LZA Lielo medaļu saņem profesors Kurts Švarcs

8-07-2010

zv/zv405-2.JPG
Kurts Švarcs
A.Edžiņas foto
 
Šķiet, ir iemesls iedibināt jaunu tradīciju un Latvijas Zinātņu akadēmijas gadskārtējo Lielo medaļu pasniegt laureātam īpaši veltītā sarīkojumā. Parasti medaļu saņem un savu akadēmisko lekciju laureāts nolasa LZA pilnsapulcē līdz ar dažiem citiem darba kārtības jautājumiem. Šoreiz LZA Lielās medaļas laureātu akadēmiķi profesoru Kurtu Švarcu (LZA Lielā medaļa par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā), ne bez Īslandes vulkāna līdzdalības, sveica īpašā akadēmijas sēdē. Var teikt, ka iejaucās augstie dabas spēki, lidmašīna no Darmštates paredzētajā laikā aprīlī nelidoja, un tā nu iznāca, ka 16. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas mājīgajā Jaunajā zālē kuplā skaitā bija pulcējušies profesora bijušie studenti, aspiranti un kolēģi no Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta, kur viņš vairāk nekā 30 gadus (1961– 1992) strādāja dažādos amatos: laboratorijas vadītājs, zinātniskais direktors, Salaspils atomreaktora zinātniskais vadītājs. 

1990. gadā profesoru Kurtu Švarcu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, bet kopš 1992. gada viņa dzīve un darbs norit Vācijā – sākumā viņš ir fizikas profesors Heidelbergas universitātē, pēc tam – vecākais līdzstrādnieks Darmštates Smago jonu pētījumu institūta Materiālzinātņu departamentā.

Laudatio savam profesoram teica viens no viņa, kā profesors pats atzīst, spožākajiem audzēkņiem akadēmiķis Juris Ekmanis. Faktiski tas pat nebija Laudatio, bet sirsnīgs, attēliem ilustrēts stāstījums, kurā klātesošajiem tika atgādināti kopīgi piedzīvotie notikumi. Savukārt akadēmiskajā lekcijā profesoram nebija jānodarbojas ar savas specifiskās zinātnes popularizēšanu citu nozaru zinātniekiem, kā tas mēdz būt lielajās akadēmijas kopsēdēs. Bijušie kolēģi un audzēkņi ar milzīgu interesi uzzināja, ko profesors Kurts Švarcs ir darījis un pie kādām zinātniskām atziņām nonācis pēdējo 18 gadu laikā.

Pēc tam, kā parasts, – apsveikumi, ziedi, bučas un fotografēšanās. Apdalīts nejutās neviens, jo katram bija iespējams pārmīt ar profesoru kādu vārdu

Vienmēr tas nav obligāti, bet būs gadījumi, kad tieši šāds – sirsnīgs, neformāls un tajā pat laikā satura ziņā ļoti profesionāls apbalvojuma saņemšanas veids laureātam varētu būt īpaši tīkams. Šoreiz tas bija pašā laikā un vietā.

Z. Kipere


LZA īstenais loceklis Kurts Švarcs

Kurts Švarcs dzimis 1930. gada 27.aprīlī Rīgā grāmatveža Kurta Švarca un medicīnas masas Martas ģimenē. Beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti (1954) specialitātē fizika.

Jau studiju laikā universitātē K.Švarcs iestājās Studentu zinātniskajā biedrībā un 2.kursā viņš docenta Ludviga Jansona vadībā izstrādāja savu pirmo zinātniskās pētniecības darbu “Sausa gaisa iegūšana ar termodifūzijas un izsaldēšanas palīdzību”. Līdztekus studijām un pētniecībai K.Švarcs no 1951.gada septembra sāka strādāt jaunizveidotajā Rīgas Medicīnas institūta Fizikas katedrā par laborantu. Pēc LVU beigšanas K.Švarcs iestājās aspirantūrā, pētījumus veica gan universitātē, gan Igaunijas Zinātņu akadēmijas Tartu Fizikas un astronomijas institūtā. Zinātņu kandidāta disertāciju “Luminiscences dzēšanas procesi sārmmetālu halogenīdu kristālos” aizstāvēja 1960.gadā Tartu Valsts universitātē, bet fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju – PSRS Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā Maskavā 1970.gadā. LR zinātniskais grāds – habilitētais fizikas doktors Dr.habil.phys. (1992).

Vairāk kā trīsdesmit gadus (1961 – 1992) K.Švarcs nostrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā: bija laboratorijas vadītājs, zinātniskais direktors, Salaspils atomreaktora zinātniskais vadītājs, Institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Profesors cietvielu fizikā (1976), LZA kor.loc. (1971–1990), LZA īstenais loceklis (1990). No 1974.gada līdz 1984.gadam K.Švarcs līdztekus strādāja arī Rīgas Civilās aviācijas institūtā par Fizikas katedras vadītāju. 1976.gadā viņš izveidoja Fizikas institūta Specializēto zinātnisko padomi zinātņu kandidāta un doktora grāda aizstāvēšanai cietvielu fizikā un 15 gadus bija tās priekšsēdētājs. Šajā padomē tika aizstāvētas ap 200 disertāciju.

Kurts Švarcs pētījis radiācijas izraisītos un fotostimulētos procesus neorganiskajos materiālos (jonu kristālos, segnetoelektriķos, amorfos pusvadītājos) – defektu veidošanos un optiskās īpašības, enerģijas migrāciju un lādiņa pārnesi u. c. Izpētījis jonu kristālu luminiscences efektivitātes atkarību no temperatūras, kā arī šo kristālu radiolīzes mehānismu. Izstrādājis termoluminiscentos dozimentrus jonizējošā apstarojuma mērīšanai, par ko kopā ar līdzstrādniekiem 1977. gadā saņēma LPSR Valsts prēmiju. Viņš pētījis materiālus hologrammu ierakstam, dinamisko hologrāfiju, noskaidrojis hologrāfiskā ieraksta optiskās pastiprināšanās efekta galvenās likumsakarības amorfos pusvadītājos. K.Švarcs ir arī LZA Keldiša prēmijas laureāts (1988).

1992.gadā profesoru Kurtu Švarcu uzaicināja uz Heidelbergas universitāti Vācijā par viesprofesoru, uz kurieni viņš pārcēlās kopā ar ģimeni. Kopš 1992. gada Kurts Švarcs strādā Vācijā: no 1992. līdz 1994. gadam bijis Heidelbergas universitātes fizikas profesors, no 1994. gada – vecākais līdzstrādnieks Darmštates Smago jonu pētījumu institūta Materiālzinātņu departamentā un turpina tur strādāt līdz šodienai.

LZA un A/S RD ALFA Gada balva (2000) fizikā un tās inženierpielietojumos par mūža devumu un cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidi Latvijā. 2010.gadā Kurtam Švarcam piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.

K.Švarcs ir ap 300 publikāciju (t.sk. 5 monogrāfiju un 3 populārzinātnisko grāmatu) autors. Viņš vadījis 36 zinātņu kandidāta un 4 zinātņu doktora disertāciju izstrādi.

Pēdējā atjaunošana 8-07-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS