Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  11. septembris: 14 (201)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Pēc Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Latviešu biedrības un Latvijas augstskolu – LU, RTU, LLU, AML – iniciatīvas 2001. gada 14.–15. augustā Rīgā tiks organizēts II Pasaules latviešu zinātnieku kongress.

Kongresa galvenais mērķis ir padziļināt Latvijas un Latvijas izcelsmes ārzemju zinātnieku izpratni par pašreizējām zinātnes un augstākās izglītības attīstības un tehnoloģijas tendencēm Latvijā un pasaulē, par Latvijas zinātnes uzdevumiem, ievērojot pasaules sabiedrības informatizāciju un kultūras globalizāciju. Kongresa motto “Uz zināšanām balstīta sabiedrība”.

Kongresa darbība galvenokārt noritēs 7 –10 lielos zinātņu blokos, piem., humanitārās zinātnes, ekonomika un sociālās zinātnes, inženierzinātnes, veselības zinātnes, lauksaimniecības un mežzinātnes, informātika un datorzinātnes, dabas zinātnes un matemātika, un speciālās sekcijās, piem., kulturvēsturiskā mantojuma loma, Latvijas sievietes zinātnē, zinātne un sabiedrība. Referāti un ziņoju mi orientējami galvenokārt uz tendenču analīzi, ne tikai ap mainoties ar pētījumu rezultātiem.

Kongresa Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji:

Juris Ekmanis, Imants Freibergs, Uldis Raitums

Kongresa Informācijas centrs: Anita Draveniece

Adrese: Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukumā 1, LV-1524 Rīga
Tel.: 7225361, fakss: 7821153,
e-pasts: kongress@latnet.lv

Sākot ar septembra otro pusi informācija par kongresu būs atrodama arī Latvijas Zinātnieku savienības mājas lapaspusē internetā: www.lvzs.lv

Aicinām visas ieinteresētās personas un institūcijas izteikt savu viedokli par kongresa mērķiem un iespējamo līdzdalību vai palīdzību tā organizācijā un norisē.

U. Raitums

Satura rādītājs

23. augustā LZS valdes sēdē galvenā aktualitāte bija II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšana. 21. augustā LZA vadība apstiprināja kongresa orgkomitejas līdzpriekšsēdētājus U. Raitumu, I. Freibergu un J. Ekmani. Valde nolēma informāciju par kongresu ievietot internetā, kā arī par šo jautājumu īpaši runāt LZS valdes un padomes kopējā sēdē, kas notiks oktobra trešajā (jeb gada 42.) nedēļā.

Valde apstiprināja vēstuli Finansu ministrijai ar lūgumu piešķirt ziedotājiem Latvijas Zinātnieku savienībai ienākuma nodokļa atlaidi. Tas dotu iespējas veiksmīgāk vākt līdzekļus gan kongresa organizēšanai, gan mūsu organizācijas darbības aktivizēšanai.

Kopš 10. jūlija LZS ir Nevalstisko organizāciju centra (NOC) lietotāja un tas nozīmē, ka katrs mūsu organizācijas biedrs var izmantot NOC bibliotēku u. c. pakalpojumus. NOC atrodas Lāčplēša ielā 52/54, (blakus Kino 52) 22. telpā (sētā) tālr. 7312606, darba laiks arī sestdienās.

Lūdzu biedru naudas par 1999. gadu nenokārtojušos likvidēt šo parādu, par ko jau iepriekš pateicos.

J. Štrauhmanis, LZS valdes priekšsēdētājs

Godinājums – ievērojamam Latvijas, Vācijas, Eiropas zinātniekam

21. augustā Zinātņu akadēmijā akadēmiķis KURTS ŠVARCS saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas un a.s. “RD Alfa” Fizikas un tās inženierpielietojumu Gada balvu

Balva Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Kurtam Švarcam piešķirta par mūža devumu un cietvielu radiācijas fizikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā.

Uzrunājot zinātniekus un viesus, LZA prezidents Jānis Stradiņš uzsvēra, ka šī ir svētku diena ne tikai balvas saņēmējam, bet Latvijas zinātnei kopumā. Jo iedibināta jauna balva, šoreiz kopā ar akciju sabiedrību “RD Alfa”.

Pārlūkojot Kurta Švarca dzīves gājumu, J. Stradiņš atzīmēja, ka šā gada aprīlī laureāts atskatījās uz 70 mūža gadiem, no kuriem 30 – varbūt laimīgākie, varbūt skaistākie – no 1961. līdz 1992. gadam aizvadīti Latvijas Zinātņu akadēmijā, strādājot LZA Fizikas institūtā, kur Kurts Švarcs ir bijis laboratorijas vadītājs, zinātniskais direktors, Salaspils atomreaktora zinātniskais vadītājs, institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Kopš 1992. gada Kurts Švarcs strādā Vācijā: no 1992. līdz 1994. gadam bijis Heidelbergas universitātes fizikas profesors, no 1994. gada – vecākais līdzstrādnieks Darmštates Smago jonu pētījumu institūta Materiālzinātņu departamentā.

Kurts Švarcs pētījis radiācijas izraisītos un fotostimulētos procesus neorganiskajos materiālos (jonu kristālos, segneto elektriķos, amorfos pusvadītājos) – defektu veidošanos un optiskās īpašības, enerģijas migrāciju un lādiņa pārnesi u. c. Izpētījis jonu kristā lu luminiscences efektivitātes atkarību no temperatūras, kā arī šo kristālu radiolīzes mehānismu. Izstrādājis termoluminiscentos dozimentrus jonizējošā apstarojuma mērīšanai, par ko kopā ar līdzstrādniekiem 1977. gadā saņēma LPSR Valsts prēmiju. Pētījis materiālus hologrammu ierakstam, dinamisko hologrāfiju, noskaidrojis hologrāfiskā ieraksta optiskās pastiprināšanās efekta galvenās līkumsakarības amorfajos pusvadītājos.

Laureātu sveica arī akciju sabiedrības “RD Alfa” viceprezidents Dr. habil. phys. Juris Roberts Kalniņš, LZA viceprezidents Juris Ekmanis, kupls pulks profesora bijušo audzēkņu no Rīgas, Salaspils, Daugavpils un darba biedru dažādos pētniecības un ražošanas kolektīvos. Kad bija izskanējuši cildinājuma vārdi un Latvijas skaistākie ziedi visdažādākajos pušķos nonākuši Kurta Švarca un viņa dzīves biedres Albinas Ļušinas rokās, negaidīta, bet likumsakarīga visus klātesošos vienoja dziesma:

“Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi, / Diženi, raženi dzīvojoti!”

“LV” informācija

Dāvinājums
LZA locekļu portretu galerijai
no LZA goda locekļa
Jāņa Strupuļa

Lūdzu pieņemt manu dāvinājumu topošajai LZA portretu galerijai – LZA goda locekles gleznotājas Birutas Baumanes portretu (audekls, eļļa, 66,5x54 cm), kuru 1946, gadā gleznojis latviešu glezniecības vecmeistars profesors Konrāds Ubāns (1893.–1981).

Pasaules ZA tradīcija ir veidot akadēmiķu portretu kolekcijas, un tām ir ne tikai kultūrvēsturiska vai izziņas vērtība, bet arī mākslinieciska vērtība.

Publiskas kolekcijas saglabājas gadsimtos, tās ir pieejamas apskatei, un pastāv iespēja tās papildināt. Atšķirībā no publiskām kolekcijām, lielākā daļa privātkolekciju agrāk vai vēlāk tiek sadalītas, pārdotas vai kā citādi beidz pastāvēt.

LZA locekļu portretu galerijas veidošanā var piedalīties arī paši akadēmijas locekļi vai viņu ģimenes, jo daudzus zinātnes vai kultūras darbiniekus gleznojuši, zīmējuši vai veidojuši tiem tuvi mākslinieki. LZA locekļu portretu galerijā būtu vairāku mākslinieku paaudžu, mākslas stilu, periodu, atšķirīgu rokrakstu autoru radīti darbi augstā mākslinieciskā kvalitātē.

Rīgā, 2000. gada 26. jūnijā

2001. gada zinātnisko projektu pieteicēju uzmanībai!

Latvijas Republikas Ministru Kabinetā tiek izstrādāti jaunie No teikumi par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtību, kuru apstiprināšana sagaidāma š. g. septembra mēnesī. Pēc Noteikumu apstiprināšanas Latvijas Zinātnes padome izsludinās galīgo projektu pieteikumu iesniegšanas datumu, orientējoši – oktobra mēneša sākumā.

Sekojiet mūsu informācijai “Zinātnes Vēstnesī” un LZP mājas lapā internetā: http://www.lzp.lv

Š. g. 5. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmija kā pirmā no Baltijas valstu zinātņu akadēmijām parakstīja sadarbības līgumu ar Itālijas Nacionālo Linčei Zinātņu akadēmiju, kuras priekštece bija 1903. gadā dibinātā tā sauktā Lūšu (Lincei) akadēmija (zinātniekam jābūt ar tik asu skatu kā lūsim).

Līgumu akadēmijas prezidenta Edoardo Vesentini vārdā parakstīt bija pilnvarots viceprezidents prof. Annibale Motana. No Latvijas puses to parakstīja LZA prezidents akad. Jānis Stradiņš.

Līgums paredz tuvāko trīs gadu laikā secīgi 1, 2 un 3 mēnešu ilgas zinātnieku apmaiņas.

Ar patikšanu noklausījies mūsu zinātnieku stāstījumu par sekmīgu sadarbību ar itāļu kolēģiem, kas Latvijas neatkarības atgūšanas laikā sevišķi izvērsusies optometrijā (lielā mērā pateicoties LU rektoram prof. I.Lācim) prof. A. Motana izteica cerību, ka nule noslēgtais līgums pavērš jaunas iespējas kopīgiem zinātniskiem projektiem.

Z. Kipere

Akadēmiķim Pēterim Prokofjevam – 75

1. augustā ievērojamam Latvijas zinātniekam, kodolfiziķim Pēterim Prokofjevam apritēja 75 gadi, no kuriem 50 gadi aizvadīti ražīgā darbā LZA Fizikas institūtā un LZA Kodolpētniecības centrā. Pēc aspirantūras beigšanas Sanktpēterburgā P. Prokofjevs kā kvalificēts kodolfiziķis atgriezās Rīgā un kļuva par Salaspils pētnieciskā kodolreaktora celtniecības organizētāju. Paralēli organizatoriskajam darbam P. Prokofjevs daudz spēku veltīja kodolfiziķu sagatavošanai un eksperimentālo iekārtu radīšanai atomu kodolu struktūras pētījumiem, kā rezultātā tika izveidota Salaspils eksperimentālās kodolfizikas skola. Jau pirmo pētījumu eksperimentālie rezultāti 60. gados parādīja, ka izveidoto iekārtu parametri atbilst pasaules līmenim. Tas ļāva paplašināt pētījumus un uzsākt ļoti auglīgu sadarbību ar daudziem starptautiskiem kodolfizikas centriem PSRS, ASV, Vācijā, Francijā un citur, kas joprojām tiek turpināta. Īpaši jāatzīmē vairāk kā 30 gadu ilgā sadarbība ar Minhenes Tehnisko universitāti. Blakus pētījumiem kodolfizikā P. Prokofjeva interešu lokā vienmēr bija kodolreaktora modernizācijas problēmas un tā izmantošana medicīnā, bioloģijā un citās nozarēs. P. Prokofjeva vadībā ir aizstāvētas 8 doktora disertācijas, viņš ir autors vairākām monogrāfijām un vairāk kā 100 publikācijām. P. Prokofjevs piedalījies daudzās starptautiskajās konferencēs dažādās valstīs, bijis to organizācijas komiteju loceklis. Viņa vadībā Rīgā tika organizētas četras starptautiskās konferences kodolfizikā. Jau pirmajā no tām (1962. g.) tika uzaicināti zinātnieki no Eiropas valstīm.

Arī kā valsts emeritētais zinātnieks P. Prokofjevs turpina aktīvi piedalīties pētījumos, par ko liecina viņa š. g. jūnijā nolasītais referāts starptautiskajā konferencē Sanktpēterburgā.

Skolnieki un kolēģi novēl P. Prokofjevam labu veselību un spēku turpināt iesāktos pētījumus.

Viens no P. Prokofjeva skolniekiem J. Bērziņš

Akadēmiķei Emīlijai Gudriniecei – 80

Sievietēm pēc četrdesmit gadus vairs nepienākoties skaitīt. Taču profesorei Emīlijai Gudriniecei nu ir divreiz četrdesmit, un tas jau ir kaut kas! To piedien ne tikai pieminēt, bet saukt skaļā balsī – mūsu mīļajai, vienmēr enerģiskajai, vienmēr priecīgajai, vienmēr gaišajai, vienmēr (utt., utj.) – 80!

3. augustā viņas darba vietā RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē pulcējās sveicēji ar ziedu pušķiem un siltiem vārdiem. Viņu vidū – Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Štrauhmanis, jo profesore Gudriniece ir viena no savienības idejas iznēsātājām, dibinātāja, uzticīga un uzticama visdažādāko pienākumu veicēja. Jaunajā valdes sastāvā viņai uzticētas rūpes par zinātnes popularizēšanu, tādēļ nav brīnums, ka tieši pirms jubilejas jaunajā, bet jau populārajā žurnālā “Enerģija un Pasaule” bija lasāms plašs profesores raksts “Rapši naftas vietā?” – par problēmu, kas jau gadu desmitiem ilgi ir profesores zinātniskā interese un arī hobijs. Šo rakstu piedāvājam arī “Zinātnes Vēstneša” lasītājiem.

Z.K.

Rapši – naftas vietā?

Pirmais augu eļļu dīzeļmotoros demonstrēja Rūdolfs Dīzels Parīzes izstādē 1900. gadā. Šim nolūkam viņš izmantoja zemesriekstu eļļu. Vēlākie pētījumi parādīja, ka motoru darbināšanai var lietot arī citas augu eļļas, pie kam kā pašas par sevi, tā arī maisījumā ar naftas dīzeļdegvielu. Tomēr minētās eļļas lietojot, jāpārbūvē dīzeļmotori, tāpēc plašāku lietošanu tās pagaidām nav guvušas.

Sākot ar 70. gadiem dīzeļdzinēju motoros sāka izmēģināt t. s. biodīzeļdegvielu, (saīsināti – biodīzeli), ko ieguva, pāresterificējot augu eļļas ar spirtiem katalizatoru klātbūtnē.

Biodīzeļa iegūšana pasaulē paplašinās. Ja 1994. gadā Eiropā ražoja 60 000 t biodīzeļa gadā, tad 1995. gadā tikai viena rūpnīca Ruānā jau ražoja 150 000 t/gadā. Pašlaik pasaulē ražo 700 000 t biodīzeļa gadā. Vai tas ir maz vai daudz? Lai spriež patērētāji. Biodīzeļa iegūšanai izmanto dažādas augu eļļas, galvenokārt rapšu, saulespuķu, sojas, nedaudz (~1%) jau izmantotās (kulinārijā u. c.) augu eļļas.

Sevišķi lielu vērību biodīzeļa ražošanai un izmantošanai pievērš tās valstis, kurās nav naftas dīzeļdegvielu, piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā u. c. Arī tās valstis, kurās ir nafta, atzīst, ka ataudzējamiem enerģijas avotiem nākotnē būs liela tautsaimnieciska nozīme.

Biodīzelis ir tauku un augu eļļu pāresterificēšanas produkts ar spir tiem, galvenokārt ar metanolu un etanolu sārmu klātbūtnē. Pēc sava ķīmiskā sastāva tās ir augstāko taukskābju (palmitīn-, oleīn-, linol-, linolēnskābes) metil- vai etilesteru maisījums. Atšķirībā no eļļām un taukiem, kas ir augstāko taukskābju glicerīna esteri (glicerīdi), biodīzelī glicerīna vietā ir spirta molekulas atlikums. No augu eļļas iegūtos esterus apzīmē ar trim burtiem: RME (no rapšu eļļas iegūtie metilesteri), REE (no rapšu eļļas iegūtie etilesteri), SME (no saulespuķēm iegūtie metilesteri), SPM (sojas eļļas metilesteri). Bez tiem ir arī attiecīgi firmu nosaukumi, piemēram, Francijā “DI ESTER”, Vācijā “CONNEDIESEL”.

Pasaules literatūrā parādās darbi par jaunām izejvielām biodegvielas ražošanai. Spānijā, Turcijā biodīzeļa ieguvei sāk izmantot saulespuķu, Francijā, Kanādā, ASV sojas, Portugālē olīveļļu.

Latvijā par izejvielu biodīzeļa ražošanai priekšroka dodama rapšu eļļai, kuru pie mums jau ražo un tās ražošanu paredz paplašināt.

Biodīzeļa ražošanas iespējas Latvijā

Pasaulē biodīzeļa ražošanai izmanto augu eļļas, metanolu un sārmu, kuru klātbūtnē norit pāresterificēšanas reakcija. Latvijas apstākļos mēs ieteicam metanolu aizstāt ar etanolu kā mazāk toksisku un kā vietējo ražojumu. Metanols Latvijā ir importa prece, bez tam tā lietošana apdraud cilvēku veselību un pat dzīvību.

Pēc statistikas datiem Latvijā netiek izmantoti 816,6 tūkstoši ha aramzemes. Šo platību var izmantot graudu audzēšanai etanola ražo šanai un rapšu audzēšanai eļļas iegūšanai. Kā etanols, tā rapšu eļļa ir izejviela biodīzeļa ražošanai. Rapši Latvijā ir jauna, bet ļoti perspektīva eļļas augu kultūra. Pēc Latvijas rapšu audzēšanas asociācijas prognozēm 2000. gadā ar rapšiem tiks apsēti 30 000 ha, tālākajos gados to sējumu platības paplašināsies. Rapšu sēklu ražu var prognozēt 2–3 t/ha. No katras tonnas sēklu iegūst 450 kg eļļas, kas dod tādu pašu daudzumu biodīzeļa (REE). Rapšiem ir viena svarīga īpašība – tie ir pilnīgi izmantojami, tiek radīta bezatkritumu tehnoloģija.

Biodīzeli var ražot kā nepārtrauktā, tā pārtrauktā tehnoloģiskajā procesā. RTU izstrādāta Latvijas apstākļiem piemērota REE ražošanas metode ar jaudu 900 t/gadā. Šāda eksperimentāla iekārta nepieciešama procesa ieviešanai lielražošanā un tā attīstībā. Mazās ražotnes tika organizētas arī valstīs (Francijā, Vācijā, Austrijā u. c.), kurās tagad biodīzeļa ražošana sasniedz 40 000–300 000 t/gadā.

Domāju, ka mazās un vidējās REE ražotnes labi iekļaujas mūsu Valsts tautsaimniecības koncepcijā par maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pagaidām biodīzeļa izmantošanu, līdz ar to arī ražošanu, ierobežo tā izmaksas. Tā izejvielu un gatavā produkta cena vairākas reizes pārsniedz naftas dīzeļa cenu. Tomēr ņemot vērā daudzās biodīzeļa priekšrocības, izejvielu resursu apjaunošanas iespējas, to ražošanas procesā radušos blakusproduktu racionālu izmantošanu un ekoloģisku problēmu sakārtošanu, biodīzeļa ražošanas un pielietošanas iespējas pasaulē arvien pieaug. Domājams tas notiks arī Latvijā.

Biodīzeļa īpašības. Viena no biodīzeļa īpašībām ir tā augstā enerģētiskā efektivitāte. Veiktie aprēķini Latvijā, salīdzinot ar tiem citās valstīs, rāda, ka ražojot biodīzeli (REE vai RME) no rapšu sēklām, iegūst lielāku enerģijas daudzumu nekā patērē. Tātad no enerģētiskā viedokļa biodīzeļa ražošana no rapšu eļļas ir attaisnojama un lietderīga. Tā enerģētiskais efektivitātes koeficients ir tāds pat kā Vācijā – 3,47. Citi REE rādītāji atbilst pasaules standartiem (sk. tabulu).

Tabula

REE fizikāli ķīmiskais raksturojums

Biodīzelim, iegūtam no rapšu eļļas, ir arī citas neaizstājamas īpašības:

• tas, sadegot motoros, saglabā oglekļa dioksīda (CO₂) līdzsvaru atmosfērā (nepalielinās “siltumnīcas” efekts),
• nepiesārņo apkārtējo vidi ar sēra oksīdiem (samazina “skābo” lietu), jo rapšu eļļā praktiski nav sēra,
• nokļūstot augsnē vai ūdenī, mikroorganismi to noārda (7 21 dienā),
• iegūstams no ataudzējamiem resursiem (rapšu sēklām). Rapšu eļļa bez tam vēl noder dažādu rūpniecības nozaru (laku, krāsu, maz gāšanas, kosmētisko līdzekļu, medicīnisko preparātu, margarīna u. c. ražošanas) attīstībai,
• biodīzeli var lietot pašu vai arī maisījumā ar naftas dīzeļdegvielu, pie kam dažādās daudzuma attiecībās,
• biodīzelis ir nekaitīgs šķīdinātājs dažādu augu aizsardzības līdzekļu ražošanai.

Biodīzelis tautsaimniecībā un vides aizsardzībā. Lietojot biodīzeli (REE) kā dzinēju motoru degvielu, attīstās rūpniecības un tautsaim niecības nozares, pieaug cilvēku labklājība un rodas jaunas darba vietas.

Minēto var izskaidrot ar to, ka:

• pieaug lauksaimniecības produktivitāte, palielinās raža un audzējamo kultūru dažādība, rodas jaunas darba vietas,
• samazinās dīzeļdegvielas imports,
• pieliekot REE naftas dīzeļdegvielai, uzlabojas, tās kvalitāte, kas savukārt nepiesārņo apkārtējo vidi,
• lietojot REE vai RME, tiek aizsargāti liegumi, nacionālie parki, ekskursiju rajoni un pilsētas no transporta līdzekļu motoru kaitīgiem izmešiem,
• biodīzeļa ražošanā rodas vērtīgi blakus produkti lopbarības rau šiem, ķīmiskajai un pārtikas rūpniecībai u. c., tas savukārt rada jaunas darba vietas,
• stimulē zinātnes un tehnikas attīstību transporta un dažādu rūp niecības nozaru veidošanos, jaunu speciālistu apmācību.

Biodīzeļdegvielas ražošana un pielietošana uzlabo apkārtējo vidi, saglabā cilvēku veselību, samazina sociālo spriedzi, bet praktiski to nevar novērtēt un izteikt naudas vienībās.

Latvijā ir visas iespējas izaudzēt rapšus, iegūt no to sēklām eļļu un izmantot to gan pārtikas vajadzībām, gan biodīzeļa un citu produktu ražošanai. Biodīzelis nākotnē aizstās vai vismaz samazinās naftas dīzeļa lietošanu. Labāk taču ziedošs, medus bagāts rapšu lauks, nekā nevisai labi smaržojošie naftas produkti.

E. Gudriniece,
Dr. hab. chem., LZA akadēmiķe,
profesore

Ģenerālās asamblejas laikā notika UAI vadībā izstrādāto projektu atskaites, finansiālo jautājumu risināšana, jaunu zinātņu akadēmiju uzņemšana UAI, kā arī jaunu projektu pieteikumu izskatīšana. Balsoja par Ukrainas ZA, Kanādas Karaliskās ZA, Vatikāna Arheoloģijas Akadēmijas Romā uzņemšanu.

Atbilstoši tradīcijai, Ukrainas ZA tika uzņemta par korespon dētājlocekli (lielākoties bijušo PSRS republiku akadēmijas tiek uzņemtas par korespondētājloceklēm, tāda ir arī Krievijas ZA, par ko tā izsaka lielu neapmierinātību). Vēlos atgādināt, ka Latvijas ZA darbojas pilnas locekles statusā, tāpat arī Igaunijas ZA. Tika apspriests jautājums, kāpēc Lietuvas ZA neizsaka vēlmi piedalīties UAI, UAI valdes locekļi lūdza LZA pārstāvjus runāt ar Lietuvas Zinātņu akadēmiju par šo jautājumu. Tad Baltijas valstu akadēmijas varētu piedalīties kopējos Baltijas jūras valstu tēmām veltītos projektos.

Es vērsos pie UAI Commission des Affaires Internes ar lūgumu uzklausīt Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšlikumu ietvert UAI kopējo projektu sarakstā tēmu “Latviešu tautasdziesmas – pasaulnozīmīgs mutvārdu kultūras piemineklis”. Bija sagatavots bibliogrāfijas rādītājs par tautasdziesmām (izdevumi, pētījumi, rādītāji – virsraksti tulkoti angļu valodā), ar kuru es iepazīstināju UAI delegātus. Kopējā nostādne bija tāda, ka principā šī tēma var gūt UAI atbalstu, taču tā jāpiesaka kā izstrādāts projekts, kurā tiek parādītas gan konceptuālās nostādnes, gan metodoloģija, gan jau izdarītais darbs, gan nākotnes plāni, gan līdzfinansējums. Lai virzītu šo projektu iekļaušanai UAI, jāveido Latvijas nacionālā pētniecības komiteja pie LZA, kura katru gadu sagatavotu pārskatu UAI sekretariātam par paveikto un iecerēto. Uzskatu, ka LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa šo darbu varētu koordinēt un tas būtu jādara jau septembrī.

Mūsu pieteikto tēmu par tautasdziesmām ir paredzēts dot recenzēt Austrālijas ZA, Argentīnas ZA un Somijas ZA. Grūti pateikt, kādēļ UAI valde izvēlējās tieši šīs akadēmijas, taču viens no iemesliem droši vien bija tas, ka tā vēlējās dažas no viņām aktīvāk iesaistīt recenzēšanas darbā.

Uzskatu, ka būs nozīmīgs tas fakts, ka Latvijas humanitārās zinātnes tiks ievērotas un nonāks starptautiskā Zinātņu akadēmiju kopējo pētījumu apritē. Tautasdziesmu pētījumos mums būtu jāiegulda maksimālas pūles, izprotot šos pētījumus plašā nozīmē, gan lingvistiski, semantiski, gan ētiski, gan sociālpsiholoģiski, atspoguļojot latviešu identitātes tapšanu, pasauluzskatu, unikalitāti utt. Tas reizē būs arī ieguldījums Latvijas tēla veidošanā, kā arī starptautiskas sadarbības izvēršanas iespēja, pētījumu kvalitātes paaugstināšana.

Šogad par tādu konferences galveno tēmu bija izvēlēti klasterizācijas parādību pētījumi kodolfizikā. Ar klasteriem kodolfizikā saprot vairāk vai mazāk saistītas daļiņu grupas, kuras veido daži sastāvā ieejošie nukloni – protoni un neitroni. Vairākus kodolu pārvērtību procesus un to struktūras īpatnības vislabāk var pamatot, atzīstot tādu klasteru pastāvēšanu kodola iekšienē vai to veidošanos dotā procesa gaitā. Vispazīstamākais klasterizācijas piemērs ir kodola alfa-sabrukums, kura gaitā radioaktīvajam kodolam sabrūkot no tā tiek izstarotas alfa daļiņas – četru nuklonu (divu protonu un divu neitronu) klasteris, kuru pazīstam arī kā hēlija atoma kodolu. Šo piemēru vispārinot, varam pieņemt, ka kodolu var raksturot arī ar cita tipa klasteriem, jo kopš 80. gadu vidus ir atklāta virkne tā saucamo eksotisko klasteru radioaktivitātes procesu, kurās smago, urāna apkārtnes ķīmisko elementu atomu kodoli izstaro noteiktu oglekļa, neona, magnija un silīcija izotopu kodolus jeb klasterus. Smagāko klasteru izstarošanas gadījumā šis sabrukums sāk jau līdzināties stipri asimetriskam kodolu spontānās dalīšanās procesam. Kodolu eksotisko klasteru radioaktivitātes sabrukuma mehānisma izpratne un tā saistība ar kodolu dalīšanās mehānismu bija Sanktpēterburgas konferences uzmanības centrā. Vairāki referāti tika veltīti arī citām klasterizācijas izpausmēm, kas parādās kodolu struktūras – to ierosināto līmeņu spektru pētījumos un klasteru-kodolu sadursmju reakcijās. Netika aizmirsti arī citi aktuālie kodolfizikas jaunumi, kurus pārstāvēja ziņojums par ļoti īsu laiku dzīvojošā supersmagā ūdeņraža izotopa H-5 atklāšanu, kas izraisīja konferences dalībnieku vispārēju interesi.

Latvijas fiziķu referātos atspoguļojās tie pētījumi, kas tiek veikti LU Cietvielu fizikas institūta Radiācijas fizikas laboratorijā Salaspilī. P. Prokofjeva ziņojumā tika apkopoti pētījumu rezultāti par Salaspilī ilgus gadus pētītā holmija izotopa – deformētā nepāru-nepāru kodola Ho-166 ļoti sarežģīto ierosināto līmeņu shēmu un tās teorētisko interpretāciju. J. Bērziņa referāts tika veltīts eksperimentālo datu analīzei, kas iegūti dažādās kodolreakcijās, lai ievērojami paplašinātu mūsu zināšanas par nepāru neitronu hafnija izotopa Hf-181 ierosinātajiem līmeņiem. Abu šo kodolu pētījumi veikti plašas starptautiskās sadarbības ietvaros, kurā bez Latvijas fiziķiem piedalās arī Vācijas, ASV, Čehijas, Krievijas un Kanādas zinātnieki. Skumji ir vienīgi tas, ka eksperimentālie dati par Ho-166 ir pēdējie, kas iegūti Salaspils kodolreaktorā, no kura apturēšanas tieši Sanktpēterburgas konferences dienās pagāja jau divi gadi. Arī to pētījumu veikšanai, kuri tika aplūkoti D. Riekstiņas referātā par neitronu aktivācijas analīzes metodes izmantošanu veselības problēmu analīzē tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījās Černobiļas kodolavārijas seku novēršanā, bija nepieciešams Salaspils kodolreaktors.

Teorētiskos pētījumus pārstāvēja J. Tamberga referāts par alfa klasteru tipa kodolu saites enerģiju un rādiusu aprēķiniem ar stipri ierobežotās dināmikas modeli, kas veikti sadarbībā ar Brazīlijas un Lietuvas teorētiķiem. Alfa klasteru tipa kodolu, kuru sastāvā ietilpst vesels skaits alfa daļiņu, pētījumi bija atbilstoši Sanktpēterburgas konferences galvenajai tēmai un tie izraisa arī eksperimentatoru interesi, kuru mērķis ir iegūt un izpētīt pēc iespējas smagākus šī tipa kodolus līdz pat samērā nesen atklātajam alvas izotopam Sn-100.

Pēc savu referātu nolasīšanas trīs Latvijas pārstāvji saņēma tikko iznākušo P. Prokofjeva dzīves ceļa un zinātniskās darbības aprakstu, kas izdots, sagaidot viņa 75 mūža gadu jubileju augustā. No vienas puses tas ir saviļnojošs, aizkustinošs notikums, bet no otras – Salaspils kodolreaktors, kurā ieguldīts viss P. Prokofjeva darba mūžs, vairs ne darbojas. Tas, protams, izraisa pārdomas un jautājumus par kodolfizikas un fundamentālās zinātnes vispār nākotni Latvijā, kurus vēl pastiprināja visa Sanktpēterburgas sanāksmes atmosfēra, sēžot vēsturiskajās, izcilāko zinātnieku portretiem un statujām rotātajās Krievijas Zinātņu akadēmijas zālēs un Sanktpēterburgas Valsts Universitātes auditorijās, kurās norisinājās šī konference. Tradīcijām un darbu pārmantojamībai zinātnē ir liela loma, tas bija jūtams arī pastaigā ar P. Prokofjevu pa Sanktpēterburgas ielām un klausoties atmiņas par to, kā 50. gados šajā skaistajā pilsētā ir sākusies viņa zinātniskā darbība kodolfizikā. Bet tagad, sakarā ar mūsu kodolreaktora slēgšanu, šim virzienam Latvijā pavisam reāli kļūst iznīkšanas draudu.

No sarunām ar krievu kolēģiem un citiem šajā konferencē gūtajiem iespaidiem redzams, ka mūsdienu sabiedrisko un ekonomisko pārkārtojumu laikmetā fundamentālajai zinātnei arī Krievijā klājas smagi, pat ļoti grūti, bet tomēr tā pastāv, un šo stāvokli nosaka ne tikai Krievijas kā lielvalsts statuss un iespējas. Lielā mērā tas ir atkarīgs arī no valdošo aprindu politikas un attieksmes pret zinātni, tāpēc Latvijas gadījumā zinātnieki varētu vēlēties dziļāku stāvokļa izpratni un labvēlīgāku rīcību no mūsu valdības puses.

Latvijas Zinātnes padomē

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas
komisijas vadītājs

Profesora Jāņa Slaidiņa (1916.24.05.–2000.22.06) dzīves gājums presē jau izsmeļoši atspoguļots (“Diena”, 2000. g., 29. jūnijs).

Nozīmīgi pasvītrot, ka viņam personīgi atvainojās Zviedrijas karalis par savas valsts funkcionāriem, kuri 1946. gadā izdeva PSRS varas iestādēm latviešu karavīrus. Jānis Slaidiņš, Latvijas virsnieks, Vācijas armijas ārsts leitnants, pārkāpjot reglamentu veica pilsonisku misiju un organizēja nelegālu transportu, lai 167 latviešu kara vīri no Vācijas nokļūtu Zviedrijā. Minētais profesora varoņdarbs J. Slaidiņa vārdu ieraksta Latvijas vēsturē.

Atjaunotā Latvijā, kad Zemessardze veidoja NBS militārmedicīnas dienestu, šajā darbā aktīvi piedalījās RMI (Rīgas Stradiņa universitātes) ētiski un estētiski nobriedusi personība – kara ārsts J. Slaidiņš, kura zināšanas un rekomendācijas lieti noderēja Zemessardzes ārstiem.

No leģendārā profesora atvadījāmies ar vārdiem – nokalst zāle, novīst ziedi, bet J. Slaidiņa veikumi mums paliek.

LZA kor. loceklis, LU profesors,
Fraternitas Metropolitana filistrs
Alfrēds Miltiņš

KONKURS

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem šādos zinātniskās pētniecības virzienos:

1. dendroflora, sistemātika, fizioloģija, pavairošanas me todes –

nodaļas vadītājs – 1 vieta

vadošais pētnieks – 3 vietas

asistents – 3 vietas

botānisko datu komjuterizācija –

pētnieks – 1 vieta

2. krāšņumaugu selekcija, ģenētika –

nodaļas vadītājs – 1 vieta

krāšņumaugu ģenētika, selekcija, audzēšanas metodes –

vadošais pētnieks – 1 vieta

intensīvo siltumnīcu krāšņumaugu selekcija, ģenētika, audzēšanas metodes –

laboratorijas vadītājs – 1 vieta

vadošais pētnieks – 1 vieta

asistents vai pētnieks – 1 vieta (vakanta)

ogaugu selekcija, ģenētika –

vadošais pētnieks – 1 vieta

asistents – 1 vieta (vakanta)

augu audu kultūras, to fizioloģija, augu bankas –

vadošais pētnieks – 2 vietas

augu aizsardzība, virusoloģiskie un bioķīmiskie pētījumi –

pētnieks – 1 vieta

asistents – 1 vieta (vakanta)

oranžēriju augu sistemātika, audzēšanas tehnoloģijas –

pētnieks vai asistents – 1 vieta (vakanta)

3. krāšņumaugu sistemātika, selekcija, ģenētika –

laboratorijas vadītājs – 1 vieta

vadošais pētnieks – 2 vietas

Dokumenti jāiesniedz Nacionālajā botāniskajā dārzā, Salaspils-1, LV-2169, tālr. 944606, 945460, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Iesniedzamie dokumenti:

1) iesniegums

2) publikāciju saraksts

3) curriculum vitae (NBD darbiniekiem – atskaite par darbu pēdējos 3–5 gados un turpmākā darba plāns).

LZP Ētikas komitejas par laboratorijas dzīvnieku izmantošanu biomedicīniskajos pētījumos

LZP grantu/programmu projektu pieteikumi, kuros kā pētījumu objektus paredzēts izmantot laboratorijas dzīvniekus, pirms finansēšanas jāakceptē LZP Ētikas komitejai par laboratorijas dzīvnieku izmantošanu biomedicīniskajos pētījumos (turpmāk ĒK).

Granta/programmas pieteikumam jāpievieno EKSPERIMENTA DIZAINA PROTOKOLS (apmēram 1–2 lpp.) un tam jābūt saskaņā ar vispārpieņemtajām ES un EP direktīvam un rekomendācijām, kuras, kā parasts, jāievēro, rakstot publikācijas recenzējamiem žurnāliem. Galvenā prasība, lai eksperimentos būtu ievērota laba zinātniskā prakse, humāna attieksme pret laboratorijas dzīvnieku, lai dzīvnieks neciestu sāpes, netiktu pakļauts ciešanām un stresam. Ja šie minētie faktori ir pētījuma mērķis (piem., analgētisku vai pretstresa vielu meklējumi), tad jābūt šo pētījumu pamatojumam.

PROTOKOLĀ jāatspoguļo:

1) pētījuma mērķis;

2) laboratorijas dzīvnieka sugas izvēles pamatojums;

3) laboratorijas dzīvnieka līnijas izvēles pamatojums (inbred, outbred, transgēnie);

4) dzīvnieku audzētava;

5) paredzētais izmantojamo dzīvnieku skaits (piem., cik kontroles grupas, cik eksperimentālās grupas, cik dzīvnieku katrā grupā);

6) dzīvnieku dzimums, vecums, svars;

7) eksperimenta apstākļi:

barība (kāda, no kādas firmas), ēšanas un dzeršanas režims,
gaismas-tumsas cikli, telpas temperatūra, mitrums, ventilācija,
mikrobioloģiskais statuss (konvencionālais, pathogen-free),
būru lielums (standarta, firma?), cik dzīvnieku būrī;

8) cik ilgs ir dzīvnieku adaptācijas periods, skaitot no dzīvnieku attransportēšanas līdz eksperimenta sākumam;

9) cik ilgs ir dzīvnieka pieradināšanas (habituation) laiks pie eksperimenta apstākļiem,

10) cik ilgs ir dzīvnieka handling periods;

11) no cikiem līdz cikiem veikts eksperiments;

12) izvēlētais modelis (tam jābūt validētam!, atsauce uz literatūru), modifikācijas, to pamatojums;

13) anestēzijas vai trankvilizācijas shēma, devas;

14) paredzētās procedūras; eksperiments in vivo (uzvedības pētījumi, operācijas utt.), izolētu orgānu vai audu iegūšana, asins paraugu noņemšana un tālāka eksperimentēšana ar tiem;

15) pēcoperācijas periods, kā tiek konstatētas dzīvnieka sāpes, kā tās tiek novērstas;

16) eitanāzijas metode (iesakām CO₂ lēnu inhalāciju, vai grauzējiem arī cervikālo translokāciju);

17) kur, kādā laboratorijā, kādas institūcijas pakļautībā tiks veikts eksperiments;

18) cik liela pieredze ir eksperimenta tehniskajiem izpildītājiem.

Plašāk par labas zinātniskās prakses noteikumiem varat izlasīt Proc. Latvian Acad. Sci., Sect. B, 1998. vol. 52, No. 3/4, 203–204. Neskaidrību gadījumos zvaniet: V. Klušai 9276263 (mob), G. Jākobsonei  7104244

LZP ĒK priekšsēdētāja
LZA akadēmiķe, profesore
Vija Kluša

Eksperimentiem, kuros paredzams izmantot cilvēka audus un orgānus, nepieciešams saņemt atļauju no Ētikas komitejas, kas izsaka savu attieksmi par pētījumiem ar cilvēkiem, t. i. Centrālās Biomedicīnas Ētikas komitejas (vadīt. – Dr. L. Rudze, tālr. 7021651) vai Latvijas Medicīnas akadēmijas Ētikas komitejas (vadīt. – prof. L. Aberberga-Augškalne, tālr. 409177), Zāļu klīniskās izpētes komitejas (vadīt. N. Porītis) vai Latvijas Kardioloģijas institūta Zāļu klīniskās izpētes Ētikas komitejas (vadīt. – Dr. V. Dzērve, tālr. 7069387).

Pamats: Konvencija par cilvēku tiesībām un biomedicīnu.

Who is who?

KURSI

SIA “SVK+” (bijusī Latvijas Zinātņu akadēmijas Svešvalodu katedra) organizē angļu valodas kursus grupās un individuāli dažādos zināšanu līmeņos. Mācību procesā izmanto audio ierakstus, nodrošina ar metodiskajiem materiāliem.

Iedalīšana grupās: no 4. līdz 15. septembrim, iepriekš piezvanot pa tālruni, Akadēmijas laukumā 1 4. stāvā, 406. telpā.

Tālruņi: 7-226198, 7-557520.

Vadītāja: A. Ahero

Saskaņā ar LZA un Britu akadēmijas līgumu par zinātnisko sadarbību laikā no 2000. gada 22. maija līdz 11. jūnijam atrados apmaiņas braucienā Londonā.

Brauciena mērķis bija savākt materiālu topošajai mācību grāmatai par angļu restaurācijas un apgaismības laikmeta literatūru, jo Latvijā katastrofāli trūkst mācību grāmatu par cittautu literatūru. Brauciena laikā savākti mācību grāmatai nepieciešamie daiļliteratūras teksti, vēsturiskais un literatūrkritiskais materiāls par 17., 18. gadsimta angļu literatūru, ilustrējoši attēli, kā arī saņemtas konsultācijas no vadošajiem angļu literatūras speciālistiem Pītera Madforda, Tomasa Hīlija, Karolas Votsas u. c.. Brauciena laika lielākā daļa tika pavadīta Londonas Universitātes Bērbekas koledžas bibliotēkā un Britu bibliotēkā, vācot materiālu mācību grāmatai. Abas minētās grāmatu krātuves ir bagātīgi apgādātas gan ar zinātnisko, gan ar daiļliteratūru, un ir liels palīgs zinātniekiem pētnieciskajā darbā. Šādas bibliotēkas ir mūsu zinātnieku vēl nepiepildīts sapnis.

Iespēja tikties ar Londonas Universitātes profesoriem, viņu lekciju klausīšanās un piedalīšanās viņu vadītajos semināros paplašināja zināšanu loku. Londonas Universitātes Bērbekas koledžas Humanitārās fakultātes dekāns un Angļu literatūras nodaļas vadītājs Dr. Tomass Hīlijs atsaucīgi uzņēma priekšlikumu par zinātnieku apmaiņu ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un solīja šo jautājumu apspriest ar kolēģiem, īpaši tāpēc, ka katedrai ir iestrādes par literatūras un kultūras procesiem Austrumeiropā.

Bez tam britu masu informācijas līdzekļi ievērojami paplašināja manas zināšanas par Apvienotās karalistes mūsdienu politisko un ekonomisko stāvokli, tautas dzīvesveidu un kultūras novitātēm. Šī informācija bagātinās Britu valstsmācības kursu, ko lasu LU Svešvalodu fakultātē.

Esmu pateicīga Latvijas Zinātņu akadēmijai par iespēju piedalīties apmaiņas braucienā un pavadīt trīs ražīga darba nedēļas Londonā. Tāpat izsaku pateicību Britu akadēmijai par uzturēšanās izdevumu segšanu un labo brauciena organizāciju.

Dr. philol. Ināra Penēze,
LU Svešvalodu fakultātes docente

2000. gada 22. septembrī plkst. 15.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1 promocijas padomes P-05 atklātajā sēdē

IRINA OĻEIŅIKOVA

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Elektroenerģijas sadales uzņēmumu zemsprieguma tīkla ekonomiskās efektivitātes palielināšanas tehnoloģija” doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing., prof. Valdis Uzārs (LJA), Dr. sc. ing., prof. Ilgvars Staltmanis (LEB), Dr. sc. ing. Ivars Zeidmanis (BEPA).

Ar disertāciju var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.

* * *

2000. gada 26. septembrī plkst. 15 RTU promocijas padomes P-02 atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. aud.

OĻEGS REVJAKINS

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Heterogēnas termoplastiskas kompozīcijas uz otrreizējo polimēru bāzes” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. inž. V. Bulmanis, Dr. h. ķīm. A. Alksnis, Dr. inž. J. Ozoliņš.

Ar disertāciju var iepazīties Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā.

* * *

Š. g. 29. septembrī plkst. 10 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 307. aud. promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

DAINA SAKTIŅA

par tēmu “Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanas iespējas Latvijas lauku attīstībā”.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing., prof. P. Rivža, Dr. habil. agr., prof. A. Špoģis, Dr. habil. oec., prof. E. Vanags.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2000. g. 29. augusta sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē Tatjanai Barinovai par promocijas darbu “Neorganisko jonu ietekme uz jonu apmaiņas ekstrahentu adsorbciju uz fāžu robežvirsmām starp ūdens un organiskiem šķīdumiem”.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.

Tajā pašā sēdē doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē piešķīra Verai Sergai par darbu “Anjonu (PdCl^2-₄, PtCl^2-₆) un katjonu (Ni²⁺) izdalīšanas kinētika un mehānisms no skābiem šķīdumiem ar šķidrām jonu apmaiņas membrānām elektriskā laukā”.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, atturas – nav, nederīgu biļetenu – nav.