Komentārs par rakstu “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni”

14-01-2010

Komentārs par rakstu “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni”
(Zinātnes Vēstnesis, 2009, 21.decembris).

LU CFI Zinātniskās padomes vārdā Aleksejs Kuzmins, LZA kor. loc.

Šodien Latvijas zinātne pārdzīvo grūtus laikus finanšu krīzes un cilvēkresursu trūkuma dēļ. Tāpēc īpaši svarīga ir precīza un ticama informācija par situāciju un izmaiņām zinātnē. Tas ir pamats, lai paši zinātnieki un sabiedrība varētu noteikt aktuālos un perspektīvos pētījumu virzienus, kuros koncentrēt ierobežotos finanšu un cilvēku resursus. Tieši ar šādu mērķi laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 21.decembra numurā tika publicēts raksts “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni” (autori Jānis Kristapsons un Mārtiņš Kozlovskis) [1], kurā analizētas izmaiņas Latvijas zinātnes struktūrā, sākot ar 90.gadu sākumu.

Izmantojot Web of Science datu bāzi (skat. http://apps.isiknowledge.com/) un definējot iespējamo publikāciju skaita “iztrūkumu” jeb datu neprecizitāti ap 10%, raksta autori konstatē, ka pēc vislielākā publikāciju skaita “kā 1990.gadā, tā arī pēc 15 gadiem – 2005. gadā – līdere bija un ir organiskā ķīmija (precīzāk: publikācijas organiskās ķīmijas žurnālos). Tikai šīs nozares ieguldījums publikāciju kopskaitā tagad ir samazinājies 2 reizes. Līdzīgi ir noticis ar mehānikas, materiālzinātnes (kompozītu) un polimēru zinātnes nozarēm. Pieaudzis ir publikāciju skaits inženierzinātņu (elektrība un elektronika) un optikas žurnālos.” Kā varam redzēt, šeit netiek minēta situācija cietvielu fizikas jomā, kā arī citās fizikas jomās, izņemot optiku. Vai tiešām Latvijas fiziķi darbojas slikti un institūtos, saistītos ar cietvielu fizikas nozari, pēdējos gados nav nekādu pozitīvu izmaiņu?

Web of Science datu bāze šobrīd ir pieejama katram zinātniekam un interesenti var ātri pārbaudīt informāciju gan par individuāliem zinātniekiem, gan par jebkuru institūciju vai visu zinātnes jomu. Tāpēc mēs veicām alternatīvu analīzi un salīdzinājām iegūtos datus ar informāciju “Zinātnes Vēstnesī”. Atzīmēsim, ka gan rakstā [1], gan arī mūsu analīzē ņemtas vērā tikai publikācijas ar vismaz vienu Latvijas institūcijas adresi, kas ļauj mums interpretēt iegūtos rezultātus kā Latvijas zinātnieku ieguldījumu pasaules zinātnē.

Pēc mūsu rezultātiem (1.tabulā, skat. “Pilns saraksts” kolonnā), situācija Latvijas zinātnē pēdējos piecos gados (2005.– 2009.g. periodā) uzlabojas: kopējais publikāciju skaits pieaug no 1495 līdz 1804. Mūsdienu līderis ir cietvielu fizika (Physics, Condensed Matter). Materiālzinātne (Materials Science, Multidisciplinary) ir otrā vietā, un mehānika – trešā vietā. Atzīmēsim arī, ka būtiski pieaudzis publikāciju skaits inženierzinātņu (Engineering, Electrical & Electronic), optikas (Optics) un lietišķās fizikas (Physics, Applied) žurnālos. Tajā pašā laikā publikāciju kopskaits attiecīgā periodā ir samazinājies visiem iepriekšējiem līderiem: organiskās ķīmijas (no 249 uz 117), mehānikas (no 170 uz 127), materiālzinātnes (kompozītu) (no 163 uz 97) un polimēru zinātnes (no 172 uz 88) nozarēm. Interesanti, ka starpība starp mūsu rezultātiem un rakstā [1] minētajiem ir būtiska visām fizikas, kā arī materiālzinātnes (izņemot kompozītu) nozarēm. Arī “ražīgāko” Latvijas autoru sarakstā (2.tabulā) mūsu rezultāti būtiski (līdz pat 2 reizēm!) atšķiras no raksta [1]. (2.tabulā mēs iekļāvām arī CFI zinātniekus, kuru SCI publikāciju skaits 2005.–2009.g. periodā pēc mūsu datiem ir ne mazāks kā 11.)

Rodas jautājums: “Kāpēc mūsu un raksta [1] rezultāti, kuri iegūti no tās pašas datu bāzes, nesakrīt?” Mēs atklājām, ka rakstā [1] netiek ņemtas vērā visas zinātniskas publikācijas, kuras, sākot ar 2008.gada oktobri, klasificētas Web of Science datu bāzē kā konferenču raksti (“Proceedings Paper”). Trūkst arī tā saucamās zinātniskas vēstules, kuras figurē Web of Science datu bāzē zem atslēgvārdiem “Letter” un “Note”. Tomēr visi šie darbi ir publicēti SCI žurnālos ar citēšanas indeksu un tāpēc iekļaujami kopējā SCI rakstu skaitā. Ieinteresētie lasītāji var apskatīt detalizētu informāciju par jauno klasifikāciju Web of Science datu bāzē internetā [2], kur norādīts, ka, lai veiktu salīdzināšanu ar veco meklēšanas procedūru (līdz 2008.g. oktobrim), datu bāzes lietotājiem meklēšanas kritērijos jāizmanto gan “Article”, gan “Proceedings Paper” atslēgvārdus. Jāatzīmē, ka rakstā [1] minētais visvairāk citētais akadēmiķa L. Skujas (CFI) raksts žurnālā Journal of Non–Crystalline Solids atrodas tieši starp konferenču rakstiem, kuri netika iekļauti 1. un 2.tabulās [1].

Skaidrs, ka kopējais publikāciju skaits nevar būt vienīgais un viennozīmīgais kritērijs, kas raksturo situāciju zinātnē un zinātnieku efektivitāti. Salīdzinot ar situāciju biznesā vai ražošanā, publikācijas ir zinātnieka produkcija, kuru, protams, vajag vispirms “izgatavot”, bet pēc tam – realizēt. Šo situāciju Web of Science datu bāzē raksturo Hirša indekss (h) [3], kurš tika ieviests, lai ar vienu skaitli aprakstītu, kā zinātnieka produktivitāti (publikāciju skaitu), tā arī zinātnieka ietekmi (publikāciju citēšanu) [4]. Pēc definīcijas [3], Hirša h–indekss nozīme publikāciju skaitu ar citēšanas skaitu ne mazāku par h. Mēs piedāvājam šo informāciju pēdējā kolonnā 2.tabulā par visu Web of Science datu bāzē pieejamu periodu (1975.–2009.g.). Var redzēt, ka tiešas korelācijas starp kopējo publikācijas skaitu un h–indeksu nav. Ko tas nozīmē? Saprotams, ka zinātniekam ar mazu publikācijas skaitu, arī h–indekss nevar būt liels. Tomēr, h–indekss arī neaug automātiski, palielinot publikācijas skaitu, bet tikai, ja raksti atrod savus “pircējus” zinātniskā tirgū.

Varam secināt, ka nepilnīgas meklēšanas informācijas izmantošana darbā [1] noved pie būtiski savādāka situācijas novērtējuma Latvijas zinātnē. Pirmkārt, publikāciju kopskaits pieaug. Otrkārt, publikācijas organiskās ķīmijas žurnālos vairs nav līderu lomā. Tas vēlreiz norāda, ka Web of Science datu bāzes lietošana prasa ļoti uzmanīgu un kompleksu pieeju ticamu rezultātu iegūšanai. Ieinteresētie lasītāji var atrast detalizētu diskusiju par datu bāžu izmantošanu zinātnes stāvokļa novērtēšanai, piemēram, darbā [4].

1.tabula. Web of Science: Latvijas zinātnieku SCI publikācijas pa zinātnes nozarēm.

Zinātnes nozare

1990–1994

2005–2009

 

[1]

Pilns saraksts

[1]

Pilns saraksts

Visas publikācijas (SCI)

1229

1495

1351

1804

CHEMISTRY, ORGANIC

216

249

112

117

MECHANICS

169

170

105

127

MATERIALS SCIENCE, COMPOSITES

162

163

86

97

PHYSICS, CONDENSED MATTER

96

154

85

215

POLYMER SCIENCE

169

172

82

88

ENGINEERING, ELECTRICAL & ELECTRONIC

15

23

74

119

MATERIALS SCIENCE, MULTIDISCIPLINARY

41

99

60

178

BIOCHEMISTRY & MOLECULAR BIOLOGY

86

102

59

60

OPTICS

22

23

49

69

PHYSICS, ATOMIC, MOLECULAR & CHEMICAL

46

63

47

61

PHARMACOLOGY & PHARMACY

40

44

45

45

PHYSICS, APPLIED

42

61

44

105


2.tabula. Autori no Latvijas, kuriem ir visvairāk SCI publikāciju skaits Web of Scienc
e datu bāzē 2005.–2009.gg. periodā. Pēdējā kolonnā ir dots Hirša (h) indekss, kurš ir aprēķināts par periodu 1975.–2009.gg.

Autors

Dz.g.

Iestāde

Skaits [1]

Pilns saraksts

Hirša indekss

Belyakov, S

1961

OSI

45

51

10

Lukevics, E

1936

OSI

42

48

20

Kotomin, EA

1949

CFI

32

46

26

Duburs, G

1934

OSI

29

31

13

Liepinsh, E

1944

OSI

29

32

13

Andersons, J

1964

PMI

23

28

11

Kuzmin, A

1968

CFI

23

36

17

Kalvinsh, I

1947

OSI

22

24

10

Ferber, R

1946

LU

21

21

12

Shestakova, I

1948

OSI

21

25

7

Cebers, A

1947

FI

19

26

15

Petrova, M

1955

OSI

19

19

7

Tamanis, M

1949

ASI

19

19

11

Zhukovskii, YF

1949

CFI

17

28

13

Auzinsh, M

1956

LU

16

17

12

Dambrova, M

1968

OSI

16

18

7

Pumpens, P

1947

BPSC

16

16

21

Zicans, J

1944

RTU

16

18

6

Dumbrajs, O

1942

CFI

15

18

6

Abele, E

1962

OSI

13

13

10

Ekers, A

1971

ASI

13

14

6

Erts, D

1954

KFI

12

13

15

Autors

Dz.g.

Iestāde

Skaits [1]

Pilns saraksts

Hirša indekss

Muceniece, R

1950

LU

12

12

17

Piskunov, S

1974

CFI

12

18

7

Purans, J

1952

CFI

12

18

18

Sjakste, N

1955

LU

12

13

6

Skuja, L

1952

CFI

12

24

18

Klavins, M

1956

LU

11

11

8

Klusa, V

1940

LU

11

13

9

Maksimov, RD

1938

PMI

11

11

6

Skudra, A

1947

ASI

11

14

4

Sternberg, A  

1944 CFI    45 11 
Trukhin, AN 1946 CFI  14 13 
Grigorjeva, L     CFI   12 9 
Millers, D 1935 CFI     12 9 
Mironova–Ulmane, N     CFI     11 5 


Literatūra

[1] J. Kristapsons, M. Kozlovskis. Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni – Zinātnes Vēstnesis, 2009, 21.decembris.

[2] http://wokinfo.com/products_tools/multidisciplinary/webofscience/cpci/usingproceedings/ 

[3] J.E. Hirsch, “An index to quantify an individual’s scientific research output”, Proceedings of the National Academies of Science 102 (2005) 16569–72.

[4] P. Jacso, “The plausibility of computing the h–index of scholarly productivity and impact using reference–enhanced databasess”, Online Information Review 32 (2008) pp. 266–283.


Piezīmes pie komentāra

Mūsuprāt, ir labi, ka šādi jautājumi ir izsaukuši zinātniskās sabiedrības interesi. Vēlreiz gribam uzsvērt, ka mūsu mērķis nebija aprakstīt kvantitatīvus datus, bet gan paskatīties uz žurnālu rakstu kvalitatīvo līmeni, kuru ekspertē starptautisko žurnālu recenzenti (ietekmes faktors IF, galvenie autori).

Pareizs ir Cietvielu fizikas institūta Zinātniskās padomes secinājums par kvantitatīvajiem rādītājiem: ja salīdzina visus Web of Science iekļautos dokumentus, tad aina ir nedaudz labāka nekā tad, ja salīdzina tikai žurnālu rakstu skaitu. Šī aina, salīdzinot Latvijas mērogos, ir par labu cietvielu fizikai un materiālzinātnei, kuru pārstāvji savu darbu publicēšanai izmanto galvenokārt Web of Science iekļautos žurnālus vai konferenču rakstu krājumus. Tikai nav pieņemami dažāda tipa dokumentus, nešķirojot tos, skaitīt kopā. Secinājums, ka situācija ar prestižām publikācijām uzlabojas visā Latvijas zinātnē, vēl ir pāragrs.

2005– 09

Žurnālu raksti

Konferenču raksti

Pārskati

Vēstules

Kopskaits

Latvija

1311

438

41

12

1802

Igaunija

3595

679

139

34

4447

Lietuva

5717

1035

145

65

6962

Komentārā uzsvērtais par konferenču rakstiem, pamudināja mūs salīdzināt to skaitu ar Igaunijas un Lietuvas datiem. Izrādās, ka konferenču rakstu skaitam valstu starpā atšķirības nav tik lielas, kā žurnālu rakstiem (tabula). Kā viens iemesls tam varētu būt, ka referējošo konferencēs zinātnieku skaits arī nav ārkārtīgi atšķirīgs. Ir vēl viena būtiska nianse – pagaidām konferenču rakstu publicēšana kā būtisks publicēšanās veids raksturīga pārsvarā fizikai un inženierzinātnēm – par to liecina arī tas, ka šo dokumentu ņemšana vērā ievērojami palielina tieši šo zinātņu pārstāvju kvantitatīvos rādītājus (komentāra tabulas) , bet praktiski neietekmē citas zinātnes. Katrai zinātnes nozarei ir savas tradīcijas. Tāpēc objektīvāk ir ar scientometriskiem rādītājiem (rakstu skaits, konferenču rakstu skaits, ietekmes faktors, Hirša indekss u.c.) operēt un salīdzināt tos vienas nozares ietvaros, īpaši ja ir darīšana ar mazām valstīm un mazu dokumentu skaitu

Jānis Kristapsons
Mārtiņš Kozlovskis

Pēdējā atjaunošana 14-01-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS