Kārļa Ulmaņa balva tautsaimniecības zinātnē akadēmiķei Baibai Rivžai par izcilu devumu agrārā ekonomikā

Šī gada 9.februārī LZA Senāta darba kārtībā kā viens no svarīgākajiem punktiem bija akadēmiķes Baibas Rivžas ziņojums “Augstākā izglītība, zinātne un uzņēmējdarbība – pamats tautas labklājībai”, kurā tika skartas vairākas svarīgas tēmas kā, piemēram, augstākā izglītība, agrārekonomika un jo īpaši grupu mikrokredīts un mentorings, kuram akadēmiķe pievērsa lielu uzmanību.

Būdama Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža vadījusi Latvijas pirmās Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās konvencijas izstrādi un realizāciju, kā arī piedalījusies Boloņas deklarācijas īstenošanā, augstskolu izglītības likuma izstrādē. Darbu kopums augstākajā izglītībā ietver rakstus par ekonomikas zinātni un izglītību Latvijā, augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, profesūru un doktorantūras attīstību. Profesore vienmēr bijusi saistīta ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Tur mācījusies viņa pati, tagad būdama profesore šajā mācību iestādē, jau daudzus gadus pasniedz tādus priekšmetus kā tirgzinība un reģionālās attīstības plānošana.

Akadēmiķes Rivžas vadībā ir aizstāvēti astoņu doktorantu promocijas darbi un divi ir iesniegti promocijas padomei izskatīšanai. Strādāts ir čakli un ir uzrakstītas 210 zinātniskās publikācijas, 50 grāmatas un mācību līdzekļi, īstenoti 19 starptautiski projekti un 11 Latvijas pētniecības projekti, ņemta dalība daudzās zinātniskās konferencēs.

Akadēmiķe ziņojumu sāka ar frāzi: “Kārlis Ulmanis bija pragmatiķis un tāpēc jo lielāks prieks, ka zināšanu lomu viņš ir vērtējis ļoti augstu, sakot, ka dzīvot bez zināšanām ir tik pat kā dzīvam nebūt!”

Agrārajai ekonomikai Latvijā Tautsaimniecības attīstībā vēsturiski ir bijusi un būs ļoti svarīga loma. Kārļa Ulmaņa ekonomiskās krīzes samazināšana bija vērsta uz rūpniecības un lauksaimniecības attīstīšanu, kas šodienas krīzes apstākļos tiek darīts nepietiekoši. Tāpēc jāturas pie K.Ulmaņa teiktās frāzes: “Nezaudē dūšu. Daudzreiz tikai pati beidzamā atslēga visā sainī ir tā, ar kuru var durvis atslēgt.”

Kārlis Ulmanis izcēla nepieciešamību cilvēku mudināt būt saimnieciskam, aktīvāk uzņemties saprātīgu risku un pelnīt. Profesore Baiba Rivža ir grupas mikrokredīta ieviesēja Latvijā. Programma uzsākta pirms 11 gadiem – 1999.gadā un sekmīgi strādā arī šodien. Sākumā tas bija Ziemeļvalstu Ministru padomes projekts, kas tika iegūts sīvā konkursā. Grupas mikrokredīts, B.Rivža atzīmē, ka šī programma sākta ar mazu aizdevumu – Ls 500, taču šis aizdevums ir ļoti nozīmīgs cilvēkam, kurš grib uzsākt savu saimniecisko darbību. Tas rada pašapziņu un ticību saviem spēkiem.

Grupu mikrokredīti pirmsākumi meklējami 1983.gadā Bangladešā, kur profesors Muhameds Junuss izveidoja pirmo Grameen banku, lai dotu uz saprātīgiem noteikumiem nelielus aizdevumus pašnodarbinātības veicināšanai. Pirmās valstis, kas pieņēma šo Grameen bankas modeli bija Amerikā un Kanādā. Pakāpeniski šī ideja izplatījās arī Skandināvijas valstīs. Galvenie šīs bankas principi ir tādi, ka banka aizdod naudu grupai, nevis atsevišķiem pretendentiem. Sevišķa nozīme tiek piešķirta aizdevuma saņēmēju apmācībai un aizdevuma nosacījumu izpildei. Kā aizdevuma garants ir grupas kopīgā atbildība. Latvijā pirmā mikrokredīta grupa parādījās 1999.gadā – Bauskas rajonā, Īslīces pagastā. Šobrīd mikrokredīta grupas ir gandrīz visos novados un tajās ir iesaistītas apmēram 220 sievietes. Šajos 10 gados nav bijusi situācija, ka kāds mikrokredīts nebūtu atdots, ir radušās grūtības, bet sarunu ceļā un mentoriem palīdzot, problēma tikusi risināta un visi aizdevumi ir atdoti. Liela nozīme ir tam, ka kursos iegūtās zināšanas dod drosmi. Veidojot mikrokredīta grupas, paplašinās arī atbalsts, un sievietes var palīdzēt viena otrai un daudz gūt no savstarpējās pieredzes apmaiņas, veiksmīgākās grupas dalībnieces var konsultēt citas un tie ir mentoringa iedīgļi. Šāda sistēma nodrošina brīvību un elastību. Akadēmiķe uzsver, ka šāds grupu mikrokredīts iedrošina un mobilizē cilvēku, ceļ pašapziņu, dod iespēju pašam pieņemt lēmumus. Tie ir papildus ienākumi ģimenē. Un veikums ir liels – 5 gadu laikā uzņēmējdarbībā ir skolotas 1500 sievietes. Tās ir zināšanas par biznesa plānu izstrādi, grāmatvedību, likumdošanu, tirgus analīzi, kredītu iespējām bankās, bijušas nodarbības arī komandas darbam grupā – vadīšana, viedokļu saskaņošana, lēmumu pieņemšana, sadarbība, savstarpējā uzticība, konfliktu risināšana. Sekmīgi noslēdzot Ziemeļvalstu Ministru padomes projektu, profesore turpināja mikrokredīta attīstību.

INTERREG IIIB programmas projektā FEM “Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā”, sadarbojoties ar Latvijas Lauku sieviešu apvienības pārstāvēm, kā arī pētniecēm no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Polijas, galvenie projekta darba uzdevumi bija izveidot Latvijā 6 Uzņēmējdarbības resursu centrus un 17 informācijas punktus, radīt uzņēmēju sadarbības tīklu Baltijas valstīs, rosināt jaunas mikrokredīta grupas, uzsākt mentoringa kustību laukos, attīstīt e – komerciju. Tagad projekta uzdevumi ir izpildīti. Kāda tad ir mikrokredīta nākotne? Priecē, ka programma turpinās. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments pasludinājuši mikrokredītu kā svarīgu izaugsmes atbalsta un sieviešu nodarbinātības līdzekli. Šim mērķim ir izdalīti 50 miljoni EUR. Nozīmīgs sasniegums ir arī tas, ka 2009.gada MK noteikumi grupas mikrokredītu paredz kā vienu no 4 mikrokredīta modeļiem. Šobrīd ļoti nopietns darbs tiek ieguldīts topošā Vēsturiskā mantojuma produkta likuma veidošanā, kas atbalstītu vietējo ražotāju . Līdzīgs likums jau ir pieņemts Lietuvas Seimā.