14. aprīlī: LZA notika L`OREAL LATVIJAS stipendijas Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu ekspertu komisijas sēde. 2010. gada stipendijas tika piešķirtas Dr.biol. Unai Riekstiņai – projektam "Cilvēka ādas cilmes šūnu nišas ietekme uz nervu šūnu atjaunošanos”, Mg. Inesei Čakstiņai – projektam "A vitamīna ietekme uz molekulāriem mehānismiem cilvēka sirdi veidojošajās šūnās in vitro” un Mg. Elīnai Pajustei – projektam " Kodolsintēzes iekārtu materiālos uzkrātā tritija īpašības un difūzija " .

8. aprīlī: LZA Pavasara pilnsapulce.

Marts

31. martā: notika FTZN sēde no cikla „Latvijas zinātnes nozīmīgākie zinātniskie sasniegumi”. Referēja akad. Andrejs Cēbers „Lokanas magnētiskas stīgas un mikroorganismu kustīgums ”. Zinātniekiem izdevās izstrādāt jaunu magnētiskās mikroreoloģijas metodi, kas balstās uz supramagnētiskas stīgas kustību mainīgā magnētiskā laukā. Veikti domenu dinamikas pētījumi feromagnētiķu plānās plēvītēs. Sintezētas fluorescējošas un biosavienojamas magnētiskas nanodaļiņas pielietojumiem biomedicīnā. Šīs stīgas paver plašas iespējas ar magnētisko lauku vadāmu mikrodzinēju  izveidošanai, dažādu pārneses procesu realizācijai biotehnoloģijās un biomedicīnā. Autori: prof. A.Cēbers, asoc.prof. M.Belovs un pētn. K.Ērglis, (LU Fizikas un Matemātikas fakultātes Teorētiskās fizikas katedra).

Nolēma: Uzskatīt, ka paveikts nozīmīgs darbs un projekta realizācija paver plašas iespējas ar magnētisko lauku vadāmu mikrodzinēju izveidošanai, dažādu pārneses procesu realizācijai biotehnoloģijās un biomedicīnā. Darbs noteikti jāturpina. Jāattīsta aizvien ciešāka Latvijas mediķu, biomehāniķu un fiziķu sadarbība.

17. martā:

notika LZA izbraukuma sēde uz LU Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII). Sēdi sagatavoja LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa. Līdz ar atzītiem dabas zinātņu pētniekiem sēdē piedalījās arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, kuri vēlējās vairāk uzzināt par institūtu un tā piedāvātajām skaitļošanas resursu iespējām.

Ar referātiem par aktuālākajiem datorzinātņu un matemātikas sasniegumiem un problēmām valstī viesus informēja LU MII vadošie zinātnieki (LZA īstenais loceklis J.Bārzdiņš un LZA korespondētājlocekļi U.Raitums un F.Sadirbajevs, kā arī R.Balodis-Bolužs, I.Opmane un G.Bārzdiņš). Lai iepazītu LU MII ikdienu, LZA pārstāvji devās uz Sistēmu modelēšanas un programmatūras tehnoloģiju laboratoriju un Mākslīgā intelekta laboratoriju, kā arī aplūkoja LU MII serverus, Akadēmiskā datortīkla laboratorijas „SigmaNet” klientu apkalpošanas centru un CERT. NIC.LV telpas. Noslēgumā LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas vēstures muzejā interesentus pulcēja muzeja vadītājs Andrejs Skuja. Unikālā muzeja apmeklēšana un izcilā gida stāsti atstāja uz visiem lielu iespaidu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes dalībnieki, iepazinušies ar LU MII gatavību sagatavot ERAF aktivitātes 2.1.1.3.2. „Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” projekta koncepciju, pieņēma lēmumu atbalstīt institūta priekšlikumu un ierosina LR Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināt LU MII par projekta koordinatoru un uzdot tam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti un Elektronikas un datorzinātņu institūtu veikt minētā projekta attīstības koncepcijas izstrādi.

12 .martā: notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde sadarbībā ar Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu „Sirds struktūrelementu biomehānisko īpašību un morfoloģijas pētījumi jaunu ārstēšanas metožu un materiālu izstrādei”. Akadēmija turpina iedibināto tradīciju, iepazīstinot ar nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā. 2009.gadā to skaitā bija arī Latvijas kardiologu devums. Sēdes dalībnieki noklausījās Dr.med. Pētera Stradiņa priekšlasījumu „Mūsdienu kardioloģijas iespējas un nākotnes virzieni”, LZA korespondētājlocekļa Vladimira Kasjanova referātu „Audu inženierija un sirds-asinsvadu sistēmas elementu izstrāde” un RSU doktoranta Mārtiņa Kalēja ziņojumu „Jaunu sirds vārstuļu bioloģisko protēžu radīšanai nepieciešamo biomehānisko parametru noteikšana un to testēšanas, implantācijas sistēmu izstrāde”.

Nolēma: Uzskatīt, ka paveikts nozīmīgs darbs un projekta realizācija ir devusi lielu ieguldījumu uz pierādījumiem balstītas sirds ķirurģijas attīstībā Latvijā. Darbs noteikti jāturpina, izstrādājot jaunas, uz pasaules praksi, pierādījumiem un Latvijas pieredzi balstītas vadlīnijās. Jāattīsta aizvien ciešāka Latvijas Kardiologu biedrības un Latvijas Sirds-asinsvadu ķirurgu asociācijas sadarbība.

Februāris

24. februārī: notika LZA FTZN sēde no cikla „2009. gada nozīmīgākie zinātniskie sasniegumi (LU CFI).” Par " Komplekso pieeju dinamiskas nesakārtotības problēmas risināšanai rentgenabsorbcijas spektru modelēšanā" referēja LZA korespondētājloceklis LU CFI vadošais pētnieks Aleksejs Kuzmins un ar tēmu "Elektronu satveršanu kvantu punktos: korelācijas un dinamikas efektiem" klātesošos iepazīstināja LU CFI vadošais pētnieks Ph.D. Vjačeslavs Kaščejevs

Nodaļas locekļi ar gandarījumu atzīmēja referātu augsto līmeni. J.Jansons aicināja sēdes dalībniekus domāt par vakancēm un kandidatūrām 2010.g. LZA jauno locekļu vēlēšanām un iesniegt priekšlikumus līdz aprīļa beigām.

3. februārī: notika LZA FTZN pilnsapulce. Nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2009.gadā, nolēma atzīt to par sekmīgu un akceptēja ierosinājumus nodaļas darbībai 2010.gadā. Akad. Juris Jansons iepazīstināja sēdes dalībniekus ar LZA Prezidija priekšlikumu izvirzīt apbalvošanai ar LZA Lielo medaļu akadēmiķi Mārci Auziņu (Latvijas Universitāte) par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā un akadēmiķi Kurtu Švarcu (Vācija – Latvija) par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā. Nodaļas locekļi nolēma atbalstīt LZA Prezidija lēmumu. Sēdes otrajā pusē notika plaša diskusija par zinātnieku lomu zinātnes popularizēšanā. Lēmums: sakarā ar to, ka sabiedrībā eksistē tik liela nesapratne par zinātnes lomu krīzes laikā, ir ļoti svarīga zinātnes popularizācija, reklāma un praktiska zinātnes propaganda. Nodaļas locekļi aicina zinātniekus izmantot jebkuru iespēju, lai celtu zinātnes prestižu. Rakstīt un pārtulkot zinātniski populārus rakstus. Rādīt savus sasniegumus un viņu praktisko nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem un rūpniecībai. Publicēt informāciju par Eiropas finansējumu piesaistīšanu, tās apjomiem un parādīt, cik daudz naudas pelna zinātnieki Latvijas budžetam. Rādīt, ka mums ir zinātnieku veidotā eksporta prece, kuru mēs ražojam. Vairāk uzmanības pievērst cīņai ar birokrātiju zinātnē. Izmantot akadēmijas avīzi un žurnālus, savu institūtu un LZA mājas lapas zinātnes popularizācijai, reklāmai un propagandai. Veltīt LZA sēdi Valsts politiskās sistēmas trūkumu analīzēm.