Jānis Stradiņš un Andris Vārpa A.Edžiņas foto

LZA prezidents Juris Ekmanis 30. martā atklāja LZA goda locekļa tēlnieka Andra Vārpas zīmējumu izstādi ar šādu godbijīgu un cieņaspilnu nosaukumu. Lakoniskā manierē ar vieglām līnijām uzburti nosacīti ainavas zīmējumi – ziemīgi un pavasarīgi skati. Melni balti. Latvijas daba – koku pudurīši, egļu audzes, krūmāji, koku atspulgi palu ūdeņos... Izstāde saposta pēc nesenās mākslinieka jubilejas, lai tiktos ar skatītājiem Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Ar Andra Vārpas darbiem lepojas viņa dzimtā Rīga un pašreizējā mājvieta Valmiera. Rīdzinieks vai valmierietis? LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš: Valmieras Drāmas teātris sacenšas ar Rīgas teātriem (balsis no skatītāju vidus: un uzvar!), Pieminekļu padomes veiktās pilsētnieku aptaujas liecina, ka Rīgā populārākie ir Irbīte, Padegs un Armitsteds. Un Andris Vārpa ir daudz darījis zinātnieku piemiņas saglabāšanā. Skolēni liek ziedus pie Vilhelma Ostvalda piemiņas zīmes Vērmanes dārza malā. Ar izcilākā latviešu zinātnieka Paula Valdena vārdu saistās “ābolskābes skulptūra” Kronvalda bulvārī, kas ir viens no visvairāk fotografētajiem un starptautiskajos ķīmijas žurnālos reproducētajiem pilsētvides objektiem. Vēlam māksliniekam veiksmi un gudrus pieminekļu pasūtītājus. Lai nācija sevi sajustu, vajag vairāk paliekošu liecību.

Akadēmiķe Baiba Rivža: paldies par katru kociņu, krūmiņu, ko mēs te redzam...

LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis: Andri Vārpu pazīstu no tiem laikiem, kad viņš studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Var izdalīt vairākus t.s. “tipiskā latvieša” tipus. Andris Vārpa pieder pie labākā: nosvērts, apdāvināts, godīgs, strādīgs. Tās ir īpašības, kas rada meistaru. Tāds bija students Andris – talantīgs, darbīgs, ar pašcieņu. Viņš zīmēja objektus ar atlasi, reizē it kā ar atlaidi, ar hiperbolu. Atbrīvo akmeni, dabū plastiku, ritmu, zīmējumu.

Režisors, mākslinieks, LZA goda loceklis Jānis Streičs: kā smalku mežģīņu veidā te gleznā ir ienests gaiss. Viņa daba – tas ir skaists pavasaris, palu ūdeņi, kas brīdina... Savulaik biju žūrijas komisijā, kas lēma par Kārļa Ulmaņa pieminekli. Atraidot vienu projektu, Rīga zaudēja pieminekli, kas liecinātu par to, ka aiz šī valstsvīra stāv tauta. Tas bija Andra Vārpas projekts.

LZA goda loceklis Jānis Strupulis: Andra Vārpas zīmējumi ir ārkārtīgi smalki. Par pieminekli runājot – vai nevajadzētu Kārļa Ulmaņa pieminekli Jelgavā pie pils? Ja Jelgavā un Kuldīgā būtu gudra vadība, tur būtu gan hercoga Jēkaba, gan Ulmaņa pieminekļi. Kā mākslinieks Andris ir ļoti daudzpusīgs – veidojis arī monētas.

Andris Vārpa: aicinājums sarīkot izstādi LZA bija motivācija darbus uzzīmēt, bez motivācijas ir grūti strādāt. Ar lielu bijību zīmēju dabas iespaidus. Bērnībā māte man rādīja – skaties, kādi lauki. Bērnības pļavas tagad aizaug ar krūmiem, un krūmiem ir skaista forma – kā mākoņi. Bija rudzu, tagad ir krūmu lauki. Egle – tā ir kā monumentāla katedrāle, kā Gaudi arhitektūra. Ar gadiem, dabu vērojot, veidojas simboli.

I.T.