Vai zinātnieki ir vainīgi, ka nav inovāciju?

21-05-2010

Vecu vecā tēma, par kuru ir runāts daudz un dikti – Latvijas nākotne ir inovācija, kuru vajadzētu radīt zinātniekiem kopā ar uzņēmējiem. Taču – kaut kā īsti nesanāk.

Var jau būt, ka es kļūdos, taču es biežāk redzu un dzirdu uzņēmēju negatīvo attieksmi pret zinātni, ka tā nedod pietiekami daudz jaunu risinājumu. Savukārt zinātnes pārstāvji nebūt tik slikti neizsakās par uzņēmējiem, drīzāk kritiku velta valsts institūcijām, kuras savas darbības vai bezdarbības rezultātā kavē zinātnes sadarbību ar uzņēmējiem.

Es diendienā sastopos gan ar zinātniekiem, gan uzņēmējiem. Protams, sadarbība ir vāja. Taču ir skumji, ka uzņēmēji visu vainu uzveļ zinātnes lauciņam. Varētu padomāt, ka uzņēmēji ir darījuši visu, lai būtu sadarbība ar zinātni, taču zinātnieki pretojas?

Mazliet skumji, ka uzņēmēji neiedziļinās problemātikā un uzskata, ka zinātne “no zila gaisa” radīs pasaules mēroga konkurētspējīgas izstrādnes, ar kurām tad uzņēmēji varēs pelnīt lielo naudu un stutēt Latvijas ekonomiku.

Ja jau uzņēmēji, kā arī LTRK (piemēram) izsaka kritiku zinātnei, tad vienkārša pretreakcija ir uzbrukums:

Cik ir tādu uzņēmumu, kuri ir skaidri definējuši problēmas un vērsušies pie zinātniekiem? Vairums gadījumu ir tā, ka pats uzņēmējs īsti nezina, kāda ir problēma, un grib, lai visu noliek priekšā “uz paplātes”.

Cik ir tādu uzņēmumu, kuri ir gatavi investēt laiku un naudu problemātikas risināšanā un uzņemties risku, ka var arī nesanākt? Šī ir viena no lietām, par kuru aizmirst uzņēmēji. Uzņēmējs pats atzīst, ka problēma ir sarežģīta un nav ne mazākās nojausmas, kā to atrisināt, taču no zinātnieka tiek prasīta 100% garantija, ka problēma tiks atrisināta, un tikai tad maksās naudu. Paši uzņēmumi piekristu uz šādiem noteikumiem strādāt? Arī zinātnieki ir tikai cilvēki un izvēlas vieglāku naudas pelnīšanas avotu – zinātni, kurā tiek akceptēts arī negatīvs rezultāts. Un, vai šeit ir vieta pārmetumiem? Kurš uzņēmējs izvēlas grūtāko naudas pelnīšanas veidu?

Cik Latvijā ir ražojošu uzņēmumu? Cik ir tādu ražojošu uzņēmumu, kuri spēj paņemt pretī Latvijas zinātnieku kompetences un pilnvērtīgi tās izmantot? Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātei jau izsenis ir sadarbība ar vācu uzņēmumu Siltronic AG, kurš ir viens no pasaules līderiem silīcija kristālu “audzēšanā”. Gaišākos prātus no FMF “paņem” šis vai cits ārvalstu uzņēmums. Šeit ir runa par to, ka nereti no ļoti kompetenta zinātnieka tiek prasīts pārlieku elementārs darbs, no kura, protams, viņš atsakās.

Vai uzņēmēji ir dzirdējuši tikai par inovāciju, kura rodas lineārā veidā – fundamentālā zinātne, lietišķie pētījumi, produktu attīstība un komercializācija? Taču ir dažādi kompleksi inovāciju modeļi, kur konkurētspējīgus risinājumus var radīt uzņēmumu savstarpējas sadarbības rezultātā.

Vai uzņēmēju vidū nav neviena, kurš saņemtu zināmu labvēlību (iespējams nepelnītu) no valsts tāpēc, ka tas ir liels un varens uzņēmums? (skatīt LTRK izteikumu par LU).

Ja jau Latvijas zinātne nespēj izdomāt konkurētspējīgas lietas, kas ir tie iemesli, kas kavē uzņēmējus izmantot citu valstu universitātēs radīto?

Cik daudzi no uzņēmējiem piedalās kontakbiržās, kuras rīko gan pašas universitātes, gan citas inovāciju veicinošas organizācijas? Pārsvarā tie uzņēmumi, kuri ir aktīvi, iesaistās visur un atrod gan kompetentus zinātniekus, gan nepieciešamo risinājumu.

Ir nevietā pārmest zinātnei, ka tā nerada virknēm jaunu risinājumi, jo tam ir daudz dažādu iemeslu. Es nezinu nevienu no zinātnes jomām, kur Latvija ieguldītu vairāk nekā citas Eiropas Savienības valstis. Mēs drīzāk varam cerēt uz veiksmi, ka tiks izdomātas kaut kas jauns, uz atsevišķām izcili gudrām personībām, nevis uz likumsakarīgu iznākumu.

Rezumē – zinātnieki, tāpat kā uzņēmēji, dzīvo šajā unikālajā valstī, kur situācija ir tāda, kāda tā ir. Ceru, ka turpmāk uzņēmēji iedziļināsies problemātikā un neizteiks klajus pārmetumus zinātnei.

Jo tikpat labi jau var izteikt arī pārmetumus uzņēmējiem, kuri, tā vietā, lai celtu ražotnes un attīstītu ražošanu, būvēja dzīvojamās ēkas, pirka un pārdeva, pēc būtības pievienoto vērtību neradot. Protams, tādā veidā varēja labi nopelnīt (īstermiņā). Taču zinātnieki ir tādi paši cilvēki kā pārējie, t.sk. uzņēmēji, un dara to, par ko var saņemt optimālu atdevi, ņemot vērā esošo situāciju.

Un visbeidzot – zinātne jau tāpēc ir zinātne, ka tā pēta un izzina dažādas lietas, arī tādas, kuras nav tūlītēji pielietojamas komercvajadzībām.

Matīss Neimanis, LU Inovācijas centra vadītājs

Powered by Elxis - Open Source CMS