Māksliniece pie kolāžas par “princeses Līvenas” tēmu A.Edžiņas foto

Ar neparastu kolorītu, izaicinošām līnijām, bagātīgu kolāžu, kura eksponēta tā, lai skatītājs var izlasīt tekstu uz gleznas, vārdu sakot – LZA goda locekle Džemma Skulme Latvijas Zinātņu akadēmijā 9. februārī. LZA prezidents Juris Ekmanis priecājās, ka “radošums” kā tēma saista Senāta sēdi un izstādes atklāšanu. Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš saistīja tēmu ar latviešu identitātes atklāsmi, kas sevī ietver daudzveidību – gan klasiku, gan modernismu, kura spilgts paraugs šeit redzams.

Sveicēju vidū bija akadēmiķe Baiba Rivža un mākslinieks Jāzeps Pīgoznis

LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis: indivīdi integrējas sabiedrībā, tautā. Dažs ar savu personības spēku atstāj iespaidu uz tiem, kas savukārt atstās iespaidu uz nākamajām paaudzēm. Tāda ir Džemma Skulme – autoritāte šobrīd un arī pagātnē, kad viņa vadīja Mākslinieku savienību un ar mums rēķinājās Maskava...

LZA goda loceklis Jānis Andris Osis: Džemma Skulme ir ļoti daudzslāņaina – nemainīgi stabila vērtība plus ļoti liela daudzveidība. Leģenda. Akadēmiķis Jānis Bērziņš uzteica mākslinieces krāšņo dzīves uztveri un atzina, ka jau jaunības dienās mākslinieces gleznas viņu fascinējušas ar krāsu bagātību un latvisko ideju.

Akadēmiķe Baiba Rivža priecājās par sievietes būtības dziļo atklāsmi un lielo krāšņumu, ar kādu tas izdarīts.

LZA goda loceklis Jānis Strupulis atcerējās, ka lauku skolā savulaik atveda “Pelēkā akmens stāstus” , tos bija ilustrējusi Džemma Skulme. Vārds, kurš palika atmiņā...

Mārtiņš Heimrāts: izstādes atklājot, ir divi smagi gadījumi – kad nav un kad ir ļoti daudz ko teikt par autoru un darbiem. Džemma Skulme pieder pie pēdējiem – sacīja MS priekšsēdētājs un sniedza māksliniecei tumšsārtu rozi.

Dagmāra Villeruša Skulmju ģimenei no Villerušu ģimenes veltīja pateicības vārdus un pušķi koši baltu rožu.

Džemma Skulme atzina, ka bijis periods viņas daiļradē, Rozentāla un krievu reālisma tradīciju ietekmēts. Taču šobrīd ar neparasto gribējusi kaitināt sabiedrību, proti, neparastās sieviešu pozas inspirētas no mazās sešgadīgās Martas uztveres, attieksmes pret dzīvo dabu, pret modeli. Izrādās, māksliniekam Jurim Dimiteram kādreiz bijis divnieks zīmēšanā un aicināti modeļi, lai jauneklis mācītos. Un tad mazā Marta zīmējusi savus pirmos aktu uzmetumus... Esmu periodā, kad varu atraisīties, tas ir mans atradums. Apbrīnoju meistarus, kuri iet savu ceļu ar saviem atradumiem. Spēlēties ar lielu uzlicienu, kas līdzinās Latvijas arhitektūras lielajām formām. Atradu 1938. gada žurnālu L’Illustration ar Thomas Lawrence gleznoto kādas princeses Līvenas portretu. Atradu tēva akvareli ar šo portretu. Un tapa kolāža ar laikmeta iezīmēm. Piebildīsim, ka tās var izlasīt...

Spilgti. Aicinām līdzdomāt un priecāties.