Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2003. gada  13. janvāris: 1 (251)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātņu akadēmijas un savā vārdā no sirds sveicu Jūs skaistajā dzīves jubilejā! Esam patiesi gandarīti par Jūsu vadītās Lietuvas Zinātņu akadēmijas labā kaimiņattiecību un brālīgas draudzības garā izkoptajām sadarbības tradīcijām ar Latvijas Zinātņu akadēmiju nu jau vairāk nekā desmit gadu garumā.

Ar prieku atceros Jūsu kādreizējo līdzdalību mūsu Organiskās sintēzes institūta disertāciju aizstāvēšanas padomē, mūsu akadēmiju sadarbības konferences, daudzās tikšanās visdažādākajās Eiropas pilsētās. Esam iepriecināti, ka nesen esat savienojis Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta posteni ar Baltijā senākās universitātes – Viļņas universitātes rektora amatu. Jūsu taktiskā, pievilcīgā personība ļauj nolīdzināt negludumus, kas dažkārt gadās arī zinātnes un augstākās izglītības ceļos, tā piešķir mūsu sadarbībai īpašu draudzības un brāļu tautu attieksmju gaisotni.

Ceram arī turpmāk uz kopīgiem zinātniskās pētniecības projektiem un to sekmīgu risinājumu.

Vēlam Jums stipru veselību, možu un radošu garu, laimi un mīlestību!

Patiesā sirsnībā un cieņā,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš

Rīga, 2003. gada 4. janvārī

* * *

Atļaujiet no visas sirds sveikt Jūs lielā, skaistā dzīves jubilejā un no sirds vēlēt Jums pašu labāko – stipru veselību, možu garu un daudz prieka šajā skaistajā laika sprīdī, kuru saucam par dzīvi.

Jūs esat viens no visgodājamākajiem LZA ārzemju locekļiem, Jūsu ieinteresētību Latvijas zinātnes likteņos un jaunās zinātnieku paaudzes sagatavošanā mēs ļoti augstu vērtējam. Jūsu aktivitāte, piedaloties dažādos projektos, publicējot savas atziņas un rūpējoties par objektīvu vēstures izpratni, izraisa visdziļāko cieņu. Vācbaltiešu vēsturiskās lomas risinājums, Molotova-Ribentropa pakta, Latvijas neatkarības restitūcijas jautājumi, Domus Rigensis, Lēberu dzimtu mantojuma turpināšana, Rīgas juristu tradīciju izkopšana, dodot stipendijas jaunajiem un rūpējoties par juridiskās literatūras faksimilu izdošanu – kaut vai šīs jomas raksturo Jūsu apbrīnojamo, neizsīkstošo enerģiju Latvijas zinātnei būtisku problēmu risinājumā.

Esam pateicīgi Jums, LZA Goda mecenātam, par dāsnumu un iejūtību, par sirds siltumu. To nevar izmērīt oficiālajās mēra vienībās.

Bona causa triumphat. Labais darbs uzvar. Tā mēdza teikt senatnē. Labie darbi ir nostiprinājuši Jūsu autoritāti. Jūsu spēcīgā, vispusīgā personība ir izraisījusi vispārēju atzinību, mīlestību un cieņu Latvijā.

Kā sacīts tradicionālajā laimes vēlējumā: “Daudz baltu dieniņu!”

“Latvenergo” balvas

2002. gada Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā piešķirtas:

– Igaunijas–Latvijas–Lietuvas kopuzņēmuma SIA Baltijas energosistēmu dispečeru centra direktora vietniekam Dr. sc. ign. Kārlim BRIŅĶIM par darbu kopu “Energosistēmu efektivitātes un drošuma paaugstināšanas tehniskie un organizatoriskie paņēmieni un līdzekļi”,

– Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesoram Dr. habil. sc. ing. Ansim GRUN DULIM par darbu kopu “Ilgtspējīgā enerģētika”.

2002. gada Gada balvas jaunajiem zinātniekiem par panākumiem enerģētikā piešķirtas:

– Andrai BLUMBERGAI par darbu “Ēku energoefektivitātes izpēte. Ekonomiskā un ekoloģiskā optimizācija”,

– Larisai KLIDZIŅAI par darbu “Zudumu samazināšana lauku elektrotīklos”,

– Dzintaram BARANOVSKIM par darbu “Bojājuma vietas uzrādītāju ieslēgšana sadales tīklu dispečervadības sistēmā”,

– Sergejam RUBCOVAM par darbu “Rīgas HES hidroagregātu režīmu optimālā automātiskā vadība”,

“GRINDEKS” BALVAS

Tālim MILLERAM – par izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā,

Jānim KRISTAPSONAM – par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāla izpētē un popularizēšanā,

Ojāram SPĀRĪTIM – par nopelniem Rīgas mākslas un arhitektūras vērtību pētniecībā.

2002. gada LZA un a/s “Grindeks” balvas labākajiem jaunajiem zinātniekiem piešķirtas:

Aijai LINĒ – par darbu “Cilvēka audzēju antigēni: seroloģiska identificēšana, molekulāra raksturošana un molekulāro marķieru pielietojums diagnostikā”,

Baibai JANSONEI – par darbu “Melanokortīni – uzvedības un neiroķīmisko procesu regulētāji”,

Līgai GRĪNBERGAI – par darbu “Smaržas uztveres fizikālie aspekti un tās simulācija ar elektronisko degunu”,

Kristīnei ROZENBERGAI – par darbu “Pierādīšanas teorijas pamatjēdzienu problemātika kriminālprocesā”.

Profesoram D. A. Lēberam – 80

Akadēmiskās bibliotēkas darbinieces atzīstas, ka darbs pie papildinātajām biobiliogrāfijām nav apstājies visus piecus gadus kopš pirmo izdevumu iznākšanas. Tēva, senatora Au gusta Lēbera gadījumā realizēta jauna pieeja biobibliogrāfiju sastādīšanā – publicētas atsauces uz senatora rakstiem.

– Senators bija Augstākās tiesas – Senāta tiesnesis, uz viņa spriedumiem atsaucās citi tiesneši, arī Konstantīns Čakste, kura vārds šobrīd ir aktualizēts. Veidojas dialogs starp tiesnešiem, un tas raksturo tā laika paaudzi, – teica D. A. Lēbers par tēvam veltītā izdevuma jauninājuma principiem. Viņam pašam veltītās biobiliogrāfijas jaunizdevums, salīdzinot ar 1997. gada izdevumu, kas iznāca, gaidot profesora 75. jubileju, papildināts ar 50 jaunu rakstu nosaukumiem, kas liecina par izcilā zinātnieka ražīgo darbu pēdējo gadu laikā.

Daudz cildinošu vārdu teica kuplais sveicēju pulks – juristi, tiesībzinātnieki, arī biologi – izrādās, ka ar prof. D. A. Lēbera atbalstu izdots kādreizējā Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolas dabas zinātņu skolotāja Ferdinanda Štola akvareļtehnikā gleznotu Latvijas sēņu albūms. Par F. Štolu D. A. Lēbers savās atmiņās raksta: “Vienreizējs bija mūsu dabas zinātņu skolotājs, ievērojamais ornitologs (putnu pazinējs) un mikologs (sēņu pazinējs) Ferdinands Štols (Stoll). Viņš audzēja kuplu bārdu; skolnieki nekaunīgi izmantoja viņa tuvredzību. Mēs bijām par jauniem, lai saprastu un novērtētu šī dabas entuziasta devumu.” Profesoram nav jāpārmet sev, ka nav bērnībā saskatījis, cik gudrs un erudīts bija šis vīrs, kurš pirmdienās ieradās klasē ar jaunieguvumu pilnām kabatām. “Vaina” pārpāri ir izpirkta ar skaisto izdevumu, kas dāvināts visai Latvijas dabas mīļotāju un pētnieku sabiedrībai.

Ogres pilsētas delegācija sumināja jubilāru, savu “vasaras novadnieku” (Lēberiem Ogrē bija vasarnīca). Šogad viņi abi ir jubilāri – profesoram 80. gadskārta, Ogres pilsētai februārī apritēs 75. Piedaloties krājuma “Ogre” tapšanā ar savām atmiņām, profesors, kā jau to ne vienu reizi vien darījis, pielika savu palīdzīgo plecu, kad krājuma izdošana sāka buksēt.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš savā apsveikumā teica, ka cienījamajam jubilāram ir četras dvēseles. Viņš ir jurists, politologs, vēsturnieks plašā nozīmē un mecenāts. Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Lielās medaļas laureāts, Goda mecenāts. Bet īpaša ir viņa vēsturnieka jeb tradīciju kopā sējēja dvēsele, kura uztur baltvācu kultūras misiju no Livonijas laika līdz mūsdienām.

Jubilejas svinības “radu un draugu” (prof. Lēbera apzīmējums) lokā turpinājās Mencendorfa namā, kurš kādreiz piederēja jubilāra vecaimātei un vecamtēvam – koloniālpreču tirgotājam. Zālē, kur Andrē bērnībā tika svinēta viņa vecmāmiņas 80. jubileja, tagad tika godināts mazdēls.

– Šie man ir lieli svētki arī tādēļ, ka līdzās ir ne tikai mana dzīvesbiedre, bet ieradušies visi četri mūsu bērni – divi dēli un divas meitas, viens pat no cita kontinenta, kas Vācijā tik bieži nenotiek. Jaunākam klātesošajam mazdēlam ir divi mēneši, – teica prof. D. A. Lēbers. Apsveikumi un atmiņu stāstījumi turpinājās gan zālē, gan muzeja pirmajā stāvā pie liesmojoša pavarda. Mencendorfa namā, kas ir ne tikai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, bet arī vācbaltu-latviešu centra “Domus Rigensis” mājvieta, savu 80. jubileju svinēja izcils zinātnieks, brīnišķīgs cilvēks, mīlošs vīrs, tēvs un vectētiņš.

Polijas Zinātņu akadēmijai – 50

Pirmajā dienā PZA telpās Staszic Palace notika sadarbības līgumu parakstīšana (pagarināšana) ar trijām Krievijas Zinātņu akadēmijām, Baltkrievijas Zinātņu akadēmiju un Bulgārijas Zinātņu akadēmiju. Pēc tam klātesošajiem uzaicināto akadēmiju pārstāvjiem tika pasniegtas PZA jubilejas medaļas. Bija iespēja apsveikt PZA prezidentu sakarā ar akadēmijas 50. gadadienu.

Nākošajā dienā PZA viesi tika iepazīstināti ar Polijas vēsturiskajām vietām, bet pirmdien, 9. decembrī notika PZA jubilejai veltītā sesija. Sesijā piedalījās un uzrunas teica Polijas Prezidents Aleksandrs Kvašņevskis un Polijas Ministru prezidents Lasreks Millers. Viņi uzsvēra zinātnes ievērojamo lomu Polijas attīstībā un augstu vērtēja PZA ieguldījumu šajā jomā. Pēc tam runas teica PZA viceprezidents prof. Janušs Tarbirs un prezidents prof. Jerzi Kolodziejszaks. Pirmajā runā (prof. Tarbirs) tika apskatīta PAZ darbības vēsture. Prezidents prof. Kolodziejszaks galveno uzmanību pievērsa PZA nākotnes uzdevumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību darboties pasaules zinātnes prioritārajos virzienos ar starptautiskās sadarbības nozīmi.

Apsveikumu uzrunās ALLEA prezidents prof. Drekths pievērsa uzmanību zinātnes attīstībai Eiropā, Krievijas ZA prezidents prof. Osipovs uzsvēra Krievijas un Polijas zinātnieku auglīgo sadarbību, bet Maksa Planka biedrības viceprezidents prof. Hahlbroks analizēja Vācijas un Polijas zinātnieku sadarbības atzīstamos rezultātus.

INOVĀCIJAS KĀ PROGRESA VIRZĪTĀJS

Bez tam, vajadzētu uz brīdi sevi iztēloties ES dalībvalstu nodokļu maksātāju lomā. No viņu puses tas ir ilgtermiņa ieguldījums ar cerībām (bet bez garantijām) uz atdevi. Cēls žests vienotas demokrātiskas pārtikušas Eiropas vārdā. Ja viņi rēķinātu tikai kvotas un miljonus (kā daudzi no Latvijas patlaban), tad šī ’’darījuma’’ izdevīgums no viņu viedokļa būtu visai diskutējams.

Šeit lietderīgi atgādināt ‘’Dienas Biznesā’’ 2002. gada 4.decembrī publicēto interviju ar Pareks bankas prezidentu  Valēriju Karginu ‘’ Ne jau visu var izrēķināt naudā’’, kurā ļoti uzskatāmi parādīta nepieciešamība mūsu ceļam uz NATO un ES  un būtiskie ieguvumi šajā sakarā.

Pārsteidz šobrīd mēdijos dominējošais uzskats, ka Latvijas iedzīvotāju pārliecināšana balsot ’’par ES’’ referendumā ir galvenokārt valdības uzdevums. ES un NATO taču ir vajadzīgi mums, Latvijas iedzīvotājiem, ne valdībai kā tādai. Dīvaini, ka nogaida arī daudzās nevalstiskās sabiedriskās organizācijas.

Ja tālāk neanalizējam ekonomiska rakstura pārdomas ES sakarā, saprotot, ka tā ir mūsu vienīgā izvēle, par dominanti kļūst šaubas, vai neizšķīdīsim, nezaudēsim savu identitāti šajā ap 400–500 mln. konglomerātā. Tādēļ, vēlos atgādināt, ka augstākās izglītības– E, pētniecības –R, tehnoloģiju attīstības – tehniskās jaunrades TD un ieviešanas –I, t.sk. RTD rezultātu komercializācijas ar inovatīvām metodēm +I, līmenis, līdzās valodai, teritorijai un kultūrai, resp. ERTDI +I ir svarīgs Latvijas identitātes saglabāšanas kritērijs, ciešāk ieejot Eiropā un pasaulē. Pagaidām, kā rāda FP5 rezultāti, mēs esam konkurētspējīgi.

Tomēr mums jāpastiprina, un galvenais – jasinhronizē ERTDI +I komplekss, īpaši, TDI + I daļa. Mums jābūt spējīgiem radīt konkurētspējīgus tehniskās un mākslinieciskās jaunrades objektus. Tikai tā pasaule virzās uz priekšu, tikai tā sasniedzama būtiska pievienotā vērtība (ne tikai formālie 18%). Diemžēl patlabanējie visu līmeņu lēmumu pieņēmēji Latvijā un arī sabiedrība kopumā netic, ka tā tas tiešām ir. Par to liecina visiem zināmās problēmas universitātēs, nožēlojami zemais (0,21% IKP) finansējums zinātnei un salīdzinoši vājais  valsts atbalsts inovatīviem MVU; kā zināms Latvijā ir ievērojami mazāk MVU uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar vairumu Eiropas valstu.

Diemžēl arī studentija joprojām ir orientēta galvenokārt uz darba ņēmēja lomu. Vairumam mērķis ir sameklēt labi apmaksātu darbu. Visu līmeņu studentu darbos salīdzinoši vāji pārstāvēta TDI +I daļa, resp. mēs nepietiekoši mācām, kā pārvērst gudrību pārticībā. Kā radīt komercializējamu intelektuālo īpašumu, jaunus/uzlabotus produktus un/vai servisu. Kā tos pārdot. Līdz ar to nerodas pārliecība, ka no mūsu absolventiem droši veidosies tik ļoti nepieciešamais vidusslānis: vismaz 15–20% uzņēmēju (komersantu), kuri ne tikai konkurēs darba tirgū, bet paši radīs inovatīvus produktus un jaunas darba vietas citiem.

Ka RTD potenciāls izsīkst, arī ar E ir problēmas (atkarībā no programmām), mēs visi zinām. Taču izsīkst arī TDI +I potenciāls, par ko gan mēs pagaidām nerunājam. Tā pagaidām ir tikai mana prognoze (diemžēl bēdīga). Taču šī izsīkuma pazīmes diemžēl jau diskutē, piemēram, ‘’Dienas Bizness’’ 2002. gada 11.decembrī, sakarā ar Deloitte&Touche pētījumu par ES kandidātvalstu ražotāju darbību. Vairumā ražošanas faktoru (iz augsme, klientu izpratne, ražošanas izcilība, sadarbība ar piegādātājiem, organizācija) Latvijā atpaliek no Lietuvas, Igaunijas, Centrālās un Austrumeiropas valstīm kopā. Visi dažādo valdību, kaut vājie, bet tomēr pasākumi MVU atbalstam neanalizē, kāds bizness tajos iekšā. Taču vērā ņemamu pievienoto vērtību, ne tikai formālos 18%, iespējams iegūt ar jaunradi, tiešām jauniem produktiem, ne ar vienkāršu ražotņu tiražēšanu. Ar vienkāršu tiražēšanu, piesaistot investīcijas, iegūstam darba vietas, nodokļus. Peļņu vairums gadījumos izvedīs. Tā vajadzēs vairākas pa audzes līdz Eiropas līmeņa pārticībai.

Tātad, kā veidot tiešām jaunus konkurētspējīgus produktus ar būtisku pievienoto vērtību?

Metodes var būt dažādas, skatīt arī ’’Latvijas Vēstnesi’’ Nr.109, 26.07.02. un LLU avīzi ’’ Plēsums’’Nr.3, 28.09.02., jo visos laikos daļa cilvēku ir bijusi un būs tendēta  uz atklājumiem, pētniecību, izgudrošanu, tehnisko un māksliniecisko jaunradi. No attiecīgās valsts/reģiona valdību politikas ir atkarīgs, cik efektīvi šī tieksme tiek izmantota sabiedrības labā.

Pēdējos 10–15 gados nācis modē vārds inovācijas, ar kuru saprotam galvenokārt metodes un līdzekļus kā ātrāk, efektīvāk izmantot RTD rezultātus, dažkārt arī pašu jauninājumu radīšanu. Vairumā Eiropas valstu ir izstrādāta un ieviesta (darbojas) šāda sistēma.

Arī Latvijā bijušā Ministru prezidenta A.Bērziņa nominēta darba grupa Dr.h.inž. J.Stabulnieka vadībā ir izstrādājusi šādu dokumentu – nacionālo inovāciju programmu (NIP), kuras pirmais stratēģiskais dokuments ir 2001.gada 27.februārī Latvijas Republikas Ministru kabinetā pieņemtā Nacionālā inovāciju koncepcija (MK protokols Nr.9, 39§). Nacionālā inovāciju sistēma ir valdības, sabiedrības un privātā sektora institūciju un to īstenoto pasākumu kopums, kas veicina jaunu zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, apmaiņu un praktisko pielietojumu, kas nepieciešams produktīvai sabiedrības attīstībai. Nacionālā inovāciju sistēma, kas nodrošina efektīvu zināšanu un prasmes apriti sabiedrībā un veicina līdzsvarotu sabiedrības intelektuālo un ekonomisko attīstību, aptver: 1) pētniecību (izglītība, zinātne, jaunrade), 2) uzņēmējdarbību, 3) finansu sistēmu un 4) likumdošanu. Inovāciju politika nevar tikt realizēta atrauti no izglītības, zinātnes, uzņēmēj darbības, reģionālās attīstības politikas. Bet šī politika var būt virzošā politika ekonomikas attīstībā. Īpaši labai koordinācijai ir jābūt starp inovāciju un zinātnes attīstības politiku. Tāpēc  inovāciju politika nav jāsaprot tikai kā atbalsts pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, intelektuālā īpašuma radīšanai un tiesību nodrošināšanai. Galvenais šajā politikā ir nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju difūziju, jo realizēta pati vismazākā inovatīvā ideja dod daudz lielāku ekonomisko efektu, nekā liels zināšanu kopums, kas netiek izmantots vai tiek turēts slepenībā. Valdības koordinētai inovāciju sistēmai ir jādod spēcīga motivācija ne tikai iegūt zināšanas, bet arī tās praktiski pielietot, t.i. inovāciju sistēmā ir jābūt spēcīgam zināšanu radīšanas, reģistrēšanas, sistematizēšanas, izplatīšanas un pielietošanas mehānismam, resp. sinhronai ERTDI + I darbībai.

Tātad, lai veidotu šādu sistēmu un līdz ar to veicinātu jaunu produktu, servisa radīšanu un komercializāciju (g.k. TDI + I daļu) būtu jāaktivizē minētā NIP, ko nepaspēja izdarīt iepriekšējā valdība; ceram uz jauno.

Teiktais nenozīmē, ka mums pacietīgi jāgaida minētās NIP aktivizācija. Mācīt studentus, t.sk. doktorantus, un pašiem censties ne tikai pētīt, bet arī iegūtos rezultātus pielietot mēs varam arī šobrīd, tiesa bez politiska un finansiāla atbalsta īpašu sekmju nebūs.

Tātad tehniskās un mākslinieciskās jaunrades objekti tika un tiek radīti un pielietoti/ieviesti; šo procesu mūsdienās cenšamies padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku, dēvējam par inovācijām. Varētu jau teikt: tie paši vēži tikai citā kulītē. Taču cerams, ka šī ‘’cita kulīte’’– modes vārds inovācijas un rīcība, balstīta ar attiecīgām NIP–ā definētām aktivitātēm dos zināmu sinerģisku efektu, veicinās progresu, palīdzēs pārvērst gudrību un informāciju pārticībā un gala rezultātā – Latvija kļūs par pilnvērtīgu  demokrātisku pārtikušu ES un NATO locekli.

Uz Londonu devos sakarā ar “20. gadsimta Latvijas vēstures” 2. sējuma sagatavošanu, pareizāk, vairāku jautājumu papildināšanu un precizēšanu pirms iesniegšanas izdevniecībā. Īpaša interese bija par pēdējos gados Rietumos izdotajiem vēsturnieku darbiem par tā dēvēto starp karu periodu un Otrā pasaules kara sākumu, gan zinot, ka Dž. Haidens, P. Salmons un D. Krovs nevienu jaunu grāmatu par Baltijas vēstures problēmām nav laiduši klajā. Toties izdevās iepazīties ar pie tiekami “svaigiem” darbiem par Lielbritānijas ārpolitiku pagājušā gadsimta 30. gados, šīs valsts un Francijas attiecībām Otrā pa saules kara priekš vakarā u.c. Par Otro pasaules karu Rietumos joprojām iznāk daudz un dažādu publikāciju, tai skaitā monogrāfijas par Ā. Hitleru un J. Staļinu, kam, pēc manām domām, tiek veltīta pārliecīga uzmanība, kādu šie abi asiņainie diktatori nav pelnījuši. Starp citu, Rietumos iznākušajās grāmatās un zinātniskajos rakstos atkal un atkal tiek cilāts 1938. gada Minhenes līgums, kam britu vēsturnieku vidū ir arī savi aizstāvji, jo tas paglābis čehus un slovākus no poļu daudz bēdīgākā likteņa. Kā zināms, Polija Otrā pasaules kara gados zaudēja aptuveni sešus ar pusi miljonus cilvēku. Lūk, cik ciniski prag mā tisks secinājums nobīda malā visus morāliska rakstura iebildes.

Gluži loģiski, Lielbritānijā daudz izdevumu tiek publicēts par šīs valsts vēsturi. No jaunākajiem katrā ziņā būtu jāmin Simona Šeima (Schama) “Britānijas vēsture” trīs sējumos, kuru piedāvā ne tikai grāmatnīcās, bet par Hitrovas lidostā. Turklāt darbs tiražēts audio un video kasetēs, tā sagādājot tam iespējami plašu popularitāti. 3. sējums veltīts britu impērijas liktenim no 1776. līdz 2000. gadam.¹ Jā, briti savai vēsturei velta pienācīgu uzmanību. Mūsu valsts no viņiem varētu šai ziņā daudz ko mācīties.

Neviļus var pajautāt: kā ar Latvijas vēstures grāmatām Londonā? Diemžēl bēdīgi. Tās galvenokārt koncentrētas Londonas Universitātes Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas (School of Slavonic and East European Studies, University of London) bibliotēkā. Katrā ziņā šajā bibliotēkā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši pārstāvēti krietni labāk. Trūkst daudzu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas klajā laistu izdevumu. Vēl sliktāk ir ar mūsu periodiku, jo veltīgi tur meklēt “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu”, tāpat “Latvijas Vēsturi” vai “Latvijas Arhīvus”. Toties redzami igauņu izdevumi, bet vēl vairāk lietuviešu žurnālu. Lietuvieši pacentušies izdot arī vēstures žurnālu angļu valodā (“Lithuanian Historical Studies”). Tiesa, šī žurnāla pāris pēdējo gadu numuru bibliotēkā nebija. Lai kā arī nebūtu, mums, vēsturniekiem pašiem, jāparūpējas, lai vismaz nozīmīgākie darbi un vēstures žurnāli nonāktu minētajā bibliotēkā, kur rosās daudzi studenti, ieinteresēti par Austrumeiropas, tai skaitā Baltijas valstu, vēstures problēmām.

Londonā visbiežāk apmeklēju Britu bibliotēku. Lai gan vēl nav apritējuši pat desmit gadi, kopš bibliotēka izvietota jaunajā, tai speciāli izbūvētā ēkā, nācās pārliecināties (pasūtot kādu maz pieprasītu izdevumu), ka daļa grāmatu tiek uzglabātas pilsētas nomalē. Britu bibliotēka nekādā ziņā nav salīdzināma ar vairāk nekā bēdīgā stāvoklī nonākušo mūsu Nacionālo bibliotēku, kuras jaunās ēkas celtniecība no gada uz gadu tiek atlikta. Par spīti interneta uzvaras gājienam, Londonā pārliecinājos, ka šai pilsētā grāmatas un periodiskā prese joprojām tiek augstu vērtētas. Visuzskatāmāk tas bija redzams metro vagonos, kuros gan rītos, gan vakaros vairums braucēju cītīgi lasīja. Diezin vai šo parādību vajadzētu attiecināt uz angļu pieķeršanās tradīcijām vai konservatīvo raksturu.

Pārdomas vēlos beigt ar cieņas apliecinājumu Britu akadēmijai par laipno uzņemšanu un lietišķu visu no tās atkarīgo jautājumu nokārtošanu un vēlreiz pateikties Latvijas Zinātņu akadēmijai par doto izdevību pastrādāt Londonas bibliotēkās un arhīvā. Zinātnieku interesēs ir šādu iespēju saglabāšana arī turpmākajos gados.

Dr. habil. hist.
Valdis Bērziņš

Zinātniskais apmaiņas brauciens uz Zviedriju

Stokholmas brīvdabas muzejā Skansen, iepazīstoties ar muzeja fondiem (tautas apģērbu kolekciju) un sarunā ar apģērbu krājumu glabātāju Eriku Torelu (Erik Thorell), izdevās iegūt plašu salīdzinošo materiālu, kas apliecina līdzīgas vai pat daudzos gadījumos vienādas norises tradicionālā tautas apģērba nomaiņas procesā ar laikmetīgās modes drēbēm gan Latvijas lauku apvidos, gan Zviedrijā 19. gs. otrajā pusē. Tas ļauj labāk izvērtēt apģērba un tekstiliju attīstību Latvijā Eiropas kultūru mijiedarbībā.

Iepriekš minētajās grāmatu krātuvēs, iepazīstoties ar jaunākajiem dažādu valstu etnologu pētījumiem par tradicionālās kultūras attīstību industrializācijas posmā un mūsdienās, kā arī ar pētījumiem par materiālās kultūras un etniskās identitātes saikni, tika paplašinātas zināšanas par šo procesu vērtējumu mūsdienu zinātniskajā literatūrā.

Zinātniskās apmaiņas brauciena laikā izmantoju man piedāvāto iespēju vadīt semināru doktorantūras studentiem un pasniedzējiem Stokholmas Universitātes Baltijas studiju centrā par aušanas tradīciju attīstību Latvijā 19. gs. nogalē un 20. gs. Tas iekļāvās semināru ciklā kā atsevišķa nodarbība. Šis seminārs bija arī iespēja iepazīstināt plašākas zinātniskās aprindas Stokholmas Universitātē ar savu 2002.gada oktobrī aizstāvēto promocijas darbu (disertāciju) “Mājaustie apģērba audumi Latvijā 19. gs. pēdējā ceturksnī un 20. gs.”.

Latvijas ZA starptautiskās zinātnieku apmaiņas programmas sniegtās iespējas iepazīties ar dažādu ārzemju krātuvju zinātniskajiem materiāliem un pārņemt citu valstu kolēģu pieredzi veicina turpmākos etnoloģijas un etnogrāfijas pētījumus Latvijā.

Konkurss

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem:

cietvielu fizikā – vadošais pētnieks – 3 vietas
– pētnieks – 2 vietas.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7-260556.

Pieteikumam pievienot:

Rīgā 2002. gada 23. decembrī

Augsts kultūras un intelekta līmenis, ko nodrošināja pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu izglītības politika un inženieru izstrādes aviācijas tehnikā, palīdzēja Latvijai godam nostāties līdzās citām attīstītām valstīm.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību kosmisko informāciju tehnoloģijās aeronavigācijas inženierzinātnēs un novērtētu Latvijas augstskolu pasniedzēju, topošo zinātnieku (doktorantu) un studentu devumu šajos procesos, kā arī vēloties īpaši veicināt un atbalstīt aeronavigācijas inženierzinātnes, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), reģistrācijas numurs 90000022543, tās prezidenta J. Stradiņa personā, va/s “Latvijas Gaisa satiksme”, reģistrācijas numurs 40003038621, tās prezidenta E. Kizenbaha personā, un Latvijas Izglītības fonda (LIF) mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” (IZK), reģistrācijas numurs 000801880, tās padomes priekšsēdētāja I. Meirovica personā, vienojās par šādu sadarbību:

1. LZA, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un LIF mērķprogramma IZK, sākot ar 2003. gadu, iedibina stipendijas ievērojamiem Latvijas augstskolu pasniedzējiem, topošiem zinātniekiem/doktorantiem un studentiem kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierizstrādes aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā.

2. Atzīmējot un godinot pazīstamā latviešu lidmašīnu konstruktora un projektētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora Kārļa Irbīša nopelnus inženierzinātnēs, iedibinātā stipendija tiek nosaukta Kārļa Irbīša vārdā.

3. Saņemot stipendiju, tiek pasniegts atzinības raksts un stipendija – pasniedzējam, topošam zinātniekam, studentam un tekošā gada absolventam (bakalauram, maģistram, doktoram).

4. Līdzekļus stipendijām Ls 3500,- apmērā finansiāli nodrošina va/s “Latvijas Gaisa satiksme”, veicot maksājumu uz LIF mērķprogrammas IZK norēķinu kontu līdz tekošā gada 1. martam. Konkursa organizēšanu un stipendiju izmaksāšanu nodrošina LIF mērķprogramma IZK.

5. Stipendijas apmērs pasniedzējam/zināt niekam līdz Ls 500,- (katram), topošam zinātniekam (doktorantam) līdz Ls 250,- (katram), bakalauram, maģistram, inženierim līdz Ls 120,- (katram) un studentam/maģistrantam līdz Ls 100,- (katram).

6. Pretendentus stipendijas saņemšanai var iz virzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, va/s “Latvijas Gaisa satiksme”, universitāšu senāti un fakultāšu domes vienu mēnesi pirms stipendijas piešķiršanas. Paziņojums par stipendijas piešķiršanu tiek publicēts presē.

7. Stipendijas piešķir LZA, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un LIF mērķprogrammas IZK ekspertu ko mi sija, kura sastāv no septiņiem locekļiem. Ekspertu komisijas līdzpriekšsēdētāji ir LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas (LZA FTZN) priekšsēdētājs, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” prezidents un LIF mērķprogrammas IZK padomes priekš sēdētājs. Pārējie ekspertu komisijas locekļi ir divi LZA akadēmiķi, kuru kandidatūras izvirza LZA FTZN un apstiprina LZA prezidents, divi va/s “Latvijas Gaisa satiksme” pārstāvji, kurus apstiprina va/s “Latvijas Gaisa satiksme” prezidents. Ekspertu komisija savu lēmumu pieņem, aizklāti balsojot. Komisijas līdzpriekšsēdētājiem ir veto tiesības pretendentu saraksta apstiprināšanā.

8. Izvirzot pretendentus LZA, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un LIF mērķprogrammas IZK stipendijai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

8.1. Pieteikums zinātnisko vai metodisko darbu konkursam,

8.2. Motivēts izvirzītāja iesniegums,

8.3. Ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,

8.4. Izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā),

8.5. Izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa. Bakalauri, maģistri, inženieri un doktori iesniedz diplomdarbus/projektus vai doktora disertāciju.

9. Stipendijas tiek pasniegtas svinīgā ceremonijā LZA, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” un LIF mērķprogrammas IZK pārstāvju klātbūtnē. Stipendijas pasniegšanas vietu un laiku nosaka pēc pušu vienošanās.

10. Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā. Informāciju par balvu laureātiem ievieto internetā LZA un va/s “Latvijas Gaisa satiksme” mājas lapā.

11. Šī vienošanās ir spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā neierobežoti ilgu laiku. Katrai no pusēm ir tiesības atkāpties no šīs vienošanās, iepriekš rakstiski brīdinot līdzējus trīs mēnešus iepriekš.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

Va/s “Latvijas Gaisa satiksme” prezidents Edijs Kizenbahs

LATVIJAS VIDUSLAIKU PILIS III,

red. Ieva Ose, Rīgā,

Ievadam redaktore I. Ose devusi pārskatu ar ordeņpilīm Latvijā, sākot ar ordeņvalsts izveidošanos Livonijā, tad dots ordeņpiļu skaits, izvietojums un pārvaldnieki, izdalot pilis ordeņmestru apgabalā, landmaršala pilis, komtureju pilis, fogteju pilis un vasaļu pilis. Tālāk autore dod ordeņpiļu datējumu un galvenos būvtipus, rakstot sīkāk par 13. gs. pilīm, 14. gs.–15. gs. pirmās puses pilīm un piļu pārbūvēm 15. un 16. gs. Rakstu noslēdz ordeņpiļu saraksts Latvijā, saskaitot 56 pilis. Deviņdesmit vienā norādē dots pamatojums autores secinājumiem: I. Ose gan norādes sauc par “atsaucēm” (bet kas tad tiek atsaukts?). Tāpat kā visiem rakstiem, kopsavilkums dots svešvalodā.

Par Bauskas pili rakstījuši 3 autori: izrakumu vadītājs Bauskas pilī Andris Caune, tad Jānis Grūbe un Taiga Skane; par ordeņpili Rīgā raksta 2 autori: Jānis Ciglis un Ilmārs Dirveiks; par Siguldas pili – 3 autori: Jānis Apals, Tatjana Vītola un Normunds Treijs. Par viduslaiku nocietinājumiem ir 5 autoru raksti: Tatjana Berga, Gunārs Jansons, redaktore Ieva Ose un par akām mūra pilīs – Ēvalds Mugurēvičs un Roberts Spirģis. Nodaļā par avotu publikācijām ar rakstu par 1488. gada ordeņpiļu vizitācijām Livonijā piedalās arī Toruņas universitātes profesors Marians Biskups.

Tematiski visus rakstus varētu dalīt 3 grupās: vēstures rakstos, mākslas vēstures rakstos un arheoloģisko izrakumu pārskatos par ordeņpilīm Latvijā. Pie pirmās grupas piederētu Andra Caunes raksts par odeņpili Bauskā un Bauskas pils muzeja arheologa Jāņa Grūbes raksts par Bauskas pils zemes nocietinājumu attīstību. Par 16. gs. Rīgas pils telpām rakstījis Latvijas Valsts muzeja arheologs Jānis Ciglis un par piļu būves stratēģiju Gaujas baseinā 13. un 14. gs. rakstu devis arheologs Jānis Apals. Ieva Ose devusi Aizkraukles ordeņpils rekonstrukciju, arheologi Ēvalds Mugurēvičs un Roberts Spirģis rakstījuši par arheoloģiski pētītām akām Latvijas mūra pilīs. Pie otras grupas rakstiem pieder Taigas Skanes raksts par dekoratīvo apmetumu Bauskas pilī, Ilmāra Dirveika raksts par Rīgas pils arhitektūru un Gunāra Jansona raksts par Ikšķiles baznīcas rozeti.

Nodaļā par avotu publikācijām doti gan tieši avotu tulkojumi, gan sīka mākslinieciska iztirza par piļu attēliem. Profesors Ē. Mugurēvičs tulkojis no latīņu valodas 15. gs. iekšējās kartības reglamentu par Heilsbergas pili Prūsijā, ilustrējot rakstu ar 4 fotogrāfijām un 1 karti, un vēsturnieks Jānis Zemzaris no poļu valodas tulkojis 1582. un 1590. gada Siguldas pils revīziju protokolus. Poļu vēsturnieks Biskups devis analīzi par 1488. gada ordeņpiļu revīziju Livonijā, mākslas vēsturniece Anita Meinarte analizējusi Kurzemes pilis Vēbera akvareļos, un mākslas vēsturniece Ieva Ose devusi sīku analīzi par 8 ordeņpiļu attēliem t. s. Pauluči albūmā (līdz ar teksta tulkojumu un attēlu reprodukcijām krāsās).

Runājot par attēlu reprodukcijām krāsās, nevar neatzīmēt grāmatas pirmā vāka Andra Caunes lielisku frontālu Jaunpils pils krāsu fotogrāfiju. To varētu salīdzināt ar Jaunpils pils aizmugures attēlu Pauluči albūmā.

Par trešās grupas rakstiem būtu jāuzlūko Tatjanas Vītolas pārskats par Siguldas pilsdrupu restaurāciju un Normunda Treija pārskats par divu gadu izrakumiem Siguldas pilsdrupās; tāpat Tatjanas Bergas raksts par Valmieras ordeņpils arheoloģisko izpēti.

LZP JAUNĀ VADĪBA

Par Latvijas zinātnes padomes priekšsēdētāju ievēlēts akad. Juris Ekmanis, par priekšsēdētāja vietnieku. akad. Juris Jansons. LZP valdē bez tam ievēlēti LZA kor. loc. Edīte Birģele, Dr. sc. ing. Valdis Egle, LZA kor. loc. Jānis Grabis, akad. Elmārs Grēns, LZA kor. loc. Benedikts Kalnačs, akad. Jānis Stradiņš.

Benjamiņš Treijs

16.08.1914–19.12.2002

Benjamiņš Treijs dzimis 1914.gada 16.augustā Samāras guberņā Krievijā. Treiju ģimene 1922.gadā atgriezās Latvijā dzimtajās mājās Tirzas pagastā. Benjamiņš 1931.gadā beidzis Cesvaines ģimnāziju tajā pašā gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Studiju gados raisās jaunā zinātnieka talants, viņš bijis arī H. Morberga stipendiāts.

1944.gada 16.oktobrī B.Treijs ir docents Latvijas Valsts universitātē. Izaugsmes brīdis – viņš ir Finanšu katedras docents un šīs katedras vadītājs līdz 1958.gadam.

LZA Ekonomikas institūta direktors Pauls Dzērve veido zinātnieku grupu Latvijas tautsaimniecības attīstības koncepcijas izstrādei PSRS sastāvā. Šajā darbā aicina pie dalīties arī B.Treiju, un viņš 1958.gadā jau vada Ekonomikas sektoru akadēmijā, bet drīz vien viņu ievēl par Ekonomikas institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.

Seko Latvijas vēsturē bieži pieminētais 1959.gada LKP CK jūlija plēnums, kura rezultātā P.Dzērvi un B.Treiju atbrīvo no darba. P.Dzērvem bija pavisam jāaiziet  no Latvijas Zinātņu akadēmijas. Tā kā B.Treijs nebija PSKP biedrs, tad LZA vadība viņam atļāva turpināt darbu Lauksaimniecības ekonomikas sektorā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Taču bija papildus neoficiālais nosacījums – desmit gadu aizliegums atklāti publicēties presē. Bija jāpārtrauc docētāja darbs arī LVU, bet dažādi aizliegumi un pazemojumi  ne noslāpē Benjamiņa Treija darbīgumu. 1971.gadā viņš aizstāv doktora disertāciju. Profesors organizē zinātnieku grupu, kas pētītu ekonomiski matemātisko metožu izmantošanu  lauksaimnieciskās ražošanas plānošanā. Darba rezultāti drīz guva oficiālu atzinību – B.Treijs kopā ar līdzautoriem saņēma LPSR Valsts prēmiju.

Benjamiņa Treija darbību novērtēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmija un 1974.gadā viņu ievēlēja par profesoru. Sākās jauns, ražīgs darba periods profesora dzīvē.

1984.gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka nosaukumu. 1990.gadā profesoram tiek piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa nosaukums. 1994.gadā Benjamiņš Treijs kļuva par Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritēto profesoru, bet 1996.gadā par Latvijas Valsts emeritēto zinātnieku.

Profesors B.Treijs atstājis bagātīgu mantojumu tautsaimniecības zinātnē. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas 15 zinātņu kandidāta (pēc nostrifikācijas – doktora) un 3 doktora (tagad – habilitētā doktora) disertācijas. Viņa skolnieki profesori Baiba Rivža, Ludmila Frolova, uzņēmējs Uldis Bēniķis un daudzi citi ir tie, kas turpina un īsteno dzīvē B.Treija pētījumu, atceras viņu un ierindo starp Latvijas izcilākajiem tautsaimniekiem. Autors pats apzinājis zinātnisko publikāciju apjomu – 70 iespiedloksnes. Šajā skaitā ietilpst arī 5 monogrāfijas.

Slimība sāka sašaurināt profesora zinātnisko darbību, līdz beidzot  saistīja viņu pilnībā pie gultas.

2002.gada 19.decembrī mūžībā ir aizgājis izcils tautsaimnieks un bezgala gaišs cilvēks.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.

Latvijas enciklopēdija

1. sējums

Moto: katra tauta saņem tādu enciklopēdiju, kādu tā ir pelnījusi.

Enciklopēdijas izdevēji ir strikti pieprasījuši katrā izmantošanas gadījumā atsaukties uz to. Šīs mazās anotācijas moto ir ņemts no LZA prezidenta prof. Jāņa Stradiņa “Ceļavārdiem Latvijas enciklopēdijai”. Plašāks citāts no “Ceļavārdiem”:

“Šis laiks ir tik straujš vērtību pārvērtēšanas laiks, ka pagaidām diez vai būs iespējams sniegt vispār akceptējamus, nostabilizējušos atzinumus, kas apmierinātu visus. Diskusijas turpinās, vērtību mērauklas ir dažādas, taču precīzi dokumentēts, objektīvs faktu materiāls, no kā vadīties, veidojot koncepcijas un vērtējumus, noteikti ir nepieciešams, un jo ātrāk, jo labāk.

Varam būt gandarīti, ka Latvijas enciklopēdistu saime konsolidējas, sāk būvēt ēku no jauna pēc – garāka vai īsāka – pārtraukuma un ne tik daudz uz vecām drupām, cik uz jauniem pamatiem. Lai šī enciklopēdija kļūst par Latvijas spoguli gadsimtu mijā, par Latvijas sabiedriskās domas pašreizējās attīstības līmeņa apliecinājumu. Varētu teikt, ka katra tauta saņem tādu enciklopēdiju, kādu tā ir pelnījusi. Izdodot šo darbu, esam spēruši pirmo soli – soli pareizā virzienā, kuram, cerams, sekos nākamie, līdz pat universālas enciklopēdijas iznākšanai, kas būs mūsu jaunās Latvijas brieduma apliecinājums.”

Enciklopēdija ir poligrāfiski labi izdota, to patīkami paņemt rokās un atšķirt. Būtu brīnums, ja tā nebūtu – kā nekā enciklopēdija ir tas izdevums, kas ģimenē paliek paaudzēs. Diez vai kāds ir izmetis Latvijas padomju enciklopēdiju, jo viss, kas attiecas uz puķītēm un kukainīšiem, taču ir nemainīgs un kāda trešā daļa no tās joprojām ir lietojama. Jaunajā enciklopēdijā tiešām ir daudz jauna, īpaši kas attiecas uz līdz neatkarības atgūšanai noklusētiem vai nepareizi interpretētiem notikumiem un cilvēkiem. Tā, piemēram, var diezgan detalizēti uzzināt par “Arāja komandu”, tās veidošanos, vīru skaitu un darbošanos necilajā šāvēju žanrā. Bet enciklopēdijā nav mazums arī vecā. Leonīds Brežņevs ievietots ar košu bildi, kā saka, “paplašinātām krūtīm” daudzo ordeņu piespraušanai. Godprātīgi pieminēti pat viņa literārie “daiļdarbi”, mazo brošūriņu triloģija, kuru gan diez vai viņš pats ir sacerējis. Varam uzzināt, cik ordeņu un par ko saņēmis Nikolajs Berzarins un Ivans Bagramjans. Taču varam izlasīt arī to, ka Andris Ābelīte spēlē trompeti grupā “Labvēlīgais tips”, kā arī, cik bērnu šajā mācību gadā un kādi ārpusklases pulciņi ir krievu privātajā pamatskolā “Ābece” un kā sauc skolas direktori. Tā sakot, dažādām gaumēm un dažādiem dvēseles stāvokļiem.

Kā par jauno enciklopēdiju teica kāds gudrs cilvēks: “Skatieties, lasiet, bet necitējiet!”

Akadēmiķe Vija Kluša savā referātā “Bioētika un tās aktuālākie jautājumi” runāja par reproduktīvo ētiku (embriju aizsardzību, klonēšanu, embriju šūnu izmantošanu), genoma aizsardzību, kā arī cilvēka cieņas un tiesību aizsardzību, norādot, ka bioētikas komiteju darbības aspekti paplašinās, rodas nepieciešamība pēc bioētikas speciālistiem, kuri orientējas ne tikai bioloģijā un medicīnā, bet arī likumdošanā, sociālajās, vides u. c. zinātnēs. Latvijā šie bioētikas izglītības jautājumi ir īpaši aktuāli.

LU docents Valdis Pīrāgs savā ziņojumā “Nacionālais projekts par Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāzi” norādīja, ka datu bāzes radīšanas galvenie mērķi ir izveidot nacionāla mēroga genoma datu un veselības informācijas uzglabāšanas un apstrādes sistēmu, kas kalpos pētnieciskiem, profilaktiskiem un ārstniecības nolūkiem (savākt un analizēt datus par iedzīvotāju genoma struktūru, identificēt patoloģijas, kas var izraisīt gēnu mutācijas, atrast iespējas jaunām terapijas metodēm u. c.). Referents pievērsa uzmanību šī projekta bioētiskajiem aspektiem, informēja par pieņemto cilvēka genoma izpētes likumu.

Centrālās Medicīnas ētikas komisijas pr-ja Laima Rudze referātā “Latvijas likumi, kas aizsargā cilvēka tiesības un cieņu” informēja par starptautiskajām konvencijām un protokoliem, kuriem ir pievienojusies Latvija un kuri ir fokusēti uz cilvēka cieņas un tiesību neaizskaramību ar bioētiku saistītos jautājumos, kā arī informēja klausītājus par Centrālās medicīnas ētikas komisijas darbības galvenajiem virzieniem.

JURIS ĒRENPREISS

aizstāvēs promocijas darbu “Vīriešu neauglība un sperma tozoīdu DNS integritātes noteikšanas problēmas” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti:

M. O., Ph. D. profesors Aleksandrs Giwercman (Zviedrija),
Dr. h. med., profesore Laila Feldmane (Latvija),
Dr. med. Ruta Brūvere (Latvija).

Ar darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

* * *

2003. gada 28. janvārī notiks RTU Materiālzinātņu nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes “RTU P-11” atklātā sēde (Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā), kurā disertācijas inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 10.00

DITA ĶIKULE

Tēma: “Segu projektēšanas un aušanas īpatnības Latvijas novados 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā”.

Recenzenti: Dr. sc. ing., prof. V. Milašus (Kauņas TU); Dr. hist. A. Jansone (LU); Dr. sc. ing., asoc. prof. A. Viļumsone (RTU);

plkst. 12.00

UĢIS BRIEDIS

Tēma: “Rūpniecības šujmašīnu zobstieņa auduma pār vietošanas mehānismu izpēte un automatizētas projektēšanas metodes izstrāde”.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing., prof. J. Vabolis (Kauņas TU); Dr. habil. sc. ing., prof. G. Strazds; Dr. habil. sc. ing. A. Okss.

* * *

2003. gada 29. janvārī, plkst. 15.00 notiks LU Vēstures zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde Rīgā, Brīvības bulv. 32, 4. auditorijā, kurā promocijas darbu kopu par tēmu “Latvieši Maskavā pilsoņu kara gados. 1918.–1922.” aizstāvēs

TATJANA BARTELE.

Recenzenti: Dr. hist. I. Butulis, Dr. habil. hist. I. Bērziņš, Dr. habil hist. K. Počs.

Ar promocijai iesniegto darbu kopu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

* * *

2003. gada 12. februārī plkst. 13.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

SANDRA MEŠKOVA.

Temats: “Sievišķā reprezentācijas latviešu un ziemeļamerikāņu literatūrā”.

Recenzenti: Dr. filol. Ausma Cimdiņa, Dr. filol. Anita Rožkalne, Dr. filol. Viktors Freibergs.

Ar promocijas darbu iepazīties LU Bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219. telpā.

* * *

2003. gada 12. februārī plkst. 16.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

ILGA ŠUPLINSKA.

Temats “Žanrostilistiskās tendences nacistiskās okupācijas laika latviešu dzejā”.

Recenzenti: Dr. filol. Anda Kubuliņa, Dr. filol. Ieva Kalniņa, Dr. filol. Edgars Lāms.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219. telpā.

* * *

2002. g. 23. decembrī Jānis Grēviņš LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, pielīdzināja (nostrificēja) promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai vadības zinātnes nozarē, uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē par tematu: “Projekta virtualitātes ietekme uz procesiem projektu vadības komandā un projekta rezultātiem”.

Balsošanas rezultāti: pielīdzināt – 11, nepielīdzināt – nav, nederīgi biļeteni – 1.

* * *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas promocijas padome 2002. gada 10. decembra sēdē piešķīra mākslas doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu JĀNIM KALNAČAM plastiskās mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mākslas dzīve nacistu okupētajā Latvijā 1941–1945”. Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, atturas – nav.

Rezumējot Jāņa Kalnača disertācijas “Mākslas dzīve nacistu okupētajā Latvijā 1941–1945” promocijas gaitu – eksperta, recenzentu vērtējumus un diskusijā izskanējušās domas, promocijas padome atzīst, ka disertācijā ir izvēlēta aktuāla tēma, kas aptver iezīmīgu periodu Latvijas mākslas vēsturē.

Balstoties uz apgūtajiem dokumentiem, disertācijā ir sniegts rūpīgs priekšstats par attiecīgā laika mākslas dzīvi. Pētījuma izstrādes gaitā pirmoreiz apzinātie fakti un parādības, radošu indivīdu un konkrētu mākslas darbu likteņi paver līdz šim neiepazītas mākslas dzīves peripetijas.

Jāņa Kalnača disertācijā apkopotie materiāli, viņa metodoloģiskās pieejas rezultātā iegūtie atzinumu paver plašas iespējas to turpmākam lietojumam gan kultūrizglītības jomā, gan arī starptautisku mākslas un kultūras problēmu skaidrošanā.

Vienlaikus stimulu tālākam darbam sniedz ne viena vien kritiska atziņa un ierosinājumi, kas izskanēja promocijas gaitā un liecina par recenzentu ieinteresētību Jāņa Kalnača pētījuma tālākajā virzībā. Visi recenzenti promocijas darbu novērtēja pozitīvi.