Pasniegtas firmas “ITERA–Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un RTU Attīstības fonda balvas vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātņu speciālistiem

Juris Savickis (no kreisās), Namejs Zeltiņš, Imants Liepa, Juris Ekmanis, Ivars Knēts A.Edžiņas foto

25. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā jau desmito gadu pēc kārtas firmas “ITERA–Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes balvu par izciliem sasniegumiem vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu saņēma divi zinātnieki – Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants LIEPA – par darbu kopu “Pētījumi meža ekoloģijā” un RTU asociētais profesors Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks Namejs ZELTIŅŠ – par darbu kopu “Vides aizsardzība: ilgtspējīga enerģētika”.

Laiku īsinot pirms oficiālās ceremonijas sākuma, uz ekrāna projicētos attēlos varējām atpazīt iepriekšējo gadu laureātus, zinātnē un sabiedrībā plaši pazīstamas personas jeb personības, kuru ilgu gadu darbs veltīts dzimtās zemes dabas izpētei un aizsardzībai, jaunu speciālistu izglītošanai un sabiedrības audzināšanai, cenšoties iegrozīt līdzcilvēku prātus tajās eņģēs, kas nepieciešamas, lai arī turpmāk Latvijas dabas vide un cilvēku veidotā kultūrvide ietu roku rokā, viena otru balstīdamas, nevis apkarodamas. Aija Melluma, tēvs un dēls – Gunārs un Andris – Andušaiši, Guntis Eberhards, Rihards Kondratovičs, Māris Kļaviņš, Edīte Kaufmane, Jānis Vīksne, divi Viesturi – Jansons un Melecis, Gunārs Pētersons, Pēteris Zālītis, Ojārs Āboltiņš, Dagnija Blumberga, Oļģerts Nikodemus, Ivars Veidenbergs. Un nu arī Imants Liepa un Namejs Zeltiņš.

Ievadvārdos LZA prezidents Juris Ekmanis teica, ka vidi sabojāt var ātri, bet tās kopšanas rezultātus var redzēt tikai pēc gadu desmitiem, un bija gandarīts, ka atzinība pēc nopelniem tikusi diviem ļoti prominentiem zinātniekiem.

LLU Meža fakultātes profesoru Imantu Liepu LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētaja p.i. Arnis Treimanis raksturoja kā speciālistu vairākās nozarēs – mežkopībā, bioloģijā un matemātikā, un tieši šis salikums ļāvis izstrādāt Latvijas mežu bagātību uzskaites un novērtēšanas metodiku, jo to nevar veikt ar parastajām statistikas metodēm. A. Treimanis uzsvēra I. Liepas kā ļoti godīga zinātnieka reputāciju, kas neietekmējas no mūsu politizētajā vidē nereti sastopamās konjunktūras, it īpaši, ja runa iet par valsts galveno bagātību – mežiem. Apbalvotā darbu kopa sastāv no trim grāmatām – “Meža ekoloģija”, “Meža taksācija” un “Meža ekonomika”.

I. Liepa, saņēmis balvu no LZA prezidenta Jura Ekmaņa, “ITERA– Latvija” prezidenta Jura Savicka un RTU rektora Ivara Knēta rokām, teica, ka ne jau apbalvojumu dēļ strādā zinātnieks, bet tomēr saņemt savu kolēģu atzinīgu novērtējumu ir ļoti patīkami. Bez jau izdarītā gribētos pabeigt pētījumu par CO₂ piesaisti un atmosfēras skābekļa izdalīšanu. 70. gadu sākumā, kad zinātnieks pirmo reizi izstrādāja metodi, kā pētīt CO₂ piesaisti, to uzskatīja par niekošanos. Tagad par to runā visās vietās un līmeņos. Šobrīd sabiedrība vēl nav satraukusies par atmosfēras skābekļa iznīkšanu, bet cik ilgi?

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons akcentēja klātesošo uzmanību uz piešķirtās balvas noteikumiem, kur minēti ne tikai zinātniski sasniegumi, bet arī praktiķu devums. Habilitētā inženierzinātņu doktora Nameja Zeltiņa konkursam iesniegtie darbi bija apkopoti divās lielās mapēs un tos vislabāk raksturo balvas formulējumā ietvertie četri vārdi – vide, aizsardzība, ilgtspējība un enerģētika. Pirmajā mapē atrodami pēdējos piecos gados prestižos žurnālos publicēti 30 zinātniski darbi, otrajā – populārzinātniskas publikācijas par ilgtspējīgas enerģētikas jautājumiem, jo enerģētika nu reiz ir tā nozare, kurā katrs, kuram nav slinkums, iedomājas sevi par spriestspējīgu speciālistu un savas nekompetences līmenī var sagvelzt nezin ko. Tādēļ jo vajadzīgāki ir gudra speciālista tautai saprotamā līmenī uzrakstīti raksti. Namejs Zeltiņš atcerējās savu enerģētiķa gaitu sākumu 17 gadu vecumā kā kuģa kurinātājam, kad bija pieņemts visu lieko mest pār bortu, īpaši nedomājot par sekām. Izpratne rodas līdz ar zināšanām, tādēļ viņš īpaši pateicās žurnālam “Enerģija un Pasaule” un tā redaktorei Edītei Kalniņai par iespēju regulāri izglītot sabiedrību un veicināt izpratni, ka Latvijā visi enerģijas resursi ir vērtīgi un lietojami.

Balvas “idejiskais un mantiskais uzturētājs” (J. Ekmaņa novērtējums) firmas “ITERA–Latvija” prezidents LZA goda mecenāts Juris Savickis noslēgumā teica, ka bizness viens pats bez valsts atbalsta zinātni uzturēt nevar, bet bizness kopā ar zinātni var kaut ko panākt. “Kad es medijos pateicu, ka Latvijā ir jābūvē sava atomelektrostacija, izrādījās, ka arī zinātnieki nav pārstājuši par to domāt, kaut gan sabiedrības attieksme pēc Černobiļas avārijas bija ļoti negatīva. Tagad šī ideja atkal izgājusi plašā sabiedrībā. Zinātnieki kopā ar biznesmeņiem var par to runāt atklāti, ne tā kā politiķi un valstsvīri, kas ir atkarīgi no vēlētāju balsīm.”

J. Savickis izteica savu prieku par to, ka balvu saņēmis meža speciālists, jo viņam pašam nav īsti skaidrs, kā mums Latvijā ar mežu īsti ir – vai tā ir daudz vai maz, cik daudz var cirst u.t.t. Jāgūst skaidrība, ko darīt tālāk. (J. Savickis izstāstīja anekdoti par Gorbačovu un Tečeri, kad uz viņas jautājumu, kā vienā vārdā var raksturot stāvokli Padomju Savienībā, Gorbačovs atbildējis: ”Good”. Nu, bet divos vārdos? “Not good.” Tad kā mums īsti ir ar tiem mežiem – “good” vai “not good”?)

RTU rektors un Attīstības fonda priekšsēdētājs Ivars Knēts atgādināja, ka ne tikai enerģētiķu, bet arī mežkopju apmācība pirmsākumā noritēja Politehniskajā institūtā, velkot paraleles : Rīgas Politehnikums – Rīgas Politehniskais institūts – Latvijas Universitāte – Lauksaimniecības akadēmija (tagad LLU), bet Fonda praktiskais administrētājs prof. Imants Meirovics atgādināja Alberta Šveicera domu, ka cilvēki var kļūt laimīgi, palīdzot citiem. Šajā gadījumā laimīgs var justies J. Savickis, jo ar viņa gādību ne tikai tiek piešķirtas balvas un stipendijas zinātniekiem, bet arī desmitiem ainavu arhitektūras studentu ir saņēmuši un saņem stipendijas studijām.

Zinātņu akadēmijas un firmu (“ITERA–Latvija”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo” u.c.) kopīgi iedibinātās balvas, atšķirībā no pašas akadēmijas apbalvojumiem, netiek pasniegtas LZA pilnsapulcēs Lielajā zālē, bet daudz intimākā atmosfērā, tādēļ neizpaliek arī joki un anekdotes, bučas un puķes un daudz, daudz sirsnības.