Jāņu svinēšanas tradīcijas ir gadsimtos dzīvotspējīgas, tās pārdzīvojušas atklātus vajāšanu un nolieguma gadus padomju režīma laikā. Mūsdienās tās attīstās, dažādojas, ietekmējoties arī no “modernās pasaules”. Vienojot kultūras mantojuma izpratnē savstarpējā cieņā dažādas sabiedrības grupas, šīs tradīcijas veido identitātes un pēctecības sajūtu, apliecinot savu ilgtspējīgo attīstību.

Kā ekspertus pamatojuma izstrādāšanai iesakām pieaicināt LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekus, LZA akadēmiķi Vairu Vīķi – Freibergu, Tautas folkloras skolas vadītāju folkloristi Ilgu Reiznieci.

Saglabāšana nozīmē valstiskā līmenī veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību un popularizēšanu.