Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2003. gada  10. februāris: 3 (253)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

LZA prezidenta Jāņa Stradiņa uzruna konferences “Latvijas ekonomiskā stratēģija” atklāšanā 2003. gada 24. janvārī

Uzticību spēj radīt garantēti spēles noteikumi uzņēmējam un valsts atbalsts, īpaši maziem un vidējiem uzņēmējiem, vietējam biznesam (varbūt jāsaka – arī vietējam biznesam, lai aprūpēti un valsts loloti netiktu tikai ārzemju investori). Varbūt līdz šim dzīšanās pēc makroekonomiskiem rādītājiem ir aptumšojuši reālo situāciju Latvijā. Divpadsmit gados, protams, sasniegts ļoti daudz, nevēlos neko noniecināt, taču jāatzīst arī, ka šajos gados nav izveidojusies stabila vidusšķira. Man draugs, ASV tautsaimniecības profesors Nikolajs Balabkins šos gadus nosaucis par zaudētiem gadiem. Šādam apzīmējumam ne gluži piekrītu, taču pārmetumus lielā mērā atzīstu par dibinātiem. Latvijā ir bijusi pavāja, primitīva taktika un visai haotiska tautsaimniecības stratēģija, kur viss vērsts noteiktu aprindu interesēs, turklāt to aprindu, kas nav tiešie uzņēmējdarbības veicēji, un bieži vien jau nu nepavisam ne valsts interesēs.

Visas še pārstāvētās jomas ir cienījamas – tirdzniecība, tranzītpakalpojumi, pakalpojumi vispār, tradicionālās nozares – kokmateriāli, lauksaimniecība, tranzīts, ostas. Valsts ir daudzveidīgs organisms, taču valsts stabilitāte un progress cieši saistāmi ar rūpniecisku ražošanu.

Vecās ražošanas vietās stājas jauna, nav vairs VEF, RAF, daudzu lielo uzņēmumu (daži, samērā reti, ir palikuši) vietā daļēji stājas mazie un vidējie uzņēmumi, taču pārāk neliela daļa balstās uz jaunajām, augstajām tehnoloģijām, ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā rūpniecisko ražojumu eksportā tikai 6–7% ir augsttehnoloģijas produktu, Igaunijā, ja nemaldos, to ir pāri par 30%, Ungārijā – virs 60%. Inovācijas, zinātņietilpīgu, informācijas tehnoloģiju produkti Latviju kā valsti spētu pacelt kvalitatīvi. To veidošanā talkā varētu nākt zinātnieki. Ir jau zinātnes un tehnoloģijas parku, inkubatoru iedīgļi, ir izgudrotāji. Pašreiz no Latvijas zinātniekiem un izgudrotājiem ES aizgājis 31 jaunu tehnoloģiju piedāvājums, kā apgalvo še klātesošais profesors Uldis Viesturs (IRC Latvia Technology offers). Mūsu mērķis – veidot “uz zināšanām balstītu Latviju”, kur attīstītos zinātnes un tehnoloģijas. Nupat Eiropas Savienībā ir iecerēts likumdošanas ceļā tuvāko desmit gadu laikā panākt, lai katrā valstī 3% nacionālā ienākuma tiktu atvēlēti zinātnei un jaunajām tehnoloģijām (R&D); pašreiz šis skaitlis ES valstīs ir vidēji 1,9%, pēc kandidātvalstu iestāšanās tas kritīsies līdz 1,8%, Latvija šajā ziņā ir dramatiski atpalikusi – ap 0,5% IKP, no kā zem 0,2% nāk no valsts budžeta, 0,15% – no ražošanas un 0,15% – no ārzemju (galvenokārt) fondiem. Zinātne, tāpat kā uzņēmējdarbība Latvijā tiek balstīta nepietiekami, esam ar jums vienādā situācijā.

Arī te būtu nepieciešams patiešām reāls, ne “kurlmēmo” dialogs – jāvienojas ar valdību par atbalstu, gan finansiālu (daudzos gadījumos), gan it īpaši morālo. Jaunās valdības politika, vismaz tās mērķu deklarācija vieš cerības, piesardzīgu optimismu. Daudz cer saņemt no ES, kad iestāsies, taču ES nav “brīnumrīkstīte” – bez pašu valsts atbalsta arī ES finansējums nenāk. Mums nav vienalga, kādā Eiropā mēs iestājamies, un mums nav vienalga, kādi mēs ieejam Eiropā. Galu galā nākotnē tomēr ir mūsu pašu rokās, ja jēdzienā “mēs” ietveram gan valdību, gan sabiedrību, uzņēmējus, zinātniekus.

Zinātnes un sabiedrības attiecības:
skats nākotnes Eiropā

Lisabonā un Barselonā izvirzītie ES attīstības mērķi ir ļoti pievilcīgi, bet arī stipri ambiciozi, tāpēc būtiskai zinātnes lomai šo mērķu sasniegšanā ir vajadzīga plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi rīcības plānu zinātnes un sabiedrības attiecību uzlabošanai, kura realizēšanu stimulē ES Zinātnes un tehnisko pētījumu komiteja (CREST), izveidojot atbilstošas darba grupas: a) zinātne, tehnoloģija un masu saziņas līdzekļi, b) zinātnes nedēļas, c) zinātnes izglītība, d) dialogs un līdzdalība, e) sievietes un zinātne, f) nākotnes pētniecība un sabiedrība, g) ētika, h) valdības riski un ekspertīze. Šajās darba grupās strādā valstu nominētie CREST pārstāvji.

Š. g. 13. janvārī kā Latvijas CREST pārstāvis piedalījos semināra darba grupā par nākotnes pētniecību un sabiedrību. Semināru Briselē organizēja CREST Grieķijas pārstāvji. Tajā piedalījās pārstāvji no ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, daudzās no kurām ir izveidotas un strādā zinātnes nākotnes pētījumu (foresight) grupas.

Galvenais secinājums seminārā: zinātnes nākotnes pētījumos (foresight) ir jāiesaista plaša sabiedrība, ir jāveido tās locekļu izpratne un jāiegūst atbalsts, lai varētu praktiski realizēt nākotnes pētījumos paredzēto atbilstošās valsts attīstības stratēģiju. Būtiska nozīme šajā procesā ir masu saziņas līdzekļu plašai piesaistei.

2002.gada 29. oktobrī, parakstot asociācijas līgumu ES Sestajai ietvara programmai, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES zinātnes un tehnoloģiskās attīstības dalībnieci ar tādām pašam tiesībām un pienākumiem, kādi ir ES dalībvalstīm. Latvijas zinātnieku panākumi, piedaloties ES Piektajā ietvara programmā (sekmīgo projektu veidā ir nopelnīts divas reizes lielāks finansējums nekā dalības maksa), pierāda, ka Latvijā ir augsti kvalificēts zinātnieku un speciālistu potenciāls. Tomēr neadekvātas sabiedrības un valsts varas attieksmes rezultātā šis potenciāls noveco un izsīkst.

2002. gada Latvijas Zinātnes padomes elektorāts rāda, ka pašlaik Latvijā ir tikai 1885 aktīvo zinātnieku. Vairāk nekā trešdaļa Latvijas zinātnieku strādā ārzemēs, aizstāvēto zinātņu doktora disertāciju skaits pēdējos gados ir nedaudz virs 50 ik gadu, taču, lai nodrošinātu normālu atjaunotnes procesu, šim skaitlim jābūt vismaz piecas reizes lielākam. Lai iekļautos ES stratēģiskajā attīstībā, Latvijā ir jārealizē Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vadlīnijas, kurās paredzēts, ka 2010. gadā zinātnes budžeta finansējumam ir jāsasniedz 1% no IKP, kā arī jāīsteno Nacionālā inovāciju programma.

Vispirms izvērtējām valdes darbu kopš iepriekšējās Padomes sēdes un konstatējām, ka uz daudzām aktuālām problēmām (naftas terminālu projekti Rīgas ostā, celulozes rūpnīcas iecere, u. c.) valde nav reaģējusi. Te gan gribētu atgādināt, ka arī t. s. “ierindas biedriem” būtu jānāk uz valdi ar katru kopīgu rūpi, un tikai tad LZS būs jūtama sabiedrībā. Nenoliedzami vērtīgas bija kolēģu ierosmes par sadarbību ar emeritēto zinātnieku klubu, Inteliģences apvienību, par aktīvu reakciju uz pseidozinātnes izpausmēm.

Revīzijas komisijas vērtējums par LZS finansu stāvokli un dokumentāciju bija pozitīvs, bet valdes un Padomes darbības raksturojums šoreiz izpalika.

Uz LZS kongresu, kurš notiks 28. novembrī, tiek gatavotas izmaiņas Statūtos un darba grupai vairākus padomus deva arī šajā sēdē. Izmaiņu projekts tika publicēts mūsu laikrakstā.

Diskusijā tika vēlreiz uzsvērta mūsu organizācijas pasivitāte, bet vai LZS aktivizēs atbrīvots izpilddirektors (kā Lietuvas ZS), es personīgi neesmu pārliecināts. Jau tāpēc, ka pašreiz nav aktīvu jaunās paaudzes zinātnieku, kas būtu gatavi šādus pienākumus veikt (ja ir, lūdzu, atsaucieties). Otra problēma ir finanses, bet tā ir risināma.

LZS nākotni jāveido mums pašiem.

Pasniegtas Lattelekom balvas

Šoreiz apbalvoti bija četri. Par mūža veikumu telekomunikāciju inženierzinātnēs ar piemiņas medaļu un stipendiju apbalvots ilggadējs telekomunikāciju speciālists Tālis Galdiņš, par izcilu veikumu Latvijas attīstības socioloģiskās zinātnēs – Tālis Tisenkopfs. Balvu jaunajiem zinātniekiem par pētījumiem tele komunikāciju inženierzinātnēs saņēma Alla Anohina un par pētījumiem sociāli humanitārajās zinātnēs – Anda Ādamsone.

Pasniedzot diplomu un medaļu, katrs apbalvotais tika raksturots izsmeļošāk.

Lattelekom SIA Tīklu daļas direktoram Tālim Galdiņam daudz jauku vārdu veltīja galvenā izpilddirektore Lēna Suhonena, kuras vietnieks viņš ir. Uzrunājot “mūsu ļoti mīļoto Tāli”, viņa pieminēja to Pļaviņu vidusskolas zēnu, kurš jau puikas gados interesējās par telekomunikācijām un ir tām uzticīgs vairāk nekā 30 gadu. Lattelekom SIA šobrīd viņa vadībā strādā 1700 speciālistu. Tālis Galdiņš bija viens no pirmajiem Latvijas speciālistiem, kurš apguva stikla šķiedras kabeļlīniju projektēšanu, viņa vadībā notika ciparsignālu sistēmu ieviešana. Lattelekom SIA prezidents G. Strautmanis savā atsauksmē prēmijas ekspertu komisijai raksta par neparastiem risinājumiem, kādus T. Galdiņš ieteicis dažādu problēmu gadījumos. Tā, piemēram, radās neparedzēta problēma, ekspluatējot stikla šķiedras kabeļu līniju Stokholma – Ventspils. Kabeļa izvadu jūras krastā viļņi izskaloja. Draudēja kabeļa pārtrūkšana. Pēc problēmas izpētes radās risinājums kabeļa izvadīšanai uz sauszemi izmantot Lāčupīti, kura kabeli nevis atkailina, bet gan tam uzskalo smiltis. Problēmas ar stikla šķiedras kabeļiem radās arī augstsprieguma līnijās un kabeļakās, kur krāsaino metālu zagļu vandalisma dēļ tie tika bojāti. Izveidots speciāls kontroles dienests, kurš nekavējoties signalizē par kabeļlīnijas bojājumiem un ļauj tos novērst normatīvos paredzētajā laikā.

Garā sveiktgribētāju virkne un ziedu pušķi liecināja, ka Tālis Galdiņš savā kolektīvā ir cienīts un mīlēts.

LZA korespondētājloceklis Latvijas Universitātes profesors Tālis Tisenkopfs balvu saņēma par darbu kopumu “Latvijas attīstības socioloģiskā analīze”, kas veikts laikā no 1999. līdz 2002. gadam. LZA korespondētājloceklis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētājs A. Tabuns apbalvoto raksturo šādi: “Profesora T. Tisenkopfa darbi ir veicinājuši Latvijas ilgtspējīgu attīstību un tie ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas socioloģijas attīstībā. T. Tisenkopfs ir vairāku nozīmīgu izdevumu redaktors, pētījumu un publikācijai autors un visos gadījumos demonstrējis augstu profesionalitāti un pilsonisku atbildību. Daudzi T. Tisenkopfa darbi ir veltīti tehnoloģisko inovāciju problemātikai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izplatībai. Tie ir veicinājuši sabiedrības izpratni par faktoriem, kuri varētu palielināt Latvijas tautsaimniecības zinātņietilpību un konkurētspēju, kā arī Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte konkursam uz jaunā zinātnieka balvu izvirzīja pirmā kursa doktorantes Allas Anohinas maģistra darbu “Biznesa procesu reinženierijas metodoloģiju un metožu salīdzinoša analīze”, kas saskaņā ar RTU prasībām pret maģistrantūras studiju programmu izstrādāts kopā ar inženiera darbu “Biznesa procesu reinženierijas tehniku informācijas sistēmas ar apmācības komponenti izstrādāšana” un veido vienu veselu darbu. Darba zinātniskais vadītājs ir profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors Jānis Grundspeņķis.

Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrantūras studente un LZA Scientometrisko pētījumu grupas pētniece Anda Ādamsone apbalvota par darbu “Nacionālā inovāciju sistēma, ‘trīskāršā spirāle’ un inovāciju atbalsta starpniekorganizācijas pēcpadomju valstī: Latvija”. Šis darbs tapis starptautiskas maģistrantūras programmas ietvaros Linčepingas universitātē Zviedrijā, kur A. Ādamsone ieguvusi maģistra grādu humanitārajās zinātnēs.

Kā balvu pasniegšanas ceremonijas laikā teica A. Tabuns, ir īpašs prieks, ka 50% no balvu laureātiem ir no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, par ko prieks bija arī fakultātes dekānei A. Brikšei, kura bija ieradusies apsveikt kolēģi T. Tisenkopfu un audzēkni A. Ādamsoni, kura savukārt ir arī T. Tisenkopfa audzēkne.

Balvu pasniegšanu, kas apvienota ar Lattelekom SIA dzimšanas dienu, kuplināja operas mākslinieks Samsons Izjumovs.

Somi domā par nākotni

Šķidrais kurināmais – no koka

– Kas ir FORTUM un ar ko tas nodarbojas?

– FORTUM ir lielākais naftas rafinēšanas uzņēmums Skandināvijā, kas no arābiem un Krievijas iepirkto jēlnaftu sadala ļoti daudzās frakcijās, ko izmanto dažnedažādām degvielām, – lidmašīnām, automašīnām, dīzeļdzinējiem, kurināmajam. Sašķeļot naftu simtos un tūkstošos dažādu savienojumu, var no tiem ražot ķimikālijas, pesticīdus, plastmasas utt. FORTUM atrodas blakus Helsinkiem. Tas veidojies no divām lielām firmām, lielākajai somu ķīmijas, naftas un degvielas firmai NESTE apvienojoties ar Somijas lielāko elektroenerģijas ražotāju IMATRAN. Abi kopā ir FORTUM. FORTUM pilsētiņa ir apaugusi ar dažnedažādām ķimikāliju, plastmasu, naftas rafinēšanas u.c. ražotnēm.

– Kādēļ FORTUM, kura bizness saistīts ar naftu, pēkšņi ieinteresējies par koksnes izlietošanu šķidrās degvielas, naftas analoga ražošanā? Parasti naftas rūpnieki visai noraidoši izturas pret citu enerģijas veidu “iespiešanos” viņu lauciņā.

– Te jāpalūkojas, kāda ir situācija pasaulē un kādas nākotnes prognozes. Neraugoties uz to, ka optimisti prognozē jaunu tehnoloģiju radīšanu, kas ļaus nākotnē izmantot tos naftas, dabas gāzes un akmeņogļu krājumus, kurus šodien vēl nespējam ap gūt vai kurus izmantot nav racionāli, fosilās izejvielas tomēr nav bezgalīgas. Tas ir, pirmkārt, Otrkārt, CO₂, kas izplūst gaisā, sadedzinot ogles, dabas gāzi un naftas produktus, darbojas kā siltumnīcas plēve, kas laiž cauri enerģiju, kas uz Zemi nonāk no Saules, bet nelaiž cauri enerģiju, ko Zeme izstaro visumā. To sauc par siltumnīcas efektu. Šo iemeslu dēļ pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atjaunojamiem energoresursiem – upju enerģijai, vēja enerģijai, Saules enerģijai un tai enerģijai, ko satur biomasa – augi, mežs. ASV vadošais ģeologs Huberts Kings jau 50. gados, izmantojot savu metodi, prognozēja, ka 70. gados naftas ieguves līkne ASV ies uz leju. Naftas kompānijas un automotorizētā sabiedrība viņu izsmēja. Taču viņa prognozes ASV patiešām piepildījās. Izmantojot viņa metodi, pasaules vadošie ģeologi prognozē, ka jau ap 2010. gadu naftas krājumi nespēs nodrošināt pieprasījumu. Ko tad likt vietā? Sauli? Vēju? Ūdeni? Biomasu? Mums saka – tās ir muļķības! ASV šobrīd no biomasas iegūst tikai 1–2% šķidro degvielu un apmēram 10% ķimikāliju. Pie tam amerikāņi izmanto cilvēku pārtikas izejvielas – kukurūzu, sojas pupas, graudus. Taču arī amerikāņi kā vienīgo iespēju nākotnē redz biomasas izmantošanu, turklāt nevis pārtikā lietojamo, bet pārkoksnēto biomasu. Mežu. Amerikas Nacionālā zinātnes padome, kas ir valdības padomdevēja, izvirzījusi mērķi 2020. gadā no biomasas iegūt 10% šķidro degvielu un līdz 25% ķimikāliju. 2090. gadā amerikāņiem nekas cits neatliks, kā iegūt 50% šķidrās degvielas un vairāk nekā 90% ķimikāliju, izmantojot biomasu. Līdzīgs stāvoklis ir Japānā, kur naftas patēriņš uz vienu apdzīvoto kvadrātkilometru, pat salīdzinot ar ASV, ir ārkārtīgi liels. Taču, lai paliek Amerika un Japāna. Palūkosimies tuvāk – uz Zviedriju, Somiju un Austriju, kas arī ir zemes ar ļoti augstu dzīves līmeni, ne zemāku kā Amerikā un Japānā. Zviedrijā un Somijā apmēram 17–18% enerģijas iegūst no meža atkri tumiem, tiem 50% koksnes, kas paliek pēc nociršanas. Tiesa, tur ietilpst gan malka, gan šķelda, gan granulas, bet īpatsvars vienalga ir liels. Tātad tēze, ka biomasa spēj dot tikai niecīgu daļu no patērējamās enerģijas, neatbilst patiesībai. Taču taisnība ir tā, ka biomasa ir enerģētiski daudz vājāka, ar daudz mazāku enerģijas ietilpību vienā un tai pašā tilpuma vai svara vienībā, salīdzinot ar naftu. To ir arī daudz neizdevīgāk transportēt, jo naftu var dzīt pa cauruļvadiem tūkstošiem kilometru, bet, pie mēram, salmiem ir zināms kritiskais radiuss, kādā tos ir ekonomiski izdevīgi transportēt. Uzdevums ir sakoncentrēt enerģiju, padarīt tās nesēju  viendabīgāku. Un, lūk, FORTUM no dažādiem risinājumiem ir izvēlējies biomasas sašķidrināšanas ceļu, pārvēršanu to naftas analogā, ko, tāpat kā naftu, var transportēt cisternās un pa cauruļvadiem.

– Un tomēr – kādēļ tas bija jādara tieši naftas pārstrādātājiem?

– Viena no atbildēm būtu tāda, ka somi šobrīd visvairāk pasaulē investē zinātnē un tehnoloģijā. Otra – tas naftas krājumu izsīkšanas Damokla zobens, kas karājas virs naftas pārstrādātāju galvas. Treškārt – agrāk vai vēlāk arī Somijā līdzīgi tam, kā tas jau ir Zviedrijā, tiks ievērojami paaugstināts nodoklis par atmosfēras piesārņošanu ar CO₂, un alternatīvas enerģijas izmantošana kļūs izdevīga. Somija grib tam visam būt gatava. Tādēļ FORTUM sācis jaunu projektu Forestera, kā sašķidrināt biomasu, kas paliek pāri pēc mežu izstrādes un kokzāģētavām. Principā šī tehnoloģija derīga arī lauksaimniecības atkritumiem, piemēram, salmiem, bet pašreiz pētījumi tiek izdarīti ar koku. Pētījumi no laboratorijas fāzes jau pārgājuši pilotiekārtas fāzē, lai gan – kas tā par pilotiekārtu! Tas jau mūsu izpratnē ir mazs uzņēmums, kas stundā saražo pustonnu šķidrās degvielas.

Es šo uzņēmumu apmeklēju divas reizes, iepazinos ar izgudrojuma autoru, viņa vārds ir Juka-Peka Nīminens (Jukka-Pekka Nieminen), pēc profesijas fiziķis, bet viņa vadītajā kolektīvā strādā ļoti aizrautīgi ķīmiķi un tehnologi.

– Vai jums bija iespēja iepazīties ar procesu vai arī tas vēl ir “aiz septiņiem zieģeļiem”?

– Uz āru izpaužamā informācija ir minimāla, lielā mērā tas ir komercnoslēpums, par kura neizpaušanu esmu parakstījies, bet galvenos vilcienos ar to iepazīstināt lasītājus es drīkstu. Meža industrijas atlikumi, kas paliek pāri pēc koku nociršanas un pārstrādes, vispirms tiek sastrādāti aptuveni 5 cm lielos gabaliņos, kurus ar speciālu mašīnu homogenizē, sastrādā mazās daļiņās. Tad tās izžāvē, lai mitruma nebūtu vairāk par 10%. Pēc tam šīs daļiņas tiek it kā iekārtas gaisā t. s. virstošajā slānī, kur process notiek 1 sekundes laikā pie 500 °C lielas temperatūras. Tā ir tā saucamā ātrā pirolīze. Visa cietā fāze pārvēršas tvaikos, kurus kondensējot iegūst šķidrumu, kas ir līdzīgs naftai. Rezultāts ir fantastisks – viņi dabū laukā ap 70% no tā, ko ievada. Tas ir unikāls gadījums. 70% no ievadītās koksnes pār vēršas šķidrumā! Process ir interesants vēl arī tajā ziņā, ka pārpalikums no tā pievadītā siltuma, kas pārtvaicē koksni, tiek ievadīts atpakaļ koksnes daļiņu žāvēšanai. Tas ir ekonomiski izdevīgi, bet galvenais ekonomiskais efekts ir tas, ka šķidrumu var uzreiz pildīt FORTUM tankos un pārvadāt.

– Ko ar šo šķidrumu var darīt?

– Kurināt. Pie tam katlu mājas nav pat jāpārbūvē. Savos reklāmas izdevumos viņi raksta, ka tas varētu būt labs kurināmais 100–800 kilovatu lielas jaudas apkures sistēmās skolās, slimnīcās, vecu ļaužu mītnēs utt., bet viņi to pārdos arī privātmāju apkurināšanai, jo esošās kurtuves tam ir pilnīgi piemērotas. Ja nemaldos, šoziem bija izmēģinājumu kārtā jāapkurina viena skola. Nez kā viņiem veicies, jo, kā zinām, sals Somijā bija ļoti liels, līdz –40 °C. Ja izmēģinājumi būs sekmīgi, tiks celts komerciāls uzņēmums ar jaudu 5 t stundā.

– Vai šis naftas analogs der tikai kurināšanai? Pat ne kā dīzeļdegviela?

– Es šādu jautājumu uzdevu, jo pēc sava sastāva tas ir pat tuvāk naftas vieglajām frakcijām, ko izmanto benzīnam, nekā tām, kuras lieto kā dīzeļdegvielu. Taču tā acīmredzot ir firmas politika, savā ziņā ekonomiskā spēle. Ja viņi nevar pierādīt, ka ir ekonomiski konkurētspējīgi ar naftas degvielu, tad ir izvēlējušies šo – kurināmā – virzienu.

– Vai tas būtu naftas lobiju dēļ?

– Tieši naftas lobiji jau atbalsta šos pētījumus. Somijā katru gadu tiek drukāta grāmata, kur parādīti gada izcilākie sasniegumi zinātnē, medicīnā, enerģētikā, kuģu būvēšanā utt. “Somija–2002” grāmatā lielais naftas gigants FORTUM par gada lielāko sasniegumu ir ielicis tikai Jukas-Pekas Nīminena fotogrāfiju, kur viņš redzams ar sava izgudrojuma pudelīti rokā. Es viņam jautāju, vai viņš nejūtas ārkārtīgi pagodināts. “Tā ir!” viņš atbildēja.

– Es saprotu, ka meža izstrādes atkritumu pārstrāde ir savā ziņā eksperimentāls pasākums. Diez vai ar to pasaules enerģētiku varēs glābt.

– Royal Duch Shell gigants arī ir paziņojis, ka 21. gadsimta pirmajā pusē ap 30% no pasaules degvielas būs saražotas no biomasas. Tieši lielās virsnacionālās naftas kompānijas ir vieni no lielākajiem ātri augošas koksnes plantāciju īpašniekiem Dienvidamerikā, tātad runa ir par īpaši šim nolūkam audzētu koksni. Dienvidamerikā tas ir viens ātraudzīgs eikalipts, kuru kultivē. Pa pusei baumu līmenī – ir tāds zaļo žurnāls Ecologist. Tur raksta par tā saucamajiem Frankenšteina mežiem, ģenētiski modificētajiem kokiem, kuros būtu pastiprinātas kādas audzētājiem nepieciešamās vēlamās īpašības. Sevišķi tādu mežu izveidošanā ir ieinteresētas lielās celulozes un papīra kompānijas. Tām izdevīga koksne, kurā ir pēc iespējas mazāk lignīna, jo galvenais tehnoloģiskais process celulozes ieguvē ir koksnes delignifikācija, lignīna atdalīšana. Parasti koksnē lignīns ir 20–30%, celuloze – 40–50%. Modificēšanas uzdevums būtu “uztaisīt” tādu koku, kurā būtu ļoti maz lignīna, bet daudz celulozes. Bet nelaime ir tā, ka lignīns ir dabiskais protektors, kas aizsargā koku no mikroorganismu uzbrukuma, no sēnēm, radiācijas, pie dod stumbram mehānisko izturību. Nav īsti skaidrs, kas notiks ar Frankenšteina mežu, kam nebūs aizsargspēju.

– Līdz modificētiem kokiem Latvijai vēl tālu, pagaidām pietiek pašiem savu mežu. Bet varbūt ātraudzīgu koku plantāciju audzēšana būtu labs peļņas avots lauku ļaudīm? Neapstrādātu lauksaimniecisku zemju taču ir tik daudz.

– Latvijā tās varētu būt Silavas institūtā selekcionētās ātraudzīgās apses, kuras varētu izmantot arī Ozolsalas celu lozes rūpnīca. Latvijā un vispār Eiropā ir īpatnēja situācija. Ja pasaulē visu laiku gaužas, ka trūkst zemes lauksaimniecības produktu ražošanai, ir bads, un tas zināmā mērā ir trumpis Frankenšteina kultūru piekritējiem (par Frankenšteina kultūrām sauc visus ģenētiski modificētos augus), jo tā, lūk, var atrisināt bada problēmu, tad Eiropā ir lauksaimniecības produktu pārpilnība, nav tos kur likt. Prognoze ir tāda, ka tuvākajos 10 gados pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kas bija tās kodols, izveidosies no lauksaimniecības brīvas zemes tādā platībā, kas aizņemtu 3/5 no Britu salām. Tās tiks atdotas vai nu mežam vai ātraudzīgajām enerģētiskajām kultūrām. Somijā un Zviedrijā valdība īpaši atbalsta zemniekus, kuri atstāj savu zemi mežam vai, piemēram, zirgu izjādēm. Tur meža ciršana vispār nav iedomājama bez meža stādīšanas. Ja salīdzina to enerģijas daudzumu, kas patērēts lauksaimniecības produkcijas ražošanā, ar to, ko iegūst gala rezultātā, tad pozitīvā enerģija ir tikai 0,5–2%. Meža gadījumā tā ir 20 reižu lielāka, jo pēc tam, kad brika ir iestādīta, nekāda lielā kopšana vairs nav vajadzīga. Latvija ar tās milzīgajām aizaugošajām teritorijām būtu ideāla vieta, kur realizēt šādus projektus, bet tādu sistēmu vajag ekonomiski un organizatoriski izveidot. Esmu runājis ar čehu kolēģiem. Viņiem ir tā pati problēma. Vispār – visās bijušajās sociālisma bloka valstīs, kur bija ekstensīva lauksaimniecība ar milzu platībām un mazām ražām.

– Varbūt Latvijai pietiek ar jau esošajiem mežiem?

– Mežu izstrāde Latvijā ir diezgan nelīdzsvarota. Tā notiek ļoti vardarbīgi. Tur, kur ir ceļi un ir pieeja ostām, meži tiek pārcirsti, toties tālākos rajonos, kur nevar iebraukt, mežs ir pāraudzis. Sumāros skaitļos Latvija vēl izskatās tīri labi, bet, ja paanalizētu dziļāk, aina būtu pavisam cita.

– ZERI tehnoloģijas ir vērstas uz oglekļa koncentrācijas samazināšanu gaisā, uz videi draudzīgāku tehnoloģiju radīšanu. Kā šajā aspektā izskatās gan FORTUM jaunās iniciatīvas naftas analoga ražošanā, gan koksnes izmantošana enerģētikā vispār?

– To varētu nosaukt par oglekļa diaoksīda neitrālu procesu. Mēs nocērtam mežu, kas ir galvenais oglekļa dioksīda uztvērējs un izlietotājs, pārstrādājam to naftas analogā un kurinot atkal saražojam CO₂. Taču, ja mēs mežu ne tikai cērtam, bet arī stādām, kas, kā jau es teicu, ir obligāti, jo Somijā un Zviedrijā ciršana nav iedomājam bez stādīšanas, tad augošais mežs patērē CO₂. Līdz ar to viņiem pasaules skatījumā vispār nav CO₂ problēmu, jo viņi ar savu mežu uzķer visu, ko sviež laukā rūpniecība un arī automobīļu dzinēji. Man liekas, kā tas pats ir arī Latvijā, tikai nav vēl pienācīgas kontroles un datu.

2. Veiksmīga sirds transplantācijas operācija (aprīlī).

3. Organiskās sintēzes institūta zinātnieku patentu sērija par jaunu medicīnas preparātu izstrādi.

4. Karnakas tempļa izpētē Ēģiptē piedalījās Latvijas ģeodēzisti (februārī).

5. Latvijas un Rīgas industriālā mantojuma apzināšana (septembrī).

6. Nacionālā ziņojuma par Latvijas ilgtspējīgu attīstību (Rio+10) sastādīšana (pirmoreiz definētas Latvijas prioritātes šajā aspektā).

7. Valsts valodas komisijas nodibināšana un latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas sastādīšana sabiedrības apspriešanai (janvāris–decembris).

8. Krievijas valodnieka un kultūrvēsturnieka akadēmiķa V. Toporova akadēmiskā lekcija “Pēdējā pusgadsimta baltistikas pētījumu rezultāti” (aprīlī).

9. Augstākās tehniskās izglītības aktuālo problēmu un vēstures apzināšana sakarā ar RTU 140 gadu jubileju (oktobrī).

10. Latvijas ZA līguma parakstīšana ar Berlīnes–Brandenburgas ZA (kādreizējo Prūsijas ZA) un Francijas–Latvijas divpusējās zinātniskās sadarbības programmas “Osmoze” līguma parakstīšana.

11. Enciklopēdiju izdošanas atsākšana Latvijā: nācis klajā “Latvijas Enciklopēdijas” 1. sējums, prezentēta Virtuālā enciklopēdija (decembrī).

Augsta Indijas atzinība akadēmiķim Viktoram Ivbulim

Katru gadu tiek piešķirtas trīs prēmijas: literatūrā (pie tās tiek pieskaitīta arī filozofija un vēsture), zinātnē un par darbiem, kas ir veltīti bengāļu valodai, literatūrai un kultūrai, bet uzrakstīti nebengāļu valodā. Prēmijas laureāts tiek noteikts pēc sarežģītas sistēmas, šajā procesā ir iesaistīts liels ļoti autoritatīvu cilvēku skaits.

Grāmatu, par kuru akadēmiķim V. Ivbulim tika piešķirta prēmija (“Tagore” East and West Cultural Unity”) 1999. gadā ir izdevusi Kolkatas (tā tagad sauc agrāko Kalkutu) Rabīndra Bhārati Universitāte un tā ir profesora ceturtā grāmata par plašā kontekstā aplūkotu Latvijā vēl nesen ļoti populāro Rabindranatu Tagori. Prēmētā grāmata satur maz latviski publicētu materiālu. Nodaļa ar nosaukumu “Mazas tautas lielā mīlestība”, kurā ir runāts par tagoristiku Latvijā, izraisīja milzu interesi.

Rabindranata Tagores prēmija ir augstākais Rietumbengāles pavalsts apbalvo jums. Tas tiek pie šķirts kopš 1950. gada un gadu gaitā to saņēmuši visi izcilie pavalsts intelektuāļi. Prēmija līdz šim tikusi pavisam nelielam skaitam rietumnieku. Pēdējais pirms latviešu zinātnieka to 1992. gadā saņēmis Bengālē jau sen dzīvojošais vācietis Martins Kemfhens. Bet V. Ivbulim vienīgajam tā piešķirta tieši par R. Tagores daiļrades pētniecību.

Humanitāro un sociālo nozaru pētnieku ievērībai

Mazajai redakcijai, kurā pamatdarbā nestrādā neviens, grūtāk ir rūpēties par autoru kolektīviem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, taču mēs uzskatām, ka ir svarīgi aptvert visu Latviju. 2002. gada priekšpēdējais, 36. numurs bija veltīts Latgalei un tā atbildīgā redaktora darbu ļoti labi veica daugavpilietis Henrihs Soms. Šim piemēram varētu sekot kurzemnieki, zemgalieši un vidzemnieki. Mums īpaši gribētos drukāt gados jaunāku pētnieku, piemēram, doktorantu, darbus. Varētu būt tikai viņiem vien veltīti numuri.

Ļoti lūdzam izteikt priekšlikumus pētnieku grupu vārdā, norādot arī, kas būs numura atbildīgais redaktors (sastādītājs). Žurnāla valde izlems, kura nozare līdz šim ir bijusi nepietiekoši pārstāvēta un kurai tādēļ ir jādod iespēja sevi parādīt jau 2004. gadā. Atgādināšu, ka žurnāls ir pieskaitīts pie svarīgākajiem zinātniskajiem izdevumiem Latvijā un publicēties tajā it kā nozīmētu paaugstināt izredzes aizstāvēt disertāciju vai veicināt panākumu gūšanu akadēmisku amatu vēlēšanās. Bet autoriem jāatceras, ka viņi raksta starptautiskam lasītājam un nav jākoncentrē uzmanība uz tīri lokālām pasīkām problēmām.

Jānorāda, ka saskaņā ar LU žurnāla “Humanities and Social Sciences. Latvia” dibinātāju pilnsapulces 2002. gada 6. maija lēmumu raksti ir jāiesniedz angļu valodā. Šāds lēmums ir pieņemts, lai atvieglotu mūsu izdevuma finansēšanu, kas nekad nav bijusi kaut cik pietiekama. Iespējams, ka valdība beidzot zinātnei piešķirs vairāk naudas, un mēs varēsim pieņemt rakstus latviešu valodā. Tādēļ lūdzam arī trūcīgākās nozares iesniegt savus priekšlikumus.

Lūdzu atsūtīt pieteikumus līdz š.g. 15. martam. Adresēt: ivbulis@lanet.lv vai uz mana vārda Visvalža ielā 4-a, Rīga LV-1051.

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Piezīme: LZP noteiktais maksimālais finansējuma apjoms, kas var tikt piešķirts konferenču dalības maksas segšanai, ir Ls 270.

Proceedings of the Latvian Academy of Sciences

SCIENCE LIFE:

Jānis Stradiņš. 800 years of science in Rīga, Latvia [Zinātne Rīgā 800 gados]

Jānis Kristapsons and Juris Ekmanis. Science of Latvia: An overview of the 1990–2000 period [Latvijas zinātne laikposmā no 1990. līdz 2000. gadam]

Jānis Jansons. The beginnings of academic studies in physics at the University of Latvia, 1919–1928 [Akadēmiskā darbība fizikā Latvijas Universitātē: sākumposms, 1919–1928]

Arturs Balklavs-Grīnhofs and Natālija Cimahoviča. Radio astronomy in Latvia, 1952–2000 [Radioastronomija Latvijā (1952–2000)]

Tarass Pūka and Andris Zvirgzds. Plant gene pool of confirmed identity to meet the needs of community [Autentisks augu genofonds sabiedrības vajadzībām]

Henriks Zenkevičs. Fifty years of the Institute of Biology [Bioloģijas institūta 50 gadi]

Ritma Gaumiga and Zinta Seisuma. Jānis Sloka (1920–1997), a well known Latvian ichthyologist [Jānis Sloka (1920–1997) – ievērojams latviešu ihtiologs]

Inta Rozenvalde and Jānis Kristapsons. The Second World Congress of Latvian Scientists [Otrais pasaules latviešu zinātnieku kongress]

Juris Hartmanis. The development of computer science and its impact on universities [Datorzinātnes attīstība un tās ietekme uz universitātēm]

Vaira Vīķe-Freiberga. Scientific development as a foundation for the revival of the country [Zinātnes attīstība ir pamats valsts uzplaukumam]

The unveiling ceremony of the monument to Wilhelm Ostwald (1853–1932), founder of physical chemistry, from Rīga: Opening addresses by Vaira Vīķe Freiberga, and Jānis Stradiņš [Fizikālās ķīmijas pamatlicēja Vilhelma Ostvalda pieminekļa atklāšanas ceremonija: Vairas Vīķes Freibergas un Jāņa Stradiņa uzrunas]

Agreement on co-operation between the Latvian Academy of Sciences and the Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia [Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās par sadarbību]   

* * *

Akadēmiķis profesors
Juris BANKOVSKIS
(22.12.1927–28.01.2003)

Juris Bankovskis ir dzimis 1927. gada 22. decembrī Ukrainā, Čerņigovas apgabala Bobrovicas ciematā. 1946. gada rudenī kopā ar vecākiem viņš pārcēlās uz Rīgu un turpināja Tbilisi Industriālajā institūtā sāktās studijas Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ko absolvēja 1948. gadā. Jau 1949. gadā, iestājoties toreizējā Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta aspirantūrā, J. Bankovskis izvēlējās sava turpmākā zinātniskā darba virzienu – organisko analītisko reaģentu un to veidoto koordinācijas savienojumu izpēti.

1958. gadā kļūdams par šī institūta laboratorijas vadītāju, J. Bankovskis ievērojami paplašināja savu pētījumu loku. 8-Merkaptohinolīns (tiooksīns) un tā atvasinājumi kā organiskie reaģenti guva popularitāti un nozīmību analītiskajā ķīmijā. Izvēlētajam pētnieciskajam virzienam Juris Bankovskis palika uzticīgs visu savu zinātnieka mūžu. Zinātnieka gūtie rezultāti kļuva starptautiski pazīstami, tie citēti daudzās monogrāfijās un enciklopēdijās. Sešdesmito un septiņdesmito gadu teorētisko un eksperimentālo pētījumu rezultāti apkopoti apjomīgajā monogrāfijā “Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu ķīmija” (1978).

Pēdējos gadu desmitos Neorganiskās ķīmijas institūtā ievērojami paplašinājās akadēmiķa vadītā kolektīva pētījumi šo savienojumu struktūras noskaidrošanā ar rentgenstruktūranalīzi, kas ļāva nonākt pie jaunām atziņām par ķīmiskās saites raksturu koordinācijas savienojumos. tika postulēts jauns ķīmiskās saites veids koordinācijas savienojumos.

Liels ir J. Bankovska devums analītiskās ķīmijas praksei – izstrādātas jutīgas un selektīvas metodes elementu mikrodaudzumu koncentrēšanai, atdalīšanai un kvantitatīvai noteikšanai dabas un rūpnieciskajos objektos.

Pētījumu nozīmību raksturo aizgājēja atstātās 750 zinātniskās publikācijas, 19 autorapliecības, 18 viņa vadītās disertācijas. J. Bankovska skolotājs ķīmijā bija akadēmiķis A. Ieviņš, bet pats viņš savukārt izaudzinājis daudzus ķīmiķus -analītiķus.

Liela bijusi J. Bankovska organizatoriskā un sabiedriskā slodze dažādās padomēs, komisijās, žurnālu redkolēģijās. Īpaši jāatzīmē, ka akadēmiķis bija PSRS ZA Analītiskās ķīmijas Zinātniskās padomes loceklis un tās Ziemeļrietumu nodaļas vadītājs.

Par nopelniem zinātnē J. Bankovskim piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija (1967), ZA Gustava Vanaga prēmija (1980), Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1977), viņš apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1986). 1973. gadā J. Bankovski ievēlēja par ZA korespondētājlocekli, bet 1982. gadā par īsteno locekli (akadēmiķi). 1997. gadā par mūža veikumu zinātnē J. Bankovskis saņēmis Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumu.

J. Bankovskis Latvijas ķīmiķu saimei paliks atmiņā ar savām vispusīgajām zināšanām, ar savu darbības mērķtiecību, pašaizliedzību zinātnē, ar iejūtīgu, bet vienlaikus prasīgu attieksmi pret kolēģiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs
LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa
RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

Rakstīsim zinātnisko grādu
apzīmējumus pareizi

Atgādinām, kāda ir Latvijas Zinātnes padomes pieņemtā zinātnisko grādu nomenklatūra un to saīsinātais apzīmējums latīņu valodā (LZP  Lēmums Nr. 1–1, pielikums Nr. 2, 1998. gada 17. februārī, publicēts “Zinātnes Vēstnesī” Nr. 6(151) 1998. gada 23. martā).

DOKTORANTS – DOKTORANTŪRA,
MAĢISTRANTS – MAĢISTRANTŪRA

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, lai saskaņotu zinātnisko grādu pretendentu, kā arī attiecīgā zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus un novērstu praksē izplatīto nekonsekvenci, vienotai lietošanai ir apstiprinājusi šādus augstāko zinātnisko grādu, to pretendentu un zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus (precizētā vārda forma dota izcēlumā):

doktors – doktorants – doktorantūra

maģistrs – maģistrants – maģistrantūra

KOMENTĀRS.

1. Līdz šim vārdnīcās (arī jaunākajā Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā – R., 1995, literārās valodas skaidrojošajās un svešvārdu vārdnīcās u.c.) latviešu valodā dota tikai forma doktorands, tomēr līdztekus tai izplatījusies arī otra forma – doktorants.

Oriģinālvalodas, t.i., latīņu valodas skatījumā pamatojamas abas formas:

doktorands – ar latīņu valodas gerundijam raksturīgo “nd”, ko lieto vajadzības nozīmes izteikšanai;

doktorants – ar latīņu valodas darāmās kārtas tagadnes divdabim raksturīgo “nt”, kas ietver aktīvas darbības nozīmi.

(Salīdzināsim arī, piemēram: docendus – ‘kas jāmāca’; docentus – ‘kas māca’.)

Sistēmiskā skatījumā, t.i., salīdzinot formas doktorands un doktorants kā doktora grāda pretendenta nosaukumus ar maģistra grāda pretendenta nosaukumu maģistrants un arī ar doktoru sagatavošanas sistēmas nosaukumu doktorantūra, par iederīgāku jāatzīst forma ar -ants: doktorants – maģistrants un doktorants – doktorantūra, tāpat kā vēl arī aspirants – aspi rantūra.

2. Tāpat kā aspirantūra ir zinātniskās izglītības sistēma, kurā studē aspiranti un doktorantūra – kurā savu pētniecisko darbu izstrādā doktoranti, tā maģistrantiem savas studijas un zinātniskā darbība būtu jāveic maģistrantūrā, nevis maģistratūrā. Šāda analoģija ir sistēmiska. Turklāt vārds maģistratūra ir aizņemts vēl citās nozīmēs: tas ir ‘amatpersonu kopums’ (dažās valstīs), bet vēsturiski – ‘augstākie valsts amati’.

Tātad turpmāk, lai novērstu praksē ieviesušos nekonsekvenci, atteiksimies no formām “doktorands” un “maģistratūra” (‘maģistru sagatavošanas sistēmas’ nozīmē) un, ievērojot LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu, lietosim formas:

doktorants – doktorantūra,

maģistrants – maģistrantūra.

RAMONA RUPEIKA-APOGA

par tematu: “Naudas piedāvājuma transmisijas mehānisms Baltijas valstīs”.

Recenzenti: profesors Dr. habil. oec. Edgars Vasermanis, profesors Dr. oec. Valerijs Roldugins, Dr. oec. Dace Kaužēna.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2002. gada 27. februārī plkst. 14.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks RTU – P14 promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

NATAĻJA ROLDUGINA

par tēmu “Sinhrono dzinēju speciālo režīmu regulēšanas likumu optimizācija”.

Recenzenti: prof., t.z.d. V. Boroņins (Krievijas Elektrotehnisko ZA akadēmiķis), prof., Dr.habil.sc.ing. J. Greivulis (RTU, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. V. Uzārs (Latvijas Jūras akadēmija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

2003. gada 11. martā notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252.  aud.), kurā disertācijas pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 11.00

NORA LŪSE

Temats “Atskaņotājmākslinieka prasmju pilnveidošanās studijās augstskolā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LPA prof. D. Lieģeniece, Dr.habil.paed., RPIVA prof. D. Zariņš, Dr.art., LMA prof. O. Grāvītis;

plkst. 13.00

NILS SAUTIŅŠ

Temats “Harmoniskas personības veidošanās kristīgās skolas pedagoģiskajā procesā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. I. Žogla, Dr.theol., Bostonas universitātes, LU prof. I. Kalniņš, Dr.paed., RPIVA prof. A. Petere.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.