LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš LZA Senāta sēdē š.g. 14.jūnijā iepazīstināja klātesošos ar jaundibināto Kokneses fondu, kas tapis pēc uzņēmēja Viļa Vītola un viņa kundzes Martas Vītolas iniciatīvas, lai izveidotu piemiņas vietu visiem XX gadsimtā savai dzimtenei atņemtajiem latviešiem, sākot ar 1905.gada revolucionāriem, kurus nogalinājušas soda ekspedīcijas un kuri aizklīduši citzemju trimdās. Naidīgo režīmu upuri – gan bojā gājušie, gan emigrācijā devušies, ar deportāciju sagrautiem likteņiem –, joprojām turpinās viņu skaita apzināšana. Jau tagad var droši pieņemt, ka šis skaits pārsniedz 600 000. Daudzās pilsētās un pagastos ir izveidotas piemiņas vietas 1905.gada revolūcijas upuriem, Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušajiem, 1941. un 1949.gadā deportētajiem, bet nav vienas kopējas piemiņas zīmes. Trimdas latvietis uzņēmējs, Māras bankas izveidotājs, LATVENERGO padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols vērsās pie Kokneses pašvaldības ar priekšlikumu izveidot Kokneses fondu šādas piemiņas vietas radīšanai. Apsvērusi savas iespējas un perspektīvas (šāda piemiņas vieta veicinātu Kokneses atpazīstamību līdzās jau esošajiem vēsturiskajiem apskates objektiem), Kokneses pašvaldība izšķīrās par dāsnu ieguldījumu un atvēlēja piemiņas vietas iekārtošanai 20 hektārus ekskluzīvas teritorijas Krievkalna salā. Šī sala ir radusies, Pļaviņu HES ūdenskrātuvei appludinot Daugavas krastu , kur agrāk atradās pareizticīgo baznīca un kapsēta. Sala, kuru ar krastu savieno uzbērts ceļš, tātad, pati par sevi jau ir piemiņas vieta upurētajai Daugavai – no tās paveras skats uz ūdenī drūpošajām Kokneses pilsdrupām, pāri upei netālu ir nogremdētais Staburags. Un, lūk, šo brīnišķīgo salu, ideālu vietu atpūtas biznesam, pašvaldība ziedoja citiem , daudz cēlākiem mērķiem. Tās tirgus vērtība ir aptuveni 450 000 latu. Tādu pašu summu pretī liek Vilis un Marta Vītoli.

7.jūnijā, nedēļu pirms 1941.gada deportācijas upuru piemiņas dienas, Kokneses Krievkalna salā pulcējās Kokneses fonda dibinātāji. Kokneses pašvaldību pārstāvēja Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis, kurš pats 1966.gadā kā sešgadīgs bērns atgriezās Koknesē no Sibīrijas un redzēja, kā pa veco, tagad appludināto Rīgas – Maskavas šoseju 1949.gadā karavīru apsargātās automašīnās uz staciju veda apkārtnes zemniekus, priekšsēdētāja vietnieks, Kokneses vidusskolas direktors Māris Reinbergs, LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš, LZA goda locekļi dzejniece Māra Zālīte un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, bijusī ārlietu ministre un Eiropas komisāre, eirokomisāra Andra Piebalga padomniece Sandra Kalniete, LZA goda doktors a/s Dati-Exigen prezidents Valdis Lokenbahs, Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis, Statoil Latvia prezidente Baiba Rubesa, Vilis un Marta Vītoli. Vēl fonda dibinātāju vidū ir LZA ārzemju loceklis Valters Nollendorfs, kurš pārstāv Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu, vēsturnieki Ainārs Bambals un Rudīte Vīksne, demogrāfs Ilmārs Mežs, scenogrāfs Andris Freibergs.

Akadēmiķis J.Stradiņš runāja par to, ka piemiņas kompleksam nevajadzētu būt tikai sāpju un ciešanu simbolam, bet, noslēdzot rēķinus ar XX gadsimtu, vērst gaišu skatu nākotnē. Lai tas Rīgas – Maskavas ceļa gabaliņš, kas saglabājies Krievkalna salā, paliek kā laikmeta liecība, bet lai jaunais ceļš vairs nekad nevestu cilvēkus prom no Latvijas.

Daudz tika runāts par iespējamiem piemiņas vietas risinājumiem, piesaukti pārlieku monumentāli Otrā pasaules kara upuru pieminekļi Eiropā. Māra Zālīte to redz kā visu zudušo dvēseļu pulcēšanās vietu, Paradīzes dārzu tiem cilvēkiem, kas bijuši ellē. Simtiem tūkstošu tur palikuši, daudz mazāk ir to, kas atgriezušies. Viņu vidū arī Sibirijā dzimusī dzejniece. Arī Sandra Kalniete, kura šajā piemiņas vietā redz parāda atdošanu savai ģimenei un visām tām ģimenēm, kas pārdzīvoja izsūtīšanas, vēlas izlīgumu ar pagātni un lielu ticību nākotnei. Andri Freibergu dziļi emocionāli uzrunāja pati vieta, tādēļ žūrijas komisijai, izvērtējot konkursam iesūtītos ideju pieteikumus, būs jāpieiet ar milzu atbildības izjūtu, lai izvēlētos to risinājumu, kas harmoniski apvienotu dabas radīto ar augsto filozofisko ideju.

Lai rastu idejas, kādai būtu jābūt šai piemiņas vietai, tās mākslinieciskajam un filozofiskajam konceptam, Kokneses fonds rīkos atklātu starptautisku ideju konkursu, kurā tiks aicināti piedalīties visi, kas vēlas un jūtas aicināti dot savu ieguldījumu piemiņas vietas izveidošanā, teikts paziņojumā presei. Piemiņas vietā jāparādās tik daudz atsevišķiem elementiem, cik cilvēku Latvija ir zaudējusi. Šie elementi, piemēram, var būt vārdu plāksnes, akmenī vai citā materiālā iegravēti vārdi, simboli, gaismas ķermeņi, skulptūras, skaņas, ūdens, koki, puķes, vēja vai ūdens kustināti ptiekšmeti, elektroniski radīti efekti. Sevišķa loma ir piešķirama Daugavai, kas vēsturiski saistīta ar latviešu tautas likteni un kurā atrodas Krievkalna sala, kā arī salas un apkārtējai ainavai un dabas skaistumam. Ideju konkursa termiņš ir ļoti saspringts – līdz š.g. 18.novembrim.

Par Kokneses fonda padomes locekļiem ievēlēja V.Cīruli, M.Reinbergu, V.un M.Vītolus, J.Stradiņu, S.Kalnieti, M.Zālīti.

Kokneses fonda kontaktpersona Rīgā ir Lāsma Līdaka,
Tālr. 7289535, 9166409, fakss 7828523.

No 8. līdz 10. jūnijam Helsinkos notika 10. Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kas iezīmēja būtiski jaunas vēsmas Baltijas valstu sadarbībā. Akadēmiķis Jānis Stradiņš īsumā atgādināja šo konferenču vēsturi. 1935. gadā Kauņā pirmo reizi tika pulcinātas akadēmiskās aprindas no trim Baltijas valstīm, Somijas un Zviedrijas. Tad tika nolemts, ka konferences rīkos pēc kārtas katrā no dalībvalstīm. 1940. gada 15.-16.jūlijā 6.konference pulcējās Tallinā. Estonia teātrī konferences atklāšanas vakarā pienāca ziņa, ka Kauņā iebrucis padomju karaspēks. Lietuvieši tūdaļ devās mājās. Igauņi nodeva prezidentūru Latvijai, un konference steigā tika slēgta. 1999.gadā Baltijas intelektuālās sadarbības konferenču tradīcija tika atjaunota Rīgā. Sekoja konferences Tallinā un Viļņā. Šogad 10. jubilejas konferenci Helsinkos rīkoja trīs Somijas zinātņu akadēmijas. Konference noritēja vienā no pašām prestižākajām zālēm kādreizējā Somijas parlamenta ēkā, kas tagad kalpo reprezentācijas vajadzībām.

Referātos tika aplūkota Baltijas jūras veidošanās, Baltijas jūra kā ekosistēma, kā ekonomisks reģions. J.Stradiņa referāts bija veltīts Baltijas jēdziena vēsturiskajai attīstībai. Liela referātu grupa bija veltīta zinātnes attīstībai Baltijā. Tika izteikta varbūtība, ka Baltijai pietiek ar vienu pētniecisko universitāti, kas varētu būt vai nu Upsalas, Tartu vai Stokholmas universitāte. Ļoti skaisti noformēts bija referāts par Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbību 15 gadu garumā. Šī referāta sagatavošanā piedalījās LZA scientologu grupas vadītājs Jānis Kristapsons.

Pēc triju Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā rodas jautājums, kā un vai vispār turpināsies šo valstu zinātņu akadēmiju tālākā sadarbība. Igaunija sevi uzskata par bezmaz vai Somijas sastāvdaļu, Helsinku viesiem piedāvātajās izklaides programmiņās liela vieta ierādīta Tallinai. Lietuva lūkojas uz Polijas un Centrāleiropas pusi. Pa vidu paliek Latvija. Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija vispār par sadarbību ar Baltijas valstīm vairs neinteresējas, tās prezidents nepiedalījās konferencē. Zviedriju pārstāvēja tikai Zviedrijas humanitārā zinātņu akadēmija. Iespējams, ka 2007.gada septembrī Rīgā Baltijas zinātņu akadēmiju vadītāji spriedīs par Baltijas jūras saimnieckām, enerģētikas un ekoloģijas problēmām, par pētījumiem baltistikā, kas aptver kopējos humanitāros pētījumus. Interesantu pavērsienu iezīmēja Somija, atgādinot, ka Baltijas valstīm līdzās atrodas Krievija, kas var kļūt par diktatūras zemi.

LZA prezidents Juris Ekmanis, komentējot konferenci, atzīmēja, ka Baltijas jūras reģions Eiropas Savienībā veidojas kā ekonomiski ātri augoša zona. Gan zinātniekus, gan politiķus interesē, kas tur notiek šobrīd un ko var prognozēt turpmāk. Eiropas Savienības konstitūcijas akceptēšanas aizkavēšanās Latvijai ne ar ko sliktu nedraud. Vienkārši tiek uzkrāta pieredze, kā apgūt Eiropas naudu. Somija ierosināja Baltijas valstīm kopā ar Somiju izveidot tīklu, kura uzdevums būtu analizēt situāciju Krievijā un pētījumu rezultātus par patieso situāciju iesniegt Eiropas Savienībā, jo tur īsta priekšstata nav, galvenokārt tādēļ, ka apmierinās tikai ar pašas Krievijas sniegto informāciju. Baltijas valstu priekšrocības ir krievu valodas prasme un jau agrāk izveidojušies kontakti ar kolēģiem Krievijā. Šādus pētījumus varētu koordinēt Somijas un Baltijas valstu zinātņu akadēmijas.

LZA Senātā akadēmiķe Maija Kūle ziņoja par akadēmijas augstceltnē mītošo humanitāro institūtu vēlēšanos mainīt “saimnieku” un no Latvijas Universitātes institūtiem kļūt par LZA zinātniskajiem institūtiem – aģentūrām. To ļauj Zinātniskās darbības likums, kurš nosaka, ka “Valsts vai pašvaldības, valsts vai pašvaldības augstskolas,kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātie zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras.” Zinātniskie institūti ir nobažījušies par savas juridiskās patstāvības zaudēšanu Latvijas Universirātes sastāvā. Un ne tikai par to. Kā teica Latvijas vēstures institūta direktors akadēmiķis Jānis Bērziņš, humanitārie institūti dzīvo galējā nabadzībā, bet turpina dot zinātnisko produkciju. Taču jau tagad pētnieku trūkuma dēļ nav iespējams nosegt visu Latvijas vēsturi. Stāvoklis institūtā ir labils, ko vēl vairāk var destabilizēt institūta juridiskās patstāvības samazināšana. Institūtu vislabāk apmierinātu valsts institūta statuss. Kā otra iespēja varētu būt akadēmiķes M.Kūles ierosinātais LZA zinātniskā institūta – aģentūras statuss. Visi četri humanitārie institūti atrodas Zinātņu akadēmijas ēkā, kur tie saņem zināmas telpu īres atlaides, bezmaksas internetu. LZA Starptautiskā daļa piedāvā humanitārajiem zinātniekiem iespējas starptautiskās zinātnieku apmaiņas ietvaros strādāt ārzemju zinātņu centros. “Mums ir daudz kopēja, bet Universitāte draud humanitāros institūtus izmitināt savās daudzajās ēkās, mūs pilnībā atraujot no akadēmijas”, savas bažas pauda J.Bērziņš. Arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors B.Kalnačs un LU Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone atbalstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktores Maijas Kūles izteikto priekšlikumu. Kā atzina LU Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Mārcis Auziņš un LZA prezidents Juris Ekmanis, savulaik ar lielu entuziasmu uzņemtā institūtu integrācija Latvijas Universitātē nav izvērtusies tā, kā bija iecerēta. Laika gaitā ir radušās sociālas pretrunas ar Universitātes profesoriem, kuru algas ir ievērojami augstākas par pētnieku algām un līdz ar to nav nekāda stimula “dalīties” ar pētniekiem un iesaistīt viņus akadēmiskajā darbā. J.Ekmanis teica, ka nedrīkst pretnostatīt institūtu pētniekus Universitātes pasniedzējiem. Ūdeni ir saduļķojis jaunais Zinātniskās darbības likums ar jēdzienu “aģentūra” un ministrijas vēlme to īstenot pēc iespējas ātrāk, pusgada laikā. Institūti jau saņem draudus pielietot pret tiem sankcijas. Protams, ka institūti uztraucas. Tapa vēstule izglītības un zinātnes ministrei, notika saruna, uz kuru nezin kāpēc no universitātēm bija uzaicināta tikai Latvijas Universitāte. Baumu līmenī ir zināms, ka ministrijai jau esot pilnīgi skaidrs, ko darīt ar institūtiem. Tas ir pilnīgi nepieņemami, jo ir jāuzklausa visu pušu domas. J.Ekmanis uzskata, ka Zinātņu akadēmijai lielā mērā ir jādiktē spēles noteikumi, jo Zinātniskās darbības likums tai dod tiesības dibināt tādas aģentūras. Ja uzskatām to par pārejas procesu, tad tas pat ir tās uzdevums. Kā piemēru J.Ekmanis min Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru, kas sākotnēji tika izveidots LZA paspārnē. Tagad tas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi. Taču jebkurā gadījumā jautājums nav sasteidzams un ir izkārtojams tikai, visām pusēm savstarpēji vienojoties, nevis savstarpēji naidojoties. “Dzīve jau lielā mērā ir eksperiments”, rezumēja J.Ekmanis.

Akadēmiķis J.Stradiņš uzskatīja, ka šai sarunai jākļūst par stimulu,kā Latvijā veidot spēcīgu Universitāti. Pagaidu risinājums varētu būt Zinātņu akadēmijas aģentūru variants. Tas ir apspriests institūtu domēs un kolektīvos. Vai institūti pēc tam atkal iekļausies Universitātē uz jauniem noteikumiem, tas ir jautājums. Humanitārajiem institūtiem plus LU Bioloģijas institūtam, kur situācija ir līdzīga, jāizstrādā paraugnolikums, ko iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā kā humanitāro institūtu finansējums ir atkarīgs no Letonikas valsts programmas finansējuma, nav pieļaujama konfrontācija.

Š.g. 17. jūnijā Zemkopības ministrijā notika ministrijas speciālistu un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas dalībnieku un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija apspriede par agrārās zinātnes prioritāriem virzieniem, sākot ar 2006. gadu. Apspriedi vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Pārrunās aktīvi iesaistījās LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas vadītāja, LLMZA prezidente Baiba Rivža, LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas padomes locekļi, LLMZA viceprezidenti Aleksandrs Jemeļjanovs , Uldis Viesturs, ZM Lauku attīstības departamenta direktore N.Rakstiņa u.c. dalībnieki.

Nākošajam plānošanas periodam kā svarīgākā prioritāte izvirzās cilvēks, izglītības nodrošinājums. Lauksaimnieciskajā ražošanā – lielākas pievienotās vērtības radīšana. Tādēļ apspriedē uzmanība galvenokārt tika akcentēta uz cilvēku resursu attīstību, izglītību un jaunajiem pētniecības virzieniem.6 ietvara programmā kā atsevišķs pētījumu virziens netika izdalīta lauksaimniecība. Plānojot 7. ietvara programmu Eiropā, lauksaimniecība, tāpat kā 5. ietvara programmā, izdalīta kā atsevišķs pētījumu virziens. Apspriežot kopējo situāciju un starptautiskajā konferencē “Agrārās zinātnes attīstības problēmas ES vienotā telpā” izvirzītos priekšlikumus, aktīvā diskusijā par prioritāriem zinātnes virzieniem nākošam plānošanas periodam tika atzīti:

Zemkopības ministrijas un LLMZA noslēgtā nodomu protokola ietvaros par savstarpējo sadarbību LLMZA prezidijs nozīmēs atbildīgos pa pētījumu virzieniem. Tika nolemts sagatavot kopīgu vēstuli iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupai.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu
nodaļas zinātniskā sekretāre H.Jirgena

6. jūnijā Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Pārtikas un veterinārā dienesta Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs (PVD VVMDC) un Latvijas Universitāte (LU) parakstīja sadarbības nodoma protokolu par zinātniski tehniskā atbalsta tīkla veidošanu inovatīvai uzņēmējdarbībai.

Izteikta zinātniski tehniskā potenciāla nepietiekamība Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) kavē to konkurētspējas izaugsmi. Augšminētās publiskā sektora organizācijas izprot kritisko situāciju un ar protokola parakstīšanu apliecina savu apņemšanos efektīvi sadarboties, lai pastiprinātu zinātniski tehnisko atbalstu MVU inovatīvajai darbībai.

Sadarbības mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi visos Latvijas reģionos.

Šim nolūkam OSI, PVD VVMDC un LU ir izstrādājuši kopīgu projektu PHARE 2003. gada Nacionālajai programmai “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā”, kas paredz izveidot plašam ražotāju lokam pieejamu lietišķo pētījumu un jaunrades atbalsta tīklu konkurētspējīgu produktu radīšanai, izpētei un kontrolei.

Realizējot projektu, paredzēts attīstīt un padarīt ražotājiem pieejamu tiem nepieciešamo zinātniski tehnisko infrastruktūru, izmantojot kā bāzi jau esošos nozares vadošos zinātniski tehniskos centrus – OSI, LU un PVD VVMDC. Līdztekus centrālo institūciju laboratoriju modernizēšanai, projekts paredz pastiprināti attīstīt reģionālās laboratorijas, kas specializētos tieši reģionālo MVU apkalpošanā.

Izmantojot projekta īstenotāju pieredzi, aparatūru un speciālistus, plānots aktivizēt arī augstas pievienotās vērtības produktu izstrādes tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, atjaunojot inovatīvai uzņēmējdarbībai un pētniecībai nepieciešamās platības Salaspilī un Kleistos.

Kaut arī veidojamais zinātniski tehniskais atbalsta tīkls paredzēts apmācības, konsultāciju un zinātniski tehnisko pakalpojumu paplašināšanai galvenokārt augsto tehnoloģiju nozarēs, tai skaitā organiskajā, farmaceitiskajā, pārtikas un analītiskajā ķīmijā, tomēr daudzi tā pakalpojumi ir nepieciešami un būs pieejami vairumam MVU.

Projektam ir divas mērķa grupas:

• organiskās un farmaceitiskās ķīmijas kā arī pārtikas ražošanas nozares uzņēmumi, kas iegūs reģioniem pieejamu atbalsta tīklu produktu un tehnoloģiju attīstībai, tehnoloģiju pārnesei un inovatīvās uzņēmējdarbības veicināšanai;

• citu nozaru MVU, kas nodarbojas ar jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kuri iegūs atbalsta infrastruktūru un attīstības pakalpojumu klāstu. Projekts aktivizēs sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī papildinās VVMDC, OSI un LU rīcībā esošo iekārtu klāstu. Tas paplašinās centrālo un reģionālo laboratoriju iespējas un jaudu uzņēmumu apkalpošanai. Projekta realizācija dos šādus ilgtermiņa efektus:

• uzlabos mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, veicinot ar organiskās, farmācijas, analītiskās un pārtikas ķīmijas nozari saistītu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi, nodrošinot kvalificētu personāla apmācību un pamatojot vietējo ražotāju produkcijas kvalitāti;

• nodrošinās uzņēmumus ar jaunu metožu izstrādes un validācijas pakalpojumiem, esošo metožu adaptācijas un optimizācijas veikšanu;

• ļaus risināt pētnieciska rakstura uzdevumus, kas saistīti ar augsto tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības metožu izmantošanu uzņēmumos;

• sniegs atbalstu reģionālajām augstskolām un universitātēm studentu apmācībā;

• nodrošinās MVU nepieciešamo laboratoriju jaudas pieaugumu organiskās, farmācijas, analītiskās un pārtikas ķīmijas, biotehnoloģijas un inženierfizikas jomās;

• veicinās patērētāju aizsardzību, nodrošinot produkcijas nekaitīguma un kvalitātes kontroli.

Sagaidāms, ka projekta darbību rezultātā visā Latvijā būtiski uzlabosies MVU iespējas saņemt tiem nepieciešamos zinātniski tehniskos pakalpojumus kā kvalitātes kontrolē, tā arī jaunu produktu testēšanā, inovatīvo tehnoloģiju un produktu attīstībā. Tādējādi projekts stimulēs jaunu produktu un tehnoloģiju rašanos Latvijas uzņēmumos.

Dr. chem. Osvalds Pugovičs

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija izbraukuma sēdi “Bioloģiskās lauksaimniecības diena” organizēja LLMZA lauksaimniecības nodaļa sadarbībā ar Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidenti D.Kreišmani. Dienas ietvaros iepazināmies ar bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā un ārzemēs, apskatījām bioloģisku saimniecību “Salenieki” Rožkalnu pagastā Preiļu rajonā, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, iepazināmies ar bioloģiskās saimniekošanas konsultēšanas pieredzi Aizkraukles rajona Lauku konsultāciju birojā.

Profesore D.Kreišmane atklāja izbraukuma sēdi Preiļu rajona zemnieku saimniecībā “Salenieki” un iepazīstināja klātesošos ar bioloģiskās saimniekošanas situāciju valstī, starptautisko pieredzi un tuvākiem uzdevumiem. Bioloģisko saimniecību skaits pēdējos gados strauji pieaug – 2000 gadā bija 78 saimniecības, tad šogad jau ir 2000 saimniecības. Saimniecības tiek sertificētas 2 gadu laikā, kad saimniecībā ražošana jāsakārto atbilstoši bioloģiskās saimniekošanas prasībām. Šis pārejas periods ir ļoti svarīgs saimniecības tālākai izaugsmei un attīstībai, konkurētspējas nodrošināšanai, prasa daudz jaunu specifisku zināšanu, kā arī papildus līdzekļus saimniekošanas pārkārtošanai. Iepazīstoties ar zemnieku saimniecībā “Salenieki” paveikto, patīkami pārsteidza saimnieces Rutas Norkārkles optimisms un darba spars, kas, neraugoties uz grūtībām, devis spēku atgriezties senču takās, lai veidotu modernu lauku tūrisma saimniecību un nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību. Pārbūvētas un sakoptas vecās ēkas, uzceltas jaunas. Izveidota skaista, videi atbilstoša ainava Kalupes ezera krastā, kas priecē apmeklētājus un tiem, kas še pabijuši, liek atgriezties vēl un vēl. Ciemiņi šeit tiek cienāti ar pašražotiem, ekoloģiski tīriem pilnvērtīgiem produktiem. Nobaudot pusdienas “Saleniekos”, izbraukuma sēdes dalībnieki par to pārliecinājās un bija vienisprātis – pusdienas bija izcilas kā noformējuma ziņā, tā arī īpaši gardas pašražoto produktu dēļ. Saimniecībā vienlaicīgi var uzņemt ap 100 tūristu, tomēr vietas plānotai atpūtai vēlams pieteikt savlaicīgi, jo atpūtas vieta ir iecienījušas kā ģimenes, tā arī lielāku pasākumu organizētāji. R.Norkākle ar mūsdienīgu skatu un savu dzīves pieredzi paguvusi sakārtot ne tikai savu saimniecību, bet palīdz ar padomu un praktiski pagasta zemniekiem, vada kooperatīvu “Preiļu ekoprodukts” un vietējo bioloģisko zemnieku nodaļu, kas ir viena no aktīvākajām valstī. Tomēr, neraugoties uz kopējo optimistisko noskaņu, saimniece atzina, ka dažkārt saimniekot traucē pārspīlētas birokrātiskas prasības, kā arī kvalificētu palīgu trūkums. Sēdes turpinājumā devāmies uz Aizkraukles rajona Lauku konsultāciju biroju, kur tikāmies ar biroja vadītāju Regīnu Ināru Grīnblati, speciālistiem un zemniekiem.

Apkopojot redzēto un dzirdēto, nācām pie atziņas, ka, lai Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki spētu integrēties Eiropā, ņemot vērā pašreizējo situāciju un samērā īso pārejas laiku, nepieciešama valsts atbalsta programma bioloģiskajai lauksaimniecībai, kas ietver izglītības un konsultāciju sistēmas izveidi, zinātnisko pētniecību, informācijas izplatīšanu, finansiālu atbalstu kā arī citus pasākumus bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai un attīstības nodrošināšanai. Par to liecina arī citu Eiropas valstu pieredze – bioloģiskā lauksaimniecība sasniegusi atzīstamus panākumus vien valstīs, kur valsts atbalstu nodrošina ar speciālām programmām, kā, piemēram, Austrijā, Itālijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā un citās valstīs.

LZA Lauksaimniecības un meža
zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre H.Jirgena

Š.g. 27-28.maijā LLU aulā notika LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēta starptautiska konference “Agrārās zinātnes attīstības problēmas ES vienotā telpā” Konferences darbā dalību ņēma zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Islandes un Dānijas. Konferenci atklāja LZA LMZN vadītāja, LLMZA prezidente B.Rivža. Uzrunu teica un konferences darbā piedalījās Zemkopības ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma. Konferences dalībnieki apsveikumu saņēma no LZA prezidenta J.Ekmaņa. Konferenci atbalstīja Zemkopības ministrija un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Konferences sākās ar LLU autoru kolektīva grāmatas “Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā” atvēršanas svētkiem un tika pasniegtas Hipotēku bankas, LLMZA un LLU balvas (katram 500 Ls apmērā) labākajiem jaunajiem doktorantiem: ekonomistei A.Šļarai un agronomam J.Kopmanim.

Galveno konferences ziņojumu par Latvijas agrāro zinātnieku pētījumiem Eiropas vienotā telpā sniedza LLU zinātnes prorektors P.Rivža. Par Latvijas lauksaimniecības perspektīvām ES Kopējās Lauksaimniecības politikas kontekstā konferencē referēja Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta Politikas analīzes vienības vadītāja D.Jasjko. Par Latvijas lauku saimniecību attīstību jaunajā Eiropā pārskatu sniedza lauku saimniece, Latvijas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Aizsilniece. Ar Valsts prezidentes izveidotās stratēģiskās analīzes komisijas Izglītības, zinātnes un inovāciju darba grupas redzējumu par Latvijas agrārās zinātnes prioritāro virzienu noteikšanu Eiropas prioritāšu kontekstā iepazīstināja darba grupas locekle, Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore E.Kaufmane.

Ar Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas vīzijām šai jautājumā klātesošos iepazīstināja asociācijas prezidents S. Adelsteinsons un par asociācijas plāniem 2005 gadam ziņoja asociācijas ģenerālsekretārs T.Eriksons.

Par situāciju Lietuvā referēja Lietuvas Zinātņu akadēmijas viceprezidente V.Vasiļauskiene un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas vadītājs A.Kusta. Par agrāro zinātnieku dialogu ar sabiedrību referēja Igaunijas Akadēmiskās lauksaimniecības biedrības prezidents H.Petersons un par Igaunijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu institūta veiktajiem pētījumiem un nākotnes iespējām ziņoja institūta lektore U.Kernera.

Otrā konferences diena sākās ar spraigu Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnieku diskusiju par pētījumu prioritātēm, Latvijas lauksaimniecība perspektīvu ES lauksaimniecības politikas kontekstā, par zinātnieku savstarpējo kontaktu veicināšanu , kā arī par sadarbību ar uzņēmējiem. Pēcpusdienā , ar laipnu direktora M.Gobas gādību, konferences dalībnieki iepazinās ar agrofirmas Tērvete sasniegumiem un attīstības iespējām jaunajos apstākļos, kā arī nobaudīja vietējos pašražotos gardumus. Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā konferences dalībnieki jūsmoja par skaisti ziedošo ceriņu kolekciju, uzzināja aktuālāko par DIS darbību un degustēja jaunos produktus , gatavotus no cidonijām, smiltsērkšķiem un dzērvenēm.

Konferences gaitā kā svarīgākie agrārās zinātnes attīstības virzieni izkristalizējās pārtika, lauksaimniecība, biotehnoloģijas un lauku vide. Konferences materiālus paredzēts apkopot un izdot zinātnisku rakstu krājumā.

LZA Lauksaimniecības un meža
zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre H.Jirgena

Teika “Zelta ābele”, “Baltie ziedi”, “Rīts un vakars”, “Saulespuķes”, “Mākoņaina diena”, “Ainava”, “Pašportrets ar Botičelli Venēru”, “Meitene ar burbuļu auskariem” – jau šis nosaukumu uzskaitījums rosina iztēli mākslinieka Kārļa Dobrāja personālizstādes apmeklējumam LZA izstāžu telpā. Ir arī cita rakstura darbi, pārliecinieties paši. 27. jūnijā atklātā izstāde pulcēja plašu akadēmisko aprindu un mākslinieka mācekļu pulku. “Ir skaidrs, ka sākusies vasara,” skatoties uz krāšņajiem darbiem, sacīja akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Atnāciet arī Jūs par to pārliecināties!

No 1. līdz 4. jūnijam Rīgas Tehniskajā universitātē notika starptautiskā konference “19th European Conference on Modelling and Simulation” (ECMS 2005). Konference bija veltīta sarežģītu sistēmu modelēšanas un imitācijas modelēšanas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. Šo nozīmīgo ikgadējo Eiropas forumu modelēšanas jomā RTU organizēja, sadarbojoties ar starptautisko modelēšanas biedrību The Society for Modelling and Simulation International (SCS), Eiropas modelēšanas un imitācijas padomi European Cauncill for Modelling and Simulation, Starptautisko Enerģētikas un elektronikas inženieru institūtu Institute of Electrical and Electronics Engineers, Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrību, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi.

Konferences laikā, strādājot 12 sekcijās vienlaicīgi 5 auditorijās, tās dalībnieki dalījās ar savu pieredzi sarežģīto projektu veikšanā ar matemātiskās modelēšanas palīdzību, piemēram, prognozējot plānoto pasākumu sekas vai analizējot plānoto investīciju efektivitāti. Ekonomiski attīstītajās valstīs faktiski neviens nopietns projekts netiek realizēts bez iepriekšējās modelēšanas fāzes, kad visi ar to saistītie aspekti tiek rūpīgi izvērtēti. Tas būtu ļoti svarīgi arī Latvijai.

Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties Magdeburgas universitātes profesores Gaby Neumann lekciju par modelēšanas pielietošanu, projektējot loģistikas sistēmas, kā arī apmeklēt Latvijas – Norvēģijas industriālo parku Olainē. Kā plenārie referāti izskanēja Pasau universitātes (Vācija) profesora Bernd Schmid priekšlasījums par cilvēka uzvedības modelēšanu kompleksajās sistēmās un Arizonas universitātes (ASV) profesora Jerzy Rozenblit referāts par intelektuālo sistēmu modelēšanu. Savukārt par labāko konferences referātu tika atzīts prof. Ivan Zelinka (Čehija) referāts. Visi 157 konferences zinātniskie raksti ir nopublicēti divos sējumos, turklāt vienam no šiem sējumiem ir 870 lappuses, un tas ir kļuvis par apjomīgāko RTU tipogrāfijā drukāto rakstu krājumu.

Bez tam konferences laikā notika profesionālās starptautiskās asociācijas “Sim-Serv” Simulation Services sēde. Organizācija sniedz imitācijas modelēšanas pakalpojumus industriālajiem uzņēmumiem. Tās sastāvā darbojas 60 Eiropas industriālās kompānijas un universitātes, tajā skaitā arī RTU, kur asociācijas darbu koordinē profesore Gaļina Merkurjeva. Asociācijas centrs atrodas Helsinkos, Somijā, un tās prezidents ir Helsinku Tehnoloģiju universitātes profesors Kaj Juslin.

Konferences organizatori – priekšsēdētājs prof. Jurijs Merkurjevs, vietējās organizācijas komitejas vadītāja prof. Gaļina Merkurjeva, sekcijas “Loģistikas un transporta sistēmu modelēšana” vadītājs prof. Leonīds Novickis, kā arī organizatoriskajā darbā iesaistītie DITF Modelēšanas un imitācijas katedras darbinieki un studenti – ir apmierināti ar paveikto darbu. Arī konferences koordinatore Inese Upīte, kuras fotografētā Rīgas torņu ainava grezno konferences rakstu sējuma pirmo vāku, pauda gandarījumu par viesu pozitīvo un ļoti augsto vērtējumu Latvijā noritējušajam forumam.

Konferences dalībnieki, kas Latvijā bija ieradušies no 36 pasaules valstīm, izrādīja lielu interesi par Rīgu, vairāki dalībnieki arī pēc konferences noslēguma palika pilsētā, lai dažas dienas veltītu tās apskatei, citi, savukārt, bija ieradušies kopā ar ģimenēm un pēc konferences apceļoja Latviju.

Rezumējot visu konferences gaitā piedzīvoto un iegūto, profesors Jurijs Merkurjevs pauž prieku un saka: “Liels paldies visiem kolēģiem, kas piedalījās konferences darbībā, kā arī visiem tiem, kas palīdzēja to organizēt un sekmīgi novadīt, un īpašs paldies RTU vadībai par iespēju pieņemt konferences dalībniekus mūsu universitātē.”

Nākamā ECMS konference ieplānota 2006.gada jūnijā Bonnā, Vācijā.

RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne

Inesīte. Tā Tevi uzrunāja visi.

Kam vajadzēja kolēģus no ārvalstīm sagaidīt, kam pašam tikt uz starptautisku konferenci ārpus Latvijas, kam steidzami iztulkot angļu valodā tēzes vai darba kopsavilkumu. Visi. Un ikviens saņēma atbildi. Klusā balsī izteiktu, mierīgu un pareizu.

Latvijas Universitātes 1979. gada diploms liecināja, ka Inesītei ir “ejoša” specialitāte – angļu valoda un literatūra. Diez vai daudzi zināja, ka Tu esi beigusi arī Rīgas 2. bērnu mūzikas skolu. Tev bija viena galvenā darba vieta – Latvijas Zinātņu akadēmija. Kopš 1986. gada 28. marta. Ar dažām modifikācijām amata nosaukumos LZA Starptautisko sakaru galvenā speciāliste. Tas nozīmēja atbildību – valodas prasmes paaugstināšanu, likumu zināšanu, akadēmijas darba stratēģijas izpratni, pat Rīgas vēsturisko un sabiedrisko vietu pārzināšanu LZA viesu labsajūtai. Ka Latvijas Zinātņu akadēmija ir pārstāvēta starptautiskajās organizācijās, ka mums ir 28 zinātniskās sadarbības dokumenti, ka aizvadītajā gadā Latviju un zinātni Latvijā 64 vizītēs iepazina visdažādāko zemju zinātnieki, ka mūsu zinātnieki 47 reizes “devās pasaulē”, tur ir arī liels Tavs nopelns, Inesīt. Un akadēmijas gadagrāmatu tulkojumos angļu valodā, lai informētu sabiedrību par mūsu darbu.

Raksturā mierīga – teikts kādā Tavā raksturojumā. Nudien, taisnība. Nekas gan netika teikts, ka ar Tevi varēja runāt par jaunāko kultūrā, ne arī par to, ka savās svētku dienās Tu pacienāji kolēģus ar pašceptām, garšīgām maizītēm. Un nav pateikts, cik ļoti Tu mīlēji Saulkrastus. Un nekā par labo humora izjūtu, apspriežot pinkainā Frediņa “labturību” Saulkrastu mājās.

Tiesa, kopš 1997. gada veselības problēmu dēļ Tu biji spiesta samazināt darba slodzi. Tu jau nesūdzējies. Bet tad palika labāk, un 2001. gadā Tu prasīji slodzi palielināt. Mēs atviegloti uzelpojām. Līdz pienāca 20. jūnijs ar skumjo ziņu.

Paldies, Inesīt. Tavas darba vietas – Latvijas Zinātņu akadēmijas – labajā vārdā ir daļa Tava darba. Sit tibi terra levis!

2005. gada 25. augustā, plkst.10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2., 123. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Augsnes mitruma režīmu regulēšanas ietekme uz augļu koku augšanu un ražas parametriem” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. agr. Aldis Kārkliņš, Dr. biol. Ina Alsiņa, Dr. habil. sc. ing. Jānis Valters.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

***

2005. gada 25. augustā, plkst. 14.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2., 123. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Upeņu un jāņogu (Ribes L.) ģenētisko resursu izpēte Latvijā” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. biol. Edīte Kaufmane, Dr. biol. U. Kondratovičs, Dr. agr. S. Zute.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

***

2005. gada 26. augustā, plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2., 123. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Herbicīdu samazinātu devu ietekme uz vasaras miežu sējumu nezāļainību un nezāļu nākošo paaudzi” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. agr. Ināra Turka, Dr. agr. Andris Lejiņš, Dr. agr. Līvija Zariņa
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.”

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes promocijas padomes Veterinārmedicīnas zinātņu nozares Infekcijas slimību un mikrobioloģijas apakšnozares atklātā sēdē 2005. gada 19. maijā piešķīra doktora zinātnisko grādu (Dr. med. vet.) Borisam Jākobsonam par promocijas darbu “ Bišu kaļķu peru bioloģiskā apkarošana”. Balsošanas rezultāti: par – 89 balsis, pret – nav, atturas – nav.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P–01 2005. gada 9.jūnija sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Mārai PLOTNIECEI par promocijas darbu “Fullerēna C₆₀ ciklopievienošanās reakcijas un reakcijas sānu ķēdē”
Balsošanas rezultāti: par – 15, pret – nav, nederīgi biļeteni – nav.

***

2005 g.13. jūnijā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē, apakšnozarē – uzņēmējdarbības vadība, aizstāvēja Jānis Caune par tematu “Konkurētspējīgās priekšrocības radīšanas,attīstīšanas un pārnešanas metodika Latvijas uzņēmumos”
Balsošanas rezultāti: piešķirt –7, nepiešķirt –2, nederīgi biļeteni – viens.

Lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos, enerģētikas attīstības veicināšanai un inovāciju vides veidošanai, Latvijas Zinātņu akadēmija un VAS “Latvenergo” izsludina konkursu uz 2005. Gada balvām. Konkursa uzvarētājiem tiek piešķirtas astoņas Gada balvas:

• profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu enerģētikā;
• divas balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā;
• piecas balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem (vecumā līdz 40 gadiem).

Latvijas Zinātņu akadēmija, firma “ITERA Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izsludina konkursu 2005.Gada balvu piešķiršanai ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Pretendentus balvu saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, firma “ITERA Latvija”, universitāšu senāti un fakultāšu domes.
Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija. Gada balvas laureāts saņem speciālu piemiņas medaļu, diplomu un stipendiju.

Izvirzot pretendentus, līdz 2005.gada 4. septembrim divos eksemplāros ir jāiesniedz šādi dokumenti:
• motivēts izvirzītāja iesniegums;
• ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;
• izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.
Pieteikumi iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk.1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV 1524. Tālr. uzziņām: 7223931.