Aina MUCENIECE
(23.03.1924 – 14.02.2010)

Zinātne un medicīnas sabiedrība ir cietusi smagu zaudējumu – aukstās 14. februāra dienas novakarē mūžībā aizgāja Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, habilitēta medicīnas doktore, valsts emeritētā zinātniece Aina Muceniece.

A.Muceniece dzimusi 1924.gada 23. martā Latvijā, Katlakalna pagasta Stinkuļu mājās. 1948. gadā viņa absolvēja LVU Medicīnas fakultāti. Jau studiju gados sākusi strādāt par laboranti LZA Mikrobioloģijas institūtā, viņa ar to saistīja visu savu turpmāko darba mūžu (1946–1992) – laborante, zinātniskā sekretāre, zinātniskā līdzstrādniece, Vēža viroterapijas laboratorijas vadītāja (1965–1989), zinātniskā konsultante imunoloģijas problēmās (1990–1992). Savas gaitas zinātnē A.Muceniece sāka profesora Augusta Kirhenšteina vadībā, pētot askorbīnskābes ietekmi uz fagocitozi. Kad pagājušā gs. 50. gados Latvijā plosījās poliomielīta epidēmija, A.Muceniece specializējās virusoloģijā un iesaistījās šīs slimības apkarošanas pētījumos Latvijā. Poliomielīta pētījumu gaitā A.Muceniece no veselu bērnu zarnu trakta izolēja vairākus enterovīrusu paveidus, kuriem piemita spēja selektīvi iznīcināt cilvēku audzēju šūnas. Līdz ar to sākās jauns virziens virusoloģijā un onkoloģijā – audzēju viroterapija un tās izpēte, kuram tās pamatlicēja A. Muceniece veltīja sava mūža 42 gadus. Šo pētījumu rezultātā A. Muceniece izstrādāja oriģinālu pretvēža preparātu – Rigvir. 2002. gadā par šī oriģinālā preparāta izstrādi saņemts LR patents. Zinātniece uzskatīja, ka zālēm jāpaliek Latvijā. Pēc vairāku gadu neatlaidīgām pūlēm, nesaņemot nekādu valsts atbalstu, preparāts beidzot parādījās mūsu aptieku plauktos. A.Mucenieces izstrādātā oriģinālā preparāta Rigvir ieviešana medicīnas praksē iekļauta LZA nosauktajos 2005. gada 10 nozīmīgākajos zinātnes sasniegumos.

Republikas Onkoloģiskā dispansera poliklīnikā (1977– 1981) un Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas poliklīnikā (1981–2003) A.Muceniece pieņēma slimniekus, kuriem izvērtēja imunitāti un konsultēja par vēža viroterapijas un imunoterapijas iespējām. Būdama apbrīnojami labestīga un iejūtīga, viņa ārstēja ne tikai ar zālēm, bet arī ar vārdu. Ar savu attieksmi viņa spēja atgriezt pacientos ticību uz atveseļošanos, kam ir ļoti liela nozīme slimības pārvarēšanā. Līdz pat mūža pēdējām dienām Aina Muceniece nemitējās atgādināt kolēģiem – ārstiem, ka nedrīkst ignorēt imunitātes lomu un iespējas veselības saglabāšanā un atjaunošanā vispār un onkopatoloģijā it sevišķi.

A.Muceniece ir 3 monogrāfiju un ~190 zinātnisko publikāciju autore. Profesore ar zinātniskiem ziņojumiem piedalījusies daudzos starptautiskos kongresos un konferencēs. Viņa lasījusi lekcijas vispārējā virusoloģijā LVU Bioloģijas fakultātē (1964–1974), imunoloģijā LMA studentiem un rezidentiem (1992–1996), viņas vadībā izstrādātas 6 doktora disertācijas.

A. Muceniece visu darba mūžu aktīvi darbojās savā zinātnes jomā – viņa organizējusi 4 Vissavienības simpozijus par vēža viroterapijas problēmām, 1992. gadā izveidojusi SIA ”Latima” laboratoriju imunitātes izpētei un izvērtēšanai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījušies Černobiļas avārijas likvidēšanā; 2002.gadā dibināta sabiedriska organizācija ”Ainas Mucenieces biedrība vēža imūnterapijas izstrādei”. 2009. gadā ar profesores aktīvu līdzdalību tika izveidots Latvijas Viroterapijas centrs.

A.Muceniece apbalvota ar Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2005). Tomēr vislielākais apbalvojums izcilajai zinātniecei ir tas, ka viņas gaišais tēls un veiktais darbs uz mūžiem paliks viņas daudzo pacientu, audzēkņu, kolēģu, visu, kuriem bija laime kopā ar viņu strādāt un sadarboties, sirdīs un atmiņās.