LATVIJAS ZINĀTNES SASNIEGUMI 2005.GADĀ

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2005.gadā.

· Izstrādāti jauni kvantu skaitļošanas algoritmi. Tie ļauj daudz ātrāk risināt problēmas, kuras ir pārāk sarežģītas tradicionālajiem datoriem un prasa tiem lielāku atmiņu. (LZA kor.loc. Andris Ambainis, akadēmiķis Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds. LU Matemātikas un informātikas institūts sadarbībā ar Vaterloo universitāti (Kanāda))

· Medicīnas praksē ieviesti divi agrāk izstrādāti oriģināli imūnpreparāti - Rigvir un Larifāns, kas izmantojami vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā (LZA goda locekle Aina Muceniece un Dr.med. Guna Feldmane. LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts)

· Izveidota Letonikas zinātniskā programma, desmit gadu pētījumu rezultāti apkopoti Pirmajā Letonikas kongresā 2005.g. oktobrī Daugavpilī un Rīgā. Letonika ir starpdisciplināra humanitāru zinātņu kopa, sabiedrības garīgās kultūras veidotāja, kas pēta Latvijas vēsturi, valodu un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

· Izstrādāts bezkontaktu asinhronais ģenerators ar divkāršu barošanu bezreduktora vēja enerģētiskām iekārtām, kas ļauj būtiski palielināt vēja enerģijas izmantošanu. (Dr.habil.sc.ing. Nikolajs Levins, Dr.habil.sc.ing. Vjačeslavs Pugačevs, LZA kor.loc. Leonīds Ribickis. LZA Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte)

· Izstrādātas jaunas tehnoloģijas ekoloģisku, veselīgu produktu ražošanai no krūmcidonijām un lielogu dzērvenēm. (Dr.biol. Edīte Kaufmane, Mg.sc. Dalija Segliņa, Dobeles Dārzkopības izmēģinājumu stacija)

· Izstrādāta imersijas hologrāfiskā ieraksta metode, kas dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu (50 nm) periodu ( Dr.phys. Jānis Teteris. LU Cietvielu fizikas institūts)

· Atklāta interleikīna-1 gēna polimorfisma saistība ar koronārās sirds slimības iekaisuma marķieriem. Tas būtiski papildina izpratni par šīs slimības izraisīšanos un palīdz izvēlēties piemērotu terapiju slimnieku ārstēšanā (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca)

· Zinātniskajā avotu apritē ieviesta viduslaiku hronika – rakstītās vēstures avots par 14.gs. notikumiem Baltijā. “Vartberges Hermaņa Livonijas hronika” (no latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Atzīmēta ar 2005. gada Baltijas Asamblejas balvu)

· Pirmoreiz izpētīti un apkopoti latviešu un vācu literatūras, ieskaitot vācbaltiešu literatūru, vēsture un ietekme Latvijā: “Vācu literatūra un Latvija. 1890-1945”. (Sastādītājs un zinātniskais redaktors akadēmiķis Benedikts Kalnačs, autoru kolektīvs: Benedikts Kalnačs, Dr.philol. Inguna Daukste-Silasproģe, Dr.philol. Māra Grudule, Dr.philol. Zanda Gūtmane, Jana Vērdiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts)

· Zinātniski apkopota dekoratīvo krāšņumkrūmu rododendru introdukcija un kultūras vēsture Latvijā, kā arī Latvijā selekcionēto brīvdabas rododendru šķirņu apraksti (akadēmiķis Rihards Kondratovičs)