Informācija par akadēmiķi Kurtu Švarcu

19-04-2010

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts

Kurts Švarcs dzimis 1930. gada 27. aprīlī Rīgā. Studējis LU (toreiz LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē (1949 - 1954). Mācījies aspirantūrā LU un Tartu, Igaunijas ZA Fizikas institūtā (1954 - 1957). Aspirantūras laikā uzrakstījis pirmo populārzinātnisko grāmatu „Aukstā gaisma”- par luminiscenci un tās pielietošanu. Kandidāta disertācija „Luminiscences dzēšanas procesi sārmmetālu halogenīdu kristālos” aizstāvēta 1960. g. Tartu. Strādājis LU (1957 - 1961) - vec. pasniedzējs Fizikas katedrā, vēlāk arī par Fizikas katedras vadītāju Civilās aviācijas institūtā Rīgā. Liels un ražīgs darba cēliens trīsdesmit gadu garumā (1961-1992) K. Švarcam aizritēja LZA Fizikas institūtā - vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, laboratorijas vadītāja, direktora vietnieka zinātniskajā darbā, Salaspils Atomreaktora vadītāja amatos. 1961. g. iedarbinātais Atomreaktors deva iespējas izmantot tā jonizējošo starojumu cietvielu īpašību pētījumos, dodot iespēju zinātniekiem aizsākt jaunu pētījumu virzienu.

Fizikas un matemātikas zinātņu doktora grāds cietvielu fizikā aizstāvēts Maskavā (1970), 1976.g. apstiprināts profesora nosaukums. LZA korespondētājloceklis (1971), LZA īstenais loceklis (1991).

No 1992 - 1994 K. Švarcs bija viesprofesors Heidelbergas Universitātes Fizikas katedrā, no 1994 gada - profesors Darmštates Smago jonu fizikas institūta Materiālu pētniecības nodaļā.

Zinātniskās intereses un darbība: jonu kristālu luminiscence, radiācijas defekti jonu kristālos, termoluminescentā dozimetrija, optiskie un hologrāfiskie ieraksta procesi un materiāli, ātro jonu inducētie radiācijas procesi dielektriskajos materiālos.

Praktiskie pielietojumi - sekmēta lāzeru izmantošana mikroķirurģijā. Par izstrādāto jonizējošā starojuma dozimetra sistēmu Telde, kura ieviesta pacientu klīniskajā radioloģijā, zinātnieku grupa saņēma valsts prēmiju (1977). 70. gados tika palaista pirmā hologrāfiskā iekārta Latvijā.

Profesora K. Švarca publikāciju sarakstā ir piecas monogrāfijas, trīs populārzinātniskās grāmatas, simtiem zinātnisko un populārzinātnisko rakstu. Par savu zinātnisko vadītāju viņu godā vesela fiziķu paaudze. K. Švarca zinātniskajā vadībā aizstāvētas 36 zinātņu kandidātu, tai skaitā 4 zinātņu doktoru disertācijas. Viņa vadītajā disertāciju aizstāvēšanas padomē sagatavotas un sekmīgi aizstāvētas 200 disertācijas. Starptautiski atzīta autoritāte, profesionāls vadītājs, labs psihologs, augstas kultūras cilvēks - tā profesoru vērtē viņa audzēkņi, ar kuriem viņš pamatoti lepojas.

Pasaules klases zinātnieks, profesors K. Švarcs mēģināja „atvest pasauli” Rīgā tolaik, kad plaši starptautiski kontakti zinātnieku vidē nebūt nebija viegli īstenojami. Ar K. Švarca ierosmi sākās un regulāri notika Vissavienības konferences par jonu kristālu radiācijas fiziku un ķīmiju. Tās sekmēja šī virziena attīstību Latvijā. 1981.g. Rīgā notika plaša starptautiska konference par tēmu „Defekti dielektriskajos kristālos” , kas deva iespēju pasaules zinātniekiem iepazīt kolēģus Latvijā.

Viņš bija neapšaubāms līderis cietvielu fizikā, faktiski stāvēja pie Rīgas cietvielu fizikas skolas tapšanas - tā profesoru Kurtu Švarcu pelnīti raksturo viņa audzēkņi un kolēģi.

Powered by Elxis - Open Source CMS