Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2002. gada  9. septembris: 14 (243)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

Latvijas Zinātņu akadēmija, firma “ITERA Latvija”
un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma
“Izglītībai, zinātnei un kultūrai”

izsludina konkursu 2002. gada balvu piešķiršanai ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, firma “ITERA Latvija”, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija. Izvirzot pretendentus, līdz 2002. gada 20. septembrim divos eksemplāros jāiesniedz šādi dokumenti:

* motivēts izvirzītāja iesniegums;

* ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;

* izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);

* izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524. Tālr. uzziņām 7223931.

Satura rādītājs

Īsumā

* 5. jūlijā tika pasniegts LZA goda doktora (Dr.chem.h.c.) diploms Arnoldam Jirgensonam Liepājā viņa dzīvoklī. A. Jirgensons ir pasaulē pazīstamās ķīmiķu Jirgensonu dzimtas pārstāvis, kas atgriezies dzimtenē no ASV un nu jau trešo gadu dzīvo Liepājā. Diplomu pasniedza LZA prezidents Jānis Stradiņš.

* 8. jūlijā LZA prezidents J. Stradiņš kopā ar akadēmiķi T. Milleru un Dr. D. Šveicu pieņēma Latvijas Republikas goda konsuli Gruzijā profesori Reginu Jakobidzi, ar kuru pārrunāja Latvijas un Gruzijas kultūras un zinātnes sakaru attīstību. R. Jakobidze apņēmās apmeklēt Gruzijas Zinātņu akadēmiju kā starpniece sakaru nodrošināšanai, nododot šīs akadēmijas vadībai literatūru par LZA (gadagrāmatu). Tika izvirzīts ierosinājums parakstīt sadarbības līgumu un veidot abu valstu zinātniekiem kopējas pētījumu programmas ES un NATO ietvaros.

* 15. jūlijā LZA apmeklēja Prinstonas universitātes profesors, politisko zinātņu speciālists, Džons Metloks ar kundzi (Dž. Metloks vadīja Čatokvas miera konferenci Jūrmalā 1986. gadā). LZA prezidents J. Stradiņš pasniedza Dž. Metlokam LZA goda doktora diplomu. Dž. Metloks nolasīja akadēmisko lekciju, atbildēja uz jautājumiem un piedalījās preses konferencē. Lekciju apmeklēja arī ASV vēstnieks Latvijā B. Karlsons.

* 2. augustā Smiltenes kapos guldīja urnu ar LZA goda doktora prof. J. Labsvīra mirstīgajām atliekām. Piemiņas dievkalpojumu Smiltenes baznīcā noturēja prof. V. Vārsbergs. LZA prezidents J. Stradiņš sacīja atvadu vārdus ZA un Latvijas vēstures institūta vārdā, raksturojot J. Labsvīru kā zinātnieku, publicistu un Latvijas valsts darbinieku. LZA vainags tika nolikts Rīgā pie Brīvības pieminekļa (J. Labsvīrs līdz 1940. g. bijis LR Valdības Sabiedriskā departamenta direktors), tādējādi atvadoties no pēdējā pirmskara Latvijas Republikas valsts darbinieka.

* 17. augustā apritēja 100 gadu kopš LZA goda locekļa un pirmās mecenātes Dr. Magdas Voitas-Štaudingeres dzimšanas. Viņas piemiņas vietu Ropažu kapsētā apmeklēja LZA prezidents J. Stradiņš un Dr. J. Kristapsons, noliekot ziedus.

* 23. augustā Raiņa kapos guldīta urna ar izcilā vēsturnieka LZA goda locekļa E. Dunsforda pelniem; piemiņas svētrunu sacīja mācītājs J. Rubenis, dziedāja LZA goda loceklis K. Zariņš. Bērēs piedalījās visa LZA vadība. Pēc tam sekoja atmiņu vakars LZA (J. Bērziņš, A. Caune, J. Zaķis, V. Zariņš, J. Stradiņš, V. Nollendorfs, skautu pārstāvji).

* 3. septembrī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā sveica valodnieci, LZA goda doktori Melitu Stengrevicu 75 gadu dzīves un 50 gadu darba svētkos. LZA prezidents Jānis Stradiņš pasniedza viņai LZA Atzinības rakstu, bet daudzie esošie un bijušie kolēģi un latviešu valodas kopēji – krāšņus ziedus. Tika cildināts viņas mūža lielākais darbs pie 8 sējumu (10 grāmatas) Latviešu literārās valodas vārdnīcas – pirmās daudzsējumu akadēmiskās filoloģiska tipa skaidrojošās vārdnīcas latviešu valodā.

* 5. septembrī notika LZA, LU Latvijas vēstures institūta un Rīgas Latviešu biedrības zinātniska konference “Latvijas valsts tapšana (1918–1920) un ministru prezidents Kārlis Ulmanis" (sakarā ar K. Ulmaņa dzimšanas dienas 125 gadu jubileju). Konferenci atklāja akad. A. Caune, ievadreferātu par K. Ulmaņa personības lomu Latvijas valsts tapšanā nolasīja LZA prezidents J. Stradiņš.

* 6. septembrī Valmieras rajona Naukšēnos notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Inženierzinātņu nodaļas izbraukuma sēde “Biodīzeļdegvielu ražošana un pielietošana”. Tajā par dažādiem biodegvielas un it īpaši par biodīzeļdegvielas ražošanas un pielietošanas aspektiem runāja gan zinātnieki, gan praktiķi. Sēdes dalībnieki iepazinās ar SIA “Delta Rīga” biodīzeļdegvielas ražotni.

Sēdē piedalījās virkne LZA zinātnieku, to viesmīlīgi uzņēma SIA “Naukšēni”.

Satura rādītājs

Par terminoloģiju – Briselē

Valentīna Skujiņa

Par tematu “Terminoloģija: dažādība un mijietekme” (angļu valodā tas tika formulēts kā: “Terminology: Interaction and Diversity”) īsi pirms Jāņiem Briselē tika rīkota tā saucamā “galotņu tikšanās” (angliski summit). Iecere rīkot šādu augstākā līmeņa apspriedi terminoloģijas jomā tika lolota kopš 1999. gada konferences Parīzē. 2002. gada 13.–15.jūnija tikšanās galvenā rīkotāja bija Eiropas Terminoloģijas asociācija EAFT jeb EAT (no European Association for Terminology) sadarbībā ar starptautiskā terminoloģijas tīkla aktīvistiem un asociācijām, kā arī ar nacionālām terminoloģijas asociācijām un centriem.

Galvenie tikšanās mērķi: nodibināt pasaules mēroga terminoloģiskās sadarbības struktūru un parakstīt Hartu, kas uzsvērtu terminoloģijas svarīgumu un lomu sabiedrībā un stiprinātu daudzvalodību dažādos pasaules mēroga sakaru tīklos.

Tikšanās galvenā tematika: terminologu un terminoloģijas pakalpojumu lietotāju sadarbības tīkls; daudzvalodības ietekme uz terminoloģiju un valodas politika; terminologu darba sekmēšanas stratēģija; datu atgūšana (atjaunošana) un lietošana; terminoloģijas kā komercprodukta vērtība; terminoloģijas izglītība; terminoloģijas juridiskie aspekti u. c. Tikšanās bija nodrošināta ar kvalitatīvu sinhrono tulkojumu četrās darba valodās (angļu, vācu, franču un spāņu valodā) un notika lietišķā un reprezentablā līmenī. Tikšanās pulcināja 175 dalībniekus no 33 valstīm.

Pamatreferātiem tika atvēlētas 45 minūtes, no kurām aptuveni 30 minūtes bija tieši referentam, bet pēc tam sekoja neliels “koreferāts” un debates.

Pirmā referenta godā bija Zviedrijas pārstāvis Bjorns Melanders, kura referātā galvenais uzsvars bija uz pašreizējo angļu valodas spēcīgo dominanti Zviedrijā (Englishization), zviedru kultūrā un valodā. Izrādījās, ka situācija Zviedrijā šai ziņā ir ļoti līdzīga situācijai Latvijā un daudzās citās valstīs. Proti: praksē ļoti stabila ir angļu valodas pozīcija; sabiedrība ir daudzvalodīga un pieaug valodu prasmes vajadzības; zviedru valodā daudz aizguvumu no angļu valodas; zinātnieki reti publicējas ziemeļvalstu valodās; arī studenti, piem., medicīnā, raksta darbus angļu valodā. Ārzemju eksperti zvied ru valodu parasti neprot, un valda viedoklis: kurš neprot angļu valodu, ir atpalicis.

Secinājumu daļā referents uzsvēra, ka nacionālā kultūra, valoda ir bagātība pasaulei. Ja valodu nelieto, ja sašaurinās valodas lietošanas sfēra, tad tā mirst. Ja neattīstās dažādu nozaru, dažādas tematikas valoda, arī daiļliteratūrā pietrūkst vārdu, lai rakstītu par visdažādākajām lietām un parādībām. Zūd sociālā aktivitāte. Tāpēc valodas politikā jāprasa: lai lietotu standartizētus terminus, lai katrs līdztekus dzimtajai valodai apgūtu zviedru un angļu valodu, lai zviedru valodu apgūtu un lietotu pilnā apjomā, daudzfunkcionāli, lai zviedru valodas oficiālais, publiskais lietojums būtu korekts, vienkāršs, viegls.

Kā liecināja vēl citi referāti, tiesības uz plašu starptautisku lietojumu apspriedē uzturēja arī franču un spāņu valoda.

Terminoloģijas teorētiskā un praktiskā darba pamatnostādnes bija ietvertas Dānijas terminologa Gerta Engelsa referātā. Līdztekus vairākkārt atgādinātiem, tomēr joprojām aktuāliem atzinumiem par to, ka:

* terminologam jābūt ar speciālās nozares un valodas zināšanām, turklāt zināšanām jābūt uz zinātni balstītām;

* zinātnes valodā visam ir būtiska nozīme;

* termina jēdzienisko izpratni gūst pētot;

* terminoloģijas politikas veidošanā būtiska loma ir valodas politikai valstī, – tika uzsvērtas arī tādas objektīvas prasības kā:

* terminologs ir neatkarīga profesija;

* terminologam ir vajadzīga pētīšanas prasme, pārvaldības prasme, valodu prasme;

* terminoloģija sākas ar jēdzieniem, nevis ar idejām;

* reizē ar terminoloģijas īpašo lomu jebkurā cilvēku darbības sfērā ir īpaši jāuzsver profesionāla terminologa vērtība.

Pasaulē terminoloģijas jomā strādā simti un tūkstoši, bet ne visus var saukt par terminologiem.

Daļa referātu bija atvēlēta standartizācijas jautājumiem. Par standartizāciju jāatbild terminologam. Terminologs nevar strādāt viens. Nopietns darbs ir informācijas uzturēšana. Terminologa uzdevums ir analizēt jēdzienus, atlasīt terminus pēc noteiktiem kritērijiem, veidot definīcijas. Terminologiem ir jāizstrādā vadlīnijas, kas būtu jāievēro tiem, kuri gatavo terminu vārdnīcas un standartus. Mūsdienās ļoti svarīgi apgūt datorlietošanas prasmi. Lai terminoloģijas darbs būtu kvalitatīvs, jāapgūst zinātība (know how).

Terminologam jābūt kā izglītotāju izglītotājam (trainee of trainees).

Ja kādā nozarē ir liela terminu dažādība, sinonīmija, tas liecina, ka nozares terminoloģija nav sakopta. Tad ir grūti risināt sarunas – gan atsevišķā valstī, gan starptautiskā mērogā. Sinonīmi var būt noderīgi skaidrošanai, bet terminam jābūt vienam. Šai ziņā ir atšķirība starp tehnisko un humanitāro pieeju.

Pārliecinoši par precīzas terminoloģijas nozīmi privātajā sektorā referēja Portugāles komersants Dalila Rosaless, kurš pārstāvēja plastikas materiālu ražošanas uzņēmumu. Šis uzņēmums savus izstrādājumus eksportē uz citām valstīm, kooperējas ar citu valstu uzņēmumiem, un terminoloģijas precizitātei šajos procesos īpaša loma.

Par aktuālu uzdevumu terminoloģijas jomā D. Rosaless uzsvēra terminoloģijas precizēšanu un precīzas terminu atbilsmes citās valodās, lai, izmantojot terminoloģijas rokasgrāmatas, tulkojumos nerastos pārpratumi.

Skarot terminoloģijas darba finansiālos aspektus, tika atgādināts, ka terminu lietošanai ir jābūt bez maksas, bet terminoloģiskie pakalpojumi nevar būt par brīvu. Nav iespējams īstenot autortiesības uz terminu. Iespējams, ka ir lietderīgi izveidot īpašu terminoloģijas aģentūru. Valdībām un Eiropas Savienībai ir jāveido terminoloģijas infrastruktūras. Valdības iesaistīšana terminoloģijas problēmu risināšanā ir akūti vajadzīga. Ir jābūt sistēmiskām terminu datu bāzēm, un tās ir juridiski jāaizsargā. Valsts mēģinājumi taupīt uz terminu rēķina var atkosties ar daudz lielākiem finansiāliem zaudējumiem, ja terminoloģijā ir kļūdas.

Terminoloģijas darbu ievērojami atvieglo un paātrina datortehnoloģijas un programmatūru straujā attīstība. Taču, lai datorlietotājs tiktu līdzi šiem straujajiem tempiem, ir nepieciešama nepārtraukta datorlietotāju izglītošana.

Gan datorizglītībai, gan terminoloģiskajai izglītībai ir fundamentāla nozīme jebkuras nozares speciālistu gatavošanā.

Atsevišķos referātos tika skartas konkrētas terminoloģigas prakses problēmas. Šī raksta autorei tika dota iespēja referēt par starptautiskās terminoloģijas bagātināšanu, izmantojot latīņu un grieķu cilmes elementus, un par šo elementu nozīmes harmonizēšanu, tuvinot nozīmi to oriģinālvalodai.

Briseles deklarācija
par starptautisko sadarbību terminoloģijā

Nacionālo un starptautisko terminoloģijas asociāciju, tīklu un dokumentācijas centru pārstāvji,

uzskatot, ka terminoloģija ir visur ikvienā cilvēka darbībā, apzinoties, ka terminoloģija ir informācijas pamatnesējs speciālajā saziņā un vienlaikus tai ir galvenā loma kultūras un valodas daudzveidības uzturēšanā un sekmēšanā;

atzīstot, ka profesionāļiem un lēmējinstitūcijām ir jāapzinās terminoloģijas kā saziņas un zināšanu nodošanas rīka izcilā vērtība;

uzsverot, ka terminoloģijas profesionāļiem sava darba metodēs jāiestrādā lietotāju intereses un vajadzības;

saprotot, ka visiem darītājiem un fonda turētājiem ir jāsadarbojas globālā līmenī un, jo īpaši, koordinēti jāsadala terminoloģijas resursi;

būdami ieinteresēti stiprināt terminoloģijas attīstību un ieviešanas infrastruktūras, –

aicina valstis un valdības, starpvalstu institūcijas un starp tautiskās organizācijas, kā arī institūcijas, kas iesaistītas valodas politikā:

* atbalstīt terminoloģijas infrastruktūru veidošanu lielākajos ekonomiskajos grupējumos, kāda ir Eiropa un nākotnes FTAA (Amerikas Brīvās tirdzniecības zona), un atbalstīt citas esošās terminoloģijas infrastruktūras;

* sekmēt terminoloģijas politikas izveidi saistībā ar izglītību, informācijas programmām u.c.;

* veicināt tādu kooperācijas metožu ieviešanu, kur tiktu ņemts vērā jau sasniegtais, esošās iniciatīvas un projekti;

* stiprināt iniciatīvas, kas paplašinātu industrijas un publisko (valsts) institūciju iesaistīšanos terminoloģijas darbā;

* veicināt īpaša finansējuma programmu izveidošanu terminoloģijas darbam un, pirmkārt, terminoloģijas attīstībai un atjaunināšanai;

* ieinteresēt nacionālos standartu institūtus ņemt aktīvu dalību regulatīvajās institūcijās (piemēram, Starptautiskās sandartizācijas organizācijas ISO Tehniskajā komitejā 37 “Terminoloģija un citi valodas resursi”), institūcijās, kas saskaņo terminoloģijas jautājumus globālā līmenī, un tajās, kas regulē internetu, lai panāktu, ka visas specifiskās kultūras un valodas prasības tur tiktu ievērotas;

* veicināt atbilstošas terminoloģijas lietojuma iniciatīvas, īpaši visos, gan akadēmiskās, gan neakadēmiskās izglītības un specializācijas līmeņos;

* ieviest terminoloģijas un speciālā lietojuma valodas disciplīnu kā obligātu kursu visās tulkošanas studiju programmās un sekmēt tā ieviešanu visās, īpaši ar zinātni un tehnisku saistītās, nozarēs;

* sekmēt dialogu starp vienas un tās pašas valodas, bet dažādu valodas normu valstīm, lai harmonizētu jaunu vārdu darināšanu un terminoloģijas standartizēšanu, ņemot vērā valodas daudzveidību, valodu vietējā lietojuma principus un vienlaikus neaizmirstot savstarpējās saprašanās vajadzības;

* sekmēt daudzvalodību gan izglītības procesā, gan administratīvajā un publiskajā lietojumā;

* veicināt terminoloģijas bezmaksas izplatīšanu un pieejamību, pirmkārt, valdību oficiālajos dokumentos un starptautiskajās institūcijās;

* pētīt terminoloģijas tiešo lietojumu un lomu visos valdību un institūciju stratēģiskajos un politiskajos pasākumos;

* arvien pieaugošajam skaitam jaunattīstības valstu, kuras cenšas īstenot valodas politiku, nodrošināt viņu speciālistiem terminoloģijas principu un metožu apgūšanu ilgtspējīgas attīstības kontekstā un sniegt, cik vien tas iespējams, atbalstu šo valstu speciālistiem, lai viņi varētu ņemt aktīvu dalību starptautiskajās terminoloģijas aktivitātēs.

Izstrādāts Briselē, 23.11.2001.
Izplatīts Briselē, 13.–15.06.2002.

Satura rādītājs

XII Starptautiskā konference
“Kompozīto materiālu mehānika”

Š.g. 9.–13. jūnijā Rīgā tika organizēta XII Starptautiskā konference “Kompozīto materiālu mehānika” (http://www.pmi.lv/mcm2002). Organizētāji un atbalstītāji – Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Nacionālā Mehānikas komiteja, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, žurnāla “Mechanics of Composite Materiāls” redkolēģija, Zinātniskais uzņēmums Lakomp Ltd.

Kompozīto materiālu mehānikas konferences ir tradicionālas zināt nieku sanāksmes, ko Polimēru mehānikas institūts regulāri organizē kopš 1965. gada. Šo konferenču mērķis ir apspriest jaunos pētījumu rezultātus kompozīto materiālu mehānikā, kā arī apmainīties domām par iespējamiem turpmākiem pētījumu virzieniem.

Pēdējos gados ir mainījušās tendences kompozītu izlietošanā. Ja agrāk par galveno mērķi uzskatīja efektīvu materiālu radīšanu aviakosmiskajai tehnikai, neraugoties uz cenu, tad tagad bez šiem mērķiem ir arī uzdevums plašāk ieviest modernos materiālus tautsaimniecībā, neaizmirstot arī ekoloģijas problēmas. Šos mērķus īsi var formulēt “efektīvāk, lētāk, “zaļāk”” un šiem uzdevumiem bija lielā mērā veltīta konferences programma. Konferences ietvaros notika divu atsevišķu mikrosimpoziju sēdes “Kompozīti celtniecībā un infrasktruktūrā” un “Nanokompozītu mehānika”.

Konferences sagatavošanas laikā bija saņemtas 195 tēzes un pieteikumi uz piedalīšanos konferences darbā no 28 valstīm. Konferences darbā ar referātiem piedalījās 149 dalībnieki no 19 valstīm – ASV, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Čehijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Korejas republikas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Šveices, Turcijas, Ukrainas, Vācijas, Zviedrijas.

Bija nolasīti 3 plenārie referāti, 72 referāti 7 sekcijās, 18 referāti divos mikrosimpozijos un 44 referāti bija pārstāvēti stenda formā. Prof. R. Adamsa (Lielbritānija) plenārais referāts bija veltīts kompozītu ražošanas palieku un nolietoto izstrādājumu atkārtotai pārstrādei. Eksperimentu plānošanas metodei un speciālai aproksimācijas tehnikai (metamodeling approach) bija veltīts prof. R. Rikarda (Latvija) plenārais referāts. Minētā metode atļauj optimālā projektēšanā vienlaicīgi izmantot gan eksperimentālos, gan skaitliskās modelēšanas datus. Šī metode atļauj arī ātri risināt optimizācijas/projektēšanas uzdevumus materiāliem un konstrukcijām. Kompozītu deformācijas un sagraušanas nelineāras mehānikas problēmas bija apskatītas prof. J. V. Sokolkina (Krievija) plenārā referātā.

Konferences dalībniekiem bija dota iespēja iepazīties ar Valmieras stikla šķiedras ražotni. Interesentu grupā bija zinātnieki no Itālijas, Somijas, ASV, Zviedrijas, Turcijas, Krievijas, Latvijas.

No dalībnieku puses konference tika augsti novērtēta un tika pieņemts lēmums 2004. gada maijā atkal Rīgā organizēt nākošo kompozīto materiālu mehānikas konferenci.

V. Tamužs, K. Cīrule

Satura rādītājs

Jauna grāmata

Jubilejas rakstu krājums profesoram
Andrim Caunem

Civitas et Castrum ad Mare Balticum: Rakstu krājums Andra Caunes 65 gadu dzīves jubilejā, red. Ēvalds Mugurēvičs un Ieva Ose, Rīgā, Latvijas vēstures institūts, 2002. 431 lpp., ilustrēta

Latvijas vēstures institūta direktors Dr. habil. hist.  Andris Caune, sasniedzis 65 mūža gadus, ir aizgājis pensijā no direktora amata, bet turpina rediģēt institūta izdoto žurnālu un pārzina tā apgāda darbu. No viņa atvadoties, institūts ir izdevis rakstu krājumu “Pilsēta un pils pie Baltijas jūras”, tā apliecinot, ka profesors Caune ir Rīgas arheologs un ar pieredzi Bauskas pils izrakumos.

Andris Caune ir dzimis 1937. gada 27. jūnijā Rīgā, gleznotāja Valdemāra Caunes ģimenē, un pēc pamatskolas beigšanas iestājas Mālpils hidromeliorācijas tehnikumā. Pēc tā beigšanas no 1956. līdz 1961. gadam studē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, iegūstot hidrotehnikas inženiera grādu. Paralēli Caune arī studē Latvijas Valsts universitātes Vēstures nodaļā, beidzot to 1969. gadā ar vēsturnieka un vēstures skolotāja grādu; 1981. gadā Maskavā Caune ieguvis kandidāta grādu vēsturē, 1993. gadā Rīgā ieguvis habilitēta doktora grādu un ievēlēts par profesoru.

Ar 1969. gadu Caune sāk darbu Latvijas vēstures institūtā par jaunāko, ar 1983. gadu – par vecāko, un no 1990. gada – par vadošo līdzstrādnieku; 1996. gadā ievēlēts par Latvijas vēstures institūta direktoru, kādā amatā paliek līdz aiziešanai pensijā 2002. gada 31. jūnijā.

Profesora Caunes jaunības mīlestība pieder arheoloģijai, kurai viņš palicis uzticīgs visu mūžu: ar 1970. gadu vada institūta Rīgas arheoloģiskās izpētes darba grupu, no 1975. līdz 1992. gadam vada arī izrakumus Bauskas ordeņa pilsdrupās.

Par nopelniem Rīgas arheoloģiskajā izpētē 1995. gadā ievēlēts par LZA īsteno locekli, 2001. gadā saņēmis LZA Lielo medaļu, 1994. gadā Baltijas Asamblejas zinātnes prēmiju un 1997. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.

Profesors Caune savus zinātniskos pētījumus ir publicējis 12 grāmatās par Rīgas agro vēsturi; viņš ir rediģējis un piedalījies 57 darbu sastādīšanā un publicējis 666 rakstus periodikā un rakstu krājumos par Rīgas arheoloģiju un tās agrīno vēsturi.

Profesors Caune ir lasījis Latvijas arheoloģijas kursu no 1981. līdz 1989. gadam Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Universitātē no 1992. līdz 1994. gadam – speciālkursu “Rīgas vēsture un kultūras pieminekļi”. Tāpat profesors ir piedalījies ar referātiem Sofijā, Kijevā, Pleskavā, Berlīnē, Rostokā, Lībekā, Getingenā, Ķīlē, Klaipēdā un Turku, bet 2001. gadā – ASV, tāpēc arī viņam veltītajā rakstu krājumā autori nāk no deviņām valstīm: Somijas (Turku), Polijas (Kolberga, Štetīne, Breslava, Lodza), Vācijas (Lībeka, Hamburgas, Stāde, Ķīle), Čehijas (Prāga), Krievijas (Pleskava, Maskava), Baltkrievijas (Minska), Lietuvas (Viļņa), Ukrainas (Kijeva), ASV (Alentauna), dodot 36 rakstus gan latviešu, gan vācu, krievu un angļu valodā, tomēr katram svešvalodā rakstītam rakstam pievienots kopsavilkums latviski, tāpat kā latviski rakstītiem rakstiem – kopsavilkums angļu vai vācu valodā, tā dodot rakstu krājumam starptautisku vērtību.

Ar sevišķu uzmanību jāmin profesora Caunes darba kolēģi Rīgā – Jānis Grūbe, Ieva Ose, Gunārs Jansons, Dagnija Svarāne, Māris Zunde, Māris Atgāzis, Viktorija Bebre, Tatjana Berga, Andris Celmiņš, Silvija Tilko, Zigrīda Apala, Anna Zariņa, Vītolds Muižnieks, Antonija Vilcāne, Roberts Spirģis, Guntis Zemītis, kas veltījuši ra kstus savam kolēģim. Par profesora Caunes sa sniegumiem rakstījis profesors Ēvalds Mugurēvičs, bet A. Caunes bibliogrāfiju sastādījušas Cilda Caune un Silvija Tilko. Zīmīgi gan, ka katras tautības autori visbiežāk rakstījuši par savas tautas problēmām, ko krājuma redaktori grupējuši 5 nodaļās: (1) Pilsētas, pilis, nocietinājumi, (2) Amatniecība, celtniecība, celtnes, (3) Senvietu studijas, (4) Kapulauki, kapsētas, apbedījumi un (5) Vēsture.

Neanalizējot atsevišķus rakstus, par krājumu kopumā varētu teikt, ka tā ir īstā dāvana Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim profesoram Andrim Caunem un latviešu arheoloģijai un latviešu vēsturei vispār, jo ar saviem pētījumiem par Rīgas senāko vēsturi profesors Caune ir lepni iegājis Eiropas arheologu un vēsturnieku saimē.

Rakstu krājumu rotā profesora Caunes fotogrāfija, tāpat atsevišķus rakstus labi papildina tiem pievienotie 182 attēli.

Indriķis Šterns

Satura rādītājs

Britu akadēmijas simtgades konferencē

Pirms simts gadiem – 1902. gada 8. augustā karalis Edvards VII parakstīja Britu akadēmijas statūtus. Tās uzdevums bija veicināt pētījumus literatūrā, vēsturē un filozofijā un propagandēt to rezultātus gan karalistē, gan ārzemēs.

Mūsdienās Britu akadēmija kļuvusi par nacionālo centru pētījumiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kura turklāt izvērsusi plašu starptautisko sadarbību. Arī Latvijas Zinātņu akadēmija kopš 1991. gada ir Britu akadēmijas sadarbības partnere un sekmīgi īsteno virkni kopīgu projektu.

Britu akadēmijas simtgades svinības tiek atzīmētas ar plašu pasākumu programmu. Viens no centrālajiem pasākumiem šajā programmā bija konference 3.–5. jūlijā Londonā, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit valstu zinātņu akadēmiju pārstāvji. Man bija liels gods piedalīties šajā konferencē un nodot mūsu prezidenta Jāņa Stradiņa apsveikuma vēstuli Britu akadēmijas prezidentam Lordam Runcimanam. Šajā svinīgajā brīdī Britu akadēmijas viceprezidents un ārlietu sekretārs Nikolas Manns veltīja labus vārdus mūsu akadēmijai un tās sekmīgajai integrācijai Eiropas zinātnes apritē.

Simtgadei veltītās konferences pirmajā dienā Britu muzeja telpās notika diskusija par pagātnes kultūras mantojumu, tā saglabāšanu un izpēti mūsdienās. Pēcpusdienas sesija bija veltīta globalizācijas procesiem pasaulē – galvenokārt ekonomikas skatījumā, pievēršot uzmanību samērā pretrunīgajām koncepcijām un nākotnes prognozēm. Otrā diena bija veltīta Britu akadēmijas vēsturei un ārvalstu viesu apsveikumiem sakarā ar apaļo jubileju.

Tālavs Jundzis

Satura rādītājs

Latvijas Zinātnes padome

Publicētos LZP 9. jūlija lēmumus sk.: http://www.lzp.lv/latv/lemumi.htm

* * *

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2002. gadā (8. pielikums)

Pielikums
LZP ZSKK 2002. gada 19. jūlija  lēmumam

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls
pieprasītais  /  piešķirtais

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts Starptautiskās Koksnes zinātņu akadēmijas (IAWS) plenārsēde (Cēsis, Latvija, 4.–9.08.2003.) Jānis Grāvītis 400 atlikt

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 14. Starptautiskais simpozijs “Robotu un manipulātoru teorija un prakse – ROMANSY 2002” (Udine, Itālija, 1.–4.07.2002.). Bruno Grasmanis 400 EUR 240
2. LU Cietvielu fizikas institūts 7. Starptautiskais Otto Šotta kolokvijs par stikla un stikla kristālisko materiālu ķīmiju un tehnoloģiju (Jēna, Vācija, 7.–11.07.2002.). Andrejs Siliņš 200 EUR atteikt (divreiz LZP atbalsts jau saņemts)
3. LU Cietvielu fizikas institūts 7. Starptautiskais Otto Šotta kolokvijs par stikla un stikla kristālisko materiālu ķīmiju un tehnoloģiju (Jēna, Vācija, 7.–11.07.2002.). Linards Skuja 200 EUR 120
4. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 12. Starptautiskais virusoloģijas kongress (Parīze, Francija, 27.07.–1.08.2002.). Una Lazdiņa 300 EUR 180
5. LU Sociālo zinātņu fakultāte 7. Eiropas Sociālo antropologu asociācijas divgadējā konference (Kopenhāgena, Dānija, 14.–17.08.2002.). Klāvs Sedlenieks 1000 DKK 80
6. Latvijas Organiskās sintēzes institūts NATO Progresīvo pētījumu institūta kursi “Chemical probes in Biology” (Spetses sala, Grieķija, 18.–30.08.2002.) Olga Kirjanova 430 EUR 260
7. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 5. Starptautiskā baltiešu psiholoģijas konference (Tartu, Igaunija, 22.–25.08.2002.) Sandra Sebre 60 USD 35
8. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte 5. Starptautiskā baltiešu psiholoģijas konference (Tartu, Igaunija, 22.–25.08.2002.) Maija Pļavniece 60 USD 35
9. LU Cietvielu fizikas institūts 17. Starptautiskā fizikas studentu konference (Budapešta, Ungārija, 22.–27.08.2002.). Ilze Aulika 120 EUR 70
10. LU Cietvielu fizikas institūts 35. Ziemeļu oftalmoloģijas kongress (Tampere, Somija, 24.–27.08.2002.). Jeļena Petrova 250 EUR 150
11. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 25. Redzes uztveres Eiropas konference (Glāzgova, Lielbritānija, 25.–29.08.2002.). Gunta Papelba 105 GBP 100
12. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskās optikas komisijas 19. kongress (Florence, Itālija, 25.–30.08.2002.). Māris Ozoliņš 408 EUR 245
13. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 12. Eiropas Fizikas biedrības konference “Tendences fizikā” (Budapešta, Ungārija, 26.–30.08.2002.). Roberts Paeglis 130 EUR 80
14. Rīgas Stradiņa universitāte Farmācijas un farmaceitiskās zinātnes 62. pasaules kongress (Nīca, Francija, 31.08.–5.09.2002.). Ilze Bārene 475 EUR 270
15. LLU Zinātnes centrs “Sigra” 53. Eiropas Lopkopības produktu asociācijas konference (Kaira, Ēģipte, 1.–4.09.2002.). Jānis Mičulis 500 EUR 270
16. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts 17. Starptautiskā augstas izšķiršanas spējas molekulu spektroskopijas konference (Prāga, Čehija, 1.–5.09.2002.). Māris Tamanis 7700 CZK 145
17. RTU Tehniskās fizikas institūts 17. Starptautiskā augstas izšķiršanas spējas molekulu spektroskopijas konference (Prāga, Čehija, 1.–5.09.2002.). Ilze Klincāne 7700 CZK 145
18. Nacionālais botāniskais dārzs 13. Starptautiskais Eiropas augu fiziologu biedrību federācijas (FESPP) kongress (Herakliona, Grieķija, 1.–6.09.2002.). Gunta Jakobsone 350 EUR 170
19. LU Botāniskais dārzs 13. Starptautiskais Eiropas augu fiziologu biedrību federācijas (FESPP) kongress (Herakliona, Grieķija, 1.–6.09.2002.). Evija Rūsīte 350 EUR 170
20. LU Bioloģijas fakultāte 13. Starptautiskais Eiropas augu fiziologu biedrību federācijas (FESPP) kongress (Herakliona, Grieķija, 1.–6.09.2002.). Ģederts Ieviņš 350 EUR 170
21. LU Bioloģijas fakultāte 13. Starptautiskais Eiropas augu fiziologu biedrību federācijas (FESPP) kongress (Herakliona, Grieķija, 1.–6.09.2002.). Tūrs Selga 350 EUR 170
22. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 15. Starptautiskais Elektronu mikroskopijas kongress (Durbana, DĀR, 1.–6.09.2002.). Māra Lubāne 350 USD 220
23. LU pētījumu un studiju centrs Biomedicīnas 15. Starptautiskais Elektronu mikroskopijas kongress (Durbana, DĀR, 1.–6.09.2002.). Andrejs Ivanovs 350 USD 220
24. LU Polimēru mehānikas institūts 6. Eiropas Reoloģijas konference (Erlangena, Vācija, 1.–6.09.2002.). Ernests Jākobsons 470 EUR 250
25. Latvijas Olimpiskā vienība 13. Eiropas Biomehānikas biedrības konference (Vroclava, Polija, 2.–4.09.2002.). Inese Potanga 400 EUR 235
26. LU Cietvielu fizikas institūts 6. Eiropas konference par polārdielektriķu pielietošanu (Aveiro, Portugāle, 2.–5.09.2002.). Kārlis Bormanis 300 EUR 170
27. LU Cietvielu fizikas institūts 6. Eiropas konference par polārdielektriķu pielietošanu  (ECAPD-6) (Aveiro, Portugāle, 2.–5.09.2002.). L. Grigorjeva 300 EUR 170
28. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 8. Keramikas tehnoloģijas zinātnes starptautiskā konference (Hamburga, Vācija, 2.–5.09.2002.). Māris Bērziņš 500 EUR 270
29. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 8. Keramikas tehnoloģijas zinātnes starptautiskā konference (Hamburga, Vācija, 2.–5.09.2002.). Eriks Palčevskis 500 EUR 270
30. LU Botāniskais dārzs Starptautiska konference par pilsētu apstādījumu jautājumiem (Vēdensvila, Šveice, 2.–6.09.2002.). Andris Orehovs 420 CHF 165
31. LU Cietvielu fizikas institūts 11. Starptautiskais satveršanas gamma starojuma spektroskopijas un saistīto problēmu simpozijs CGS11 (Prāga, Čehijas Republika, 2.–6.09.2002.). Juris Tambergs 300 EUR 75
32. LU Cietvielu fizikas institūts 11. Starptautiskais satveršanas gamma starojuma spektroskopijas un saistīto problēmu simpozijs CGS11 (Prāga, Čehijas Republika, 2.–6.09.2002.). Mārtiņš Balodis 300 EUR 75
33. LU Cietvielu fizikas institūts 11. Starptautiskais satveršanas gamma starojuma spektroskopijas un saistīto problēmu simpozijs CGS11 (Prāga, Čehijas Republika, 2.–6.09.2002.). J. Bondarenko 300 EUR 75
34. LU Cietvielu fizikas institūts 11. Starptautiskais satveršanas gamma starojuma spektroskopijas un saistīto problēmu simpozijs CGS11 (Prāga, Čehijas Republika, 2.–6.09.2002.). T. Krasta 300 EUR 75
35. LU Cietvielu fizikas institūts 11. Starptautiskais satveršanas gamma starojuma spektroskopijas un saistīto problēmu simpozijs CGS11 (Prāga, Čehijas Republika, 2.–6.09.2002.). J. Bērziņš 300 EUR 75
36. Rīgas Stradiņa universitāte 16. Starptautiskais tiesas zinātņu asociācijas kongress (Montpeljera, Francija, 2.–7.09.2002.). Ojārs Teteris 540 EUR 270
37. RPIVA Starptautiska zinātniska konference “Slāvu frazeoloģija un valodas sistēmas līmeņi” (Gdaņska, Polija, 2.–7.09.2002.). Viktorija Kuzina 630 PLN 90
38. RSU Stomatoloģijas institūts 16. Eiropas sejas – žokļu ķirurgu asociācijas kongress (Minstere, Vācija, 3.–7.09.2002.). Ģirts Šalms 400 EUR 240
39. RSU Stomatoloģijas institūts 16. Eiropas sejas – žokļu ķirurgu asociācijas kongress (Minstere, Vācija, 3.–7.09.2002.). Ingrīda Čēma 400 EUR 240
40. LU Filoloģijas fakultāte 2. Starptautiska konference par mūsdienu ģermāņu, romāņu un baltiešu lingvistikas studijām (Viļņa, Lietuva, 5.–7.09.2002.). Andra Kalnača 23 EUR 15
41. LU Filoloģijas fakultāte 2. Starptautiska konference par mūsdienu ģermāņu, romāņu un baltiešu lingvistikas studijām (Viļņa, Lietuva, 5.–7.09.2002.). Ilze Lokmane 23 EUR 15
42. RTU Starptautisko sakaru daļa Starptautiskā konference par kvalitātes nodrošināšanu augstskolas pētnieciskajā darbībā (Barselona, Spānija, 5.–8.09.2002.). Jolanta Jurēvica 489 EUR 200
43. AS Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija Starptautisks seminārs “Zemeņu vīrusu noteikšana” (Čehijas Republika, 6.–8.09.2002.). Līga Petrēvica 100 EUR 60
44. Latvijas Kultūras akadēmija 5. Starptautiskais filozofijas un kultūras kongress (Sanktpēterburga, Krievija, 7.–12.09.2002.). Jeļena Celma 100 USD 40
45. Latvijas Kultūras akadēmija 5. Starptautiskais filozofijas un kultūras kongress (Sanktpēterburga, Krievija, 7.–12.09.2002.).Irina Markina 100 USD 40
46. Latvijas Kultūras akadēmija 5. Starptautiskais filozofijas un kultūras kongress (Sanktpēterburga, Krievija, 7.–12.09.2002.). Nadežda Pazuhina 100 USD 40
47. Latvijas Kultūras akadēmija 5. Starptautiskais filozofijas un kultūras kongress (Santpēterburga, Krievija, 7.–12.09.2002.). Inese Sviestiņa 100 USD 40
48. RTU rektorāts 10. Vispasaules energoelektronikas un kustības vadības konference (Dubrovniki, Horvātija, 9.–11.09.2002.). Leonīds Ribickis 450 EUR 235
49. VBZU Priekuļu selekcijas stacija 4. IAMFE Sanktpēterburgas kolokvijs (Sanktpēterburga, Krievija, 9.–12.09.2002.). Maija Vitjažkova 180 USD 110
50. LU Latvijas vēstures institūts 9. Starptautiskā konference par mednieku un savācēju kopienām (Edinburga, Lielbritānija, 9.–13.09.2002.). Ilga Zagorska 175 GBP 160
51. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 15. Starptautiskā konference par nukleozīdu un to analogu ķīmiju (Luvēne, Beļģija, 10.–14.09.2002.). Mārtiņš Ikaunieks 225 EUR 130
52. LU Latvijas vēstures institūts 3. Starptautiskā konference “Viduslaiku un vēlākā arheoloģija” (Bāzele, Šveice, 10.–15.09.2002.). Ēvalds Mugurēvičs 450 EUR 270
53. LLU Zinātnes centrs “Sigra” 13. Starptautiskā skābbarības konference (Aira, Skotija, Lielbritānija, 11.–13.09.2002.). Dace Kravale 250 GBP 230
54. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas Starptautiska konference “Modernas elektrojaudas sistēmas” (Vroclava, Polija, 11.–13.09.2002.). Edvīns Vanzovičs 350 EUR 190
55. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Eiropas Biomateriālu biedrības konference (Barselona, Spānija, 11.–14.09.2002.). Dace Sipčenoka 540 EUR 270
56. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Eiropas Biomateriālu biedrības konference (Barselona, Spānija, 11.–14.09.2002.). Līga Bērziņa 540 EUR 270
57. RTU Starptautisko sakaru daļa 14. Eiropas starptautiskās izglītības asociācijas ikgadējā konference (Porto, Portugāle, 11.–14.09.2002.). Jolanta Jurēvica 370 EUR 225
58. LU Medicīnas fakultāte 17. Starptautiskais morfoloģisko zinātņu simpozijs (Timišoāra, Rumānija, 11.– 15.09.2002.). Jānis Šavlovskis 200 USD 125
59. LU Medicīnas fakultāte 17. Starptautiskais morfoloģisko zinātņu simpozijs (Timišoāra, Rumānija, 11.– 15.09.2002.). Sergejs Isajevs 200 USD 125
60. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts 3. Starptautiskā zinātniskā konference “Mācību teorija, prakse un aktīva mācīšanās mainīgajā sabiedrībā” (Tartu, Igaunija, 12.–14.09.2002.). Anna Tatarinceva 130 USD 85
61. RTU Būvniecības fakultāte 9. Starptautiskā konference “Siltuma pārveidošana un atjaunojamie enerģijas avoti” (Polija, 12.–15.09.2002.). Andris Krēsliņš 250 EUR 150
62. LU Bioloģijas institūts 6. Starptautiskais Apterigota seminārs (Sjenna, Itālija, 12.–16.09.2002.). Edīte Juceviča 300 EUR 175
63. LU Medicīnas fakultāte Eiropas Respiratorās biedrības kongress (Stokholma, Zviedrija, 14.–18.09.2002.). Uldis Kopeika 270 CHF 105
64. RTU Tehniskās fizikas institūts 16. Eiropas konference par cietvielu pārveidotājiem (Prāga, Čehijas Republika, 15.–18.09.2002.). Māris Knite 470 EUR 240
65. LU Polimēru mehānikas institūts 3. Eiropas konference par polimēriem un kompozītiem (Šveice, 15.–18.09.2002.). Valērijs Carevskis 750 GBP 250
66. LU Polimēru mehānikas institūts 3. Eiropas konference par polimēriem un kompozītiem (Šveice, 15.–18.09.2002.). Vitauts Tamužs 750 GBP 250
67. P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 5. Starptautiskā infekcijas slimnīcu savienības konference (Edinburga, Lielbritānija, 15.– 18.09.2002.). Uga Dumpis 525 GBP 270
68. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts Starptautiskās elektroķīmijas savienības 53. konference ISE2002 (Diseldorfa, Vācija, 15.–20.09.2002.). Ingrīda Vītiņa 380 EUR 220
69. LU Hidroekoloģijas institūts Upes grīvu un piekrastes zinātņu asociācijas ECSA 34. konference (Gdaņska, Polija, 15.–20.09.2002.). A. Jurovskis 150 EUR 90
70. LZA un LU Matemātikas institūts Vācijas matemātikas biedrības ikgadējā konference (Halle-Vittenberga, Vācija, 15.–21.09.2002.). Inese Bula 90 EUR 55
71. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 1. Starptautiskais CIRP seminārs “Digital Enterprise Technology” (Durhama, Lielbritānija, 16.–17.09.2002.). A.Ļevčenkovs 325 GBP (apmaksāt Ls 270 no M. Apinei piešķirtā, neizmantotā un LZP atgrieztā Ls 270 finansējuma)
72. LLU Lauku inženieru pētījumu fakultāte Starptautiskās Būvniecības un būvkonstrukciju padomes koka konstrukciju darba komisijas apspriede (Kijoto, Japāna, 16.–19.09.2002.). Lilita Ozola 25 000 JPY 125
73. LU Fizikas institūts 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Jānis Valdmanis 430 EUR atteikt (divreiz LZP atbalsts jau saņemts)
74. LU Fizikas institūts 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Imants Bucenieks 430 EUR 140
75. LU Fizikas institūts 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Jānis Kļaviņš 430 EUR 140
76. LU Fizikas institūts 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Ansis Mežulis 430 EUR 140
77. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Andris Jakovičs 430 EUR 140
78. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Andrejs Umbraško 430 EUR 140
79. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 5. Starptautiskā PAMIR konference “Fundamental and Applied MHD” (Ramatuēla, Frncija, 16.–20.09.2002.). Vilnis Frišfelds 430 EUR 140

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs

Proceedings of the Latvian Academy of Sciences

Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2002. gada 3. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

REVIEW

Andra Dērveniece, Ilona Hartmane, Ingrīda Čēma, Ingmārs Mikažāns, Vitālijs Svjatoha, and Iveta Ivdra. Ultraviolet-radiation-caused skin cancer development and immune system response [Ultravioletā starojuma ietekme uz ādas audzēju veidošanos un imūnsistēmas atbildes reakciju]

ORIGINAL PAPERS

Agnis Štifts, Pēteris Tretjakovs, Agris Martinsons, Antra Jurka, Aivars Pētersons, Agnis Zvaigzne, and Valdis Pīrāgs. Both microalbuminuria in diabetic patients and proteinuria in glomerulonephritic patients are closely related to generalised microvascular abnormality [Ādas mikrohemodinamika cukura diabēta un glomerulonefrīta slimniekiem]

Pēteris Tretjakovs, Uldis Kalniņš, Inese Dabiņa, Andrejs Ērglis, Iveta Dinne, Antra Jurka, Gustavs Latkovskis, Agnis Zvaigzne, and Valdis Pīrāgs. Arachidonic acid metabolism and nitric oxide production in platelet membranes of coronary artery disease patients with or lacking associated diabetes [Arahidonskābes metabolisms un slāpekļa oksīda veidošanās trombocītu membrānās koronārās aterosklerozes slimniekiem ar cukura diabētu un bez tā]

Ilze Štrumfa, Laila Feldmane, Maija Eglīte, and Elvīra Čurbakova. Pathomorphological changes and their dynamics (1993–2001) in the upper part of the digestive tract of Chernobyl clean-up workers residing in Latvia [Morfoloģiskas izmaiņas gremošanas trakta augšdaļā un ainas dinamika Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem – Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem]

Aurelija Šauklytė, Antanas Kontautas, and Algimantas Paulauskas. Genetic diversity of farmed and wild populations of Lithuanian stocks of Atlantic salmon [Atlantijas laša Lietuvas formu ģenētiskā daudzveidība zivsaimniecības un savvaļas populācijās]

Laila Dubova, Dzidra Zariņa, and Māra Grūbe. Use of Toxkit microbiotests in the determination of pesticide toxicity in soil and ground water [Toxkit mikrobiotestu izmantošana pesticīdu toksicitātes novērtēšanai augsnē un gruntsūdenī]

Aivars Yurkovskis. Remixing in the lower reaches of the Venta River Ventspils Harbour (Baltic Sea): Effects on nutrient cycling and transport [Slāņu sajaukšanās ietekme uz biogēno riņķojumu un transportu Ventas lejtecē – Ventspils ostā]

SCIENCE LIFE

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in the year 2002 (January–April) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2002. gadā (janvārī–aprīlī)]

* * *

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā, 912. vai 915. istabā (tālr. 7229830, e-pasta adrese: vestis@lza.lv).

Satura rādītājs

Konkurss

Liepājas Pedagoģijas akadēmija izsludina konkursu par

Antoņinas Reķēnas balvu

Liepājas Pedagoģijas akadēmija 2000. gadā ir iedibinājusi Antoņinas Reķēnas balvu, kas tiek piešķirta reizi divos gados par nozīmīgiem pētījumiem (monogrāfijām, izlokšņu vārdnīcām, vienotas tematikas zinātnisko darbu kopām) latviešu dialektoloģijā un valodas vēsturē (diahroniskajā valodniecībā).

Antoņina Reķēna (1928–1998) – valodniece, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesore, ap 50 zinātnisku publikāciju, monogrāfijas “Amatniecības leksika dažās Latgales dienvidu izloksnēs un tās sakari ar atbilstošajiem nosaukumiem slāvu valodās” (1975) un divsējumu “Kalupes izloksnes vārdnīcas” (1998) autore. Ievērojama Latgales izlokšņu pētniece, strādājusi valodu kontaktu, latviešu leksikas, fonētikas un gramatikas vēstures izpētē. Profesores darba mūžs kopš 1953. gada bija saistīts ar Liepāju – jauno filologu, latviešu valodas skolotāju un zinātnieku audzināšanu.

2002. gadā Antoņinas Reķēnas balva tiek piešķirta par 2000. un 2001. gadā publicētajiem pētījumiem. Balvai iesniegtos darbus vērtē LPA rektora apstiprināta ekspertu komisija. Laureāts saņem Antoņinas Reķēnas balvas diplomu un naudas balvu LPA Senāta noteiktā apmērā.

Kandidātus Antoņinas Reķēnas balvai var izvirzīt augstāko mācību iestāžu senāti, fakultāšu domes, kā arī zinātnisko iestāžu padomes.

Iesniedzamie dokumenti:

* motivēts izvirzītāja iesniegums (adresēts Antoņinas Reķēnas balvas ekspertu komisijai);

* ziņas par balvas pretendentu (CV);

* balvai izvirzītais darbs (darbu kopa);

* īsa darba (darbu kopas) anotācija latviešu un angļu valodā.

Minētie dokumenti viena mēneša laikā pēc konkursa izsludināšanas iesniedzami vai atsūtāmi pa pastu Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Latviešu valodas katedrai.

Adrese: Latviešu valodas katedra
Lielā iela 14
Liepāja LV-3401
Tālr. 3425204
e-pasts balti@lieppa.lv

Satura rādītājs

Paziņojums

SIA “SVK+” (bijusī Latvijas Zinātņu Akadēmijas Svešvalodu katedra) organizē angļu valodas kursus grupās un individuāli dažādos zināšanu līmeņos. Mācību procesā izmanto audio ierakstus, nodrošina ar mācību materiāliem.

Mācību sākums š. g. 16. septembrī
Tālruņi: 7557520, 7226198
Akadēmijas laukums 1
4. stāvs, 406. telpa

Satura rādītājs

Aizstāvēšana

Š. g. 24. septembrī plkst. 15.00 LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Dobeles ielā 41, sēžu zālē, promocijas darbu mežzinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

LELDE VILKRISTE

par tēmu “Meža politikas realizācija privātajā meža sektorā”.

Recenzenti: Dr.habil.silv., profesors Pēteris Zālītis, Dr.habil.silv., profesors Rūdolfs Ozoliņš, Dr.silv., asoc. profesors Aivars Purvgalis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2002. gada 8. oktobrī plkst. 15.30 RTU Mašīnzinātņu nozares promocijas padomes P-16 atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 405. auditorijā

Irina BOIKO

aizstāvēs disertāciju par tēmu: “Elektroaparātu hermoievadu armatūras un vadu kontaktmikrometināšanas procesa optimizācija” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: profesors, Dr. habil. sc. ing., V. Smirnovs (Krievijas Metināšanas institūts), Dr.sc. ing. J. Andersons (Latvijas Metināšanas speciālistu asociācija), Dr.sc.ing. R. Dorošenko (Rīgas Tehniskā universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.

* * *

LU Astronomijas un fizikas zinātņu nozaru promocijas padome 2002. gada 28. jūnija sēdē piešķīra Dr. phys. zinātnisko grādu optikas apakšnozarē Uldim GROSAM par promocijas darbu “Impulsu fotolīzes metode joda-ozona maisījuma fotoķīmiskajos pētījumos.”

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Elektrotehnikas nozares promocijas padome “RTU–P14” 2002. gada 25. jūlija sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē Elenai KETNEREI par promocijas darbu “Maiņstrāvas elektrisko mašīnu dinamisko režīmu izpēte un modelēšana”. Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, atturas – nav.

Satura rādītājs

Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 23. septembrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2002. gada 6. septembris