21. janvārī pirmo reizi 2010. gadā tikās Latvijas Zinātnieku savienības valde. Tās priekšsēdētājs A. Āboltiņš pirmajā darba kārtības jautājumā runāja par to, ka rudenī, atbilstoši statūtiem, jārīko LZS kongress. Pagājušajā reizē kongresu apvienoja ar zinātnisku konferenci, lai piesaistītu vairāk dalībnieku, tostarp arī jaunus LZS biedrus, kā arī lai nodrošinātu kvorumu vēlēšanās. Tradicionāli LZS kongresus cenšas rīkot savienības dibināšanas mēnesī, novembrī. To varētu darīt arī šogad. Valdes locekļi vienojās, ka tās varētu būt novembra beigas. Kādā formātā to rīkot? Kā izraisīt Zinātnieku savienības biedru interesi, jo pašlaik daudzi cilvēki ir mazaktīvi? Vai pieaicināt kādus interesantus cilvēkus ar plenārlekcijām? A. Āboltiņš aicināja valdes locekļus par to padomāt un nākamajās sēdēs izteikt savus priekšlikumus. Tāpat tiek aicināti visi LZS biedri un interesenti iesūtīt savus ierosinājumus LZS kongresa norisei.

Otrs darba kārtības jautājums skāra gaisā virmojošās ieceres apvienot zinātniskās institūcijas. R. Bebre informēja, ka 2012. gadā gaidāma lielā ES revīzija ar mērķi izvērtēt Latvijas zinātniskās institūcijas – cik tās ir lietderīgas un ražīgas, jo nav lietderīgi ieguldīt valsts līdzekļus, ja ir maza atdeve. (I. Kalviņš nosauca skaitļus – 133 zinātniskajās institūcijās strādā 1800 zinātniskie darbinieki, vidēji 13,5 katrā.) Revidēs, cik projektu un kādi granti ir zinātniskajām institūcijām. I. Kalviņš ironizēja, ka 5 augstskolām 5 gadu laikā nav bijusi neviena zinātniska citējama publikācija.

Protams, ka sarunu galvenais temats bija nauda. I. Kalviņš iepazīstināja ar Igaunijas pieredzi algas maksāt no bāzes finansējuma, bet par granta naudu var pieņemt darbā kādu doktorantu. Jāpie­spiež Latvijas valdība ES līdzekļus uzskatīt nevis par projektu naudu, bet par valsts ieguldītām investīcijām. Tad nebūs jādomā par līdzfinansējumu vai ko citu. I. Bondare uzskatīja, ka tā varētu būt viena no rudens kongresa tēmām, svarīgi tikai būtu izlemt, kādu referentu pieaicināt. I. Kalviņš pastāstīja par savu tikšanos ar ES delegāciju un noskaidroja, ka tas, ko mūsu valdība reizēm pasniedz kā kategorisku ES prasību, tā nemaz nav. Viņš informēja arī par jaunnodibināto zinātnisko institūciju asociāciju, kurā ietilpst trīs radniecīgas institūcijas. “Tā ir sabiedriska organizācija, bet zinātnieku skaits tajā ir lielāks kā Latvijas Universitātē”, teica I. Kalviņš.

R. Bebre ierosināja izstrādāt LZS valdes rekomendācijas, ko ieteikt tām 133 institūcijām, kuras 2012. gadā vērtēs starptauriskā revīzija. Uz kādu procesu tās mudināt? Tas taču ir Zinātnieku savienības uzdevums – palīdzēt. I. Kalviņš piebilda, ka palīdzēt risināt sarežģītu situāciju var tikai tad, ja cilvēki paši to grib. R. Bebre iebilda, ka reizēm vainīgs nav gribas, bet pieredzes trūkums. Laiks sākt par to domāt. Kā teica I. Kalviņš, treknajos laikos katra augstskola sadibināja veselu baru institūtu. Daļa no tiem atmirs dabīgā ceļā, jo zinātniekiem nebūs iespējams vienlaikus strādāt 7 institūtos. Ja mazie institūti nedabūs finansējumu, tad nomirs paši.

Dažādos jautājumos pieņēma zināšanai Radošo savienību padomes gaidāmo pilnsapulci 8. februārī, uz kuru deliģēja trīs cilvēku lielu pārstāvniecību (R. Bebre, I. Bondare, A.Āboltiņš). Uzklausīja LJZA valdes priekšsēdētāja A. Atvara informāciju par LZS mājaslapas izveides gaitu, kā arī vēlmi tajā ievietot apkopojumu par Latvijas zinātni, kas noderētu interesentiem. I. Kalviņš ierosināja LZS mājaslapā dot norādi uz institūtu (piem. OSI) mājaslapu, vienlaikus atzīstot, ka PR speciālistu trūkuma dēļ institūta mājaslapā nav atrodami jaunākie dati.

Nākošā LZS Valdes sēde notiks 18. februārī.