LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi

Ilmārs Rimšēvičs (centrā) A.Edžiņas foto

Kas ir būtiskākais, kas noticis kopš mūsu Rudens pilnsapulces? Īsumā daži apsvērumi par situāciju zinātnē Latvijā vispār. 2009.gada 1.decembrī LR Saeimā tika pieņemts 2010.gada budžets, kas ietvēra kārtējo valsts finansējuma samazinājumu zinātnei un augstākajai izglītībai. Šobrīd ir sākusies 2011.gada budžeta gatavošana, un mēs ar bažām gaidām tālākos notikumus un attiecīgi arī kārtējo tālāko valsts finansējuma samazinājumu zinātnei un augstākajai izglītībai, finansējumu, kas tuvojas sociālā pabalsta līmenim. Mums kompensācijai gan esot ES struktūrfondi. Kā patiesībā attīstās šis struktūrfondu finansējums, par to mazliet vēlāk.

2009.gada 25.oktobrī LR Ministru kabinetā tika apstiprinātas “Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.– 2013.gadam”. To varētu saukt arī par zinātnes Balto grāmatu, kā tas pieņemts vairumā Eiropas valstu. Ministru kabineta apstiprināšanu kopš 24.februāra gaida arī minēto pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010. – 2011.gadam.

LR Saeima 4.martā pieņēma Grozījumus “Zinātniskās darbības likumā”:

– precizētas valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas vispārīgās normas un atcelti aizliegumi emeritētā zinātnieka darba apmaksai no valsts zinātnes budžeta;

– valsts zinātniskajai institūcijai piešķirtas tiesības izmantot intelektuālo īpašumu (t.sk. patentus), kas radies valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, kad tiks pieņemtas izmaiņas un papildinājumi vēl vairākos likumdošanas aktos, u.c.

Ir arī vēl viens būtisks grozījums šajā Likumā – saistīts ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP). Bija iecerēts, ka turpmāk LZP priekšsēdētājs būtu Ministru prezidents, kā tas ir vairākās citās valstīs. Ja šī iecere tiktu realizēta, tad lielā mērā būtu novērsta Latvijai raksturīgā negatīvā situācija, kad par zinātnes attīstību un tās rezultātu izmantošanu atbild dažādas ministrijas, un ne vienkārši ministrijas, bet gan dažādu politisko partiju ietekmē atrodošās ministrijas.

Šīs ministrijas parasti nespēj saskaņot savas darbības prioritātes un zinātniskos mērķus. Bija iecerēts, ka Ministru prezidents varētu visu to saskaņot un būtiski pozitīvi ietekmēt. Tomēr Likums arī pēc pašreizējiem grozījumiem šo normu nesatur. Iemesli? Atliek minēt. Vai nu valdība pašreizējos krīzes apstākļos neuzskata zinātni par prioritāti, kura jāakcentē. Vai vēl sliktāk – kā tas ir bijis jau daudzus gadus – politiskajām partijām vienkārši nav intereses par zinātni, jo zinātne nedod momentānu (kamēr šīs partijas ir pie varas) ne ekonomisku, ne politisku efektu, kuru var izmantot Saeimas vēlēšanās u.tml. Tagad politiķi mums norāda, ka zinātnieku ir par maz, lai viņi veidotu vērā ņemamu elektorātu vēlēšanām.

Toties tagad jaunā Likuma norma uzliek Latvijas Zinātnes padomes vadību uzticēt Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētam pārstāvim, saglabājot zinātnisku LZP virsvadību.

Grozījumi “Zinātniskās darbības likumā” paredz arī mainīt pašreizējo Latvijas Zinātnes padomes struktūru. Tagad padomes sastāvā būs arī ministriju deleģēti pārstāvji. Cerēsim, ka šī pārstāvniecība nesarežģīs lēmumu pieņemšanas procesu, kā tas bija pagājušajā gadā ar zinātnes prioritāšu izstrādi un apstiprināšanu. Tad katra ministrija “ vilka deķīti uz savu pusi” un rezultātā zinātnes prioritātes skaitliski samazinājās, bet saturiski paplašinājās.

Jūnija sākumā notiks Latvijas Zinātnes padomes ekspertu vēlēšanas. Attiecībā uz ekspertiem gribu atzīmēt vēl vienu birokrātisku pretrunu. Zinātnieki par LZP ekspertiem no sava vidus ievēl kvalificētus cilvēkus, kuriem viņi uzticas. Savukārt KNAB un Izglītības un zinātnes ministrija viņiem neuzticas un pa visu varu meklē interešu konflikta pazīmes. Savukārt ekspertu “vētīšana” pagarina projektu ekspertīzes procesu par daudziem mēnešiem.

Lai izslēgtu ekspertu iespējamos interešu konfliktus, Zinātnes padome sadarbības projektu ekspertīzei piesaistīja ārvalstu zinātniekus. Bet to var darīt tikai ar fundamentālo pētījumu projektiem. Jāapzinās, ka to nedrīkst darīt ar projektiem, kuri satur nākamo patentspējīgo risinājumu idejas, un tādas diemžēl ir valsts pētījumu programmas. Respektīvi, nākotnē jāorientējas kā uz starptautisko ekspertīzi, tā arī uz sakārtotu pašmāju ekspertīzi. Bet kā realizēt sakārtotu pašmāju ekspertīzi – vai mēs to vispār spējam... mazas valsts Latvijas apstākļos ar nelielu zinātnieku skaitu?

30.martā Ministru kabinets pirmo reizi izskatīja analītisko Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas sastādīto Informatīvo ziņojumu “Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas novērtējums”.

Ja mēs vēl atceramies, tad kādreiz Nacionālajā Lisabonas programmā bija izvirzīts mērķis paaugstināt valsts un sekmēt privātā sektora ieguldījumu zinātniskajā darbībā un attīstībā, sasniedzot pētniecībai un attīstībai ( P&A) piešķirto finansējumu līdz 3% no IKP. Tika prognozēts, ka 2010.gadā sasniegsim 1,5% no IKP. Tagad minētajā novērtējumā teikts, ka šādu 1,5% līmeni sasniegsim tikai 2015.gadā un arī tad tas būs ES struktūrfondu finansējuma apguves rezultātā. Bet ne no privātā biznesa P&A finansējuma, kā tas ir attīstītās valstīs ar normāli attīstītu industriju, kā, piemēram, Somijā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi strukturālās reformas zinātnes konkurētspējas paaugstināšanai, veicot valsts zinātnisko institūtu konsolidēšanu, vienlaicīgi ar augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu. Minēto reformu rezultātā paredzēts izveidot 10 valsts nozīmes pētniecības centrus, kuru attīstībai plānots izmanot ERAF finansējumu ar būtisku privātkapitāla piesaisti. Šāda uzņēmēju piesaiste zinātnei ir teorētiski apsveicama, bet krīzes apstākļos praktiski grūti realizējama.

Lai sekmētu zinātnes konkurētspējas paaugstināšanos, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komiteju (CREST) un Eiropas Komisiju, 2009. gada nogalē organizēja neatkarīgu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas ekspertīzi. Ekspertīzes rezultātā 2010.gada 25.martā tika prezentēts ziņojums un sniegtas rekomendācijas Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas uzlabošanai. Jāatzīmē gan, ka galvenā rekomendācija no ES ekspertu puses bija: piesaistīt Latvijas zinātnei daudz vairāk līdzekļu. Tad būtu iespēja realizēt arī kādu no ieteiktiem zinātnes organizatoriskiem modeļiem. Kā to izdarīt, to eksperti atstāja mūsu pašu rokās. Varbūt tāpēc, ka tas ir ES augsta ranga komisijas dokuments, ir cerība, ka pret to uzmanīgi izturēsies arī Latvijas valdība.

Apstākļos, kad Latvijas zinātnes finansējums no valsts budžeta pagājušā gada laikā būtiski samazinājās, likās, ka kaut cik mūs glābs ES struktūrfondi... Diemžēl nē. Spēkā ir vecu vecā patiesība: kur nauda, tur ķīviņi un strīdi... Arī zinātniekiem. “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ES struktūrfondu aktivitātes uzsākšana ievilkās 12 mēnešu garumā. Arī jaunās valsts pētījumu programmas savu gaitu uzsāka pagājušā gada decembrī – bet nav iesāktas vēl šodien. Tik lēna valsts pētījumu programmu virzība atjaunotās Latvijas valsts vēsturē vēl nav piedzīvota.

Iemesli? Neprecīzi sastādīti nolikumi, pārspīlētas prasības sakarā ar iespējamiem interešu konfliktiem, konkursu zaudētāju sūdzības.

Kas Latvijai un mūsu zinātnei šobrīd ir pats galvenais? Tā ir ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, valsts ekonomiskā attīstība. Diemžēl tie nav vienkārši jautājumi.

Latvija, Eiropa, pasaule – ļoti mainījušās salīdzinājumā ar kaut vai nesenajiem deviņdesmitajiem gadiem. Un galvenā izmaiņa ir tā, ka Eiropas Savienībā mums praktiski nav robežu, mūsu cilvēkiem, tai skaitā zinātniekiem, ir absolūta pārvietošanās brīvība.

Katru mēnesi mēs zaudējam valsts intelektuālo potenciālu, jo katru mēnesi nāk klāt ES valstu piedāvājumi iesaistīties jaunatvērtajās zinātniskajās programmās ar desmitiem un simtiem reižu lielāku finansējumu nekā tas pieejams Latvijā. Ko mums darīt?

Bet jautājumus bez atbildēm uzdot ir viegli. Daudz grūtāk ir rast atbildi, kā rīkoties tālāk? Arī Latvijas Zinātņu akadēmija pagaidām neredz Latvijai vajadzīgo optimālo risinājumu. Savās pilnsapulcēs, Senātā, speciālās sēdēs kopā ar LZA Ekonomikas institūtu mēs esam analizējuši situāciju. Secinājums viennozīmīgs – jāmeklē jaunas kooperēšanās formas.

Tikai viens piemērs. Apstākļos, kad pilnībā netiek novērtēts Latvijas zinātnes potenciāls un tā iespējas, ir būtiska mūsu pašu zinātnieku iniciatīva izveidot Inovatoru apvienību ar akadēmiķi Ivaru Kalviņu priekšgalā. Inovatoru apvienība ir izvirzījusi par mērķi apvienot tos uzņēmējus un zinātniekus, kuri ir ieinteresēti inovatīvā darbībā – lai dotu ieteikumus valdībai. Jau izstrādātie ieteikumi paredz zinātnes infrastruktūrai paredzēto ES naudu novirzīt tieši inovatīvās infrastruktūras atjaunošanai.

Otra Inovatoru apvienības iniciatīva paredz – dibināt inovatīvās darbības atbalsta fondu ar nosacījumu, ka peļņa atgriežas pašā fondā. Cerēsim, ka valdība atbalstīs inovatoru ieteikumus.

Mēs visi uzmanīgi sekojam notikumu attīstībai Latvijas ekonomikā. Šķiet, parādās pirmās pazīmes tās atlabšanai – pat apstākļos, kad paši ražošanas apjomi turpināja samazināties.

Šodien mēs esam aicinājuši Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču dot savu skatījumu ar referātu “Latvijas ekonomiskā situācija un nākotnes izredzes”.