Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  20. novembris: 19 (206)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem:

LZA goda loceklis, dzejnieks, publicists Māris Čaklais, LZA goda loceklis, emeritētais profesors sirds ķirurgs Ēvalds Ezerietis, LZA ārzemju loceklis, medicīnas zinātnieks profesors Jānis V. Kļaviņš (ASV), LZA akadēmiķis, bijušais Rīgas Tehniskās universitātes rektors profesors Egons Lavendelis, LZA akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente profesore Baiba Rivža, LZA akadēmiķis, bijušais Latvijas Universitātes rektors profesors Juris Zaķis;

par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem:

LZA goda doktore, emeritētā medicīnas zinātņu doktore Velta Bramberga, LZA akadēmiķis profesors Rihards Kondratovičs, LZA goda doktors, latviešu zinātnieks un publicists Dr. Tadeušs Puisāns (Kanāda).

Vēl no zinātniekiem ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti Lietuvas Universitātes docents, Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus, profesors, kardioķirurgs Āris Lācis, habil. med. doktors, profesors Ernests Gaudiņš, LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta profesors Vilnis Gulbis, medicīnas doktors, profesors Jevgēnijs Nemiro.

Latvijas Zinātņu akadēmijas

PILNSAPULCE

2000. gada 23. novembrī
plkst. 14.00
LZA Konferenču zālē
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1

DARBA KĀRTĪBA:

Ievadvārdi
LZA prezidents Jānis Stradiņš

2000. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana profesoram Mārtiņam Beķeram

Biokonversija tautsaimniecībai un veselībai
LZA Lielās medaļas laureāta Mārtiņa Beķera akadēmiskā lekcija

Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

Pārrunas

Balsu skaitīšanas komisijas ziņojumus

LZA Prezidijs

LZA Senāta izveidotās ekspertu komisijas ziņojums par jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūru izvērtēšanu 2000. gadā

2000. gada LZA jauno locekļu vēlēšanām izvirzīto kandidatūru izvērtēšana notika LZA 1999. gada 19. februāra pilnsapulces lēmumā noteiktajā kārtībā: š.g. septembrī–oktobrī notika kandidatūru iz skatīšana visās trijās nodaļās ar aptauju (aizklātā balsojumā); tālāk kandidatūras tika izvērtētas vēlēšanu ekspertu komisijā (J. Stradiņš, J. Ekmanis, I. Knēts, R. Valters, E. Grēns, V. Hausmanis, P. Zvidriņš), ku ra savā izvērtēšanas gala sēdē pulcējās š.g. 2. novembrī un sniedza ziņojumu LZA Senāta š.g. 7. novembra sēdē. Senāta sēdē no tika vispusīga kandidatūru izvērtēšana ar aizklātu balsojumu par kandidātiem.

Kandidātu izvērtēšanā Senāts balstījās gan uz nodaļu aptauju, gan ekspertu komisijas balsojuma rezultātiem; tika apsvērti arī ekspertu komisijai un tās locekļiem izteiktie zinātnieku sabiedrības pārstāvju viedokļi, kas īpaši centrējās uz pedagoģijas zinātnes stāvokli Latvijā un tās izvērtējuma nepieciešamību, kā arī skāra atsevišķu ZA locekļa kandidatūru atbilstību īstenā locekļa, korespondētājlocekļa, goda locekļa statusam. Senāta sēdē notika arī plaša diskusija par vairākiem princpiāliem jautājumiem un kandidatūrām. Publicējamā ziņojumā sniegti Senāta aizklātās balsošanas rezultāti, kas ne allaž sakrīt ar nodaļu aptauju balsojumu, ne ar ekspertu ko misijas balsojumu (arī šo balsojumu rezultāti tiek izsniegti LZA īstenajiem locekļiem, kuri š.g. 23. novembra pilnsapulcē piedalīsies galīgajā balsojumā par izvirzīto kandidatūru ievēlēšanu).

Vislielākā vērība tika pievērsta īsteno locekļu (akadēmiķu) kandidatūrām, kur uz š.g. Senāta 21. marta sēdē izsludinātajām 4 vakancēm tika pieteikti 7 kandidāti. Visi viņi LZA Senāta sēdēs 1999.–2000. g. ir nolasījuši zinātniskus referātus, šie referāti par kandidātu veikumu un pētījumu virzieni tika vispusīgi apspriesti un visos gadījumos guva pozitīvu vērtējumu. Arī nodaļas un ekspertu komisijā notikušajās diskusijās visi akadēmiķu kandidāti tika novērtēti kā cienīgi tikt ievēlēti par LZA īstenajiem locekļiem, taču formālajā slēgtajā balsojumā, izvērtējot prioritāru secību ievēlēšanai, komisijā atbalstu guva Tālava Jundža, Indriķa Muižnieka, Rafaila Rozentāla, Jāņa Bērziņa un Ivara Lāča kandidatūras (resp., 5 kandidāti). Ievērojot šādus balsošanas rezultātus komisijā, kā arī apstākli, ka nodaļu slēgtajās aptaujās atbalstu ir guvuši visi akadēmiķu vakancēm izvirzītie kandidāti, komisijas vairākuma viedoklis nosliecas par labu ierosinājumam, ka akadēmiķu (īsteno locekļu) vakanču skaits 2000. gada vēlēšanām būtu palielināms no 4 uz 6 (pa 2 vakancēm uz katru nodaļu), un galīgā balsošana pilnsapulcē par akadēmiķu vakancēm būtu jāveic atsevišķi trijās zinātņu grupās (fizikas – matemātikas, bioloģijas – medicīnas un humanitārās – sociālās zinātnes). Senāts pieņēma lēmumu palielināt LZA īsteno locekļu vakanču skaitu līdz 6 kopējā konkursā.

Tādā kārtā Senāts ieteicis ievēlēšanai par akadēmiķiem sekojošus kandidātus: juristu un politologu Tālavu Jundzi (19 : 0 : 0), biologu Indriķi Muižnieku (19 : 0 : 0), mediķi Rafailu Rozentālu (18 : 1 : 0), vēsturnieku Jāni Bērziņu (16 : 3 : 0), fiziķi Ivaru Lāci (15 : 4 : 0), valodnieci Daci Markus (13 : 6 : 0), matemātiķi Uldi Raitumu (11 : 6 : 2). Visi kandidāti ir plaši pazīstami, erudīti zinātnieki vai zinātnes organizatori, kuru devums attiecīgajās jomās guvis visai atzinīgu vērtējumu kolēģu vidū arī ārpus Latvijas. Jāpiebilst, ka fiziķa un jaunievēlētā LU rektora I. Lāča kandidatūra virzīta tieši uz akadēmiķa vakanci, apejot korespondētājlocekļa statusu, taču šādi precedenti LZA vēlēšanu procesā jau agrāk ir pietiekami izplatīti (J. Ērenpreiss, A. Mālmeistars,  G. Vanags,  A. Ieviņš,  K. Bambergs,  G. Teteris, O. Lielausis, M. Auziņš u.c.).

Ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem Senātā atbalstīti sekojoši kandidāti Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā:

fizikā (1 vakance, 2 kandidāti) – Ruvins Ferbers (17 : 2 : 0), Aleksejs Kuzmins (12 : 7 : 0);

enerģētikā (1 vakance, 1 kandidāts) – Pēteris Šipkovs (17 : 2 : 0),

astronomijā (1 vakance, 2 kandidāti) – Edgars Bervalds (18 : 0 : 1),

informātikā/matemātikā (1 vakance, 1 kandidāts) – Aivars Zemītis (16 : 2 : 1).

Jāpiebilst, ka LZA FTZN sēdē atbalstu guva abi kandidāti – gan Māris Ābele, gan Edgars Bervalds (astronomijā), gan Ruvins Ferbers un Aleksejs Kuzmins (fizikā). Visās izvērtēšanas instancēs tika atzīmēta M. Ābeles darbu augstā kvalifikācija. Ekspertu komisija uzskata, ka neievēlēšanas gadījumā nākamajā gadā kandidātiem abās nozarēs jādod iespēja startēt vēlreiz, izsludinot korespondētājlocekļu vakances attiecīgajās nozarēs.

Ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem Senātā atbalstīti sekojoši kandidāti Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā:

materiālzinātnes (1 vakance, 2 kandidāti) – Jānis Grabis (16 : 2 : 1), nodaļa atbalstīja arī Valda Kaļķa kandidatūru,

ķīmija (1 vakance, 1 kandidāts) – Grigorijs Veinbergs (17 : 1 : 1),

ģeoloģijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Vitālijs Zelčs (17 : 1 : 1).

Ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem Senātā atbalstu guva sekojoši kandidāti Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā:

arheoloģijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Andrejs Vasks (18 : 1 : 0),

valodniecībā (1 vakance, 1 kandidāts) – Brigita Bušmane (19 : 0 : 0),

filozofijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Igors Šuvajevs (17 : 2 : 0),

pedagoģijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Tatjana Koķe (11 : 7 : 1).

Visas šīs kandidatūras tika apspriestas un guva atbalstu zinātņu nodaļās. Ekspertu komisijā neguva atbalstu kandidatūra pedagoģijā, diskutējot no dažiem zinātnieku sabiedrības pārstāvjiem saņemtos aizrādījumus par pedagoģijas zinātnes pašreizējo stāvokli Latvijā (gan pamatievirzi, gan doktorantu un maģistrantu sagatavošanas kvalitāti, gan izglītības teorētisko principu formulējumā IZM), iesakot vispirms plaši un publiski izvērtēt šīs nozares stāvokli Latvijā un tikai pēc tam lemt par pedagoģijas zinātņu pārstāvniecību Zinātņu akadēmijā. Toties Senātā pēc plašas diskusijas tika atbalstīta T. Koķes kandidatūra, vienlaikus pievēršot uzmanību vispārējā stāvokļa izvērtēšanai pedagoģijas zinātnē Latvijā.

Ievēlēšanai par LZA goda locekļiem tika diskutētas vairākas kandidatūras, kā arī vēlreiz aplūkoti principi, saskaņā ar kuriem būtu ievēlami goda locekļi: tām būtu jābūt Latvijas zinātnes, kultūras, ekonomikas dzīvē pietiekami pazīstamām personībām, ar izciliem nopelniem, atpazīstamību un plašu skatu arī ārpus tiešās specialitātes. Izvērtēšanas komisija izteicās par divām vakancēm un pauda vienprātīgu atbalstu māksliniekam Ilmāram Blumbergam un radio inženierijas speciālistam, pedagogam un daudzu grāmatu autoram par radio, telefonijas, telegrāfa vēsturi un rūpnīcas VEF vēsturi, emeritētajam profesoram Jāzepam Ločmelim. Arī Senāts vienprātīgi atbalstīja šīs kandidatūras.

LZA ārzemju locekļu kategorijā uz 4 vakancēm tika izvirzīti 4 kandidāti. Atbalstu ekspertu komisijā guva Londonas universitātes profesors, Slāvu un Austrumeiropas studiju centra direktors, somugristikas speciālists – valodnieks un literatūrzinātnieks Maikls Brānčs (14 : 3 : 2), Upsalas universitātes profesors mediķis – farmakologs Jarls Vikbergs (18 : 0 : 1), Cincinati universitātes un Latvijas Universitātes profesors ķīmiķis – kodolmagnētiskās rezo nanses speciālists Georgs Pauls Kreišmanis (18 : 0 : 1) un ķīmiķe, Bar Ilan universitātes pētniece Izraēlā Regīna Žuka (17 : 1 : 1), kas ilgus gadus strādājusi Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un ir viena no pretvēža preparāta ftorafūra autorēm. Ekspertu komisijas sēdē tika atzīmēts, ka profesora M. Brānča kandidatūra nav iepriekš pietiekami apspriesta Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā, kuras sēdē nav piedalījušies kandidatūras izvirzītāji. Tika atzīts, ka turpmāk ārzemju locekļu kandidatūru popularizēšanai jāpievērš lielāka vērība, taču komisija un Senāts M. Brānču atbalstīja, jo viņš organizē un atbalsta latviešu, Latvijas studentu – filologu sagatavošanu Londonas universitātē, britu speciālistu līdzdalību Valmieras vasaras skolā svešvalodu studentiem un savos starptautiski pazīstamajos pētījumos par somugristiku (ir Oulu universitātes goda doktors) ir atklājis jaunus faktus par pazīstamo A. Šegrēna “lībiešu ekspedīciju” Kurzemē un Vidzemē, publicējot agrāk neizdotus Šegrēna rokrakstus. Londonas universitātē Slāvu un Austrumeiropas nodaļā tiek komplektēti arī latviešu zinātniskās literatūras izdevumi, t. sk. arī LZA izdevumi.

Komisijas un Senāta sēdē tika atzīmēts, ka izvirzīto kandidātu, īpaši akadēmiķu, ievēlēšana darītu LZA sastāvu “jaunāku” un mobilāku, mazliet harmonizētu attiecības zinātņu jomu starpā. Taču joprojām aktuāla paliek jaunu LZA locekļu piesaistīšana informātikā, socioloģijā, politoloģijā, vēstures zinātnē, ekonomikā (resp., sociālajās zinātnēs vispār). Arī vairākās citās nozarēs akadēmiķu sastāvs noveco, tādēļ īpaša vērība pievēršama jaunākās paaudzes izcilāko pētnieku identificēšanai un iesaistīšanai LZA aktivitātēs. To varētu panākt, gan ievēlot jaunus locekļus, gan veidojot tematiskas komisijas Latvijai un zinātnei aktuālās nozarēs ar jaunu zinātnieku līdzdalību, lai Zinātņu akadēmijā neveidotos paaudžu pārrāvums. Taču šī atjaunināšana nedrīkstētu būtiski pazemināt Akadēmijas kvalitāti, un jaunu personu piesaistē allaž vērā ņemams kvalitātes faktors.

Jānis Stradiņš,
LZA ekspertu komisijas priekšsēdētājs

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents JĀNIS STRADIŅŠ:

pārliecinošai, sabiedrību vienojošai”

Cienījamie konferences dalībnieki! Man ir liels gods un patīkams pienākums sveikt še, Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās, jaunos pētniekus, kas rīko konferenci par Eiropas integrācijas aktualitātēm. Sirsnīgi sveicu ārlietu ministru Induli Bērziņu un Francijas vēstnieci Latvijā Luīzu Avonas kundzi, tāpat Eiropas Komisijas administrācijas dalībniekus Dr.h.c. Bruno Deksni un Jāni Folkmani, kas laipnā kārtā raduši laiku un iespēju piedalīties šajā konferencē ar uzrunām un ziņojumiem. Pateicos konferences organizētājiem – LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centram, tā vadītājam LZA korespondētāj loceklim Tālavam Jundzim un Sociālo tehnoloģiju augstskolai, tās rektoram Jurim Celmiņam – un vēl gribu atzīmēt, ka lielu atsaucību konferences sagatavošanā parādījusi Rīgas Stradiņa universitāte, tās Eiropas Integrācijas institūts ar direktori docenti Ilzi Ostrovskas kundzi un Vidzemes Augstskola.

Latvija un Eiropa, Eiropa un Latvija – šie temati mūsu sabiedrībā nemitīgi tiek cilāti, un ne jau šajā konferencē, kuras visi dalībnieki – jaunie, ne mazāk jaunie cilvēki – ir eirooptimisti vai vismaz eiroreālisti (Visvaldi Lāci šajā zālē neredzu), būtu kāds jāpārliecina, cik svarīgi Latvijai ir iestāties Eiropas Savienībā, tiklīdz mēs būsim tam gatavi, vai tas būtu 2004. vai 2006. gads. Tā ir viena no Latvijas politikas un saimniecības prioritātēm, ko gandrīz vienprātīgi atzīst mūsu politiskā un lielā mērā arī ekonomiskā elite. Taču dažs labs zem nieks, dažs labs pensionārs, arī citu kategoriju cilvēki, iespējams, domā ne gluži tā kā mēs šajā zālē. Mēs redzam, ka aptaujās pieaug eiroskeptiķu skaits. Tātad jāpārliecina Latvijas sabiedrība, arī ne pilsoņi, ka tieši mūsu valsts interesēs ir iekļūt Eiropas Savienībā, jāpārliecina ar konkrētiem argumentiem, paskaidrojot, kā tā Eirosa vienība īsti funkcionē, ar ko atšķiras tās federālisms, piemēram, no atjaunotā PSRS federācijas modeļa, kādu savas valdīšanas pēdējos gados mēģināja paust Mihails Gorbačovs, kādas problēmas, pat suverenitātes ierobežojumus izraisa līdzdalība ES un kādas priekš rocības tā rada. Kas notiks ar mūsu sabiedrību, ar mūsu demokrātiju, ar mūsu likumdošanu, ar mūsu drošību, ar mūsu ekonomiku, ar mūsu lauksaimniecību, ar mūsu tūrismu, ar mūsu augstāko izglītību un zinātni, ar mūsu robežām, iestājoties ES? Kas notiks ar mūsu naudu (jā, pat tieši ar monētām, es darbojos Latvijas Bankas monētu sižetiskajā komisijā, mēs nupat esam apstiprinājuši skaistu latu ar stārķi, kas vij ligzdu, citas monētas, vai tās nedrīkstēs vairs laist apgrozībā)? Te ir ļoti daudz psiholoģisku problēmu, kas var izraisīt pārpratumus. Ievērosim, ka latviešu sabiedrībā kā reakcija uz ilgstošu suverenitātes zaudējumu PSRS ir radies saasināts nacionālisms, es teiktu, ne tikai nacionālās pašapziņas kāpums, bet patiešām nacionālisms (un deputāts Dobelis saka, ka no tā nevajag kaunēties, un viņam Lestenē aplaudē tūkstotis lietus izmērcētu, ilgus gadus pazemotu cilvēku).

Latvijā diezgan spēcīgas ir arī izolacionisma tendences. Inteliģencē, tās prāvā daļā ir bažas par mūsu identitāti, nacionālo kul tūru, bažas par globalizācijas un kosmopolītisma sekām, par mazo valodu pastāvēšanu. Šajā konferencē Eiropas integrācija kā kultūras uzdevums nav aplūkota, bet ļoti būtiska ir arī tā. Visas tās nav tikai šķietamas konservatīvu, atpalikušu cilvēku bažas (mazām tautām vispār jābūt maķenīt konservatīvām, lai tās neizkustu lielajā pasaules jūrā), tās ir diezgan būtiskas, dramatiskas pretrunas, kuras tomēr – es esmu pārliecināts – var minimizēt, optimizēt, ja ne novērst pavisam. Medicīnā ir tāds jēdziens – imunitāte, un ir vielas, kas šo imunitāti koriģē, – imunomodulatori. Mēs, ķīmiķi, sintezējam gan imunostimulatorus, gan imunodepresantus, un tiem katram ir sava lietojamība atkarībā no organisma vainas. Kas Latvijā vairāk vajadzīgs – imunostimulatori vai imunodepresenti, varbūt harmoniskā sabiedrībā daļai cilvēku vajadzīgi vieni, daļai – otri? Katrā ziņā iestājai ES jābūt līdzsvarotai, pārliecinošai, sabiedrību vienojošai, tādai, kas dod jaunu demokrātijas kvalitāti.

Bet jautājumam ir arī otra puse – vai Eiropas Savienībai esam vajadzīgi mēs, Latvija, Austrumeiropa, vai bagātās, pārtikušās Eiropas sabiedriskā doma samierināsies ar to, ka šī bagātība būs jāpārdala? Šajā ziņā zīmīgas ir pēdējās iedzīvotāju aptaujas ES, kur Francija, Austrija, Lielbritānija, Vācija, Beļģija, piemēram, lielā mērā (vairāk nekā 50%) oponē Baltijas valstu uzņemšanai (Eurobarometer, 2000.X.). Citā ziņā zīmīga bija Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera šī gada 12. maija runa Berlīnes Humbolta universitātē, šķietami privāta runa, kas tomēr izraisīja plašas publiskas debates. Šajā runā, kā zināms, tika izvirzīts viedoklis par ES dibinātājvalstu “kodola Eiropu”, par “avangardu” un “gravitācijas centru”, ap kuru veidotos perifērija, gandrīz vai kā Rezerforda atoma modelī, kur ap kodolu riņķo elektroni. Tā laikam ir realitāte, taču vai tas nestāda zem jautājuma zīmes dalībvalstu vienlīdzības un solidaritātes principu, vai nedala Eiropu “bagātajos” un “nabagajos” uz ilgiem laikiem? Un vai neatrisinātās ES problēmas, eiro kursa problēma (kurš, šķiet, nupat gan it kā sāk stabilizēties, taču laikam ASV ekonomiskās attīstības tempu palielināšanās dēļ) neattālina jaunu dalībvalstu uzņemšanas perspektīvas, īpaši ja tās neraisa īstu uzticību savu reālo trūkumu vai pat apzināta nomelnojuma dēļ. Tādēļ mums ir svarīgi atklāt mūsu sabiedrības reālo stāvokli, to, kas traucē virzībai uz ES (tā varētu būt korupcija, neattīstīta infrastruktūra, tūrisma trūkums, atpalicība provinču reģionos, piemēram, Latgalē), lai ES tās iedzīvotāju vidū radītu labvēlīgāku priekšstatu par Latviju.

Starp citu, to kaut kādā mērā ir veicinājusi gan Hannoveres izstāde, gan mūsu Valsts prezidentes, ZA locekles Vairas Vīķes-Frei bergas, citu mūsu valstsvīru ārzemju braucieni, intervijas. To mēģinām veicināt arī mēs, ZA, attīstot attiecības ar citu valstu zinātņu akadēmijām, nupat, piemēram, ar Itālijas slaveno Accademia Nazzionale dei Lincei, kas palīdzēs travertīna pētījumos mūsu Brīvības pieminekļa restaurēšanā, ar Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmiju Vīnē, kas izsludinājusi īpaši Latvijai domātas “Fēliksa balvas”, mēs izvērtējam jauno un vecāko pētnieku darbus. Dažās zinātņu nozarēs mēs jau sen esam Eiropā, veidojas stabila sadarbība, bet tas jāparāda. Šis uzdevums mums jāveic kopā ar ES dalībvalstīm, piemēram, provinču, reģionu pacelšanai nāk īpaši fondi no ES, un te jāpierāda, ka esam gatavi tos saņemt, izlietot. No tā būs atkarīga mūsu reputācija, vai Latvijas vārdam būs laba skaņa, vai vispār šis vārds “Latvija” ierindas spāņiem, itāļiem, grieķiem, frančiem, vāciešiem kaut ko izteiks (ar Ziemeļvalstīm ir labāk).

Tās visas ir vairāk vai mazāk zināmas patiesības, tās sludina Eiropas kustība Latvijā, pie kuras dibinātājiem man ir gods piederēt, popularizē prese, piemēram, “Diena”. Jautājam vienīgi, vai šo patiesību pārlieku bieža un nereti nekvalitatīva, pārāk jūsmīga atkārtošana nerada daļā sabiedrības alerģiju. Tādēļ sabiedrībā, manuprāt, jāuztur arī veselīga kritika, veselais saprāts.

Latvijas nākotnei, arī tās izvēlei par labu ES izšķirīga būs jaunatnes nostāja, jo jaunatne ir dinamiskākā, aizspriedumiem, tradīcijām mazāk apgrūtinātā sabiedrības daļa, kurai izšķirīgais vārds pieder jau tāpēc, ka jauniem būs relatīvi ilgāks uzturēšanās laiks šajā pasaulē nekā vecajiem, kas savu laiku jau pa daļai nodzīvojuši. Tieši tādēļ mūs iepriecina, ka šī konference ir jauno konference, ka konferencē ar ziņojumiem uzstājas 14 studentu, ka dalībnieku vidū ir jauns docētājs – politisko zinātņu maģistrs un doktorants Veiko Spolītis. Šie jaunie pētnieki pārstāv politiskās zinātnes un tiesību zinātnes programmas, un šāda veida speciālistu mums trūkst Latvijas ZA; kas zina, vai kāds no runātājiem nākotnē nebūs ZA loceklis vai vismaz – jau agrāk – kādas ZA balvas ieguvējs. Konferences materiālus paredzēts publicēt atsevišķā izdevumā, darot tos pieejamus visu Latvijas augstskolu studentiem, citiem interesentiem. Ceru, ka līdzās vairāk vai mazāk atzītām patiesībām te izskanēs arī oriģināli viedokļi, pašu sameklēti argumenti.

Novēlu radošu atmosfēru, diskusijas un vēlreiz sveicu visus Eiropā, šajā ērmīgajā, tā kā vecmodīgajā zālē, kas tomēr arī ir Eiropa. Izsaku stingru pārliecību, ka Latvija kļūst eiropeiskāka un tā noteikti kļūs par ES dalībnieci. Latvija savu izvēli būtībā jau izdarījusi, tai nav citu saprātīgu alternatīvu, un tieši Eiropā ir mūsu saknes.

23. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dome piešķīra Paula VALDENA medaļas Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram Latvijas ZA akadēmiķim profesoram Edmundam LUKEVICAM par izciliem sasniegumiem elementorganisko savienojumu ķīmijā, Latvijas ZA akadēmiķei RTU emeritētajai profesorei Emīlijai GUDRINIECEI par izciliem sasniegumiem organiskajā ķīmijā un Latvijas ZA akadēmiķim RTU emeritētajam profesoram Ojāram Neilandam par izciliem sasniegumiem organiskajā ķīmijā.

7. novembrī Rīgas galerijā atklāja LZA goda locekļa Jāņa Strupuļa personālizstādi “Zīmējumi. Gleznas”.

7. novembrī, notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra un Sociālo tehnoloģiju augstskolas rīkotā jauno pētnieku konference “Eiropas integrācijas aktualitātes”. Konferencē piedalījās triju Latvijas augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes, Sociālo tehnoloģiju augstskolas un Vidzemes Augstskolas – 12 studenti ar referātiem un ziņojumiem par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un ar to saistītajām problēmām. Konferences pirmajā daļā dalībniekus uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un ES prezidējošās valsts Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona. Latvijas studentu zināšanas par ES izvērtēja Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis, bet otrs Latvijas pārstāvis no Eiropas Komisijas Jānis Folkmanis studentiem stāstīja par ES konstitūciju un dalībvalstu suverenitāti. Konferences viesi atbildēja arī uz studentu jautājumiem un paskaidroja izteiktos eirooptimistiskos viedokļus un dažādās prognozes par Latvijas vietu nākotnes Eiropā.

9. novembrī LZA goda locekle Elza Radziņa Nacionālā teātra Mazajā zālē priecēja savus skatītājus, 50. reizi spēlējot “Pilnos auļos”.

11. novembrī Māmuļā klausītājus gaidīja Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas un Latvijas Komponistu savienības sarīkotais koncerts “Leonīds Vīgners savos skaņu tēlos”. LZA goda loceklis diriģents un komponists L. Vīgners 10. novembrī atzīmēja savu 94. dzimšanas dienu.

15. septembrī LZA izstāžu zālē un prezidija foajē atklāja akvarelistes Ausmas Krūmiņas akvareļu izstādi “Skata un dvēseles priekam”. Izstādē redzami ziedu un Vecrīgas gleznojumi.

15. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika LZA un Latvijas Reģionālā arhitektūras akadēmijas kopsēde “Prof. arhitekta Osvalda Tīlmaņa (1900–1980) radošais mantojums”.

Ievadvārdus teica LZA prezidents J. Stradiņš. Tiem sekoja referāti: “O. Tīlmanis profesionālajā vidē” (LRAA prezidents I. Strautmanis), “Profesors O. Tīlmanis – arhitekts, 20. gs. 60.–70. gadu arhitektu paaudzes audzinātājs” (LZA un LRAA īstenais loceklis J. Krastiņš), “O. Tīlmanis – jauna ceļa gājējs Rīgas arhitektūrā” (LZA goda loceklis V. Apsītis), “Profesors O. Tīlmanis – skolotājs, kolēģis un draugs” (LRAA īstenais loceklis J. Skalbergs), “LZA Augstceltne šodien un rītdien: saturs un problēmas” (LZA viceprezidents J. Ekmanis, LZA lietu pārvaldnieks V. Kozlovskis). Atmiņās par O. Tīlmani dalījās LZA īstenais loceklis I. Knēts, LRAA īstenais loceklis J. Lejnieks u. c.

LZA sēžu zālē otrajā stāvā atklāja Osvalda Tīlmaņa cilni – Latvijas Arhitektūras muzeja dāvinājumu Latvijas Zinātņu akadēmijai. Ciļņa autors – arhitekts Viesturs Frišenfelds. Turpat skatāma arī Osvalda Tīlmaņa radošajam mantojumam veltīta izstāde, kas būs aplūkojama līdz LZA pilnsapulcei š. g. 23. novembrī.

15. novembrī Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija kopā ar Latvijas Komponistu savienību un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju bija sarīkojusi vācu komponista Filipa Jarnaha (1892–1982) kamermūzikas koncertu. To atbalstīja Vācijas vēstniecība Latvijā un Gētes institūts. Koncertā dzeju lasīja Ulrike Jarnaha, muzicēja Lucija Jarnaha (klavieres), Kristīne Zadovska (mecosoprāns), Romualds Kalsons (klavieres), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēki un studenti.

17. novembrī Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītu svinīgu sarīkojumu ar koncertu. Pēc RLB priekšsēža Jāņa Streiča un LZA prezidenta Jāņa Stradiņa uzrunām koncertu sniedza RLB sieviešu koris “Ausma”, Igaunijas Zinātņu akadēmijas vīru koris un RLB Latvijas Nacionālais vīru koris. Koncertu kuplināja Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska.

Latvijas Zinātnieku savienībā

7. novembrī LZS valdes sēdē vispirms bija informācija par Nevalstisko organizāciju centra (NOC) forumu, kurā LZS pārstāvēja šo rindu autors. Galvenā uzmanība forumā tika vērsta uz nevalstisko organizāciju iesaistīšanos dažādos projektos. Arī mūsu organizācijai vajadzētu izmantot NOC piedāvātos projektu konkursus, un tāpēc katrs no valdes locekļiem saņēma LZS biedru sarakstu, lai to (kopā ar saviem kolēģiem) izvērtētu. Proti, kurš no mūsu kolēģiem var iesaistīties projektu izstrādāšanā, konsultēt vai izvērtēt projektus. Lūdzu kolēģus būt drošiem un atsaucīgiem uz šo valdes iniciatīvu. Valde piekrita ierosinājumam sagatavot informatīvu bukletu par LZS, lai to varētu izplatīt iespējami plašāk.

LZS grāmatvede A. Draveniece ziņoja par LZS finansu stāvokli, kas ir apmierinošs. Liela pateicība SIA Dati, kas pēc mūsu lūguma iedeva mums jaunu datoru, lai varētu gatavot kongresa materiālus. Mūsu finanses atļauj finansēt programmatūras iegādi, bet ne vairāk.

Mūsu sekretāres veikušas žurnāla “Revue Baltique” krājumu uzskaiti, un varam piedāvāt interesentiem 480 eksemplārus no žurnāla 1940. g. 1. numura faksimilizdevuma, 755 – no tā paša gada 2. numura faksimilizdevuma un 615 – no 1991. g. 1. numura. Tas būs dāvinājums no mums, tāpēc, lūdzu, zvaniet sekretārei A. Draveniecei un papildiniet savas bibliotēkas.

Turpinās II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa gatavošana, pavisam drīz saņemsiet Aicinājumu iespiestā variantā.

Valde nolēma ieteikt Latvijas Radošo savienību Domes sastāvā R. Bebri, A. Blinkenu un J. Štrauhmani.

Sākam apkopot un sakārtot dokumentus, lai pamazām veidotu mūsu organizācijas vēsturi – desmit gados šis tas ir pazudis, šis tas piemirsies. Lūdzu LZS vecbiedrus atsaukt atmiņā un fiksēt uz papīra to laiku, kad ar mums rēķinājās vara. Varbūt atmiņās slēpjas arī kāds padoms, kā atjaunot LZS lomu “varas gaiteņos”. Es, ticu, ka mēs to spējam, bet kā sākt?

Nākošā valdes sēde notiks 19. decembrī plkst. 15.00, 611. a telpā, mūsu istabā. Lūdzu, sameklējiet LZS apliecības un pārbaudiet, vai tās ir pagarinātas.

J. Štrauhmanis,
LZS valdes priekšsēdētājs

Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas attīstības plānošanā problēmas

Ģeoloģiskā uzbūve un reljefs veido fizikālo pamatni, uz kuru balstās saimnieciskā un cita veida darbība. Resursi, tajā skaitā ģeoloģiskās vides resursi, ir teritorijas plānojuma dabas pamatnes komponenti. Latvijas zemes dzīles spēj nodrošināt dažādus ražošanas izejmateriālus un dzīvībai nepieciešamos dabas resursus.

Mērķtiecīgi orientētas ģeoloģiskās informācijas nepieciešamību attīstības plānošanas vajadzībām nosaka:

• tiesību akti par teritorijas attīstības plānošanu Latvijā, reģionālās attīstības koncepcijas programmas un plāni;
• pieaugoša cilvēka ietekme uz vidi un valsts vides aizsardzības politika;
• Latvijas ilgtspējīgas saimniekošanas sistēmas attīstība, kas balstās uz videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu, dabas daudzveidības saglabāšanu;
• ietekmes uz vidi novērtējuma procesa sistēmas ieviešana plānojumos un projektos.

Ģeoloģiskās informācijas saturs un izmantošanas attīstības
plānošanā

Ģeoloģiskās informācijas izmantošana, kā arī zemes dzīļu bagātību iekļaušana attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā ir svarīga, lai:

• apzinātu teritorijas ģeoloģisko potenciālu (derīgo izrakteņu izplatību, veidus, krājumus un nodrošinātību ar tiem, saimnieciski izmantojamos zemes dzīļu nogabalus un ģeoloģiskos dabas pieminekļus);
• gūtu priekšstatu par derīgo izrakteņu kvalitāti un ieguves apstākļiem;
• analizētu derīgo izrakteņu un zemes dzīļu nogabalu efektīvas izmantošanas iespējas;
• sekmētu teritorijas līdzsvarotu attīstību un sabalansētu derīgo izrakteņu ieguves intereses ar citu zemes lietojuma veidu vajadzībām, dabas aizsardzības un citiem plānošanas mērķiem.

Attīstības plānos ģeoloģiskais potenciāls uzlūkojams kā attīstības priekš nosacījums, bet teritorijas plānojumā – nozīmīgākie derīgie izrakteņi un atradnes, ģeoloģiskie dabas pieminekļi un daļēji arī zemes dzīļu nogabali, kopā ar ģeoloģiskās vides paaugstināta riska apvidiem – darbojas kā ierobežojumi.

Teritoriju attīstības plānošanas vajadzībām domātajai ģeoloģiskajai informācijai jābūt iespējami konkrētai, lietišķai, viegli uztveramai un papildināmai.

Pirmais solis ģeoloģiskās informācijas sagatavošanā ir teritorijas ģeoloģiskā potenciāla karšu sastādīšana, kam seko derīgo izrakteņu nozares plānošana.

Ģeoloģiskais potenciāls ir teritorijas ģeoloģisko resursu kopums, kuru veido zemes dzīļu nogabali, kuros iespējama zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, derīgo izrakteņu izplatības areāli un atradnes, kā arī aizsargājamie ģeoloģiskie dabas objekti. Tas parāda teritorijas pievilcību no ģeoloģisko interešu viedokļa. Ģeoloģiskā potenciāla saturs un detalitātes pakāpe mainās atkarībā no teritorijas plānošanas līmeņa un uzdevumiem.

Derīgo izrakteņu nozares plānošana aptver:

• derīgo izrakteņu izplatības un krājumu novērtēšanu;
• derīgo izrakteņu ieguves un izmantošanas analīzi;
• derīgo izrakteņu izmantošanas stratēģijas izstrādi;
• derīgo izrakteņu ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu;
• rekultivācijas pasākumu noteikšanu.

Teritoriju plānojumos īpaša loma jāatvēl ģeoloģiskajām kartēm, jo tās sniedz mērķtiecīgu ģeoloģiskās informācijas apkopojumu, nodrošina informācijas telpisko piesaisti un vizuālo uztveri. Ģeoloģiskajām pārskata kartēm jākalpo kā galvenajam informācijas avotam teritorijas plānojuma speciālo ģeoloģisko karšu sastādīšanai. Speciālās ģeoloģiskās kartes sniedz priekšstatu par teritorijas saimnieciskās izmantošanas iespējām, ar to saistītajiem ierobežojumiem un potenciālo risku.

Teritorijas attīstības plānošanā reāli izmantojama ir tikai VĢD uzkrātā ģeoloģiskā informācija. Tā ir vislabāk sistematizēta un pie ejama lietotājiem. Pārējā ģeoloģiskā informācija var būt nepie ciešama un izmantojama tikai izņēmuma gadījumos. Līdz šim valstī dažādi projekti, kuri saistās ar ģeoloģiskās informācijas sagatavošanu un izmantošanu, ir slikti koordinēti, piemēram, teritoriju plānošana un atkritumu saimniecības  sakārtošana.

Ģeoloģijas nozares pilnvērtīgu iekļaušanos teritoriju plānošanas procesā aizkavē tas, ka:

• ģeoloģiskā informācija nav mērķtiecīgi strukturēta un satura ziņā saskaņota ar teritoriju attīstības plānojuma mērķiem un uzdevumiem;
• plānošanas teritorijām ir atšķirīgs ģeoloģiskās izpētes detālums, kas rada nevienlīdzīgus priekšnoteikumus šo teritoriju ģeoloģiskā potenciāla novērtēšanai un attīstībai nākotnē;
• kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, VĢD tiek veikta ģeoloģiskās informācijas atjaunošana. Ģeoloģiskās kartes 1:200 000 mērogā (kvartāra un pirmskvartāra nogulumiem) bija plānots atjaunot līdz 2004. gadam, tomēr, pateicoties jaunu tehnoloģiju ievie šanai, darbu paredzēts pabeigt līdz 2002. gadam. Ar atjaunotajām kartēm jau ir nodrošināti Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Dobles un Jelgavas rajoni. Karšu komplekti nesatur hidroģeolo ģiskās kartes, šī informācija ietverta pēdējos gados izdotajā pār skata literatūrā un apkopojumos par pazemes ūdeņu resursiem un to aizsardzību.

Ģeoloģiskās informācijas izstrādei ir jārealizējas kā teritoriju attīstī bas plānošanas sastāvdaļai, aptverto visu valsts teritoriju. Efektīva ģeoloģiskās informācijas sagatavošanas un tās realizācijas mehānisma radīšanai ir nepieciešams institucionāls, finansiāls, tehnisks un organi zatorisks nodrošinājums, papildus finansējums, tehniskais aprīkojums un speciālistu izglītošana.

Kā organizatoriskā nodrošinājuma viens no pamatelementiem var kļūt Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, kurai būtu jānodrošina mērķtiecīga speciālistu sagatavošana ar mērķi:

• palielināt iespējas ģeoloģijas un ģeogrāfijas akadēmisko studiju programmās apgūt praktiskās iemaņas tālizpētes metodēs, ekonomiskajā un derīgo izrakteņu ģeoloģijā, hidroģeoloģijā, ģeoķīmijā un ģeogrāfisko informācijas sistēmu izmantošanā;
• pievērst pastiprinātu uzmanību ģeoloģijas lauka kursos ģeoloģiskās, it īpaši kvartāra nogulumu un reljefa formu, kartēšanas metožu apguvei;
• veicināt mācību līdzekļu un integrēta lietišķās ģeoloģijas stu diju kursa sagatavošanu;
• nepieciešamības gadījumā izstrādāt lietišķi orientētu ģeologa profesionālo studiju vai tālākizglītības programmu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdes

2000. gada 3. novembrī

Ģeoloģijai, atšķirībā no daudzām citām dabaszinātņu nozarēm, raksturīga teorētisko un lietišķo pētījumu jautājumu loka cieša saistība ar konkrētas teritorijas ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām. Tāpēc Latvijā dominē devona un kvartāra sistēmas ģeoloģisko veidojumu un attiecīgu ģeoloģiskās attīstības vēstures posmu pētījumi. To rezultāti tiek atspoguļoti vietējos un starptautiskajos zinātniskajos izdevumos, regulāri tiek izdots žurnāls “Latvijas ģeoloģijas vēstis”. Latvijā rīko starptautiskus seminārus un konferences, savukārt Latvijas ģeologi piedalās vairāku starptautisku savienību vadībā un darbā, kā arī starptautisko programmu un projektu realizēšanā.

Diemžēl, ģeoloģiskā informācija par Latviju ir vairāk nekā 20–40 gadu veca un atbilst ģeoloģiskās izpētes detalitātei mērogā 1:200 000. Salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm un ES kandidāt valstīm tā par pakāpi atpaliek informācijas detalitātes ziņā un ir novecojusi sakarā ar ģeoloģiskās kartēšanas darbu pārtraukšanu Latvijā. Tādējādi Latvija ir vienīgā valsts starp ES loceklēm un kandidātēm, kur nenotiek ģeoloģiskā kartēšana un, līdz ar to, ģeoloģiskās informācijas aktualizēšana. Tikai atsevišķām teritorijām, kas aizņem 1/3 no Latvijas platības, ir veikta ģeoloģiskā kartēšana mērogā 1:50 000. Atšķirīga teritorijas ģeoloģiskās izpētes detalitāte rada nevienlīdzīgus priekšnoteikumus atsevišķu reģionu un novadu ģeoloģiskā potenciāla novērtēšanai un to attīstībai nākotnē.

Nepietiekošs nozares finansējums kavē teorētisko pētījumu un praktisko darbu veikšanu vairākās svarīgās ģeoloģijas jomās, likumdošanā paredzēto ģeoloģiskās informācijas iegūšanu, praktiski nenotiek derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes darbi, izveidojies jaunas ģeoloģiskās informācijas krass deficīts, jo ļoti ierobežotā apjomā veic lauka pētījumus, tajā skaitā ģeoloģiskā riska rajonos. Nepieciešams izveidot Zemes dzīļu monitoringa sistēmu, pirmkārt, hidroģeoloģijas un derīgo izrakteņu ieguves jomās. Materiāli tehniskā bāze ģeoloģiskiem pētījumiem ir novecojusi un neatbilst mūsdienu zinātnes un tehnoloģijas prasībām.

Sakarā ar to, ka no 1952. līdz 1989. gadam ģeologi Latvijā netika gatavoti, Latvijā pašlaik ir vērojams kvalificētu speciālistu trūkums. Latvijas Universitāte ir valstī vienīgā augstskola, kurā tiek realizētas ģeoloģijas studijas, pie tam visos studiju līmeņos. Pēdējos gados reālais bakalaura un maģistra līmenī studējošo skaits ir stabilizējies un ir aptuveni 80 personas, no tām tikai 45 ir budžeta dotējamie studenti.

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde nolemj:

1. Sakarā ar ģeoloģijas speciālistu akūto trūkumu lūgt Augstā kās izglītības padomi un Izglītības un zinātnes ministriju palielināt uzņemamo valsts budžeta dotējamo studentu skaitu ģeoloģijas akadēmisko studiju programmās.

2. Ieteikt VARAM risināt jautājumu par 1:50 000 mēroga ģeoloģiskās kartēšanas darbu atsākšanu Latvijā.

3. Ieteikt VARAM sekmēt ģeoloģiskās informācijas datu bāžu tālāko izveidi un attīstību.

4. Pilnveidot Zemes dzīļu monitoringa sistēmu.

5. Atzīt par nepieciešamu izvērst sadarbību ģeoloģijas un ķīmijas tehnoloģijas jomā jaunu tehnoloģiju izstrādei un Zemes dzīļu resursu racionālai izmantošanai.

Apbalvo ievērojamākos Latvijas ķīmiķus un labākos ķīmijas skolotājus

No kreisās: Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns akadēmiķis V.Kampars,
a/s "Grindeks" padomes priekšsēdētājs V.Jākobsons un "Grindeks pārstāvis V.Skrīvelis
ar farmaceitisko firmu godalgotajiem ķīmijas skolotājiem

Vienlaicīgi jau otro gadu par izcilu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā ķīmijas nozares studijām uzņēmums Grindeks pasniedza prēmijas arī labākajiem Latvijas ķīmijas skolotājiem. Šogad par ieguldīto darbu audzēkņu sagatavošanā Rīgas Tehniskās universitātes studijām ķīmijas fakultātē prēmijas simts latu apmērā saņems seši ķīmijas skolotāji – Inta Bombize un Anna Tarvide – Rīgas Valsts tehnikums, Svetlana Arhipova – Rīgas Universālā komercskola, Alla Juzefoviča – Liepājas 12. vidusskola, Nataļja Vasiļjeva – Latgales Transporta koledža, Māris Siliņš – Pļaviņu ģimnāzija.

Prēmējot labākos ķīmijas skolotājus Latvijā, īpaši priecē fakts, ka tādi ir ne tikai Latvijas galvaspilsētā, bet arī lauku rajonos – Kurzemes un Latgales reģionos. Tas sasaistās arī ar vēsturiskajām tradīcijām, jo tieši šā gada Paula Valdena medaļas laureāti izcilie ķīmiķi – Edmunds Lukevics un Ojārs Neilands ir liepājnieki, bet Emīlijas Gudrinieces dzimtā puse ir Latgale. Tas apliecina, ka minētajos rajonos gadu gaitā ieguldīts nopietns darbs ķīmijas nozares popularizēšanā un aktīvas zināšanu apguves veicināšanā jau skolas gados.

“Apstrādājošās rūpniecības daļa, kurā nozīmīgu vietu ieņem ķīmijas izejvielu vai komponentu pārveide produktā, ir vienīgā, kas rada jaunus materiālus, jaunas vielas un jaunas kompozīcijas. Tādēļ ķīmiķu, ķīmijas tehnologu, farmācijas un materiālzinātņu speciālistu uzdevums ir nodrošināt tās attīstību,” uzsver Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Valdis Kampars. “Ir nepieciešams apzināties, ka nozare sākas ar talantīgu jaunu cilvēku ienākšanu tajā no vidējās izglītības līmeņa, turpinās ar studijām augstskolās un universitātēs, vēlāk seko darbs ražošanā, zinātniskie pētījumi, jaunu teoriju un tehnoloģiju izstrāde. Nozares pamatkodols ir vidējās izglītības līmeņa skolēni un skolotāji, augstskolu studenti un pasniedzēji, ražošanas uzņēmumi un zinātnieki. Tādēļ jo īpaši atzinīgi vērtējama uzņēmuma Grindeks kā ražotāja prēmiju piešķiršana tiem skolotājiem, kuri gatavo studentus – nākošos augstākās kvalifikācijas speciālistus nozarei. Tā ir Grindeks iecere, kurai pakāpeniski pievienojas arvien jauni ražotāji. Gribu cerēt, ka saite: skola – augstskola – zinātnieki – ražotāji nākotnē kļūs aizvien spēcīgāka.”

Jaunatnes piesaistīšana studijām organiskajā ķīmijā ir arī svarīgs priekš nosacījums uzņēmuma Grindeks tālākai izaugsmei jaunu aktīvo vielu pētniecisko projektu realizācijā un, tātad, jaunu medikamentu ieviešanā ražošanā. Lai to veicinātu, 1999. gadā Grindeks iedibināja labāko ķīmijas skolotāju prēmēšanu. Situācijā, kad valsts piešķirtais finansējums Latvijas skolotājiem ir niecīgs, prēmiju pasniegšana ir nozīmīgs gan materiālais, gan emocionālais atbalsts tālākai viņu aktīvas darbības veicināšanai skolēnu apmācībā.

Vienlaicīgi uzņēmums Grindeks arī apzinās, ka, atbalstot ķīmijas skolotājus, tiek radīti labvēlīgi apstākļi jaunu, aktīvu un radošu darbinieku sagatavošanai darbam ķīmijas nozarē.

Neapšaubāmi pozitīvi prēmiju piešķiršanu vērtē paši skolotāji. Prēmijas saņēmēja Rīgas Valsts tehnikuma direktora vietniece mācību darbā Inta Bombize uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts, īpaši profesionālās izglītības skolās strādājošajiem skolotājiem, ir stimuls tālākai aktīvai darbībai. “Patlaban, vērtējot ķīmijas nozari kopumā, svarīgākais uzdevums ir saglabāt tajā jau sasniegto un to attīstīt, lai pēc gadiem iesāktais darbs nebūtu jāsāk no nulles. Tas attiecas gan uz ķīmijas tehnoloģijas, gan analītiskās un organiskās ķīmijas nozarēm. Šeit svarīgākais par ķīmijas priekšmetu audzēkņos radīt interesi jau skolas gados. Skolotāja uzdevums ir jauniešus, kas ķīmijas priekšmetu sāk apgūt četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecumā, mācēt ieinteresēt un vēlāk profesionāli noorientēt tālākas specialitātes izvēlē.”

Jāpiebilst, ka prēmētajiem skolotājiem tas ir izdevies. Piemēram, no Pļaviņu ģimnāzijas vien turpināt mācības ar ķīmijas zinātni saistītās fakultātēs šogad izvēlējušies seši skolas absolventi. Arī darba iespējas ķīmijas nozarē nākotnē paveras cerīgas gan uzņēmumu zinātniski pētnieciskajās laboratorijās, gan teorētiskajā apmācību darbā.

“Ķīmijas nozare no jauna kļūst populāra, pēdējos gados jo īpaši tā tiek saistīta ar vides zinātnēm, kas rada interesi audzēkņos,” pauž Pļaviņu ģimnāzijas skolotājs Māris Siliņš. “Priecē, ka Grindeks ir pirmais uzņēmums, kas radis iespēju atvēlēt līdzekļus skolotāju prēmēšanai. Tas ir ieguldījums, kas stimulēs skolotāju darba kvalitāti un veicinās skolēnu interesi ķīmijas priekšmeta apguvē.”

Solvita Cerecka,
A/s Grindeks Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece

Recte facti fecisse merces est.

Apbalvojums par pareizi paveiktu darbu ir pats paveiktais.

Seneka, “Vēstules”, LXXXI, 19

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā no sirds sveicam skaistā dzīves jubilejā!

Jūsu paveiktais latviešu valodniecībā, pedagoģijā un zinātnes organizācijā ar atzinību uzņemts zinātnes sabiedrībā, un tas vieš patiesu prieku un gandarījumu.

Vēlams veselību, laimi, prieku un veiksmi jaunu radošo ieceru piepildījumā.

Patiesā cieņā un sirsnībā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis  Viktors Hausmanis

Rīgā, 2000. gada 13. novembrī

Satura rādītājs

Promociju padomju priekšsēdētājiem

Pamatojoties uz LR Saeimas “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu” (pieņemts 16.10.1997) un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikumu (LR MK Noteikumi Nr. 127, 30.03.1999), promociju padomēm ir jānodod Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai disertācijas kopsavilkums drukātā formā (latviešu un angļu valodā) un disertācijas pilns teksts (drukātā vai elektroniskā formā) – katrai viens eksemplārs. Pilna disertācijas teksta eksemplārs glabājas arī tās universitātes bibliotēkā, pie kuras darbojas promocijas padome.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskā sadarbība ar ārzemju zinātniskajām institūcijām

Šajos līgumos noteiktas ekvivalentas apmaiņas kvotas, kuras izteic maksimālo laiku, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī uz līgumos noteiktajiem nosacījumiem.

Lai veiktu pētījumus kopējās programmās līgumu ietvaros nākošajā gadā, Latvijas zinātnieki tiek aicināti iesniegt pieteikumus LZA Starptautiskajā daļā, vadoties no LZA Prezidija 1996. gada 3. decembrī apstiprinātajiem “Noteikumiem un kārtību”, kuri ir spēkā arī 2001. gadā.

Ja Jums ir kopējā zinātniskā darba partneri augstākminētajās valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA Starptautiskajā daļā līdz 2001. gada 1. martam.

Papildus informāciju par līgumiem, atbilstošajām kvotām un apmaiņas nosacījumiem katrā valstī, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām var saņemt LZA Starptautiskajā daļā.

Telefons: 7227391.

Starptautiskā žurnāla 400. numurs

Žurnālu kopš 1965. gada izdod Latvijas Organiskās sintēzes institūts, tā pirmais redaktors bija akad. Solomons Hillers, pēc viņa nāves 10 gadus žurnālu vadīja akad. Jānis Stradiņš, tagad galvenais redaktors ir akad. Edmunds Lukevics.

Vairāk nekā 70 procentu publikāciju organiskajā ķīmijā skar dažādus heterociklisko savienojumu ķīmijas aspektus. Heterocikliskas strukturas ir daudzu ārstniecības vielu – gan dabas vielu un to analogu, gan sintētisko preparātu – pamatā. Heterocikliskie savienojumi – tie ir arī pesticīdi, organiskie scintilātori un pusvadītāji, krāsvielas, antioksidanti, fotosen sibilizatori, monomēri un polimēri, ekstraģenti, metālu korozijas inhibitori. Bez heterociklisko savie nojumu ķīmijas attīstības nav iedomājama mūsdienu medicīniskā ķīmija, nav iespējams risināt nedz vispārējās teorētiskās organiskās ķīmijas problēmas, nedz pētīt zāļu iedarbības mehānismus vai meklēt rūpniecisko atkritumu utilizācijas un detoksikācijas ceļus.

Žurnāls «Himija geterocikliceskih sojedinenij» ieņēmis cienīgu vietu attiecīgā profila žurnālu vidū. Tajā plaši pārstāvēti galvenie heterociklisko savienojumu ķīmijas centri, vispirms jau bijušajā Padomju Savienībā. Dibināts kā vissavienības, žurnāls pēc PSRS izjukšanas organiski pārtapa par starptautisku, grūtajā pārejas periodā ne tik vien pamatā saglabāja savus lasītājus un autorus, bet arī ievērojami paplašināja to loku. Par žurnāla popularitāti liecina arī tā augstais citējamības līmenis.

Pēdējos gados žurnālā publicēti Armēnijas, ASV, Baltkrievijas, Ēģiptes, Francijas, Gruzijas, Itālijas, Izraēlas, Japānas, Kazahijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Meksikas, Moldovas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Uzbekijas, Vācijas u.c. valstu zinātnieku darbi. Kopš 1992. gada žurnāls publicē rakstus arī angļu valodā.

Sākumā žurnāls iznāca 6 reizes gadā, bet no 1970. gada – katru mēnesi. 400 numuru – tas ir ap 400 apskatu, no tiem 58 iznāca 1997.–2000. gadā (apskatus žurnāls sāka publicēt 1970. gadā), gandrīz 12 tūkstošu rakstu. Regulāri tiek sniegta informācija par konferencēm un simpozijiem, disertāciju aizstāvēšanu, ievietotas jaunu grāmatu recenzijas un anotācijas, heterociklisko savienojumu ķīmijas jomā publicēto grāmatu un literatūras apskatu bibliogrāfija. Daļa žurnālā publicēto apskatu bija izdota vairākās grāmatās.

Lielu interesi izraisīja žurnāla speciālnumuri, sevišķi pēdējos gados, tai skaitā – veltīti penicilīna atklāšanas 70. gadadienai, slavenā Nīderlandes ķīmiķa, redkolēģijas locekļa profesora H. van der Plasa jubilejai, akadēmiķa A. N. Ņesmejanova piemiņai veltītie divi žurnāla numuri, kuros aplūkotas heterociklu elementorganiskās ķīmijas problēmas. Šovasar sakarā ar konferenci Balticum Organicum Syntheticum 2000 divi numuri bija veltīti Baltijas jūras valstu zinātnieku darbiem.

Kopš paša sākuma izdevniecība Plenum Publisher Corporation (patlaban Kluwer Academic/Plenum Publishers) Amerikā izdod žurnāla angļu versiju – Chemistry of Heterocyclic Compounds. Jau divus gadus sadarbībā ar mūsu amerikāņu un angļu partneriem Rīgas redakcija veic angļu versijas rediģēšanu un maketēšanu, bet no 2001. gada būs iespējams parakstīties arī uz tās elektronvariantu. Mēs augsti vērtējam šo sadarbību, jo tās rezultāti labvēlīgi ietekmē arī pamatversijas publikāciju līmeni.

Nenovērtējams ir žurnāla galveno redaktoru un to vietnieku, redkolēģijas locekļu, redaktoru un redakcijas ilggadējās atbildīgās sekretāres Irinas Gončarovas ieguldījums žurnāla pilnveidošanā, autoru audzināšanā, izglītošanā un līdz ar to pētījumu līmeņa celšanā. Šeit nevar nepie minēt profesoru Alekseju Kostu. Lielā mērā žurnāla panākumi ir viņa erudīcijas, zināšanu, neatlaidības un darba rezultāts. Īpaša pateicība pienākas mūsu reģionāliem redaktoriem profesoriem Marinai Jurovskai un Leonīdam Beļeņkijam no Maskavas. Un, kā jubilejas numurā raksta profesors Beļeņkijs, “400 žurnāla numuri – tas ir recenzentu, redaktoru un redakcijas darbinieku milzīga darba un mīlestības auglis. Solomons Hillers – žurnāla organizators, kas daudzus gadus uz priekšu noteicis tā virzienus un specifiskas īpatnības, bez S. Hillera šāsdienas notikums nebūtu iespējams”.

Žurnāla redkolēģijas loceklis profesors A. R. Katrickis no ASV, izdevniecības Kluwer Academic/Plenum Publishers direktors un izpildredaktors Kens Derhams, izpildredaktors Džons Hvangs jubilejas numurā pasvītro – mūsu žurnāls ir kā tilts starp heterociklu ķīmijas speciālistiem austrumos un viņu kolēģiem rietumos. Kā tai pašā numurā atzīmē akadēmiķis J. Stradiņš, žurnāls meklē jaunas pieejas, jaunus ceļus, jaunus autorus. Šīs tendences vieš optimismu attiecībā uz žurnāla turpmāko likteni dienās, kad pasaule ieiet nākamajā tūkstošgadē.

Konkurss

un informātikas institūts izsludina konkursu uz institūta direktora vietu

Personai, kas vēlas piedalīties konkursā, jāiesniedz “Nolikumā par vēlēšanām administratīvajos amatos Latvijas Universitātē” noteiktie dokumenti:

• LU rektoram adresēts pieteikums par piedalīšanos konkursā;
• dokumentu noraksti, kas apliecina zinātniskos grādus;
• dzīves un darba gājums (Curriculum vitae);
• publicēto darbu saraksts;
• institūta turpmākās darbības programma;
• citi dokumenti, ko pretendents vēlas pievienot pieteikumam, lai pilnīgāk raksturotu savu kvalifikāciju.

Aigars JIRGENSONS

par tēmu “Karbociklisko amīnu – potenciālo NMDA receptora antagonistu sintēze un īpašību izpēte”.

Recenzenti: Dr. habil. chem. M. Kļaviņš, Dr. habil. chem. J. Drēģeris un Dr. chem. M. Jure.

Ar disertāciju var iepazīties Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā un LU Ķīmijas fakultātē.

* * *

LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2000. g. 29. augusta sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē Tatjanai Borisovai par promocijas darbu “Neorganisko jonu ietekme uz jonu apmaiņas ekstrahentu adsorbciju uz fāžu robežvirsmām starp ūdens un organiskiem šķīdumiem”.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.

* * *

Latvijas Universitātes Filozofijas zinātņu nozares promocijas padome 2000. gada 24. oktobra sēdē piešķīra filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātnisko grādu Valdim Tēraudkalnam filozofijas nozares ideju vēsture Latvijā apakšnozarē par promocijas darbu “Vasarsvētku kustība Latvijā: reliģijpētnieciska analīze”.