās plēves ģenerē otro harmoniku un tādēļ ir perspektīvas izmantošanai dažādās elektrooptiskajās un integrālās optikas ierīcēs (Autori: RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Daugavpils universitāte un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, asoc. prof. Dr.phys. A. Gulbis).

• Izstrādāta un realizēta plaši pielietojama jauna informācijas tehnoloģija notikumu piesaistei reālam laikam ar lielu precizitāti un iepriekš nesasniegtu atkārtošanās frekvenci, nodemonstrēta pētījumos iegūto zināšanu lielā praktiskā vērtība, pierādot uz tām radīto elektronisko sistēmu konkurētspēju pasaules tirgū (Jurijs Artjuhs; Elektronikas un datorzinātņu institūts).

• Izstrādāts jauns instruments nanozinātnē rentgenstaru ierosinātās optiskās luminiscences reģistrācijai, izmantojot skenējošo tuvā lauka mikroskopu. Jaunais instruments dod iespēju veikt selektīvu struktūras analīzi uz parauga virsmas ar izšķiršanas spēju, kas ir smalkāka par viļņa garumu, un kuru nosaka skenējošā tuvā lauka optiskā mikroskopa mērgalviņas apertūra. Izgatavots funkcionējošs instrumenta prototips, kura iespēja veikt eksperimentus pārbaudīta, nosakot cinka K čaulas un volframa L čaulas absorbcijas malas ZnO un ZnWO₄-ZnO nanostrukturēto plāno kārtiņu luminiscencē (Juris Purāns; Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts).

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas
priekšsēdētāja vietnieks A.Siliņš