Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  9. aprīlis: 7 (215)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 2001. gada vēlēšanās pavisam būs 5 īsteno locekļu vakances, 3 ārzemju locekļu un 9 korespon dētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, no tiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei. Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakan ces šādās specialitātēs:

Fizikas un tehniskās zinātnes:
astronomija – 1
enerģētika – 1
fizika – 1

Ķīmijas un bioloģijas zinātnes:
medicīna – 1
bioloģija – 1
materiālzinātnes – 1

Humanitārās un sociālās zinātnes:
vēsture – 1
socioloģija – 1
literatūrzinātne – 1

Senāts ieteic LZA zinātņu nodaļām īpašu vērību pievērst kandidātiem, kuri jaunāki par 40 gadiem.

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitāšu tipa augstskolām, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem valsts zināt niskajiem centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem,
• pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un e-pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;
• 2 krāsainas fotogrāfijas (10x15) un 2 pases formāta fotogrāfijas;
• autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;
• diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);
• ziņas par apbalvojumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Līdz 1. septembrim papildus jāiesniedz:

• vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas,
• citi LZA Senāta norādīti dokumenti.

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidija locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2001. gada 15. jūnijam.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV-1524, tel. 7223931, fakss 7821153, e-pasts: alma@lza.lv, http://www.lza.lv/vel2001.htm

Latvijas Zinātņu akadēmijas PILNSAPULCE
"Latvijas iedzīvotāju genoma programma"

Pēc referātu noklausīšanas notika plaša diskusija.

Akadēmiķis profesors Elmārs Grēns ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000. gada balvas zinātnē laureāts. Balvu viņam piešķīra par izciliem sasniegumiem molekulārajā bioloģijā un gēnu tehnoloģijā.

Koreferente profesore Astrīda Krūmiņa ir ģenētiķe, Dr. habil. biol., Medicīniskās bioloģijas un ģenētikas katedras vadītāja Latvijas Medicīnas akadēmijā.

Publicējam referātu tēzes.

Jānis Stradiņš

“Latvijas iedzīvotāju genoma programma”,

20. gadsimts lielā mērā bija fizikas gadsimts, 21. gadsimts sākas kā bioloģijas vai informātikas gadsimts (gadsimta gaitā tas varētu pārtapt arī par sociālo un/vai humanitāro zinātņu gadsimtu un pat par sociālo tehnoloģiju gadsimtu, kas zina). Taču tieši gadu tūkstoša mija, 2000.–2001. gadi ieies pasaules zinātņu vēsturē ar sensacionālām ziņām par pamatvilcienos paveikto cilvēka genoma struktūras atšifrēšanu. Jau pērnajā vasarā prezidents Bils Klintons un premjerministrs Tonijs Blērs nāca klajā ar politisku paziņojumu šajā lietā, bet nupat, 2001. gada februārī, publiskots Cilvēka genoma starptautiskās programmas pētījumu rezultātu darba variants. Tas ļauj sacīt, ka 95–98% no aptuveni 30 000 cilvēka gēniem ir identificēta struktūra. Par darba sarežģītību liecina tas, ka noteikta 3 miljardu nukleotīdu secība cilvēka DNS, bet par pētījumu izmaksām – tas, ka finansējums no ASV federālā budžeta cilvēka genoma programmai pārsniedz 13 miljardu ASV dolāru, bet no privātstruktūrām tas bijis vēl lielāks. Darbu veikuši g.k. ASV un Lielbritānijas pētnieki, taču šis veikums ir visai cilvēcei, arī Latvijai, tādēļ šodien pilnsapulcē tiks aplūkotas tā iespējamās sekas medicīnai un citām jomām, atklājuma potenciālie lietojumi.

Iegansts, lai šādu apspriešanu rīkotu Zinātņu akadēmijā, ir tas, ka Akadēmijas gada pilnsapulcē februārī tradicionāli noklausāmies kādu akadēmisku lekciju, pēdējos gados tās bijušas Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureātu lekcijas. Balvu 2000. gada novembrī saņēma mūsu kolēģis akadēmiķis Elmārs Grēns par veikumu mole ku lārajā bioloģijā un gēnu tehnoloģijā, par šīs nozares izveidošanu Latvijā, kam viņš veltījis sava mūža 35 gadus. Taču februāra pilnsapulcē notika ZA vadības vēlēšanas; izmantojot Ministru prezidenta klātieni, runājām arī par vispārējo situāciju Latvijas zinātnē, tādēļ akadēmisko lekciju darba kārtībā toreiz iekļaut nevarējām. Radās doma – lai noklausītos profesora E. Grēna akadēmisko lekciju, organizēt īpašu ZA pilnsapulci, kas būtu veltīta laureāta pēdējo gadu pamatinterešu objektam – cilvēka genoma programmas iespējamai pielietošanai Latvijas apstākļos, un kurā koreferātus un debašu ziņojumus sniegtu arī citi zinātnieki – mediķi un biologi. Turklāt šodien varētu turpināties aizsāktā diskusija par zinātnes situāciju Latvijā ar Saeimas deputātu līdzdalību. Tāpēc man ir gandarījums sveikt šajā auditorijā Saeimas deputātus Romualdu Ražuku un Andri Šķēli, kurus esam aicinājuši piedalīties. Tādā kārtā būtu pamats izvērst diskusiju par Latvijas iedzīvotāju genoma programmu, ko akadē miķis E. Grēns visai laikmetīgi un amerikāniski nosauc par 21. gadsimta izaicinājumu pasaulei un Latvijai.

Ievadījumā tiem akadēmijas locekļiem, kas stāv mazliet tālāk ja ne no gēniem, tad vismaz no molekulārās ģenētikas problēmām, paskaid rošu, ka runa nav par Latvijas zinātnieku iesaistīšanos Cilvēka genoma starptautiskajā programmā, kas nodarbojas ar cilvēka gēna struktūras identificēšanu vispār – ne tikai Austrumeiropa, bet arī lielum lielais vai rums Rietumeiropas valstu šajā ļoti dārgajā fundamentālajā programmā nepiedalās, amerikāņi to pabeigs paši. Runa nav arī par specifiska “lat viešu gēna” meklēšanu, ko gada sākumā mazliet reklamēja masu mēdiji – jā, antropologi piedalās Igaunijas ZA koordinētajā starptautiskajā pētī jumā “Baltijas tautu bioloģiskā vēsture”, gēnu identificēšana paver jaunas iespējas arī etnoģenēzes, tautu migrācijas noskaidrošanai pagātnē, arheoloģisko materiālu reanimēšanai un, iespējams, pat mūsu seno virsaišu klonēšanai, taču šis aspekts šodien iztirzājamā programmā nav ietverts un skarts netiks.

Runa šodien būs par tām revolucionārām pārmaiņām, kas neiz bēgami gaida medicīnu tuvākos 5–10–20 gados, vai varbūt tomēr ilgākā laika posmā. Pilnīga cilvēka genoma atšifrēšana ļauj izveidot individuālu cilvēku gēnu kartes, un tas savukārt paver iespēju izvairīties no iedzimtu slimību pārmantošanas, izstrādāt katram indivīdam piemērotākās zāles, var palīdzēt efektīvāk cīnīties pret ģenētiski determinētām slimībām, arī ļaundabīgajiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām, psihiskām slimībām, jo ļautu diagnosticēt tās ne tikai agrīnā stadijā, bet jau embrija stadijā noskaidrot iespēju saslimt ar tām. Individuālajā gēnu kartē būtu savā ziņā ierakstīts iespējamais cilvēka liktenis, kā pie zīlēšanas, un tas cilvēkam mūža gaitā varbūt ļautu profilaktiski izvairīties no viņam iespē jamiem apdraudējumiem. Cilvēka vidējais mūžs varētu tikt pagarināts līdz 90 un vairāk gadiem, laulātie varētu izvairīties no ģenētiski nevēla miem bērniem vai koriģēt to iedzimtību. Vārdu sakot, neizbēgami mai nīsies priekšstati par slimībām, to ārstēšanas veidi, sāksies medicīnas individualizācija, un tas ir neizbēgami.

Tātad runa šodien būs par gēnu medicīnas pamatu likšanu Latvijā, par visu Latvijas iedzīvotāju vai varbūt pagaidām tās riska grupu paspor tizāciju, par individuālo gēnu kartēšanu pēc DNS analīzēm, par infor mācijas bāzu radīšanu medicīnai. Šādas nacionālas genoma datu bāzes tiek veidotas Lielbritānijā (aptuveni pusmiljonam iedzīvotāju), atsevišķos ASV štatos, Islandē (kur mīt 270 tūkstoši). Arī mūsu kaimiņzeme Igaunija pēc vairāku gadu diskusijas nolēmusi šoruden stāties pie genoma datu bāzes izveidošanas 1 miljonam cilvēku. Saprotams, ar laiku šāda geno ma datu bāze tiks izveidota visās attīstītās Eiropas valstīs un iekļausies ES genoma programmā. Šādu datu bāzu radīšana sasaucas ar infor mācijas tehnoloģiju attīstību, tā var radīt Latvijā t.s. e-medicīnu, bioinfor mātiku.

Tātad augstākā mērā moderns, žilbinošs, galvu reibinošs projekts. Taču jāteic, ka jau pirms šīs pilnsapulces zinātnieku sabiedrībā aizsākās debates, un viedokļi bija krasi polarizēti. Vieni programmu uzskata par nozīmīgu Latvijai, citi – par pāragru, pārāk izšķērdīgu trūcīgai valstij. No vienas puses, tiek izsacītas bažas, ka genoma programmas īstenošana varētu mainīt zinātnes prioritātes, samazināt jau tā lieso zinātnes budžetu, radīt disproporcijas zinātņu nozaru struktūrā. Arī Igaunijā līdzīgs projekts tiekot kritizēts kā postsociālisma valstij pārāk dārgs un pārāk ambiciozs. Patiesībā gan runa ir ne tik daudz par zinātni, cik par pasaules zinātnes sa sniegumu lietošanu praktiskajā medicīnā, kas būtu jāfinansē g.k. no Labklājības ministrijas budžeta. Bet te nu man vaicās, kāds gan var būt genoma projekts, ja Latvijā šodien izplatās utainība, kašķis, atdzīvojusies difterija, akūta tuberkuloze (atgādināšu, ka šodien ir Tuberkulozes diena), plosās ērču encefalīts, ja ik mēnešus ziņo par triviālu slimību uzlies mojumu kara skolās, ja nenotiek elementāra iedzīvotāju dispanserizācija, kas ļautu visparastākā veidā diagnosticēt slimības agrīnās stadijās. Arvien vairāk vēro ielaistas slimības, ne finansiāli, ne organizatoriski nav sakārtota pati veselības aizsardzības sistēma. Var vaicāt, vai šāda ge noma programma Latvijai nav pārāk elitāra, tā skartu samērā nelielu pacientu skaitu ar samērā neparastām slimībām, šķiet, skaitā 12. Tiesa, te gan ir diabēts, daļēji – vēzis, sirdskaites, bet sabiedrību nomāc triviālas slimības. Kāda varot būt bērnu ģenētiska plānošana bez iedzimtiem defektiem vai to koriģēšana, ja bērni Latvijā vispār nedzimst vai tādi lielā skaitā dzimst alkoholiķiem, ja valstī nav demogrāfijas programmas.

Saka, ka Latvijā nav sakārtota likumdošana gēnu manipulāciju jomā, kas varētu radīt pamatu virknei ļaunprātību, potenciālus slimniekus darītu neaizsargātus dzīvības apdrošināšanas jomā. Un ja gēnu analīzes balstī sies uz brīvprātības principu, vai daudz būs to, kas vēlēsies piedalīties, dot savus asins paraugusš Mediķi vēl atceras kādreizējā veselības ministra V. Kaņepa iecerēto vispārējas dispanserizācijas datu apstrā dāšanu.

Saka, ka naudas pietrūkstot daudz aktuālākām problēmām, toskait jaunu, tradicionālu zāļu līdzekļu izstrādei Latvijā, ģenētiski modificētas pārtikas, arī mājlopu un augu ģenētiskas modifikācijas problēmu risi nāšanai (starp citu, par ģenētiski modificētu pārtiku un prionu izraisītām slimībām iecerēta LZA sēde maijā kopā ar LU un Pārtikas centru).

Visus šos kontrargumentus genoma programmai šajā tik svinīgajā dienā apzināti izklāstu jau iepriekš, lai rosinātu diskusiju, kas varētu turpināties publiski, ārpus šīs dienas un ārpus šīs zāles sienām. Manu prāt, ir jāizšķir šīsdienas projekti un projekti rītdienai, pat parītam. Latvijai ir jāizvēlas, vai mēs varam un vai vēlamies dzīvot ne tikai šodienai, kur patiešām svarīga loma ir triviālām, “trešai pasaulei” raksturīgām slimībām un problēmām, vai dzīvosim arī nākotnei un jau šodien sāksim veidot pamatus savai gēnu medicīnai. Nedzīvosim taču mūžīgi ar utīm, diloni, difteriju un narkomāniju. Manuprāt, jau šodien Latvijai tomēr jābūt gatavai jaunāko pasaules ideju, metožu, manipulāciju, pieeju recepcijai, uztver šanai, ja nevēlamies lemt sevi atpalicībai, kas draud kļūt hroniska, ja gribam palikt vidēji attīstīto valstu sarakstā. Manuprāt ir jāsaglabā pietiekami augstais zinātniskais potenciāls, kas Latvijā izveidots ne jau vienā gadā, bet vismaz ceturtdaļgadsimta garumā, konkrēti, arī Grēna vadītajā Biomedicīnas pētījumu centrā. Ir jāsāk gatavot speciālistus rīt dienas, varbūt parītdienas gēnu diagnostikai, gēnu medicīnai Latvijas Universitātē, Latvijas Medicīnas akadēmijā – tas ir garu gadu darbs, darbs perspektīvai, progresam. Pietiekamā līmenī jāuztur aparatūra – gēnu analizatori, nepieciešamies reaģenti. Pamazām jāsakārto normatīvā likumdošana šajā jomā, atbilstoši Eiropas valstu standartiem – jāatzīst gan, ka arī Eiropā tāda vēl nav īsti sakārtota. Ir jāpārdomā, kā novērst iespējamās ļaunprātības un cilvēku neuzticēšanos jaunajam, lai nākotnē gēnu tehnoloģijas nekļūtu par cilvēktiesības aizskarošām “sociālajām tehnoloģijām”. Tas ir no vienas puses.

No otras puses, un to uzreiz gribu pasacīt kategoriski, ka Latvijas iedzī votāju genomu programmu nevar veidot uz pašreizējā zinātnes bu džeta rēķina. Tāds ir kopējs Latvijas zinātnieku viedoklis. Būtu nesa prātīgi slēgt vai apturēt citu nozaru attīstību, vai tās būtu materiālzinātnes, vai organiskā sintēze, vai letonika, vai citas jomas, upurējot tās uz geno mikas altāra. Gribu vēlreiz atkārtot to, ko jau neskaitāmas reizes esam sacījuši valdībai, ka atsevišķu zinātņu nozaru attīstībai Latvijā jābūt pietie kami līdzsvarotai. Saku to, lai diskusijā par genomu programmu pārsvaru neņemtu emocijas, kaislības par finansējuma pārdalīšanu, bet nopietna programmas zinātniska un sociāla analīze, cik nu mēs, šajā zālē pulcē jušies, pārsvarā nespeciālisti, spējam to veikt. Kā jau sacīju, genoma programmas zinātniskā daļa ir samērā neliela, pārsvarā ir praktiskā, speciālistu sagatavošanas daļa, medicīniskā daļa un zinātniskā daļa jau tiek finansēta LZP programmu (sadarbības projektu) ietvaros ar 100849 Ls. Mūsuprāt, šo finansējumu arī zinātnes daļai nepieciešamības gadījumā varētu mazliet palielināt, bet pašai programmai Saeimai, valdībai ir jāmeklē un jāatrod papildus līdzekļi, pirmajiem 3 gadiem – aptuveni miljonu latu.

Vēl gribu sacīt pāris vārdus par akadēmiskās lekcijas autoru – aka dēmiķi Elmāru Grēnu, ar kuru man koleģiāla un draudzīga saskare ilgusi gandrīz pusgadsimtu, no profesora Gustava Vanaga vadītā Studentu zināt niskās biedrības pulciņa un kopēja darba akadēmiķa S. Hillera izveidotajā Organiskās sintēzes institūtā. Elmārs allaž ir bijis jaunu ceļu meklētājs, pat cirtējs, kura nemierīgā daba, pētnieka talants un tempera ments nav varējuši samierināties ar vienu šauru pētījumu novadu. Bieži Grēns savus pētījumu virzienus mainījis – vispirms organiskā sintēze (ciklopentendioni), tad Latvijā pirmie sarežģītu organisko molekulu – beta diketonu un to anjonu kvantu ķīmiskie aprēķini, lai pēc tam, aka dēmiķa Hillera rosināts un atbalstīts, vēlreiz krasi mainītu darba lauku – molekulārā bioloģija, proteīnu inženērija, jaunu vakcīnu radīšana. Un katrā no šīm jomām viņš ir bijis perfekts, sekmēm bagāts. Grēna nopelnu kontā ir starptautiski pazīstama pētījuma centra izveidošana, lielisku skolnieku izaudzināšana, no kuriem lai minu tikai akadēmiķi Paulu Pum pēnu. Ja tagad Elmārs Grēns ierosina izveidot Latvijā iedzīvotāju genoma programmu, kas potenciāli varētu kļūt par valsts programmu nākamajai desmitgadei līdz 2009. gadam, tad šis ierosinājums mums jāuztver ar visu nopietnību. Domāju, jau iepriekš varam novēlēt tam sekmes, kaut arī tā īstenošanas tempu un apjomu ziņā viedokļi varētu atšķirties, bet progresu kavēt nevajadzētu.

Elmārs Grēns

Mutāciju un citu ģenētisku procesu rezultātā gēnos uzkrājas izmaiņas, kuru skaits un raksturs katram cilvēkam ir atšķirīgs, un daļa no tām var tikt pārmantota nākamās paaudzēs. Individuālās atšķirības gēnu struktūrā (gēnu polimorfisms) lielā mērā nosaka cilvēka raksturu, izskatu, dotības, iedzimtās slimības un spēju pretoties vides faktoru negatīvai ietekmei, kas var izraisīt ļaundabīgos audzējus, sirds un asinsvadu, infekciju, neirotropās, autoimūnās u.c. slimības. Intensīvi norit kopsakarību meklējumi starp genoma struktūru no vienas puses un cilvēka organisma funkcijām un patoloģiju no otras. Daudzas no šīm kopsakarībām šodien jau ir atklātas. Izmantojot šīs kopsakarības, uzkrājot un analizējot genoma polimorfisma datus, iespējams radīt iedzīvotāju genoma datu bāzi, lai ar DNS diagnostikas palīdzību atklātu katra indivīda veselības riska faktorus, prognozēt iespējamās slimības norisi, izstrādāt preventīvus pasākumus un individuālo terapiju (farmakogenomika). Paveras iespēja izmantot šo datu bāzi arī tiesu medicīnā un etnoģenētiskos pētījumos.

Molekulārā genoma analīze (DNS diagnostika), kas sākotnēji tika veikti tikai atsevišķu monogēno slimību gadījumos (mukoviscidoze, fenilketonūrija, hemofīlija A u.c.), aizvien plašāk ienāk praktiskajā medicīnā. DNS diagnostika atļauj atklāt iedzimtās slimības visās ontoģenēzes stadijās, tai skaitā prenatāli un vēl pirms slimības pazīmju izpausmes, ļauj atklāt klīniski veselus bojāto gēnu nesējus, kā arī tos indivīdus, kam ir augsts patoloģijas rašanās riks. Pēdējā laikā īpašu nozīmi molekulārā genoma analīze iegūst onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnosticēšanai un profilaksei, sakarā ar šo slimību plašo izplatību. Jau šodien ir iespējams atklāt indivīdus, kam ir ģenētiski determinēts augsts risks saslimt ar krūts vēzi, nepolipukolorektālu vēzi, aterosklerozi, koronāro sirds slimību, hipertenciju, Alcheimera slimību u.c. Iespējams atklāt indivīdus ar ģenētiski determinētu netipisku reakciju uz atsevišķiem medikamentiem, kas ļauj katram pacientam piemērot īpašu, tieši viņam piemēroto individuālo terapiju. Nav šaubu, ka jau paredzamā nākotnē molekulārā genoma analīze, visupirms DNS diagnostika, kļūs par pacientu rutīnu izmeklēšanas metodi, kardināli pārveidojot medicīnu. Cilvēka genoma programmas sasniegumus nevarētu pielietot plašam iedzīvotāju kontingentam, ja paralēli tiem neattīstītos modernas genoma mikroanalīzes metodes, izmantojamas masveida DNS izmeklējumiem. Tā saucamās DNS mikrorindu (micro arrays) jeb DNS mikročipu (microchips) metodes spēj vienlaicīgi analizēt vairākus tūkstošus DNS paraugu, piekam mikrominiaturizācija ļauj strādāt ar niecīgiem DNS paraugu un reaģentu daudzumiem, padarot analīzes izmaksas visai nelielas. Miljardiem dolāru, ko ik gadus pasaulē valsts un privātais sektors iegulda genoma pētījumos (ASV federālā budžeta finansējums cilvēka genoma programmai vien kopumā sastāda 13,6 miljardu dolāru), dod tādu zinātnisko informāciju, kas kardināli pārveidos medicīnu jau tuvākajā nākotnē. Attīstītās pasaules valstīs papildus nacionālajām cilvēka genoma programmām pastāv privāto farmaceitisko un biotehnoloģisko firmu finansētas programmas. Vairākus gadus daudzas firmas (it sevišķi ASV) strādā pie iedzīvotāju genoma reģionālo datu bāžu izveidošanas un analīzes. Pēdējā laikā uzsākts darbs arī pie nacionālas genoma datu bāzes radīšanas. Islandē jau trešo gadu strādā multinacionāla privāta kompānija DeCODE genetics (300 darbinieku, 12 mlj. USD starta kapitāla), kura paredz radīt genoma datu bāzi par 270 000 dzīvajiem islandiešiem un ģeneoloģisko informāciju par daudziem viņu priekštečiem. Lielbritānijā izstrādāta nacionāla programma līdz šim lielākajai genoma datu bāzei, kas aptvers 500 000 iedzīvotāju (starta kapitāls – 25 mlj. GBP). Igaunijā uzsākti priekšdarbi, lai radītu genoma datu bāzi 1 mlj. iedzīvotāju 5 gadu laikā, kas varētu izmaksāt līdz 150 mlj. USD.

Apzinoties molekulāro ģenētisko datu pieaugošo nozīmi veselības aizsardzībā, praktiski katrā no attīstītām valstīm nodibināti nacionāli genoma pētīšanas centri ar plašu koordināciju visas valsts mērogā, iesaistot klīnikas un konsultāciju centrus. Nacionālie centri iekļaujas Eiropas Savienības valstu genoma programmas tīklā un koordinē savu darbību ar pārējām pasaules valstīm. Ja Latvija pretendē uz modernas valsts statusu, tai jāiesaistās šajā uz nākotni orientētajā 21. gadsimta “biotehnoloģijas revolūcijas” vilnī. Arī tādēļ, lai paši būtu noteicēji par saviem gēniem, saglabātu un varbūt kādreiz arī uzlabotu savu genofondu. Bet visupirms, lai nodrošinātu sev un saviem bērniem mūsdienīgu un pilnvērtīgu veselības aprūpi un līdz ar to arī dzīves kvalitāti.

Latvijas zinātnieki izstrādājuši un izvirza plašu ilgtermiņa valsts projektu “Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāze”. Projekta mērķis ir radīt efektīgu Latvijas iedzīvotāju ģenētiskās informācijas apzināšanas sistēmu, ar kuras palīdzību varētu pēc iespējas ātrāk ieviest jaunākos ģenētikas atklājumus Latvijas iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai un nodrošināt valstij labu starta pozīciju gaidāmās biotehnoloģijas revolūcijas apstākļos. Tik grandiozas programmas realizācijas gaitā nevar norobežoties no tādām problēmām kā individuālo ģenētisko datu aizsardzība, to praktiskās izmantošanas ētiskie aspekti u.c. Jāizstrādā atbilstoša likumdošana un tiesiskas normas, pirms uzsākam iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanu un pielietošanu praksē.

Latvijas Zinātņu akadēmija aktīvi atbalsta projektu “Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāze” kā vienu no prioritārām augsto tehnoloģiju un valsts modernizāciju veicinošām iniciatīvām un ir gatava aktīvi līdzdarboties tā realizācijā.

Astrīda Krūmiņa

Ļoti liela nozīme DNS analīzei ir cilvēka patoloģijas profilaksē (novēršanā), atklājot un informējot tos indivīdus, kuru pēcnācējiem var būt kāda ģenētiska slimība.

Latvijā ar medicīnu saistīti cilvēka genoma pētījumi pagaidām tiek veikti salīdzinoši nelielā apjomā Latvijas Universitātē (Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Bioloģijas fakultātē), Latvijas Medicīnas akadēmijā, Valsts Medicīniskās ģenētikas centrā.

Cilvēka genoma pētījumu apjomam un iespējām strauji palielinoties, sabiedrības uzmanība ir pievērsta virknei ar šiem pētījumiem saistītiem ētiskiem jautājumiem. Galvenie no tiem ir indivīda izvēles brīvība, datu konfidencialitāte, izmeklējamo indivīdu informētība un piekrišana analīzei, ģenētiskās konsultēšanas nodrošināšana, sabiedrības izglītošana, iespējama tolerances mazināšanās pret ģenētiski atšķirīgiem indivīdiem, jaunas eigēnikas rašanās un ģenētiskās diskriminācijas draudi.

Ar jaunu LZS biedru uzņemšanu sasaucās darba kārtības cits punkts – biedra maksas. Tās padome ir tiesīga noteikt atsevišķi katram gadam. Balsojot tika apstiprināta LZS biedra maksa 2001. gadam. Tā ir: iestāšanās maksa – Ls 1,00, biedra maksa – Ls 1,00

Nav īpašu atvieglojumu pensionāriem. Tie, kam vairākus gadus ir iekavētas LZS biedra maksas un kuri savu piederību savienībai nepaspēja apstiprināt uz LZS kongresu un patlaban ir izslēgti no LZS, savu piederību var atjaunot, samaksājot iekavētās biedru naudas. Viņiem nav jāatkārto iestāšanās procedūra.

Galvenais padomē aplūkojamais jautājums bija gatavošanās Pasaules latviešu zinātnieku kongresam. Par to ziņoja U. Raitums. Latvijas zinātnieku aktivitāte ir stipri liela – pieteikti ap 700 dalībnieku ar aptuveni 600 ziņojumiem. No ārzemēm saņemti ap 60 pieteikumi. Tas ir vairāk nekā bija prognozēts, tādēļ radies neliels sastrēgums, jo par mēnesi tika iekavēts pieteikumu iesniegšanas termiņš un pieteikumi vēl turpina pienākt. Tas apgrūtina darbu programmas komitejai. “Nav paveicies tajā ziņā, ka bijām cerējuši iziet uz kvalitāti, tā sakot, labāk mazāk, toties labāk”, teica U. Raitums. Pieteikto ziņojumu skaits pārsniedz prognozēto un arī sadalījums pa nozarēm nav vienmērīgs. Klātesošie aizrādīja, ka arī ārzemēs, rīkojot lielas starptautiskas konferences vai kongresus, savu dalību var pieteikt pēc noteiktā laika, bet tas maksā dārgāk, tāpat arī tēžu nodrukāšana.

U. Raitums pavēstīja, ka pašreizējais finansu nodrošinājums ļaus pildīt apsolīto un samazināt dalības maksu līdz Ls 5,00 referentiem no Latvijas, tikai, protams, savlaicīgi jāiesniedz atlaides pieteikums.

Kongresa pirmajā dienā 14. augustā darbu paredzēts sākt plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē. Latvijas Republikas prezidente, kongresa patronese LZA akadēmiķe V. Vīķe-Freiberga piekritusi atklāt kongresu. Plenārsēdē paredzēti trīs referāti:

1. Latvijas zinātne 10 gados

2. Augstskola Latvijā

3. Zinātne Rīgā 800 gadu gaitā

Pēc pusdienām sāktos lielās bloku sēdes, pēc tam dalībnieki sadalītos mazākās sekcijās. Nākamajā dienā turpinātos lielās bloku sēdes un arī sekciju sēdes.

Uz jautājumu, vai kongresa darbam varēs sekot arī klausītāji “no malas”, U. Raitums atbildēja, ka galvenais limitējošais faktors ir RLB zāle, kuras ietilpība ir ne lielāka par 800 cilvēkiem.

Kongresa organizācijas komitejai bija jāuzklausa arī pārmetumi. Informācija par termiņiem un citiem svarīgiem noteikumiem galvenokārt tiek izplatīta internetā. Taču, kā teica V. Rudzīte, Latvijas zinātnieki ir nabadzīgi un ne jau visiem ir pieejams internets. Kopš pirmā paziņojuma izsūtīšanas daudz kas ir mainījies un nācis klāt. J. Kristapsons teica, ka otrais paziņojums ar jaunāko informāciju tiks izsūtīts 10. aprīlī, kā jau tas rakstīts “Zinātnes Vēstneša” 6. numurā, arī avīzē tiek publicēta informācija par Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanas gaitu, un avīzi, kā zināms, LZS biedri saņem bez maksas.

Koncepcijā secināts, ka minētā mērķa sasniegšanai vispirms jārealizē optimālais valsts attīstības modelis informācijas sabiedrības izveidei Latvijā. Sabiedrībai jāveidojas kā augsti attīstītai indivīdu kopienai. Zināšanu ietilpīgo produktu ražošana, līdzsvarota visu valsts reģionu attīstība, daudzveidīga ekonomika lauku teritorijās, sociālpo litikas, izglītības, zinātnes un kultūras jautājumu risināšana ciešā saistībā ar ekonomisko politiku var radīt reālu iespēju koncepcijas īstenošanai prognozētajā periodā.

Pamatnosacījums šo ilgtspējas uzdevumu izpildei ir LR MK darba grupas jaunizstrādātās Nacionālās inovāciju koncepcijas realizācija. Tās mērķis ir inovācijām atvērtas ekonomikas veidošana Latvijā, nosakot zinātnieku uzdevumus un prioritātes valsts kopējās ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā.

LZA sēdes dalībnieki atbalsta piedāvātās ilgtspējas attīstības un inovāciju koncepcijas un nolemj:

1. Darbs pie koncepciju tālākas izstrādes ir jāturpina, tomēr koncepciju īstenošana ir jāsāk nekavējoši, par to liecina globālo un Latvijas iekšējo procesu attīstības tendenču analīze;

2. Par prioritāriem uzdevumiem uzskatāma valsts ekonomiskās, politiskās un sociālās drošības garanta, sabiedrības augsta izglītības līmeņa, sabiedrības ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšana;

3. Nekavējoties jāsāk Latvijas tautsaimniecības pārveide atbilstoši jaunās ekonomikas modelim: tradicionālo tautsaimniecības nozaru atjau nošana uz moderno tehnoloģiju bāzes, prioritāra augsto tehnoloģiju nozaru atbalstīšana;

4. Par izšķirošu faktoru Latvijas attīstībai jāuzskata augsti izglītota, atvērtā darba tirgū konkurētspējīga darbaspēka sagatavošana; šim nolūkam kā galvenās ilgtermiņa izglītības sistēmas reformas sastāvdaļas jāizkopj izglītības ieguves motivācija, jānodrošina kvalitatīvas izglītība brīva pieejamība, mūža izglītības iespējas;

5. Latvijas zinātnes sistēmai jābūt gatavai izpildīt paaugstinātu pieprasījumu pēc zinātniskiem pētījumiem un izstrādnēm, tādēļ jā nodrošina tādi zinātnes potenciāla pieauguma tempi, lai tuvāko 10 gadu laikā zinātnisko pētījumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā sasniegtu ES valstu līmeni, dabas un inženierzinātnēs akcentējot lietišķos pētījumus un attīstības projektus;

6. Augsta iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu sasniegšanā par galveno faktoru jākļūst veiksmīgiem Latvijā radītiem intelektuāliem produktiem, jaunu oriģinālu zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrā dei un to ieviešanai tautsaimniecībā; šim nolūkam svarīgs priekšno teikums ir aktīva inovāciju procesa attīstība;

7. Nacionālās identitātes saglabāšanai globalizācijas apstākļos aktīva kultūras politika jāuzskata par vienu no valsts prioritātēm; šim no lūkam jāsekmē plaša kultūras pieejamība un visu valsts iedzīvotāju līdzdalības iespēja kultūras procesos, jāatbalsta tās kultūras vērtības, kuras nodrošina Latvijas kultūras pārmantojamību nākamajām paaudzēm;

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 22. marta lēmumam

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

Par LZP sadarbības projektu konkursa izsludināšanu

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

1. Izsludināt sadarbības projektu ideju pieteikumus šādos zinātņu blokos:

– dabas zinātnēs,
– inženierzinātnēs,
– lauksaimniecības un meža zinātnēs,
– bioloģijas un medicīnas zinātnēs,
– humanitārās un sociālās zinātnēs.

2. Pieteikumā jāuzrāda:

– projekta nosaukums;
– vadītājs un galvenie izpildītāji, projektā iesaistītās institūcijas;
– projekta īss apraksts, kurā jāformulē:
– galvenie mērķi un uzdevumi;
– sadarbība – starp izpildītāju institūcijām izpētē, ar industriāliem partneriem, ar augstskolām – studiju programmu (t.sk. doktorantūras) nodrošināšanai;
– projekta izpildei nepieciešamais finansējums;
– projekta izpildes termiņi.

Pieteikuma apjoms nepārsniedz 2 lpp.

3. Projektu ideju pieteikumi jāiesniedz LZP līdz 2001. g. 17. aprīlim.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, LZA kor. loc. J. Jansons

Lēmums Nr. 2-3-1

Rīga 2001. g. 13. martā

Par jauno zinātnes apakšnozaru izveidošanu Juridisko zinātņu nozarē

Pamatojoties uz LZP Zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikācijas komisijas 2001. g. 16. februāra lēmumu un LZP Ekonomikas un juridisko zinātņu nozares ekspertu komisijas 2001. g. 7. februāra lēmumu, Latvijas Zinātnes padome nolemj atbalstīt Latvijas Policijas akadēmijas Senāta lūgumu un izveidot divas jaunas Juridisko zinātņu apakšnozares:

1. Kriminalistika un operatīvās darbības teorija

2. Policijas tiesības

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, LZA kor. loc. J. Jansons

Lēmums Nr. 2-3-2

Rīgā, 2001. g. 13. martā

Latvijas Zinātnes padome nolemj noteikt šādu promocijas darba izskatīšanas kārtību Promocijas padomē pirms tā iesniegšanas Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai:

1. Ar iesniegto promocijas darbu iepazīstas Padomes priekšsēdētājs un viņa uzdevumā kāds no Padomes ekspertiem.

2. Padomes priekšsēdētājs un viņa nozīmētais eksperts sagatavo ziņojumu Padomei, kura savā sēdē pieņem lēmumu par:

• darba atbilstību konkrētās Padomes kompetencē iekļautajai zinātnes nozarei vai apakšnozarei;
• darba izklāsta un noformējuma kvalitāti;
• publikāciju atbilstību LR MK Nolikuma (Noteikumi Nr. 134, 06.04.1999.) prasībām.

3. Pozitīvi novērtētu promocijas darbu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai, pievienojot priekšsēdētāja un sekretāra parakstītu sēdes protokola izrakstu ar Promocijas padomes slēdzienu.

Ķīnas Tautas Republikas vēstnieka vizīte LZA

J. Stradiņš informēja ĶTR vēstnieku par LZA struktūru, sastāvu, darbības virzieniem un programmām, vietu Latvijas zinātnē. Vēstnieks Kaivens pastāstīja, ka ĶTR ir trīs akadēmijas: klasiskā Zinātņu akadēmija, Inženierzinātņu akadēmija un Sabiedrisko zinātņu akadēmija, kā arī to, ka visas šīs akadēmijas savā darbībā orientējas uz tirgus ekonomiku un lielu vērību pievērš inovācijas procesiem. Pēdējos gados strauji palielinājusies starptautiskā sadarbība starp ĶTR un pasaules zinātniekiem, kā  rezultātā daudzi ārzemju zinātnieki saņem ielūgumus strādāt dažādos Ķīnas institūtos.

T. Millers dalījās iespaidos par divām vizītēm ĶTR: valdības delegācijā, ko vadīja Latvijas Republikas prezidents G. Ulmanis, un zinātnisko darba vizīti Pekinas Lielās universitātes Kodolenerģijas tehnoloģiju institūtā, kuras laikā diskutēts par plazmas tehnoloģijas izmantošanu jaunu materiālu iegūšanai, kā arī nolasītas vairākas lekcijas šīs universitātes studentiem.

A. Siliņš piebilda, ka LZA savā darbībā ietver visus zinātnes virzienus, arī inženierzinātnes. Vēstnieks Vangs Kaivens informēja, ka jūnija sākumā ieradīsies grupa zinātnieku, kuri nodarbojas ar Tibetas medicīnu, uz ko J. Stradiņš atbildēja, ka Latvijas Medicīnas vēstures muzejā varētu organizēt semināru kopā ar Latvijas ārstiem, kuriem būtu interese par šo virzienu medicīnā.

Sarunas rezultātā ĶTR vēstnieks piedāvāja savu atbalstu un palīdzību kontaktu veidošanā starp Ķīnas Tautas Republiku un Latvijas zinātniekiem, saskatot, ka līgumam starp ĶTR un LZA būtu iniciējoša nozīme abu valstu zinātnieku sadarbības veidošanā un veicināšanā.

AICINĀM PIETEIKTIES!

Sakarā ar finansēšanas kārtības maiņu Londonas Karaliskās biedrības (Nacionālā dabaszinātņu akadēmija) Eiropas zinātniskās sadarbības programmai, kas dod lielākas iespējas apmaiņas braucieniem, un balstoties uz LZA un Londonas Karaliskās biedrības divpusējās sadarbības memorandu, aicinām Latvijas zinātniekus (PhD), kas ieinteresēti doties zinātniskā darba vizītēs uz Lielbritāniju, steidzīgi pieteikties LZA Starptautiskajā daļā (tel. 7227391, atb. Inese Skrīvele). Nepieciešamais priekšnosacījums – zinātniskās sadarbības partneris Lielbritānijā.

1. Dr. med. Kārlim ARONAM
2. Dr. h. med. Jānim BALTKĀJAM
3. Dr. h. med. Jurim BĒRZIŅAM
4. Dr. h. ķīm. Jānim DRĒĢERIM
5. Dr. h. vēst. Lindai DUMPEI
6. Dr. h. ķīm. Pēterim ERIŅAM
7. Dr. h. māksl. Moisejam GOLDINAM
8. Dr. biol. Mūzai INDULĒNAI
9. Dr. h. inž. Osvaldam KUKURAM
10. Dr. h. inž. Haraldam LAPSIŅAM
11. Dr. h. inž. Arturam MIĶELSONAM
12. Dr. h. med. Alfrēdam MILTIŅAM
13. Dr. h. fil. Augustam MILTAM
14. Dr. ķīm. Tālim MILLERAM
15. Dr. h. vēst. Ēvaldam MUGURĒVIČAM
16. Dr. h. med. Anitai OZOLIŅAI
17. Dr. h. inž. Jānim OZOLAM
18. Dr. h. biol. Alfonam PITERĀNAM
19. Dr. h. inž. Gunāram RAŅĶIM
20. Dr. h. mežz. Ziguram SALIŅAM
21. Dr. h. inž. Ābramam TEMKINAM
22. Dr. h. vet. med. Jānim VĒTRAM
23. Dr. h. inž. Arvīdam VILDEM

Mūža grantus iepriekšminētajiem zinātniekiem uzsāks izmaksāt, sākot ar 2001. gada 1. aprīli.

Itālijas travertīna zinātniskā izpēte un materiāla atlase

Jau vairāk nekā 20 gadus Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitā tes (LU) zinātnieku – ķīmiķu, fiziķu, biologu un ģeologu viens no zinātniskās izpētes virzieniem ir dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un saglabāšana, izstrādājot zinātnisko pamatojumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma konservācijai un restaurācijai.

Strādājot pie Brīvības pieminekļa – Latvijas tautas identitātes un neatkarības simbola –, zinātnieku uzmanības centrā ir gan dzelzsbetona konstrukcijas, gan sarkanais un pelēkais Somijas granīts, tomēr Itālijas travertīns, būdams porains saldūdens kaļķu nogulumiezis (mūsu klimatiskajiem apstākļiem nepiemērots), sagādā visvairāk raižu. Turpinoties Brīvības pieminekļa restaurācijai un tuvojoties Rīgas pilsētas jubilejas svinībām, zinātniskās izpētes darbs kļuvis īpaši nozīmīgs un aktuāls.

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī zinātnē darba apjomi un iespējas ir saistīti ar finansējumu, kas šobrīd valstī nav īpaši spožs, taču Brīvības pieminekļa atjaunošanā ar praktiskajiem restaurācijas darbiem cieši saistītais zinātniskās izpētes darbs tika apmaksāts no Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (BPAF) līdzekļiem. Nenovērtējamu palīdzību sniedza Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), noslēdzot zinātniskās sadarbības līgumu ar Itālijas Nacionālo Linceiakadēmiju (NLA).

Minētā sadarbības projekta ietvaros trijām Latvijas zinātniecēm – Inesei Sidrabai, Dr. Vijai Hodirevai un Lindai Krāģei laikā no š. g. 5. līdz 13. martam bija iespēja uzturēties Romā, Itālijā. Vizītes mērķis bija pieredzes apmaiņa un diskusijas ar Romas universitātes speciālistiem, salīdzinot līdzšinējos Itālijas travertīna konservācijas izpētes rezultātus un izstrādājot turpmākās sadarbības projektu. Vizītes laikā Latvijas zinātnieces Romas universitātē vadīja 2 seminārus: par kimberlīta minerāliem Latvijas iežos un Itālijas travertīna restaurācijas gaitu Brīvības piemineklī. Tika izvērtēta Brīvības pieminekļa travertīnam pielietotā izpētes metodika, kā rezultātā Latvijas un Itālijas pētnieki vienojās par tālāku travertīna korozijas procesu detalizētāku un komplicētāku izpēti Romas universitātes laboratorijās.

Kā otrs šīs vizītes mērķis bija veikt Brīvības pieminekļa restaurācijai nepieciešamā travertīna materiāla izvēli travertīna lauztuvēs Tivoli (aptuveni 20 km no Romas), kur pirms vairāk kā 60 gadiem materiālu izvēlējās arī pieminekļa autors K. Zāle. Sadarbībā ar Brīvības pieminekļa restaurācijas arhitektu un akmens amatnieku tika veiksmīgi piemeklēts piemineklī izmantotajam orģinālajam travertīnam atbilstošs materiāls, norādīti attiecīgie akmens bloku izzāģēšanas laukumi un veikta jau izzāģēto travertīna bloku izvērtēšana, izvēloties maksimāli vislabāko materiālu Brīvības pieminekļa restaurācijas prasībām. Aprīļa vidū jaunie travertīna bloki tiks nogādāti Rīgā to tālākai apstrādei.

Tā vaicāja igauņu jauneklis Kristians Jāks Petersons, dzimtcilvēku, vēlāko brīvo rīdzinieku atvase. Dzimis un savu īso mūžu (2./14.III 1801–23.VII/4 VIII 1822) pavadījis Rīgā, iepazinies ar daudzām valodām, folkloru, dzejojis, gatavojis privātskolniekus iestājpārbaudījumiem Vidzemes guberņas ģimnāzijā. Divi no tiem ir visiem pazīstamie kultūras darbinieki – Kaspars Biezbārdis, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem un Jaunpiebalgas mācītājs Kārlis Ludvigs Kēlbrants.

K. J. Petersonu mīl un ciena Igaunijā – viņa dzimšanas diena ir pasludināta par Dzimtās valodas dienu, Tērbatas Dom kalnā bijušajam universitātes studentam ir uzcelts piemineklis.

Igauņu valodnieka 200. dzimšanas dienā Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs un LZA goda loceklis Tenu Karma aicināja interesentus uz divu kaimiņtautu kopīgo kultūras saišu apzināšanos.

14. martā pie bijušās Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēkas, kuru grezno 1972. g. atklātā A. Meldera darinātā piemiņas plāksne, tika nolikti ziedi, bet 16. martā tajā pašā ģimnāzijas ēkā, tag. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā pulcējās atceres dalībnieki. Skanēja dziesmas ar K. J. Petersona vārdiem, apmeklētāji iepazinās ar izstādi, kuras eksponātu vidū bija arī pēc igauņu grafiķa F. B. Derbeka zīmētā K. J. Petersona portreta darinātā piemiņas medaļa. To veidojis LZA goda loceklis Jānis Strupulis.

Bagāti notstāstījumu ar paša sagatavotiem ilustratīvajiem materiāliem, ar lielu siltumu un rūpību sava tautieša K. J. Petersona dzīves gājumu izsekoja igauņu un baltu filologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Tenu Karma. Daudz kopīga, daudz no jauna apzināta un daudz vēl apzināma mēs varam atrast divu tautu tieksmē pēc izglītības un centienos saglabāt savu valodu un kultūru.

Par prieku tiem, kuri mīl teātri

šoreiz grāmatas atvēršana notika vārda vistiešākajā nozīmē, piedaloties četrām “galvenajām varonēm” – Elzai Radziņai, Veltai Līnei, Lāsmai Kugrēnai un Mirdzai Martinsonei. Autors, nolasījis kādu īpašu, raksturojošu fragmentu, atļāva klātesošajiem minēt, bet “varonei” atzīties, par kuru ir runāts. Piemēram, ar kuru no klātesošajām dāmām savulaik bibliotēkā satikās zinātkārs jaunais lasītājsš

Visas publikas, ne tikai akadēmiskā autora, iecienītās un mīlētās aktrises ar īpašu šarmu uzsvēra galveno domu: labas grāmatas iznākšana ir kultūras svētki. Svētki visiem – autoriem, lasītājiem, un, protams, apraksta varoņiem, jo “nu tu esi grāmatā”. Grāmatā būt – tas ir paliekoši.

Akūta netifoidāla salmoneloze šodien
Ilze Grope un Dace Gardovska

Leikocītu fenotipa raksturojums Černobiļas avārijas seku likvidētājiem no Latvijas, izmantojot fluorescento zondi ABM
Inta Kalniņa, Natālija Gabruševa, Rūta Brūvere, Tija Zvagule, Olita Heisele, Ārija Volrāte, Guna Feldmane un Imants Meirovics

Šūnu kultūra kā modelis HTLV-1 antivirusālo ārstniecības līdzekļu pētīšanai
Karīna Ivanova, Olga Braclavska, Svetlana Kozireva, Gunta Kalnbērza, Vera Tomsone un Modra Murovska

Intraoperatīvā angiogrāfija un retrogrādā spiediena mērīšana pacientiem ar kritisku apakšējās ekstremitātes išēmiju
Aigars Lācis, Edvīns Lietuvietis, Svetlana Thora, Sergejs Kovaļovs, Dainis Krieviņš, Valērijs Aleksandrovičs, Gunārs Mednis un Pēteris Tretjakovs

Tiroliberīna analogs novērš antenatālai hipoksijai pakļautu žurku uzvedības un smadzeņu biogēno amīnu līmeņa pārmaiņas
Tatiana Semenova, Irina Anoshkina, Alla Fast un Vija Kluša

Kadmija un cinka ietekme uz brīvo radikāļu veidošanos cāļu aknās
Jurijs Markovs, Nadežda Bērziņa, Mirdza Apsīte un Natālija Basova

Kariesa riska noteikšana ar siekalu diagnostiskajiem testiem
Dagnija Rostoka, Juta Kroiča, Valentīna Kuzņecova un Aigars Reinis

Augu sugu bagātība, šanona daudzveidība un pārstāvētības izlīdzinātība sukcesijās uz pamestām lauksaimniecības zemēm
Žanna Gutko, Guntis Brūmelis, Ingus Liepiņš, Oļģerts Nikodemus un Guntis Tabors

Izvietojuma optimāla sakārtošana pie secības ierobežojumiem grafveida diagrammu zīmēšanā
Kārlis Freivalds un Paulis Ķikusts

Latvijas Zinātņu akadēmijas Paziņojums par bīstamajām ozona slāņa sarukšanas sekām
Jānis Stradiņš

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība 2000. gadā
Juris Ekmanis

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība 2000. gadā
Raimonds Valters un Baiba Ādamsone

Konkursi

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva – vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Jāņa Āboliņa balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Jāņa Āboliņa vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaim niecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgavā, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 2001. gada 23. maijam, pievienojot:

– izvirzītāja ieteikumu,
– izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu,
– autora Curriculum vitae,
– autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs Jāņa Āboliņa 95 gadu dzimšanas atceres dienā, 2001. gada 22. jūnijā.

* * *

Ilustrēta enciklopēdija 3. sējumos

Leģendārie “Latvju Raksti” pirmo reizi tika izdoti no 1924. līdz 1931. Latvijas Vērtspapīru Spiestuvē. Mēs piedāvājam atkārtotu šīs Latvijas neatkarības laika enciklopēdijas izdevumu.

“Latvju Raksti” iespiesti Parīzē uz kvalitatīva krītpapīra, cietos vākos, respektablā izskatā. Bez visu novadu latviešu orna mentiem, tautas tērpiem, novadu īpatnībām, grāmatā vispilnīgākā informācija par:

• Celtniecību,
• Amatniecību,
• Latviešu tradīcijām, svētku organizēšanu,
• Ēdienu un dzērienu receptēm, un daudz ko citu.

Visa informācija grāmatā – latviešu un franču valodās.

Lieliska dāvana gan ārzemniekam, gan kolēģim, gan skolu absolventiem, gan jubilāriem.

Grāmata, kurai jābūt katra latvieša grāmatu plauktā.

Patlaban – ļoti lēti!

Zvaniet konsultantei Vitai Štopai, tālr. 7212706.

MARUTA SĪLE

par tematu “Veseluma pieeja bērna attīstībā klavierspēles mācību procesā”.

Recenzenti: Dr. habil. paed. LU prof. A. špona, Dr. paed. Dr. art., RPIVA asoc. prof. T. Bogdanova, Dr. paed., Bostonas Universitātes prof. I. Gutberga.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

* * *

2001. gada 27. aprīlī plkst. 14.00 LU matemātikas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē (LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Rīgā, Zeļļu ielā 8, 114. telpā)

NATAĻJA BUDKINA

aizstāvēs promocijas darbu “Funkciju aproksimācija ar nogludinošiem splainiem tuvinātu datu gadījumā” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. mat., prof. H. Kalis (LU), Dr. mat. P. Oja (Tartu Universitāte, Igaunija), Dr. mat., prof. S. Pereverzevs (Ukrainas ZA Matemātikas institūts);

OKSANA PAVĻENKO

aizstāvēs promocijas darbu “Impulsu sistēmas ar apsteidzošiem Markova lēcieniem robežteorēmas un stabilitāte” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. mat., prof. F. Sadirbajevs (Daugavpils PU), Dr. mat., prof. M. Perestjuks (Kijevas Universitāte, Ukraina), Dr. mat. M. Buiķis (RTU).