Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vēstījums LZA pavasara pilnsapulcē

16-04-2010

Izglītības un zinātnes ministres, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekles profesores
Dr. habil. paed. Tatjanas Koķes vēstījums Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē


zv/zv401-2.JPG
Artura Balklafa-Grīnhofa balva par zinātnes
popularizēšanu – Mārtiņam Gillam
A.Edžiņas foto

Godājamie Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces dalībnieki!

Latvijā par pavasara atnākšanu vēstī divi lieli notikumi – gan Lieldienas, gan arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulce, kas punktuāli ik gadu notiek aprīlī. Tikko aizvadīto Lieldienas svētku noskaņā vēlu – lai atmoda dabā, Lieldienu gaisma ienāk arī mūsu prātos un sirdīs un palīdz piepildīt zinātnes vajadzības un attaisnot sabiedrības gaidas! 

zv/zv401-3.JPG
Kārļa Ulmaņa balvas tautsaimniecībā laureāte
Baiba Rivža
A.Edžiņas foto
 
Šobrīd Latvijā aktuālāka kā jebkad ir ciešākas sadarbības sekmēšana starp pētniecību un tirgus ekonomiku tautsaimniecības atveseļošanai un attīstībai – tā ir arī LZA Pavasara pilnsapulces pamata tēma. Konceptuāli šī nostādne par abu ekonomikas attīstības potenciālu nesošo spēku ciešu un atbildīgu sadarbību iezīmējas arī Eiropas Savienības (ES) politikā ar jaunā stratēģiskā dokumenta “Eiropa 2020” izstrādi un apspriešanu katrā dalībvalstī, lai piešķirtu ekonomikas atlabšanas procesam jaunu vērienu un vienlaikus turpinātu pāreju uz inovāciju ekonomiku, veidojot “Inovācijas savienības” un stiprinot zināšanu trīsstūri – sadarbību starp pētniecību, inovācijām un uzņēmējdarbību.  

Uz uzņēmēju un zinātnieku sadarbību svarīgi paskatīties no ilgtermiņa konkurētspējas skatupunkta, jo zinātnieku radīto inovatīvo tehnoloģiju un produktu klātbūtne uzņēmējdarbībā jau šobrīd ir un nākotnē būs nepieciešama vēl vairāk, lai valsts at-tīstība un tautsaimniecības izaugsme būtu sekmīga, lai tautsaimniecībā prevalē ilgtermiņa vīzija, kas balstīta uz augsto tehnoloģiju nozarēm.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) inovāciju apsekojums Latvijā 2005.gadā uzrāda zemu inovatīvu komersantu īpatsvaru (nav pamata domāt, ka situācija būtu būtiski uzlabojusies); tehnoloģiskā inovācija plašāk vērojama lielo komersantu darbībā – 54%; inovatīvi aktīvi mazie komersanti – 14%; vidējo komersantu grupā – 27%.

Loģiski būtu, ja industrija dotu pasūtījumu pētniecībai – tas panākams ar tautsaimniecības iesaistīšanu zinātnes politikas veidošanā, pretējā gadījumā ir nošķirtība, apgrūtināta sadarbība, savstarpēja vainošana. Aicinu zinātniekus uzturēt aktīvu dialogu ar uzņēmējiem; ieinteresēt viņus dot pasūtījumus; argumentēt, rādot arī esošos sasniegumus zinātnē, ka uzņēmējdarbības līdzekļu sekmīga apguve nevar notikt un nenotiks bez zinātniekiem; pašiem iesaistīties industrijā, tajā ir ļoti nepieciešams palielināt cilvēkresursu daudzumu ar doktora grādu. Vārdu sakot – veltīt spēkus tam, lai jaunradītās zināšanas sekmētu valsts konkurētspēju un radītu augstāku pievienoto vērtību.

Patlaban svarīgākais uzdevums ir ES struktūrfondu līdzekļu apguve ERAF aktivitātē “Zinātnes infrastruktūras attīstība” 102 696 235 miljonu latu apjomā, kā mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecībai vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Šobrīd šai aktivitātei tiek izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi, paredzot vienu projektu iesniegumu atlases kārtu par visu plānoto finansējumu, kurā varēs iesniegt divu veidu projektus: 40% no finansējuma paredzēti ar komercdarbības atbalstu saistītiem projektiem; bet 60% – ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem. Zinātniskajām institūcijām svarīgi šajā aktivitātē sadarboties ar uzņēmējiem, argumentējot sadarbības nepieciešamību uzņēmēja ilgtermiņa konkurētspējas un inovatīvas darbības interesēs, kaut gan zinātniekiem projektos paredzēti izdevīgāki nosacījumi, piemēram, īpašumtiesības uz investīciju rezultātā iegādātajām iekārtām pie-derēs zinātniskajai institūcijai un tās nevarēs pārņemt uzņēmēji, iekārtas atradīsies zinātniskajās institūcijās un uzņēmējiem būs jānorēķinās par to izmantošanu.

Piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administrēto ES līdzekļu apgūšanā cilvēkresursu un zinātnes infrastruktūras attīstībai, uzņēmēji vienlaikus veido kapacitāti Ekonomikas ministrijas (EM) administrēto līdzekļu apgūšanā zinātnes komercializācijai un jaunu produktu izstrādei. Kopumā Latvijā no ES struktūrfondiem 2007.–2013.gadā zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai tautsaimniecības izaugsmei paredzēti apmēram 500 miljoni latu; attiecīgi – IZM administrējot 225 miljonus latu un EM – 280 miljonus latu. Tāpēc skaidri redzams, ka sekmējama zinātnieku un uzņēmēju sadarbība un kopīga atbildība par mērķtiecīgu ES struktūrfondu līdzekļu apguvi konkrētajiem mērķiem.

Īsumā atgādināšu par pārējām ES struktūrfondu aktivitātēm zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei: “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” (atbalstīti 35 projekti par kopējo finansējumu 40 266 535 lati); “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” (kopš 2009.gada rudens gandrīz 1000 doktorantu no Latvijas augstskolās studējošajiem saņem ES struktūrfondu atbalstu stipendiju veidā doktora studiju programmas apguvei un doktora grāda ieguvei; šim mērķim ir paredzēti 36,8 miljoni latu un aktivitātes ietvaros atbalstu plānots nodrošināt vismaz 1600 doktorantiem); “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” (uz tikko noslēgušos konkursu iesniegti 177 projekti; to mērķis ir zinātnes un ražošanas integrācija līdz pat pētniecības rezultātu ieviešanas stadijai; tādējādi ir sagaidāmas jaunas tehnoloģijas, ražošanas metodes, produkti, kas savukārt varētu ietekmēt ražošanas efektivitāti, eksporta pieaugumu u.c. ekonomikas izaugsmes rādītājus; kopējais finansējums 35 843 004 latu); “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvarprogramma un citi)” (mērķis ir nodrošināt zinātnisko institūciju kapacitātes at-tīstību, sekmēt projektu īstenošanu, jaunu sadarbības projektu izstrādi un dalību tehnoloģiskajās platformās, kā arī nodrošināt zinātnisko institūciju iespēju piedalīties zinātniskajos kongresos, dalību starptautiskās izstādēs, gadatirgos, tādējādi veicinot Lat-vijas zinātnes atpazīstamību Eiropas Savienībā un pasaulē, un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas atpazīstamību; kopējais finansējums 35 843 004 lati).

Veiksmīgi norisinājusies iepriekšējā gada nogalē izsludinātā Valsts pētījumu programmu konkursa ietvaros IZM saņemto astoņu valsts pētījumu programmu projektu izvērtēšana. Valsts pētījumu programmu vērtēšanas komisija organizēja visu programmas projektu administratīvās atbilstības, zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, programmas projektu izvērtēšanā un lēmuma pieņemšanā ņēma vērā zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes rezultātus, īpaši uzmanību pievēršot vērtējumam par programmas budžetā iekļauto izdevumu pamatotību un atbilstību tirgus cenām, programmā paredzēto pētījumu zinātnisko kvalitāti un oriģinalitāti, kā arī programmas sociālo un tautsaimniecisko aktualitāti. Komisija, pamatojoties uz zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes rezultātiem, sagatavojusi priekšlikumus par apstiprināmajiem projektiem, to izpildītājiem un piešķiramo finansējumu atbilstoši projektā plānotajām programmas izmaksām, tajā skaitā programmu pirmajā izpildes posmā, ņemot vērā programmu īstenošanai iedalītā finansējuma kopējo apjomu valsts budžetā. Saskaņā ar komisijas izteiktajiem priekšlikumiem ir izstrādāts MK rīkojuma projekts, kas saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu paredz apstiprināt piecas valsts pētījumu programmas ar MK 2009.gada 30.augusta rīkojumu “Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā” apstiprinātajos prioritārajos zinātnes virzienos.

Visbeidzot paužu cerību, ka IZM un LZA sociālajā partnerībā ar abpusēju atbildību, kas patiesībā ir aktīvs kopīgs ikdienas darbs, izdosies īstenot lielos izvirzītos mērķus. Jo mazāk domāsim un teiksim “Tas nav iespējams!”, jo vairāk spēsim paveikt.

Sirsnīgi sveicu visus LZA balvu laureātus!

Pēdējā atjaunošana 16-04-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS