2009.gads – Starptautiskais Astronomijas gads

26-03-2010

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība

2009. gadā notika 7 nodaļas sēdes, 3 Valsts pētījumu programmas īstenoto projektu rezultātu izvērtēšanas un publiskās apspriešanas. Nodaļa sagatavoja vienu LZA sēdi.

Nodaļas sēdēs tika izskatītas šādas galvenās problēmas:

18. februārī nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2008.gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2009.gadā. Ar LU doktorantes Mg. Lienes Osipovas referātu par Zemei bīstamo mazo planētu orbītu precizēšanu ar lāzera tālmēra mērījumiem akadēmijā sākās Starptautiskais Astronomijas gads. Pirmoreiz vēsturē Latvijā tika izdotas pastmarkas par astronomijas tēmām. Nākošā nodaļas astronomijai veltītā sēde notika 9.septembrī. Oktobrī LZA bija organizēta populārzinātniskā konference “Astronomija Latvijā” un sarīkota izstāde “Visuma izpēte” (no Francijas).

8. aprīlī sēde “Pasīvo un aktīvo ēku enerģētiskie modeļi”. Eiropas Savienībā ap 40% enerģijas tiek patērēts iedzīvotāju sektorā. Par iespējām samazināt siltuma zudumus un ietaupīt enerģiju informēja kor.loc. Andris Krēsliņš. Par ēku norobežojošajām konstrukcijām ar regulējamu termisko pretestību referēja RTU docents Anatolijs Borodiņecs. Ar Latvijas likumdošanu ēku energoefektivitātē iepazīstināja RTU docents Aldis Greķis, par ēku energoefektivitātes jauno programmu RTU Būvniecības fakultātē informēja RTU profesors Egīls Dzelzītis.

20. maijā izbraukuma sēde uz LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centru. Centram ir vislielākie lāzeru resursi Latvijā. Par Centra vēsturi un perspektīvām informēja akad. Mārcis Auziņš. Par pētījumiem referēja akad. Ruvins Ferbers, Dr.phys. Aigars Ekers un profesors Laimons Začs. LU Lāzeru centrā izdevās realizēt modeli – visus fundamentālos pētījumus veic studenti profesoru vadībā (no 25 darbiniekiem 17 ir studējošie un jaunie zinātnieki).

16.jūnijā FTZN izbraukuma sēde uz Fizikālās enerģētikas institūtu (FEI): “Saules enerģijas izmantošanas iespējas un problēmas Latvijā.” Par Saules enerģijas izmantošanas vēsturi un perspektīvām Latvijā informēja LZA kor.loc. Pēteris Šipkovs, Mg.sc. Mārtiņš Vanags un Andrejs Sņegerjovs. Par ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas tehnoloģiju referēja Dr.phys. Jānis Kleperis, par sadarbību ar skolniekiem sēdes dalībniekus informēja Dr.phys. Līga Grīnberga (abi LU CFI). Iepazīšanās ar Saules enerģijas testēšanas poligonu notika uz FEI jumta.

9.septembrī nodaļas locekļi noklausījās LU doktorantes Mg. Oļesjas Smirnovas referātu par LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas astrofotouzņēmumu arhīvu un tā izmantošanas iespējām. Par perspektīviem pētījumiem observatorijā Dr.phys. Ilgmāra Eglīša referātu nolasīja LU doktorants Mg. Artūrs Barzdis. Nodaļas locekļi pieņēma lēmumu aicināt Izglītības un zinātnes ministriju finansiāli nodrošināt Astrofizikas observatorijas darbību, lai saglabātu pasaulei Latvijā uzkrāto unikālo informāciju un unikālo astronomisko instrumentu.  

23.septembrī ar Dr.phys. Andra Muižnieka un Dr.habil.phys. Jevgēnija Kotomina zinātniskajiem ziņojumiem sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA korespondētājlocekļu kandidātiem.

28. oktobrī sēdes dalībnieki noklausījās LZA īsteno locekļu kandidātu Ph.D. fizikā Oļģerta Dumbrāja un Dr.habil.sc.ing. Pētera Šipkova ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Prezidents Juris Ekmanis ierosināja ievelēt par LZA goda locekli pazīstamo būvinženieri, uzņēmēju un mecenātu Vili Vītolu. Akad. J.Ekmanis un akad. J.Jansons iepazīstināja klātesošos ar jaunākajām ziņām par zinātnes finansēšanu 2010.gadā. Pēc ziņojumiem sākās spraiga diskusija, kuru nolēma turpināt LZA pilnsapulcē.

LZA Rudens pilnsapulce 26. novembrī par akadēmiķi no nodaļas ievēlēja Oļģertu Dumbrāju, par korespondētājlocekļiem Jevgēniju Kotominu un Andri Muižnieku un par goda locekli Vili Vītolu.

Valsts Pētījumu programmas īstenoto projektu rezultātu izvērtēšana un publiskā apspriešana notika:

11.novembrī LZA Senāta zālē –“Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”.

19. novembrī LU Cietvielu fizikas institūtā –“Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde”.  

25.novembrī LZA Senāta zālē – “Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze”.

Apspriedēs piedalījās programmās iesaistītie zinātnieki, Uzraudzības padomes locekļi, pārstāvji no LZA, Latvijas universitātēm, pētniecības institūtiem, nozares asociācijām un biedrībām.

LZA sēde:

5.novembrī nodaļa sagatavoja tradicionālo sēdi” Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”.

Nodaļas locekļu ievērojamākie sasniegumi:

par zinātniskajiem sasniegumiem akad. Juris Ekmanis un kor.loc. Juris Žagars saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, akad. Juris Jansons saņēma LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu un kor.loc. Māris Knite – LR Finanšu ministrijas Atzinības rakstu. Par Latvijas enerģētikas attīstību Valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” goda zīmes saņēma akad. Juris Ekmanis un akad. Leonīds Ribickis.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons

Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva


3. februārī: notika LZA FTZN pilnsapulce. Nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2009.gadā, nolēma atzīt to par sekmīgu un akceptēja ierosinājumus nodaļas darbībai 2010.gadā. Akad. Juris Jansons iepazīstināja sēdes dalībniekus ar LZA Prezidija priekšlikumu izvirzīt apbalvošanai ar LZA Lielo medaļu akadēmiķi Mārci Auziņu (Latvijas Universitāte) par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā un akadēmiķi Kurtu Švarcu (Vācija – Latvija) par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā. Nodaļas locekļi nolēma atbalstīt LZA Prezidija lēmumu. Sēdes otrajā pusē notika plaša diskusija par zinātnieku lomu zinātnes popularizēšanā. Lēmums: sakarā ar to, ka sabiedrībā eksistē tik liela nesapratne par zinātnes lomu krīzes laikā, ir ļoti svarīga zinātnes popularizācija, reklāma un praktiska zinātnes propaganda. Nodaļas locekļi aicina zinātniekus izmantot jebkuru iespēju, lai celtu zinātnes prestižu. Rakstīt un pārtulkot zinātniski populārus rakstus. Rādīt savus sasniegumus un viņu praktisko nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem un rūpniecībai. Publicēt informāciju par Eiropas finansējumu piesai­stīšanu, tās apjomiem un parādīt, cik daudz naudas pelna zinātnieki Latvijas budžetam. Rādīt, ka mums ir zinātnieku veidotā eksporta prece, kuru mēs ražojam. Vairāk uzmanības pievērst cīņai ar birokrātiju zinātnē. Izmantot akadēmijas avīzi un žurnālus, savu institūtu un LZA mājas lapas zinātnes popularizācijai, reklāmai un propagandai. Veltīt LZA sēdi Valsts politiskās sistēmas trūkumu analīzēm.

24. februārī: notika LZA FTZN sēde no cikla “2009. gada nozīmīgākie zinātniskie sasniegumi (LU CFI).” Par “ Komplekso pieeju dinamiskas nesakārtotības problēmas risināšanai rentgenabsorbcijas spektru modelēšanā” referēja LZA korespondētājloceklis LU CFI vadošais pētnieks Aleksejs Kuzmins un ar tēmu “Elektronu satveršanu kvantu punktos: korelācijas un dinamikas efektiem” klātesošos iepazīstināja LU CFI vadošais pētnieks Ph.D. Vjačeslavs Kaščejevs

Nodaļas locekļi ar gandarījumu atzīmēja referātu augsto līmeni. J.Jansons aicināja sēdes dalībniekus domāt par vakancēm un kandidatūrām 2010.g. LZA jauno locekļu vēlēšanām un iesniegt priekšlikumus līdz aprīļa beigām.

17. martā notika LZA izbraukuma sēde uz LU Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII). Sēdi sagatavoja LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa. Līdz ar atzītiem dabas zinātņu pētniekiem sēdē piedalījās arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, kuri vēlējās vairāk uzzināt par institūtu un tā piedāvātajām skaitļošanas resursu iespējām.

Ar referātiem par aktuālākajiem datorzinātņu un matemātikas sasniegumiem un problēmām valstī viesus informēja LU MII vadošie zinātnieki (LZA īstenais loceklis J.Bārzdiņš un LZA korespondētājlocekļi U.Raitums un F.Sadirbajevs, kā arī R.Balodis–Bolužs, I.Opmane un G.Bārzdiņš). Lai iepazītu LU MII ikdienu, LZA pārstāvji devās uz Sistēmu modelēšanas un programmatūras tehnoloģiju laboratoriju un Mākslīgā intelekta laboratoriju, kā arī aplūkoja LU MII serverus, Akadēmiskā datortīkla laboratorijas “SigmaNet” klientu apkalpošanas centru un CERT. NIC.LV telpas. Noslēgumā LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas vēstures muzejā interesentus pulcēja muzeja vadītājs Andrejs Skuja. Unikālā muzeja apmeklēšana un izcilā gida stāsti atstāja uz visiem lielu iespaidu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes dalībnieki, iepazinušies ar LU MII gatavību sagatavot ERAF aktivitātes 2.1.1.3.2. “Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” projekta koncepciju, pieņēma lēmumu atbalstīt institūta priekšlikumu un ierosina LR Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināt LU MII par projekta koordinatoru un uzdot tam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti un Elektronikas un datorzinātņu institūtu veikt minētā projekta attīstības koncepcijas izstrādi.

Pateicībā par http://www.lumii.lv sēdi
atreferēja Dr.sc.ing. Sofja Negrejeva

Powered by Elxis - Open Source CMS