Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2003. gada  12. maijs: 9 (259)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Triju Zvaigžņu ordenis – zinātniekiem

LZA akadēmiķis profesors, Dr.habil.biol. Mārtiņš Beķers,

LZA ārzemju loceklis, Kanādas karaliskās biedrības loceklis, emeritētais profesors Aleksis Dreimanis,

ārsts profesors Uldis Kalniņš,

literatūrzinātnieks, folklorists Jāzeps Rudzītis,

LZA ārzemju loceklis ekonomists, profesors, Ph.D Georgs Juris Vīksniņš.

Ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti:

asociētais profesors, medicīnas doktors Enoks Biķis,

LZA akadēmiķis profesors, Dr.habil.agr., Dr. med.vet. Aleksandrs Jemeļjanovs,

Misisipi universitātes Medicīnas centra profesors Sigurds Oto Krols.

Pasniegtas Eiropas Zinātņu
un mākslu akadēmijas balvas

Pirms referātu noklausīšanās LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balvu, sauktu EZMA prezidenta vārdā arī par Felix balvu, pasniedza LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktorei profesorei Maijai KŪLEI par monogrāfiju “Phenomenology and Culture”. Atcerēsimies, ka pirms diviem gadiem Felix balvu saņēma mūsu valsts Prezidente LZA akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga. Varam novēlēt Maijai Kūlei arī turpmāk iet viņas pēdās.

Divas veicināšanas balvas tika pasniegtas jaunajiem zinātniekiem – filoloģijas doktorei Daigai BALTAISKALNAI no LU Latviešu valodas institūta, viņa ir specializējusies valodu politikā un ir arī Valsts valodas komisijas sekretāre, un vēsturniekam Ērikam JĒKABSONAM – par darbu sēriju, kas ataino Latvijas vēsturi pirmās neatkarības laikā, tostarp attiecības ar Poliju. Strādādams Valsts arhīvā un LU Latvijas vēstures institūtā, Ē. Jēkabsons interesējies arī par Latvijas pirmās neatkarības laika militāriem jautājumiem.

Konferencē ar referātiem uzstājās EZMA locekļi prof. B. Kupers (Jēna), prof. K. M. Vošics (Grāca), prof. K. Rebane (Tartu), prof. E. Blūms (Rīga) un prof. T. Jundzis, kurš savā ziņojumā “Latvijas drošība un pasaules jaunā kārtība” atzina, ka pasaules jaunajai kārtībai diemžēl ir tendence mazāk balstīties uz kolektīviem lēmumiem un līgumiem, vairāk – uz varu un spēku. Mazināsies valstu neatkarība un suverenitāte, to tiesības būs pakļautas reālpolitikai.

Mazās hidroelektrostacijas Latvijā – enerģētika, vide, īpašumi

Mazai hidroenerģētikai Latvijā ir jau simtgadīga vēsture. Izbraukuma sēdes vietas izvēlē sava loma bija arī tam, ka tieši Smiltenē 1901. g. novembrī tika iedarbināts Baltijā pirmās hidroelektrostacijas ģenerators. Šo HES uzbūvēja Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens.

Simts gadu laikā mazo hidroelektrostaciju un ūdensdzirnavu ģenerējošo iekārtu būvniecība un uzstādīšana ir piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan likvidēšanas periodus. Tagadējais mazo HES “bums” sākās 1992. gada nogalē ar Brutuļu HES atjaunošanu un uz 2003. gada 1. janvāri darba ierindā ir jau 149 mazās HES.

Izbraukuma sēdes dalībnieki pulcējās Smiltenes pilsētas domē, kur pēc domes vadības īsās uzrunas un LLU speciālistu atskata uz mazo hidroelektrostaciju attīstību hronoloģiskā skatījumā sekoja 1999. gadā atjaunotās Smiltenes HES apskate.

Sabiedrībā rezonansi radīja mazo HES atjaunošana Gaujas augštecē. Tādēļ pēc iepazīšanās ar Smiltenes HES izbraukuma sēdes dalībnieki apmeklēja 1998. gadā atjaunoto Lācīšu HES un 2000. gadā atjaunoto Gaujas HES. Abas hidroelektrostacijas atjaunotas agrāko ūdensdzirnavu vietā. Lācīšu HES krituma palielināšanai pārtīrīta pielūžņotā un aizsērējusī Gaujas gultne. Gultnes pārtīrīšana izraisīja sabiedrības asus protestus.

Jāatzīst, ka Gaujas augšgals ar 9 mazajām HES (no kurām 8 ir agrāko ūdensdzirnavu vai mazo HES vietā) ir izmainīts, salīdzinot ar periodu pēc 8 ūdensdzirnavu darbības pārtraukšanas.

Lācīšu HES ierīkota 19. gs. vidū būvētajās ūdensdzirnavās, kur ūdeni pieveda pa derivācijas kanālu.

Gaujas HES atjaunota agrāko Vecbrantu dzirnavu vietā, apkārtne sakopta, veidojot pievilcīgu ainavu.

Cik Latvenergo maksā mazā enerģētika?

– Uz ko bazējas Latvenergo un Ekonomikas ministrijas negācijas pret mazo enerģētiku?

– Protams, pamatā ir dubultie tarifi, par kādiem tiek iepirkta elektroenerģija no mazajiem neatkarīgajiem ražotājiem. Pie tam nevis pret tarifiem kā tādiem, bet pret to, ka šos dubultos tarifus uzdots apkalpot mūsu enerģētikas ražošanas monopolistam Latvenergo. Dubulttarifs būtībā ir dotācija, un ja tā nāktu no kāda neitrāla avota, vai tas būtu kāds fonds vai cits iestādījums, kas piemaksātu par mazās enerģētikas saražoto enerģiju, tad šīs pretrunas nerastos. Taču 1995.gadā ar vieglu roku tika parakstīts lēmums, lai Latvenergo no savas peļņas apmaksā divas reizes lielāku iepirkuma tarifu. Tas, protams, Latvenergo rada gluži objektīvas grūtības un vēlmi savas monopolista un arī patērētāja intereses aizstāvēt.

– Vai skaitļi, ar kuriem Latvenergo operē presē, aprakstot lielos zaudējumus, kādus tam sagādā mazās hidroelektrostacijas, ir patiešām reāli vai arī tiek pasniegti publikas iežēlināšanai?

– Parādīšu kādu tabulu. Tie ir paša Latvenergo dati un rāda, kā gadu gaitā aug mazo elektrostaciju skaits, kāda ir iepirkuma summa, kas 2003.gadā jau pārsniegs 19 miljonus latu. Šādu staciju ir pāri par 180. Vai tās visas ir mazās HES? Nebūt nē. Koģenerācijas, vēja un mazās elektrostacijas visas tiek sasummētas kopā, un tad iznāk, ka apmēram 10 miljoni latu tiek maksāts par koģenerācijas staciju saražoto elektrību, bet vēja stacijām un mazajām hidrostacijām tiek ne vairāk par kādiem 4 miljoniem latu gadā katriem. Ja paskatās tabulā, tad redzam – šausmas, tā summa, ko zaudē Latvenergo taču aug ar katru gadu un 2003.gadā jau ir pāri par 19 miljoniem latu! Bet Latvenergo tikai tagad sāk apjaust, ka ar 2003.gada 1.janvāri dubultā tarifa vairs nav! Tātad tādu 19 miljonu, ko grib piedēvēt mazajām hidroelektrostacijām, nemaz nevar būt. Pie tam summa, ar kuru operē Latvenergo, ir iepirkuma nauda. Kāpēc netiek ņemta vērā arī realizācijas nauda, par kādu šī enerģija ir pārdota patērētājiem? Iznāk, ka enerģiju par dubulto tarifu tikai nopērk? Kur tad to liek?

– Vai tas nav tāds ierasts sabiedrības noskaņošanas paņēmiens? It kā pateikt patiesību, bet ne visu.

– Neiedziļinoties sīkumos, vēl tikai pāris skaitļus Mazā enerģētika visā Latvijas enerģētikas bilancē 2003.gadā dos tikai 6,2% elektroenerģijas. Tad par ko tas troksnis? Es teiktu, ka pretrunām starp lielo un mazo enerģētiku drīzāk ir psiholoģisks raksturs. Lielā enerģētika operē ar gigavatiem, mazā – ar kilovatiem, t.i., miljoniem reižu mazāk. Šķiet, kas nu tur būtu ko uztraukties vienam par otru. Kāpēc lielveikals neuztraucas, ka es savā mazdārziņā divās dobēs izaudzēju dažus dārzeņus? Lielveikals neuztraucas. Tad kāpēc uztraucas elektrības lielražotājs? Manuprāt, vēl ir palicis tas priekšstats, ka enerģētika ir kaut kas liels un varens. Tie ir bijušās PSRS Ziemeļrietumu tīkli, Rietumsibīrijas vai Austrumsibīrijas energosistēmas. Es pat teiktu, ka šī psiholoģiskā barjera ir arī paaudžu barjera, jo enerģētiķu jaunākā paaudze ir stipri elastīgāka un izprot mazās enerģētikas lomu.

– Un cik elastīga ir sabiedrība kopumā?

– Man rokās nācis kāds ļoti interesants pētījums, kas veikts augstā profesionālā līmenī par paša Latvenergo naudu. Tas ir Latvenergo korporatīvā tēla pētījums, kam būtu jāparāda, cik ļoti labi visi Latvijā domā par Latvenergo. Aptaujāta pietiekami reprezentatīva auditorija, pāri par 1000 cilvēku visās Latvijas malās. Viens no daudzajiem aptaujas jautājumiem bija – vai jūs piekristu izmantot mazo hidroelektrostaciju, vēja un citus videi draudzīgus enerģētikas veidus, ja par šādu zaļo enerģiju būtu jāmaksā vairāk nekā par esošo elektroenerģiju? 2001.gadā pozitīvi atbildēja 20% aptaujāto, bet 2002.gadā – jau 25%. Savu kārt negatīvi 2001.gadā atbildēja 71 %, bet 2002.gadā  – tikai 64%. Šie pētījumi, kā es jau teicu – paša Latvenergo, nevis tā oponentu interesēs veikti –, rāda, ka sabiedrības izpratne par alternatīvās enerģētikas lomu un uzdevumiem pieaug arī Latvijā.

* Latvenergo dati

LZA Uzraudzības padomes ziņojums
LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2002. g.

(2003. g. 10. aprīlī)

Godātie akadēmiķi, korespondētājlocekļi, viesi!

Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome ir sagatavojusi savu vērtējumu par Akadēmijas darbību aizritējušajā gadā. Uzraudzības padomes locekļi akadēmiķi Elmārs Blūms, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs, Edvīns Vanags un priekšsēdētājs Kalvis Torgāns pārstāv Akadēmijas visas nodaļas un mūsu kopējais vērtējums vispārinot ir tāds, ka Akadēmija kā zinātnieku personālapvienība un tās vadības institūcijas veic ļoti daudzveidīgu darbību un sniedz nozīmīgu ieguldījumu zinātnes saglabāšanā un attīstībā Latvijā, zinātnisko kontaktu stiprināšanā ar ārvalstīm, un piedalās arī valsts tautsaimniecībai nepieciešamajā pedagoģiskajā, jauno zinātnieku gatavošanas un sabiedrības vispārējas izglītošanas darbā.

Kā ik gadus Akadēmijas vadības pārskatā ir liels skaits pasākumu, daudzu zinātnieku individuālā devuma augsts novērtējums, sākot ar Triju Zvaigžņu ordeņiem, turpinot ar vārdbalvām, beidzot ar bezvalūtas siltiem pateicības vārdiem (kas arī nav maznozīmīgi). Ir notikušas gan izbraukuma zinātniskās sesijas, gan tepat uz vietas, ir apspiestas svarīgas zinātniskas problēmas un arakadēmijas locekļu līdzdalību gūtas sekmes gan ķīmijā, medicīnā, fizikā, gan vēstures izpētē, letonikā un citos virzienos. Dažādas zinātnes nozares ar lielākiem vai mazākiem panākumiem iekļaujas Eiropas Savienības zinātnes programmās.

Taču Uzraudzības padomes skatījumā aizgājušais gads izskatās tāds klusāks, piezemētāks. Ļoti iespējams, ka zinātnisko darbu aizēnoja tādi intriģējoši un elpu aizraujoši procesi, kā priekšvēlēšanu cīņas, Saeimas vēlēšanas, jaunās valdības veidošana, tās pirmie panākumi un kļūdas.

Solījumu laiks ir pagājis. Cerīgi tai laikā skanēja partijas Jaunais laiks programma. Varam atcerēties Zinātnes Vēstnesī (04.02.2002.) publicēto informāciju par iecerēto zinātnes finansējuma divkāršošanu jau 2003.gadā, par papildus 10 miljoniem gadā un ciešu sadarbību starp valdību un zinātniekiem.

Budžeta veidošanas darbs bija tik dramatisks, ka zinātnes pārstāvjiem nelikās korekti vēl un vēlreiz skaļi kliegt par zinātnes nozīmi vispārējā progresā.

Š.g. 12.martā varējām vērt vaļā Latvijas Vēstnesi, lai uzzinātu, cik tad atvēlēts zinātnei. Pieaugums 9% apmērā nav gluži tas pats, kas divkāršošana. Par izraušanos no ieilgušās krīzes to nevar saukt, un pat izkļūšanai no pēdējās vietas ES kandidātvalstu vidū ar to nepietiek. Šodien uzzinājām par konstruktīvām LZA vadītāju sarunām ar premjerministru. Esam saņēmuši izvērstus solījumus. Ja kaut puse no tiem tuvākajā laikā īstenosies, tad būs patiešām noticis pavērsiens un varēsim teikt, ka valdība darbos atbalsta zinātni un izglītību.

Pagaidām zinātniekiem jāmeklē glābiņš, izvēloties kādu no pēdējā laikā populāriem saukļiem.

Vispiemērotākais, liekas, būtu šoka sauklis: Izdzīvos, kas piesprādzējas! Ja vārdu “piesprādzēties” traktē plašāk, ne kā autobraucēji, tad zinātniekiem nekas cits pagaidām neatliek, kā “piesprādzēties” kaut kur: par konsultantiem, padomniekiem, repetitoriem, dibināt mazos uzņēmumus u.tml.

Uz pārāk labām vietām gan cerēt traucē sīvā konkurence ar jau stipro valsts ierēdņu un starptautisko projektu administratoru kārtu. Blakus minot, ierēdņi izvairās dot pienācīgu informāciju pat tiem, kas bez maksas ir gatavi vērtēt. Kolēģis Pēteris Guļāns daudz dara, lai izvērtētu celulozes ražošanas perspektīvas, bet, nesaņemot informāciju par izvēlēto tehnoloģiju (balināšanas metodi), nevar līdz galam izvērtēt. Notikumu attīstība mūsu valstī gan rāda, ka ir ļoti iespējams, ka valdībai un tai pakļautām institūcijām aizvien biežāk nāksies prasīt speciālistu padomu, nepaļaujoties ekonomikas pārvaldes, izglītības utt. jautājumos tikai uz veselo saprātu.

Vērtējot aizritējušo gadu, ir pamats teikt, ka Zinātņu akadēmijas vadošās institūcijas veic ievērojamu darbu, lai piedalītos Latvijas svarīgāko zinātnes, tehnoloģiskās un sociālās attīstības problēmu risināšanā. Sociālo un humanitāro zinātņu jautājumos Akadēmijas ietekme sabiedrībā ir atzīstama un pietiekami sadzirdama plašsaziņas līdzekļos. Dabaszinātņu un tehnoloģiju jomā, kur arī devums nav mazs, publicitāte varētu būt lielāka. Pateicoties vadošo zinātnieku sasniegumiem un aktivitātēm, vairākos virzienos sasniegts augsts Latvijas zinātnes starptautiskais prestižs. Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā arvien aktīvāk tiek risināti priekšlikumi par valsts nozīmes zinātnes un tehnoloģisko centru veidošanu. Te jāpiebilst, ka šo Latvijas nozīmīgo stratēģisko jautājumu risināšanā galvenokārt piedalās valsts pārvaldes institūcijas un Eiropas Komisijas eksperti bez pietiekoši aktīvas Zinātņu akadēmijas līdzdalības. Protams, LZA locekļi individuāli ļoti aktīvi iesaistās Eiropas Komisijas ekselences centru un PHARE projektu izstrādē un realizēšanā, bet spiesti to darīt gandrīz sabiedriskā kārtā, jo ES šajos projektos neparedz radošā personāla darba apmaksu, savukārt Latvija tam nepieciešamo algu līdzfinansējumu nenodrošina. Rezultātā radusies krasa neatbilstība starp projektos iesaistīto administratoru un ierēdņu augsto darba samaksu un visai zemām radošo speciālistu algām vāji finansēto LZP grantu ietvaros. Vadošie zinātnieki spiesti iesaistīties darbā ārzemēs, tai vietā, lai ziedotu savus spēkus Latvijas intelektuālai attīstībai. Tas ietekmē arī potenciālo doktorantu izvēli, bet ja nu pretendentu būtu pietiekami – vadītāju nodrošināšanu viņu kvalitatīvam darbam. Uzskatām, ka LZA locekļiem aktīvāk ir jāvēršas pie Latvijas sabiedrības, lai ļautu izprast un novērtēt jauno tehnoloģiju iespējas. Sabiedrības atbalsts zinātnei ir vajadzīgs, lai arī Latvijas valdība spētu to novērtēt. Tāpēc visiem LZA locekļiem vajadzētu vismaz divas reizes gadā uzrakstīt rakstu avīzē (vai uzstāties televīzijā vai radio), kurā atspoguļotu perspektīvās zinātnes un jauno tehnoloģiju iespējas Latvijā.

Turpinājumā par dažiem zinātnieku sabiedrībā risināmiem jautājumiem, kuri Uzraudzības padomes locekļu skatījumā pelna vismaz apspriešanu.

1. Vai turpināt kritizēt Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas pastāvēšanu? Šai komisijai ir īpatnējs statuss – pat pirms aizstāvēšanas (pretstatā kādreizējai padomju Augstākās atestācijas komisijai) izvērtēt promocijas darba atbilstību prasībām. Nu jau pagājuši vairāki gadi, kopš tās izveidošanas. Liekas, ka vairums promocijas padomju ir sapratušas, ka šīs komisijas uzdevums ir pārbaudīt atbilstību formālajiem kritērijiem: publikāciju skaits un raksturs, konferences. Tomēr pēdējā laikā gan no pedagogu, gan mediķu puses atkal izskanējuši viedokļi, ka komisija nav vajadzīga. 2002. gadā komisija ir izskatījusi 60 promocijas darbus, akceptējusi 58, noraidījusi 1, atlikusi izskatīšanu 1. Darbu skaita ziņā dominē  pedagoģija (14, no tiem 1 noraidītais).

Uzraudzības padome, nedaudz mīkstinot savu agrāko pozīciju, nolēma izteikt šādu viedokli: kaut arī formāli komisijas pastāvēšana it kā ierobežo promocijas padomju spēju neatkarīgi lemt gan par saturu, gan arī par formālajām prasībām, tomēr tās pastāvēšanai patlaban ir pozitīva loma. Alegoriski izsakoties: sargs, kurš stāv postenī, pat bez drakonisku pasākumu veikšanas, kliegšanas un šaušanas, ar savu pastāvēšanu vien jau dara svētīgu darbu. Sakarā ar pretendentu skaita pieaugumu nozaru promocijas padomēm ir pat grūti izturēt spiedienu, ko izrāda personas, kas sevi visai augstu vērtē, bet nespēj vienīgi to publikāciju vai konferenču skaitu savākt. Dažiem esot pat grūtības ar skaidru latviešu valodu, kā to Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē atzīmēja akad. S.Cimermanis (kas gan nav komisijas pārbaužu joma). Vienlaicīgi atkārtosim, ka Eiropas valstu speciālisti bieži vien norāda, ka prasīto publikāciju un konferenču skaita ziņā gan Latvija varot pretendēt uz izcili augstu vietu.

2. Par saimnieciskajām lietām.

Jau vairākus gadus Akadēmijas finansiālo darbību un bilanci pārbauda zvērināti auditori. Tāpēc Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt revidenta funkcijas. Tomēr mantas saglabātība un izmantošana ir viens no jautājumiem, kam Uzraudzības padomei jāseko. Zvērināto revidentu vispārinātais rezumējums ir šāds:

“LZA 2002. gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2002.gadā.” Tas rāda, ka izlases kārtībā pārbaudītie dokumenti nav radījuši bažas vai pamatu piezīmju izteikšanai. Uzraudzības padome iepazinās ar revīzijas materiāliem, uzklausīja lietu pārvaldnieku V.Kozlovski un pievienojas šim vērtējumam.

Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, galvenokārt no telpu iznomāšanas, būtiski papildina Akadēmijas resursus, var droši teikt, ka bez tiem Akadēmija nebūtu izdzīvojusi. Pagājušā gadā ir izmaiņas attiecībā uz Zinātnes namu Lielupē, kas, kā zināms, nesa zaudējumus. Ilgi tika risināts jautājums par tā rekonstruēšanu un ieslēgšanu kongresu un konferenču apritē vai arī nodošanu ilgtermiņa nomā.

Tagad neziņas laiks ir beidzies.

Pagājušā gada augustā noslēdzās slēgts konkurss, kurā no četriem pretendentiem tika izvēlēts viens ilgtermiņa nomnieks – SIA “S-108”. Zinātnes nams, kas gada pirmajos 9 mēnešos bija nesis zaudējumus 48.340 Ls, pēdējā ceturksnī jau ienesa samērā labu nomas maksu (konkrētais skaitlis lai būtu komercnoslēpums). Laiks rādīs, vai šī izvēle attaisnojusies, bet bija skaidrs, ka LZA šo namu par ienesīgu pārvērst nespēja.

No saimnieciskajā jomā risināmām problēmām nosaucamas sekojošas:

– Joprojām nav līdz galam paveikta visu pamatlīdzekļu novērtēšana, ievērojot nolietojuma normas. Pagājušā gadā notika garāžas kompleksa novērtēšana Dzērbenes ielā 27a. Galvenās ēkas Akadēmijas laukumā 1 vērtēšana plānota šī gada 2.pusē. Tā izmaksās ap 8 tūkst. Ls, bet ir jāizdara.

Pēc zv.revidentu atzinuma LZA bilancē ir pamatlīdzekļi 1 milj. 169 tūkst. latu vērtībā, kuriem nav aprēķināts nolietojums. Tas veikts tikai nesen iegādātajiem.

Iznāk tā: kaut sakām, ka esam nabagi, tomēr vismaz papīros gribam izskatīties bagātāki.

– Vēl viena lieta, ir Akadēmijas līdzdalība dažādās sen dibinātās SIA, fondos, sabiedriskās organizācijās. Pēc Uzņēmuma reģistra datiem LZA ir dibinātājs (vai kapitāla daļu īpašnieks) 30 organizācijām. Starp tām ir arī sabiedriskās organizācijas, kurās Akadēmija nav naudu ieguldījusi. Bet diezgan daudz ir tādu, kurās 90-os gados ieguldīti pa 600-2000 latu, un kas neparādās LZA bilances ilgtermiņa ieguldījumu ailē.

Komerclikuma spēkā stāšanās likums nosaka, ka “uzņēmējsabiedrībām jāpārreģistrējas līdz 2004.g. 31.decembrim, ja tas nebūs izdarīts, tās likvidēs un svītros no reģistra”.

Lietu pārvaldes plāns bija nedaudz vienkāršots: rūpēties par tām, kuras izrāda dzīvības pazīmes, respektīvi iesniedz gada pārskatus VID un Uzņēmumu reģistram, bet pārējās atstāt “izzušanai” dabīgā nāvē sakarā ar nepārreģistrēšanos. Ja bezcerīgo kategorijā ir iekļuvusi kāda tāda, kur LZA ir ieguldījusi naudu un pārvaldes institūcijā deleģējusi savu pārstāvi, tad vēlāk varētu sākties garas skaidrošanās, kāpēc līdzekļi pazaudēti, kāda ir Akadēmijas un konkrēto personu atbildība. Pēc apspriešanās Uzraudzības padomes sēdē vienojāmies ar V.Kozlovska kungu, ka norādītais iedalījums dzīvajās un bezcerīgajās ir vēlreiz jāpārbauda un saņēmām konkrētu sarakstu, kuru 8 organizāciju īpašuma daļas tiks ņemtas Akadēmijas uzskaitē un kuras 4 organizācijas tiks galīgi nošķirtas no LZA bilances, 1 tiks likvidēta.

3. Lemjot par to, ar kādas struktūrvienības darbu vēl iepazīties, izvēle krita uz Starptautisko daļu. Konstatējām, ka šai nodaļai, ko vada Daina Šveica, ir samērā daudz pienākumu starptautiskas sadarbības uzturēšanai un attīstīšanai. Akadēmija ir parakstījusi 30 zinātniskās sadarbības līgumus (protokolus), to ietvaros Latvijā pētniecisko darbu veikuši 40 ārzemju zinātnieki, savukārt uz ārzemēm devušies 65 mūsējie zinātnieki. Iespējas apmaiņas braucieniem ir plašākas, taču bremzē gan tie prozaiskie 5 lati dienā, kas Latvijas puses apmaiņas pretendentam jāmaksā, lai kompensētu ārvalsts partnera izdevumus šeit, gan arī tas, ka LZA budžetā nav skaidri nodalīti starptautiskajai sadarbībai atvēlētie līdzekļi. No šīs tribīnes varētu sniegt skaidrojumu, ka pirmās problēmas risināšanā apmaiņas pretendenti varētu parādīt lielāku izdomu un organizatora spējas, piesaistot savas darbavietas vai granta līdzekļus. Attiecībā uz otru jautājumu Uzraudzības padome atbalsta Starptautiskās daļas priekšlikumu apstiprināt jaunu nolikumu par apmaiņas programmām divpusējo līgumu ietvaros un tur noteikt arī finanses.

4. Par vārdbalvām. Nav viņu mums pārāk daudz. Tāpēc ir savādi, ka pēc 1998.g. nav izsludināts konkurss tautsaimnieka Kārļa Baloža balvai. Marģera Skujenieka balva nav piešķirta vēl ne reizi kopš tās nodibināšanas 1999.gadā.

5. Nobeiguma daļā jau kuro reizi par veterāniem, kuru statusam tuvojas vai jau sasnieguši vairāk kā puse no akadēmijas sastāva.

Valsts ir izrādījusi zināmas rūpes par pašiem izcilākajiem zinātniekiem, kuri beiguši aktīvās zinātnieka gaitas. Kopš 1996.gada pastāv emeritēta zinātnieka statuss un pašreiz 163 zinātnieki saņem mūža grantu 66 lati mēnesī. Priekšlikumi un pamatojumi palielināt šos grantus vismaz līdz 100 latiem ir palikuši nerealizēti, kaut solījumi bija gan pirms Saeimas vēlēšanām, gan pēc. Paaugstinājumam ir arī juridiskais pamats – Ministru kabineta lēmums, ka mūža granta apmēram jābūt 60% apmērā no vidējās profesora algas valstī.

Blakus šai problēmai pastāv vēl divas citas: 1) valsts atbalstīto veterānu skaita samērs ar zinātnieku kopskaitu; 2) atzīšanas par vecu un nespējīgu morālais aspekts.

Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programmās šim mērķim ietverts pieprasījums 2003.gadā – 202.923 lati. (2002.gadam šis skaitlis bija 133 tūkst.). Faktiski tikko apstiprināts finansējums Ls 155 tūkstošu apjomā. Ir skaidrs, ka cerības nav lielas, jau pašlaik Valsts emeritēto zinātnieku padome nav varējusi piešķirt grantus 39 zinātniekiem, kurus eksperti atzinuši par atbilstošiem emeritētā zinātnieka kritērijiem, un tikko izsludināts jauns konkurss. Ir jādomā par citām iespējām – piemēram, arī augstskolās veidojot attiecīgu finansējuma avotu. Vienlaicīgi uzturot norādīto pieprasījumu.

Par morālo aspektu. Tuvojas diena, kad Satversmes tiesa izskatīs 2 konstitucionālās sūdzības par visiem zināmo 65 gadu slieksni. Zinātni un augstāko izglītību vadošo institūciju amatpersonu viedokļi ir sadalījušies. Kā arguments tiek piesaukti citu valstu likumi, kur figurē gan 65, gan 68, gan 70 gadu robežas, kā arī princips, ka Latvijas likumi ir jāpilda. Satversmes tiesai ir jāpasaka, vai šis ierobežojums ir vai nav cilvēktiesību ierobežojums. Spriedums būs, bet neatkarīgi no tā satura, paliks jautājums par uzskatiem. No šī viedokļa Uzraudzības padome vēlas izteikt dažus apsvērumus.

Divi likumi regulē apskatāmo jautājumu. Likuma “Par zinātnisko darbību” 29. pants nosaka, ka līdz 65 gadu vecumam var ieņemt vēlētos amatus (direktors,.., struktūrvienības vadītājs) un zinātniskos amatos vēlētajās zinātniskajās institūcijās. Augstskolu likuma 27. pants 65 gadu robežu nosaka profesora, asoc. profesora, docenta un zinātniski administratīvu amatu ieņemšanai.

Līdz ar to ir jautājums, ko tad zinātnieks vairāk zaudē, sasniedzot 65 gadus – administratīvās iemaņas un spējas vai zinātniskās domāšanas spējas. Uzsvars ir likts vairāk uz administratīvo kapacitāti. Tas izsauc jautājumu, kāpēc gan šādi ierobežojumi tad nav noteikti vispār valsts pārvaldē, ievērojami “smagākiem” amatiem kā dekāns vai laboratorijas vadītājs? Ja jautājums ir par zinātniskās domas neskaidrības prezumpciju, tad atkal ir cits jautājums: vai drošības labad nebūtu jāaizliedz pēc 65 gadiem darboties izdevumu redkolēģijās, vadīt doktorantus un varbūt vispār kāpt tribīnēs zinātniskās konferencēs.

Vairākus gadus atpakaļ Latvija “ieciklējās” uz šiem 65 gadiem. Varbūt ir laiks mainīt nostādnes?

Palūkosimies uz jautājumu Eiropas dimensijā.

2000. gada 27. novembrī Eiropas Savienības padome ir pieņēmusi Direktīvu 2000/78/EC, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. Tajā uzsvērts, ka ir svarīgi cīnīties pret visu veidu diskrimināciju, kā arī rūpēties par vecāku cilvēku un invalīdu sociālo un ekonomisko integrāciju, būtu jāaizliedz tieša vai netieša diskriminācija vecuma vai citu apstākļu dēļ. Direktīvā pasvītrots, ka atšķirīgu attieksmi var attaisnot ļoti retos gadījumos, ... ja vien mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla. Attaisnojums var būt nodarbinātības politikas mērķi, darba tirgus, arī profesionālās izglītības mērķi, ja mērķu sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi.

Vai mērķis pavērt ceļu jaunajiem Latvijas un ārvalstu zinātniekiem ir attaisnojies? Vai rūpes par gados vecāko zinātnieku ekonomisko un sociālo integrāciju ir efektīvas? Vai tuvojoties Eiropas Savienībai Latvijā nav jārealizē elastīgāka politika, kas nebalstās uz strupi nocirstu 65 gadu robežu? Vai Latvija spēs nodrošināt līdz 2010.gadam paredzēto doktorantu skaita pieaugumu (un vadīšanu) no 1100 uz 4500, profesora skaita pieaugumu no 500 uz 1000, ja vairāki simti pašreizējo zinātnieku tuvākajos gados tiks ar mīļiem pateicības vārdiem, tomēr strupi atstādināti  no pilntiesīgas līdzdalības jaunās maiņas gatavošanā? Protams, paliek iespēja viņus izmantot uz īstermiņa līgumu pamata. Bet kādai daļai atstādināto cilvēciskā cieņa var likt tikpat strupi pateikt: Tieciet paši galā! Lūk, tie ir jautājumi, uz kuriem mēs aicinām meklēt atbildes jau tagad, negaidot uzņemšanu ES un neatkarīgi no Satversmes tiesas sprieduma.

Tas ir uzdevums, kas izriet no LZA Hartas 2., 3. un 4. panta, un mudināt to aktīvi risināt Uzraudzības padome uzskata par svarīgāku, nekā norādīt uz sīkām nepilnībām mūsu iekšējā darba organizēšanā vai tekošo jautājumu risināšanā.

Noslēdzot pārskatu par LZA darbu kopumā, Uzraudzības padome vienprātīgi dod šādu vērtējumu: 1. LZA darbība 2002. gadā ir noritējusi, nepārkāpjot LZA Hartu un Statūtus. 2. LZA Senāta, Prezīdija un Valdes darbs, īstenojot Pilnsapulces, kā arī savus lēmumus, ir vērtējams pozitīvi. 3. LZA finansiālajā darbībā, īpašumu pārvaldīšanā un līdzekļu izmantošanā likuma prasību pārkāpumi nav konstatēti.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 07.04.2003.

Uzraudzības padomes prjs:
K.Torgāns

Padomes locekļi:

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Konferences mērķis bija noskaidrot, apkopot, izvērtēt un no dot lauku ražotāju, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, lauku saimnieciskās darbības, pašpārvaldes organizāciju, konsultāciju dienestu, kā arī nozares speciālās profesionālas izglītības iestāžu studentu un mācībspēku rīcībā šo četru valstu ekonomikas, vadības un pārvaldes zinātņu nozaru akadēmiskā personāla un augstākā līmeņa programmu studentu – doktorantu veikto pētījumu rezultātus piecās problēmu grupās.

Atbilstoši šādam mērķim starptautiskas zinātniskās konferences darbs bija organizēts plenārsēdē un četrās sekcijās.

Plenārsēdē Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža analizēja un vērtēja ekonomikas zinātņu lomas plašāku spektru – to lomu un uzdevumus ne tikai saimnieciskās jomās, bet arī vai īpaši sabiedrībai, tās attīstībai kopumā.

Preiļu novada padomes priekšsēdētājs, Preiļu valsts ģimnāzijas direktors Jānis Eglītis prezentēja pētījumu rezultātus par Latvijas vidusskolu attīstības modeļiem reģionālās ekonomikas attīstības problēmu aspektos.

ZM Lauku atbalsta dienesta vadītāja, ekonomikas doktore Irina Pilvere izklāstīja nozares pārvaldes un administrācijas problēmas un to risinājumus sakarā ar Eiropas Savienības finansiālā atbalsta plašo līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Par lauku attīstības stratēģiskajām, sociāli ekonomiskajām, strukturālajām un citām problēmām savās valstīs interesantus referātus plenārsēdē sniedza Ščecinas Lauksaimniecības universitātes profesori Antoni Mickiewicz un Bartosz Mickiewicz, Lietuvas Lauksaimniecības universitātes profesors Julius Ramanauskas, Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors Jaan Leetsar.

Interesantus un lauku sociāli ekonomiskai attīstībai svarīgus pētī jumus plenārsēdē sniedza Ventspils reģionālās augstskolas rektors Jānis Vucāns, doktorante Aija Vucāne un profesors Vulfs Kozlinskis, Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks un profesors Imants Liepa, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesore Rota Šņuka kopā ar savām kolēģēm, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieces Ieva Skrūzmane un Ineta Geipele, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieki Ligita Melece un Nauris Grazdiņš, kā arī pārējie referenti.

Otrā dienā starptautiski zinātniskās konferences dalībnieki strādāja četrās problēmu sekcijās, kurās apsprieda efektīvākas ražošanas iespējas lauksaimniecības nozarēs, ekonomisko risku pārvaldību un vadību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī uzņēmējdarbības diversifikāciju laukos un reģionālās problēmas.

Pavisam savu pētījumu rezultātus prezentēja 15 Igaunijas autori, tikpat Lietuvas autoru, desmit Polijas autoru, 40 autoru no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un 23 autori no citām Latvijas augstskolām, zinātniskām un valsts pārvaldes iestādēm.

Autoru sastāvā līdzās profesoriem bija daudz jauno pētnieku: – 26 doktoranti un 18 potenciālie doktoranti un doktori.

Visi konferencei iesniegtie referātu pilni teksti tika pakļauti starptautiskai un nacionālai recenzijai. Lai šāda starptautiska recenzēšanu varētu reāli notikt, trīs ceturtdaļas referātu ir starptautiskās valodās.

Šai konferencei ir četras zinātniekiem svarīgas iezīmes:

* pirmā iezīme – regularitāte, šī starptautiskā ekonomistu zinātniskā konference jau ceturto gadu notiek aprīlī Jelgavā;

* otrā iezīme – prasīgums pret iesniegto un publicējamo darbu kvalitāti;

* trešā iezīme – ikgadējs progress starptautisko valodu lietošanā;

* ceturtā būtiskā iezīme – starptautiskā recenzēšana.

Konferences visu dalībvalstu pārstāvji parakstīja kopīgu starp tautiskās sadarbības līgumu un konferences rakstu krājuma starp tautiskās atzīšanas slēdzienu.

RĪGAS BALVAS FONDA PADOMES PAZIŅOJUMS

Lai kļūt par ārstu, A. Priedkalns beidza Maskavas universitāti. Rīgas strādnieku atzinību viņš guva nesavtīgā darbā, kad bija uzņēmies 1905. gada notikumos ievainoto ārstēšanu. Viņu ievēlēja III Valsts domē un 1907. gadā A. Priedkalns kļuva par deputātu. Viņš bijis sociāldemokrātiskās frakcijas loceklis un savu darbību saistīja ar apdrošināšanu, streiku legalizāciju, preses brīvību un pretalkohola kustību. Par demokrātijas ideju aiz stāvēšanu A. Priedkalns bija apcietināts un nebrīvē viņa veselība pasliktinājās.

No 1919. gada 3. septembra līdz mūža pēdējai dienai ārsts A. Priedkalns strādāja par Bērnu (Džeimsa Armisteda) slimnīcas direktoru un mira pēkšņi, nodzīvojot tikai 50 gadus. Kad viņš posās apciemot savu draugu Raini, ārstam kļuva slikti un viņš aizgāja mūžībā. Dzejnieks Rainis teica vārdus, kas iekalti ārsta Andreja Priedkalna piemineklī: “Pats saulei būt un visus vest uz sauli.” Pārdaugavieši lielā skaitā pēdējā gaitā uz Mārtiņa kapiem pavadīja Rīgas Bērnu slimnīcas ārstu, politiķi, bērnu tiesību aiz stāvi, pētnieku par bērnu slimībām retās apakšnozarēs – higiēnā un epidemioloģijā. Viņa laika aktualitātes, kas minētas pētījumos, bija bērnu gonoreja un tās profilakse. Direktoram A. Priedkalnam konsultanta pienākumus pildīja LU MF veidotājs, ārsts pulkvedis (vēlāk ģenerālis) profesors Pēteris Sniķers (1875–1944), jo Latvijā viņš vislabāk pārzināja gonoroloģiju. Kā minēja Dr.med. Dz. Mozgis, A. Priedkalna vadītajā slimnīcā bija atsevišķa nodaļa, kurā risināja medicīniski sociālās problēmas gonoroloģijā.

Izskanēja zinātnieka replika, ka Madekki, ko vada ārste Rūta Bļodniece, ārsti eksperti sniedza materiālu žurnālā “Latvijas Pediatrs” (2002. g., maijs) par iedzimtā sifilisa aktualitāti Latvijā. Minētais bija arī direktora A. Priedkalna laikos, bet pētījumi par to nav publicēti. Šodien svarīgi risināt gan minētās, gan hlamīdiju un mikroskopisko sēņu ierosinātās slimības, to diagnostikas, epidemioloģijas, profilakses un terapijas problēmas. Darīsim to tagad, Dr.med. Dz. Mozga vadībā. Lai rūpētos par bērnu veselību, zinātne rāda praktiķiem ceļu.

notiks 2003. gada 16. un 17. maijā Varakļānu pilī (kādreizējā Borhu pilī)

Sākums 2003. gada 16. maijā plkst. 14.00

Tēma: Par pētījumiem “Letonikā” (28. sēde)

Latvijas ziemeļaustrumu daļas kultūrvēstures jautājumi:

veltījums Varakļānu pilsētas 75 gadu jubilejai
un grāfa Mihela Borha 250. dzimšanas dienai

Konferences programma

2003. gada 16. maijā:

• LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdi.
• Varakļānu pilsētas Domes priekšsēdētājs Juris Vēveris. Varakļānu novads mūsdienās un nākotnes iecerēs.
• LZA īstenais loceklis Ēvalds Mugurēvičs. Borhu dzimtas cilme Vācijā un tās pārstāvju ienākšana Latvijā.
• LZA prezidents Jānis Stradiņš. Grāfs Mihels Borhs – Eiropas mēroga zinātnieks 18. gadsimtā.
• Jelgavas Romas katoļu baznīcas diacēzes bīskaps Antons Justs. Latgales katoļu baznīca un tautas kultūra.
• Dr. habil. hist. profesors Kārlis Počs. Grāfu Borhu dzimtas un zemnieku attiecības.
• Mākslas zinātnieks Pēteris Savickis. Mihela Borha estētiskie uzskati.
• Vēstures skolotājs Jānis Piļpuks. Grāfu Borhu dzimtas devums Varakļānu novada kultūrai.

2003. gada 17. maijā

• LZA korespondētājlocekle Ilze Biruta Loze. Akmens laikmets Lubāna klānos.
• Dr. habil. phil. profesors Aloizs Strods. Pētījumi par latvisko identitāti Varakļānu novadā.
• Dr. philol. Lidija Leikuma. Varakļāniešu valoda un pētījumi par to.
• Dr. hist. Konrāds Sondors. Izglītības attīstība Varakļānu novadā 20. gadsimtā.
• Literatūrzinātniece un dzejniece Paulīne Zalāne. Mūsu teiku un dainu pirmsākumi senlaiku literatūrā.
• LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis. Etnogrāfu pētījumi Latvijas ziemeļrietumu daļā.
• Novadpētnieks Andrejs Svilāns. Novadnieciskās apziņas problēmas Latgales un Vidzemes robežjoslā.
• Priesteris Viktors Naglis. Mihels Borhs un baznīca.
• Dr. med. vet. Artūrs Garančs. Grāmatas “Varakļāni un varakļānieši” tapšana.

Dalībnieku pieteikšanās līdz 14. maijam plkst. 17.00 pa tālruņiem 7225889, 7225361, 7220725, 7223633, 7223932.

LZA nodaļās

Ievadot sēdi, akad. T. Millers informēja, ka Latvijā pētījumus nanomateriālu un nanotehnoloģiju jomā veic RTU Neorganiskās ķīmijas institūta, LU Cietvielu fizikas institūta, LU Fizikas institūta, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, kā arī LU Ķīmiskās fizikas institūta zinātnieki.

Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda sekojošu referātus:

* Nanopulveru sintēze un izmantošana (LZA kor.-loc. Jānis Grabis).

* Sakārtotu nanostruktūru veidošana uz metāla virsmas (LZA īst. loc. Ojārs Neilands).

* Magnētiskās mijiedarbības un nanotehnoloģijas (LZA īst. loc. Andrejs Cēbers).

* Nanokomponentes: īpašības, arhitektūra, ierīces (Dr.chem. Donāts Erts).

* Daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas: mērķi un iespējas (Dr.habil.phys. Andris Šternbergs).

Konferences tematika – apkārtējās vides kontrole, dabas resursu pilnvērtīga izmantošana, vidi saudzējošo ekotehnoloģiju izveide, informācijas tehnoloģiju attīstība, datortehnikas lietošana vides zinātnēs.

Aizstāvēšana

ALEKSANDRS JEMEĻJANOVS

aizstāvēs promocijas darbu “Cietā kurināmā sadedzināšana verdošā slānī” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., prof. V. Zēbergs, Dr.habil.sc.ing., prof. N.Zeltiņš, Dr.sc.ing. M.Gedrovičs.

Ar promociju darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2003. gada 26. maijā plkst. 12.30 Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

BAIBA APINE

par tēmu “Programmatūras izstrādes procesa diagnosticēšana un attīstīšana”.

Recenzenti: prof., Dr.sc.comp. J. Bičevskis, prof., Dr.habil.sc.ing. J. Grundspeņķis, prof. A. Kalja (Igaunija).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2003. gada 29. maijā plkst. 13.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas pa domes atklātā sēde (Visvalža ielā 4a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

OLGA SENKĀNE.

Temats “Ilzes Šķipsnas prozas poētika. Sižets. Tēli. Vēstījums”.

Recenzenti: Dr.filol. Dace Lūse, Dr.filol. Anita Rožkalne, Dr.filol. Ilze Stikāne.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219. telpā.

* * *

2003. gada 29. maijā plkst. 16 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4a, Rīgā), kurā disertāciju mākslas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

IEVA ZOLE.

Temats “Pēteris Pētersons. Režija, dramaturģija un teātra teorija”.

Recenzenti: Dr.philol. Ieva Kalniņa, Dr.art. Lilija Dzene, Dr.art. Līvija Akurātere.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219. telpā.

* * *

Š. g. 9. jūnijā pulksten 14.30 Meža ielā 1, 4. korpusa 435. auditorijā notiks RTU inženierzinātņu nozares promocijas padomes P-07 sēde.

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

JŪLIJA GLAZA.

Promocijas darba temats – “Zvaigžņveida topoloģijas IT-tīkla analīze un optimizācija”.

Recenzenti: Dr.h.inž. J. Osis, Dr.h.inž. J. Kopitovs, Dr.h.dat. Š. Raudys (Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2003. gada 9. aprīlī Zanda Gūtmane aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Varas tēmas interpretācija Raiņa nepabeigtajā traģēdijā “Kajs Grakhs” un Mārtiņa Zīverta nepabeigtajā lugā “Ifigenija””. Balsošanas rezultāti: par 13, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Z. Gūtmanei tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē.

* * *